”Dievs lai nedotu tiesu?”

”Dievs lai nedotu tiesu saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc?” (LŪKAS 18:7.)

1. Kādi kristieši jums ir uzmundrinājuma avots, un kāpēc?

VISĀ pasaulē Jehovas liecinieku vidū ir kristīgi brāļi un māsas, kas jau daudzus gadus uzticīgi kalpo Jehovam. Vai jūs pazīstat kādu no šiem kristiešiem? Varbūt jums nāk prātā kāda padzīvojusi māsa, kas ir kristījusies pirms daudziem gadiem un pavisam reti izlaiž kādu no draudzes sapulcēm Valstības zālē. Bet varbūt jūs iedomājāties par kādu brāli, kas jau vairākus gadu desmitus katru nedēļu uzticīgi atbalsta draudzes sludināšanas pasākumus. Daudzi no šiem dārgajiem brāļiem un māsām bija domājuši, ka līdz šim laikam Armagedons būs jau aiz muguras. Tomēr tas, ka netaisnā pasaule joprojām pastāv, nav iedragājis ne viņu ticību Jehovas solījumiem, ne viņu apņēmību izturēt līdz galam. (Mateja 24:13.) Šo uzticīgo Jehovas kalpu dziļā ticība ir liels uzmundrinājums visai draudzei. (Psalms 147:11.)

2. Par ko mēs jūtamies sāpināti?

² Diemžēl reizēm var vērot arī pretējo. Daži Jehovas liecinieki ir sludinājuši daudzus gadus, bet ar laiku viņu ticība Jehovam ir atslābusi, un viņi ir sarāvuši saites ar kristiešu draudzi. Mums ir sāpīgi, ka bijušie ticības biedri ir atstājuši Jehovu, un mēs no sirds vēlamies palīdzēt ikvienai ”pazudušajai avij” atgriezties draudzē. (Psalms 119:176; Romiešiem 15:1.) Tomēr, ja domā par šo situāciju — vieni paliek uzticīgi, bet citi zaudē ticību —, rodas jautājumi. Kāpēc daudziem Jehovas lieciniekiem izdodas saglabāt stipru ticību Jehovas solījumiem, bet citi to zaudē? Ko katrs no mums var darīt, lai mūsu pārliecība par to, ka tuvojas Jehovas lielā diena, paliktu nešaubīga? (Cefanjas 1:14.) Apskatīsim kādu līdzību, kas atrodama Lūkas evaņģēlijā.

Brīdinājums tiem, kas dzīvo Cilvēka Dēla dienās

3. Kam līdzība par atraitni un tiesnesi ir īpaši noderīga, un kāpēc?

³ Lūkas evaņģēlija 18. nodaļā mēs varam lasīt Jēzus līdzību par atraitni un tiesnesi. Tā ir līdzīga ilustrācijai par neatlaidīgo namatēvu, ko mēs apspriedām iepriekšējā rakstā. (Lūkas 11:5—13.) Taču, kā izriet no konteksta, līdzība par atraitni un tiesnesi īpaši attiecas uz cilvēkiem, kas dzīvo laikā pēc 1914. gada, kad Cilvēka Dēls nāca un sāka valdīt Valstībā. (Lūkas 18:8.) *

4. Par ko Jēzus runāja, pirms viņš pastāstīja līdzību par atraitni un tiesnesi?

⁴ Pirms Jēzus stāstīja līdzību, viņš pavēstīja, ka pierādījumi, kas liecinās par to, ka viņš valda Valstībā, būs redzami tik skaidri kā zibens, kas ”spīd no vienas debess puses līdz otrai”. (Lūkas 17:24; 21:10, 29—33.) Tomēr lielākā daļa cilvēku, kas dzīvo ”pēdējā beigu laikā”, nepievērš uzmanību  šiem nepārprotamajiem pierādījumiem. (Daniēla 12:4.) Tas notiek tā paša iemesla dēļ, kāpēc cilvēki Noas un Lata dienās ignorēja Jehovas brīdinājumus. Tolaik ļaudis ”ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja” līdz dienai, kad viņus visus iznīcināja. (Lūkas 17:26—29.) Viņi gāja bojā, jo bija tik ļoti iegrimuši ikdienas rūpēs, ka nepievērsa uzmanību Dieva gribai. (Mateja 24:39.) Mūsdienās cilvēki arī ir tik ļoti aizņemti ar savu ikdienu, ka nesaskata pierādījumus, kas liecina par šīs bezdievīgās pasaules tuvo galu. (Lūkas 17:30.)

5. a) Kam bija domāts Jēzus brīdinājums, un kāpēc? b) Kāpēc daži kristieši ir zaudējuši ticību?

