Patiesība par antikristu

KO JŪS darītu, ja uzzinātu, ka jūsu apkaimē plosās nāvējošas slimības epidēmija? Jūs droši vien censtos sevi pasargāt, stiprinot imunitāti un izvairoties no cilvēkiem, kas ir inficējušies ar šo slimību. Garīgā ziņā mums ir jādara kaut kas līdzīgs. Dieva Rakstos ir norādīts, ka antikrists ”jau tagad ir pasaulē”. (1. Jāņa 4:3.) Ja mēs vēlamies no šīs ”infekcijas” izsargāties, mums jāuzzina, kas ir tās ”nēsātāji”, un jācenšas no tiem izvairīties. Bībele šajā ziņā sniedz neatsveramu palīdzību.

”Antikrists” nozīmē ”tas, kurš pret Kristu (vai Kristus vietā)”. Tātad plašākā nozīmē šo vārdu var attiecināt uz ikvienu, kas pretojas Kristum un viņa sekotājiem vai arī uzdodas par Kristu vai viņa pārstāvi. Jēzus sacīja: ”Kas nav ar mani, tas ir pret mani [jeb — ir antikrists]; un kas ar mani nesakrāj, tas izkaisa.” (Lūkas 11:23.)

Tā kā Jānis par antikristu rakstīja vairāk nekā 60 gadus pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās debesu dzīvei, antikrista nostāja pret Jēzu izpaužas naidīgumā pret Jēzus uzticīgajiem sekotājiem uz zemes. (Mateja 25:40, 45.)

Antikrista naids pret Kristus sekotājiem

Jēzus savus mācekļus brīdināja, ka pasaule kopumā viņus ienīdīs. ”Jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ,” viņš minēja. ”Un daudzi viltus pravieši celsies un tie daudzus pievils.” (Mateja 24:9, 11.)

Tā kā Jēzus sekotāji tiek vajāti Jēzus ”vārda dēļ”, ir skaidrs, ka šie vajātāji ir nostājušies pret Kristu, tāpēc uz viņiem ir attiecināms apzīmējums ”antikristi”. To pašu var teikt par ”viltus praviešiem”, no kuriem  daži kādreiz ir piederējuši pie kristiešu draudzes. (2. Jāņa 7.) Jānis rakstīja, ka ir cēlušies ”daudzi antikristi”, kas ”no mums.. ir izgājuši, bet viņi nav bijuši mūsējie, jo, ja tie būtu bijuši mūsējie, tie būtu pie mums palikuši”. (1. Jāņa 2:18, 19.)

Tātad no Jēzus un Jāņa vārdiem skaidri izriet, ka vārdu ”antikrists” nevar attiecināt uz vienu konkrētu personu. Tā kā antikristi ir viltus pravieši, viens no viņu galvenajiem mērķiem ir panākt, lai cilvēki atrastos reliģisku maldu varā. Kā viņi to panāk?

Reliģisku melu izplatīšana

Apustulis Pāvils Timoteju brīdināja sargāties no atkritēju mācībām, pieminēdams, piemēram, Himenaju (jeb Himenēju) un Filētu, kuru ”mācība kā sērga izplatās”. Pāvils paskaidroja, ka viņi ”ir noklīduši no patiesības, sacīdami, ka augšāmcelšanās esot jau notikusi, un sagroza dažiem ticību”. (2. Timotejam 2:16—18, LB-65r.) Acīmredzot Himenajs un Filēts mācīja, ka augšāmcelšanai ir simboliska nozīme un ka kristieši garīgā ziņā jau ir cēlušies augšā. Tiesa, kļūstot par Jēzus mācekli, cilvēks no Dieva viedokļa it kā atdzīvojas, kā uz to norādīja pats Pāvils. (Efeziešiem 2:1—5.) Taču Himenaja un Filēta mācību ietekmē savu nozīmi zaudēja Jēzus solījums par to, ka, valdot Dieva Valstībai, mirušie tiks celti augšā burtiskā nozīmē. (Jāņa 5:28, 29.)

Ideju par simbolisku augšāmcelšanu vēlāk pārņēma un attīstīja gnosticisma piekritēji. Viņi uzskatīja, ka izzināšana (grieķu valodā gnōsis) notiek mistiskas atklāsmes ceļā, un viņu mācības sevī apvienoja sagrozītas kristietības, sengrieķu filozofijas un austrumtautu misticisma elementus. Piemēram, gnostiķi apgalvoja, ka visa matērija ir ļaunums, un tāpēc Jēzus, viņuprāt, nepiedzima miesā — viņam tikai šķietami bija  fizisks ķermenis (šādu uzskatu sauc par dokētismu). Kā redzams, tās bija tieši tādas mācības, no kādām apustulis Jānis pieteica sargāties. (1. Jāņa 4:2, 3; 2. Jāņa 7.)

Vēl viens izdomājums, kas parādījās dažus gadsimtus vēlāk, bija tā dēvētā Svētās Trīsvienības doktrīna, no kuras izriet, ka Jēzus ir gan Visvarenais Dievs, gan Dieva Dēls. Teologs Elvans Lemsons savā grāmatā The Church of the First Three Centuries (Baznīca pirmajos trīs gadsimtos) atzina, ka trīsvienības doktrīna ”ir cēlusies no avota, kam nav nekāda sakara ar jūdaisma un kristietības Svētajiem Rakstiem,” un ka ”tā attīstījās un ienāca kristietībā, pateicoties baznīcas tēviem, kurus bija ietekmējuši [sengrieķu filozofa] Platona uzskati”.

Trīsvienības doktrīnas ieviešana bija ārkārtīgi viltīgs solis, jo šīs mācības ietekmē gan pats Dievs, gan viņa stāvoklis attiecībā pret viņa Dēlu cilvēkiem kļuva grūti izprotams. (Jāņa 14:28; 15:10; Kolosiešiem 1:15.) Bībelē ir lasāms aicinājums ”tuvoties Dievam”, bet kā gan cilvēki to varēja darīt, ja Dievs viņiem bija kļuvis par noslēpumu? (Jēkaba 4:8.)

Vēl lielāku sajukumu radīja fakts, ka daudzi tulkotāji savos Bībeles tulkojumos neiekļāva Dieva vārdu Jehova, kaut arī Svēto Rakstu oriģināltekstā tas ir bijis sastopams vairāk nekā 7000 reižu. Centieni panākt, lai Visvarenais Dievs, kas jau bija padarīts par noslēpumu, vēl arī kļūtu par bezvārda noslēpumu, liecina par klaju necieņu pret Radītāju un viņa iedvesmotajiem Rakstiem. (Atklāsmes 22:18, 19.) Dieva vārda aizstāšana ar tādiem tituliem kā Kungs un Dievs ir tiešā pretrunā ar to, ko Jēzus mācīja tēvreizē, sacīdams: ”Svētīts lai top tavs vārds.” (Mateja 6:9.)

Antikrista pretošanās Dieva Valstībai

Sevišķi aktīvi antikristi darbojas mūsdienās — laikā, kas Bībelē ir nosaukts par pēdējām dienām. (2. Timotejam 3:1.) Šie maldinātāji visiem spēkiem cenšas panākt, lai cilvēki neiegūtu sapratni par to, ka Jēzus ir iecelts par ķēniņu Dieva Valstībā — debesu valdībā, kas drīzumā valdīs pār visu zemi. (Daniēla 7:13, 14; Atklāsmes 11:15.)

Piemēram, daži reliģiskie vadītāji sludina, ka Dieva Valstība atrodas cilvēka sirdī, taču šādam uzskatam nav nekāda pamatojuma Bībelē. (Daniēla 2:44.) Citi apgalvo, ka Kristus darbojas caur cilvēku valdībām un organizācijām, bet Jēzus skaidri norādīja: ”Mana valstība nav no šīs pasaules.” (Jāņa 18:36.) ”Šīs pasaules valdnieks” un ”šās pasaules dievs” ir Sātans, nevis Kristus. (Jāņa 14:30; 2. Korintiešiem 4:4.) Tieši tāpēc Jēzus drīz likvidēs visas cilvēku valdības un kļūs par vienīgo zemes valdnieku. (Psalms 2:2, 6—9; Atklāsmes 19:11—21.) Cilvēki par to lūdz, kad saka tēvreizes vārdus: ”Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:10.)

Tā kā daudzi reliģiskie vadītāji gadsimtu gaitā ir atbalstījuši pasaules politiskās sistēmas, viņi ir vērsušies pret tiem, kas sludina patiesību par Dieva Valstību, un pat tos vajājuši. Interesanti, ka Bībelē, Atklāsmes grāmatā, ir runāts par simbolisku netikli, ”lielo Bābeli”, kas ir ”piedzērusies no svēto asinīm un no Jēzus liecinieku asinīm”. (Atklāsmes 17:4—6.) Viņa dzīvo garīgā netiklībā, atbalstīdama pasaules ”ķēniņus” jeb politiskās varas un pretī saņemdama viņu labvēlību. ”Lielās Bābeles” apraksts precīzi atbilst pasaules viltus reliģijām, tāpēc var apgalvot, ka tā veido ievērojamu daļu no antikrista. (Atklāsmes 18:2, 3; Jēkaba 4:4.)