⁵ Jēzus bija norūpējies par to, ka arī viņa sekotājus Sātana pasaule varētu tik ļoti piesaistīt, ka viņi tajā atgrieztos. (Lūkas 17:22, 31.) Tieši tā ir noticis ar dažiem kristiešiem. Daudzus gadus šie kristieši gaidīja dienu, kad Jehova iznīcinās ļauno pasauli. Bet, kad Armagedons nepienāca tik drīz, kā cerēts, viņi izjuta vilšanos un zaudēja pārliecību par Jehovas tiesas dienas tuvumu. Šie kristieši sāka mazāk sludināt un pamazām tā iegrima ikdienas darīšanās, ka garīgai darbībai tikpat kā vairs neatlika laika. (Lūkas 8:11, 13, 14.) Diemžēl ar laiku viņi atgriezās atpakaļ pasaulē.

”Aizvien būs lūgt Dievu”

6.—8. a) Pastāstiet līdzību par atraitni un tiesnesi! b) Kā Jēzus paskaidroja šīs līdzības jēgu?

⁶ Ko mēs varam darīt, lai mūsu pārliecība, ka Jehovas solījumi īstenosies, paliktu stipra? (Ebrejiem 3:14.) Jēzus runāja par šo jautājumu uzreiz pēc tam, kad bija brīdinājis mācekļus neatgriezties Sātana ļaunajā pasaulē.

⁷ Kā raksta Lūka, Jēzus stāstīja mācekļiem ”līdzību par to, ka tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt”. Jēzus stāstīja: ”Kādā pilsētā dzīvoja tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. Bet tai pašā pilsētā bija atraitne, tā nāca pie viņa un sacīja: Izlemi manu lietu pret manu pretinieku. Tas ilgu laiku negribēja. Bet tad viņš sāka spriest sevī: Lai gan es Dieva nebīstos un no cilvēkiem nekaunos, tomēr, lai viņa mani nemocītu, es gribu viņas lietu izlemt, citādi viņa vēl galā nāks un man sitīs vaigā.”

⁸ Pabeidzis līdzību, Jēzus paskaidroja tās jēgu: ”Vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka? Un Dievs lai nedotu tiesu saviem izredzētiem, kas dienu un nakti viņu piesauc, kaut gan viņš vilcinās? Es jums saku, viņš viņu lietu izlems visai  drīz. Bet vai Cilvēka Dēls, kad tas nāks, atradīs ticību virs zemes?” (Lūkas 18:1—8.)

”Izlemi manu lietu”

9. Kāda ir līdzības galvenā tēma?

⁹ Šīs līdzības galvenā tēma — taisnības panākšana — ir ļoti skaidra. Tā atspoguļojas gan tajā, ko teica abas līdzībā darbojošās personas, gan Jēzus vārdos. Gribēdama panākt taisnību, atraitne lūdzās: ”Izlemi manu lietu,” — līdz tiesnesis galu galā teica: ”Es gribu viņas lietu izlemt.” Turpinājumā Jēzus jautāja: ”Dievs lai nedotu tiesu saviem izredzētiem?” — un sacīja: ”Viņš viņu lietu izlems visai drīz.” (Lūkas 18:3, 5, 7, 8.) Kad Dievs izspriedīs taisnu tiesu?

10. a) Kad pirmajā gadsimtā pienāca ”atriebšanas dienas”? b) Kad un kā taisnība tiks nodibināta mūsdienās?

¹⁰ Pirmajā gadsimtā ”atriebšanas dienas” jeb laiks, kad Dievs sprieda taisnu tiesu, pienāca 70. gadā, kad Jeruzaleme un tās templis tika izpostīti. (Lūkas 21:22.) To, kā mūsdienās tiks nodibināta taisnība, Dieva kalpi pieredzēs Jehovas lielajā dienā. (Cefanjas 1:14; Mateja 24:21.) Jehova savu kalpu ”spaidītājiem atmaksās ar spaidiem”, kad Jēzus Kristus ”turēs tiesu par tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evanģelijam”. (2. Tesaloniķiešiem 1:6—8; Romiešiem 12:19.)

11. Kādā ziņā Dievs savu kalpu lietu izlems ”visai drīz”?

¹¹ Bet kā lai saprot Jēzus vārdus, ka Jehova izlems savu kalpu lietu ”visai drīz”? Bībelē paskaidrots, ka Jehova ir pacietīgs, bet tad, kad pienāks noteiktais laiks, viņš bez vilcināšanās spriedīs taisnu tiesu. (Lūkas 18:8; 2. Pētera 3:9, 10.) Noas dienās, sākoties plūdiem, ļaunie cilvēki aizgāja bojā. Arī Lata dienās, kad uguns nāca no debesīm, ļaunie uzreiz tika iznīcināti. Jēzus teica: ”Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.” (Lūkas 17:27—30.) Arī tad ļaunie pieredzēs, kā ”pēkšņi pār viņiem nāks posts”. (1. Tesaloniķiešiem 5:2, 3.) Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka Jehova neļaus pastāvēt Sātana pasaulei kaut dienu ilgāk, nekā to prasa taisnīgums.