Morāles normu sagrozīšana

Daudzi, kas sevi sauc par kristiešiem, ir ne vien atmetuši Bībeles patiesību, bet arī atteikušies no Bībeles morāles normām par labu uzskatiem, kādi morāles jomā patlaban valda pasaulē. Šāda notikumu attīstība bija pravietota Dieva Rakstos: ”Nāks laiks, kad viņi  [cilvēki, kas uzdodas par Dieva kalpiem] nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez.” (2. Timotejam 4:3.) Šādi viltus mācītāji Bībelē ir saukti arī par ”melu apustuļiem un viltīgiem strādniekiem”, kas tikai ”izliekas par Kristus apustuļiem”. Par to, kas viņus sagaida, Bībelē ir teikts: ”To gals būs tāds kā viņu darbi.” (2. Korintiešiem 11:13—15.)

Starp viņu darbiem ir ”baudu dzīve”, kurā izpaužas klaja necieņa pret augstiem morāles principiem. (2. Pētera 2:1—3, 12—14.) Nevar noliegt, ka arvien vairāk reliģisku vadītāju un viņu sekotāju rīkojas nekristīgi — iesaistās homoseksuālās vai ārpuslaulības attiecībās vai vismaz attaisno tos, kas tā rīkojas. Atvēliet dažas minūtes, lai izlasītu, kas par šādu dzīvesveidu ir teikts 3. Mozus 18:22, Romiešiem 1:26, 27, 1. Korintiešiem 6:9, 10, Ebrejiem 13:4 un Jūdas 7.

”Pārbaudait visu”

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir ļoti svarīgi nevis akli sekot vispārpieņemtajiem reliģiskajiem uzskatiem, bet rīkoties saskaņā ar principu, ko minēja apustulis Pāvils: ”Pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!” (1. Tesaloniķiešiem 5:21.) Kā brīdināja apustulis Jānis, ”daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē”. (1. Jāņa 4:1.)

Šajā ziņā mēs varam mācīties no pirmā gadsimta jūdiem, kas dzīvoja Berojā. Viņi ”vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ikdienas rakstos, vai tas [ko sludināja Pāvils un Sīla] tā esot”. (Apustuļu darbi 17:10, 11.) Berojieši labprāt uzklausīja labo vēsti, taču viņiem bija svarīgi pārliecināties, vai tas, ko viņi dzird un pieņem, ir stingri balstīts uz Dieva Rakstiem.

Arī mūsdienās patiesie kristieši nepieļauj, ka viņus ietekmētu cilvēku mainīgie viedokļi, — viņi stingri turas pie Bībeles patiesības. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Par to es lūdzu Dievu, lai jūsu mīlestība vairāk un vairāk pieaugtu zināšanā un visādā izpratnē.” (Filipiešiem 1:9, JD.)

Lai ”pieaugtu zināšanā un visādā izpratnē”, ir skaidri jāsaprot, ko patiesībā māca Bībele. Ja jums vēl nav precīzu Bībeles zināšanu, mēs jūs aicinām tās iegūt. Cilvēkus, kas rīkojas līdzīgi berojiešiem, antikristi nespēj pievilt ar ”izdomātiem vārdiem”. (2. Pētera 2:3.) Patiesība, ko savulaik sludināja Kristus un patlaban māca viņa uzticīgie sekotāji, viņiem sniedz garīgu brīvību. (Jāņa 8:32, 36.)

[Papildmateriāls/Attēls 4. lpp.]

KAS BĪBELĒ TEIKTS PAR ANTIKRISTU

”Bērniņi, ir pēdējā stunda [acīmredzot runa ir par apustuļu laika beigām], un kā jūs esat dzirdējuši, ka nāks antikrists, tā jau tagad daudzi antikristi ir cēlušies.” (1. Jāņa 2:18.)

”Kas ir melis, ja ne tas, kas liedz, ka Jēzus ir Kristus? Tas ir antikrists, kas noliedz Tēvu un Dēlu.” (1. Jāņa 2:22.)

”Ikviens gars, kas neapliecina Jēzu, nav no Dieva, tas ir antikrista gars, par ko jūs esat dzirdējuši, ka viņš nāks; tas jau tagad ir pasaulē.” (1. Jāņa 4:3.)

”Daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē; kas neapliecina miesā nākušo Jēzu Kristu, tas ir maldinātājs un antikrists.” (2. Jāņa 7.)

[Papildmateriāls/Attēli 5. lpp.]

MALDINĀTĀJS AR DAUDZĀM SEJĀM

Apzīmējums ”antikrists” attiecas uz visiem, kas noliedz Bībelē ietverto patiesību par Jēzu Kristu, pretojas viņa Valstībai un vēršas pret viņa sekotājiem. Tāpat tas attiecas uz cilvēkiem, organizācijām un tautām, kas uzdodas par Kristus pārstāvjiem vai pretendē uz Mesijas statusu, apsolīdami nodibināt patiesu mieru un drošību, kas ir pa spēkam vienīgi Kristum.

[Norāde par autortiesībām]

Augustīns: ©SuperStock/age fotostock

[Attēls 7. lpp.]

Tāpat kā berojiešiem, arī mums ir svarīgi iedziļināties Dieva Rakstos