”Viņš viņu lietu izlems”

12., 13. a) Kādu paņēmienu Jēzus izmantoja, lai iemācītu kaut ko svarīgu par Jehovu? b) Kāpēc mēs varam būt droši, ka Jehova uzklausīs savu kalpu lūgšanas un taisnīgi iztiesās viņu lietu?

¹² Jēzus līdzībā par atraitni un tiesnesi ir iekļautas vēl vairākas svarīgas patiesības. Paskaidrodams šo līdzību, Jēzus teica: ”Vai dzirdējāt, ko netaisnais tiesnesis saka? Un Dievs lai nedotu tiesu saviem izredzētiem?” Protams, Jēzus nesalīdzināja Dievu ar netaisno tiesnesi, lai norādītu, ka Dievs pret saviem kalpiem izturas tāpat kā šis tiesnesis. Gribēdams iemācīt saviem sekotājiem kaut ko svarīgu par Dievu Jehovu, Jēzus izmantoja pretstatu starp Jehovu un tiesnesi. Kādā ziņā viņi ir pretstati?

¹³ Jēzus līdzībā tiesnesis bija netaisns, turpretī ”Dievs ir taisns tiesnesis”. (Psalms 7:12; 33:5.) Tiesnesim nebija nekādas personiskas intereses par atraitni, taču Jehova interesējas par katru cilvēku. (2. Laiku 6:29, 30.) Tiesnesis nevēlējās palīdzēt atraitnei, turpretī Jehova ir gatavs palīdzēt saviem kalpiem un pat ilgojas to darīt. (Jesajas 30:18, 19.) Ko svarīgu mēs varam mācīties? Ja jau netaisnais tiesnesis uzklausīja atraitnes lūgumus un izlēma viņas lietu, cik daudz vairāk Jehova uzklausīs savu kalpu lūgšanas un taisnīgi  iztiesās viņu lietu. (Salamana Pamācības 15:29.)

14. Kāpēc būtu nepareizi pārstāt ticēt Dieva tiesas dienai?

¹⁴ Kristieši, kas zaudē ticību Dieva tiesas dienai, pieļauj nopietnu kļūdu. Pārstādami ticēt tam, ka Jehovas lielā diena ir tuvu, viņi būtībā apšauba to, vai var uzticēties Jehovam un viņa solījumiem. Taču nevienam nav tiesību apšaubīt Dieva uzticamību. (Ījaba 9:12.) Īstenībā aktuāls ir jautājums: ”Vai mēs paliksim uzticīgi?” Tieši šo tēmu Jēzus izvirzīja, kad bija pastāstījis līdzību.

”Vai Cilvēka Dēls.. atradīs ticību virs zemes?”

15. a) Kādu jautājumu uzdeva Jēzus, un kāpēc? b) Kas mums ir jāpārdomā?

¹⁵ Jēzus uzdeva interesantu jautājumu: ”Vai Cilvēka Dēls, kad tas nāks, atradīs ticību virs zemes?” (Lūkas 18:8.) No oriģinālteksta ir redzams, ka Jēzus runāja nevis par ticību vispārīgā nozīmē, bet par tādu ticību, kāda bija atraitnei. Jēzus nedeva atbildi uz šo jautājumu. Viņš vēlējās pamudināt mācekļus, lai viņi pārdomātu, kāda ir viņu ticība. Vai tā neatslābst un viņi pamazām neatgriežas pasaulē? Vai viņu ticība līdzinās atraitnes ticībai? Arī mums sev ir jāpajautā: ”Kādu ticību Cilvēka Dēls redz manī?”

16. Kāda bija atraitnes ticība?

¹⁶ Lai mēs būtu starp tiem cilvēkiem, kam Jehova iztiesās par labu tad, kad viņš spriedīs tiesu, mums jāseko atraitnes piemēram. Kāda bija viņas ticība? Viņa apliecināja ticību, neatlaidīgi iedama pie tiesneša un prasīdama iztiesāt viņas lietu. Atraitne neatlaidīgi centās panākt taisnīgu spriedumu no netaisna tiesneša. Dieva kalpi mūsdienās var nešaubīties, ka Jehova taisnīgi izlems viņu lietu, pat ja ir jāgaida ilgāk, nekā cerēts. Viņi apliecina paļāvību uz Dieva solījumiem, neatlaidīgi lūdzot Dievu — ”dienu un nakti viņu piesaucot”. (Lūkas 18:7.) Ja kristietis pārstātu lūgt par to, lai tiek nodibināta taisnība, tas nozīmētu, ka viņš ir zaudējis ticību tam, ka Jehova rīkosies savu kalpu labā.

17. Kāpēc mums jābūt neatlaidīgiem lūgšanās un jāsaglabā stipra ticība?

¹⁷ Pārdomājot, kāda bija atraitnes situācija, mēs varam redzēt, ka mums ir vēl vairāki iemesli būt neatlaidīgiem lūgšanās. Pievērsīsim uzmanību, kā atšķiras mūsu situācija no viņējās. Atraitne gāja atkal un atkal pie tiesneša, kaut arī neviens viņu nemudināja to darīt, turpretī mums Bībelē ir doti daudzi aicinājumi būt ”neatlaidīgiem savās lūgšanās”. (Romiešiem 12:12.) Atraitnei nebija nekādas garantijas, ka viņas prasība tiks apmierināta, taču mums Jehova ir apliecinājis, ka taisnība tiks nodibināta. Jehova ar pravieša starpniecību ir teicis: ”Pat ja tā piepildīšanās novilcinātos, tad tomēr stipri būs uz to cerēt un paļauties, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.” (Habakuka 2:3; Psalms 97:10.) Atraitnei nebija  neviena aizstāvja, kas aizliktu par viņu kādu vārdu tiesneša priekšā. Mums turpretī ir varens aizstāvis — Jēzus, kas ir ”pie Dieva labās rokas, kas arī mūs aizstāv”. (Romiešiem 8:34; Ebrejiem 7:25.) Ja atraitne savā nebūt ne vieglajā situācijā turpināja vērsties pie tiesneša, cerēdama saņemt taisnīgu lēmumu, cik daudz vairāk mums jāsaglabā stipra ticība tam, ka Jehovas tiesas diena tuvojas!

18. Kā lūgšanas stiprina mūsu ticību?

¹⁸ Līdzība par atraitni mums māca, ka pastāv cieša saistība starp lūgšanām un ticību un ka ar neatlaidīgām lūgšanām mēs varam pretoties dažādām ietekmēm, kas mūsu ticību varētu vājināt. Protams, tas nenozīmē, ka ārišķīga lūgšanu skaitīšana palīdz nezaudēt ticību. (Mateja 6:7, 8.) Tikai tad, ja mēs lūdzam, tāpēc ka apzināmies savu pilnīgo atkarību no Dieva, lūgšanas mūs tuvina Dievam un stiprina mūsu ticību. Tā kā ticība ir glābšanas priekšnoteikums, ir saprotams, kāpēc Jēzus uzskatīja par vajadzīgu mudināt mācekļus ”aizvien.. lūgt Dievu un [ne]pagurt”. (Lūkas 18:1; 2. Tesaloniķiešiem 3:13.) Tiesa, no mūsu lūgšanām Jehovas lielās dienas atnākšana nav atkarīga — tā pienāks jebkurā gadījumā. Bet tas, vai mēs paši pārdzīvosim Dieva karu un pieredzēsim, kā Dievs nodibina taisnību, nenoliedzami ir atkarīgs no mūsu ticības un lūgšanām.

19. Kā mēs pierādām, ka nešaubīgi ticam, ka Dievs piešķirs ”tiesu saviem izredzētiem”?

¹⁹ Kā atceramies, Jēzus jautāja: ”Vai Cilvēka Dēls, kad tas nāks, atradīs ticību virs zemes?” Kāda ir atbilde? Pašlaik visā pasaulē vairāki miljoni uzticīgu Jehovas kalpu ar savām lūgšanām, pacietību un neatlaidību pierāda, ka viņiem ir tāda ticība, kāda bija atraitnei. Tātad uz Jēzus jautājumu var atbildēt apstiprinoši. Kaut arī pašlaik Sātana pasaule pret mums izturas netaisnīgi, mēs nešaubīgi ticam, ka Dievs dos ”tiesu saviem izredzētiem”.

[Zemsvītras piezīme]

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc daži kristieši ir zaudējuši ticību?

• Kāpēc mēs varam nešaubīgi ticēt, ka Jehovas tiesas diena pienāks?

• Kāpēc mums jābūt neatlaidīgiem lūgšanās?

• Kā neatlaidīgas lūgšanas palīdz saglabāt stipru ticību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 26. lpp.]

Kādas svarīgas patiesības ir ietvertas līdzībā par atraitni un tiesnesi?

[Attēli 29. lpp.]

Mūsdienās vairāki miljoni cilvēku nešaubīgi tic, ka Dievs dos ”tiesu saviem izredzētiem”