Jehova dod ”Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz”
Jehova dod ”Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz”
”Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (LŪKAS 11:13.)
1. Kad mums ir īpaši nepieciešama svētā gara palīdzība?
”ŠIS pārbaudījums iet pāri maniem spēkiem. Es to neizturēšu bez Jehovas un viņa svētā gara atbalsta.” Kādā dzīves brīdī tā ir domājuši lielākā daļa kristiešu. Varbūt daži tā domā, kad uzzina, ka viņus ir piemeklējusi nopietna slimība. Citi tā jūtas, kad pēc daudziem kopā pavadītiem gadiem zaudē dzīvesbiedru. Savukārt citiem svētā gara palīdzība ir īpaši nepieciešama, kad viņu saulaino dabu ir aptumšojusi nomāktība. Daudziem kristiešiem smagos dzīves posmos ir bijusi sajūta, ka viņi spēj izturēt grūtības vienīgi tāpēc, ka Jehovas svētais gars viņiem dod ”spēka pārpilnību”. (2. Korintiešiem 4:7—9; Psalms 40:2, 3.)
2. a) Ko pieredz patiesie kristieši? b) Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?
2 Mūsdienu bezdievīgajā pasaulē patiesie kristieši pieredz aizvien lielākas grūtības un pretestību. (1. Jāņa 5:19.) Kristus sekotājiem uzbrūk Sātans, kas nikni karo pret tiem, kas ”tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”. (Atklāsmes 12:12, 17.) Tāpēc tagad kā vēl nekad agrāk mums ir vajadzīgs Dieva svētā gara atbalsts. Ko mēs varam darīt, lai arī turpmāk pārpilnībā saņemtu Dieva svēto garu? Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova ar lielāko prieku mums piešķir spēku pārbaudījumu laikā? Atbildes uz šiem jautājumiem ir atrodamas divās līdzībās, ko pastāstījis Jēzus.
Lūdziet neatlaidīgi
3., 4. Kādu līdzību Jēzus pastāstīja, un kā viņš to attiecināja uz lūgšanām?
3 Reiz kāds no Jēzus mācekļiem viņam lūdza: ”Kungs, māci mums Dievu lūgt.” (Lūkas 11:1.) Atbildēdams uz šo lūgumu, Jēzus izstāstīja mācekļiem divas savstarpēji saistītas līdzības. Pirmā bija par kādu namatēvu, pie kura ir ieradies viesis, un otra par tēvu, kas uzklausa dēla lūgumus. Apskatīsim sīkāk katru līdzību.
4 Jēzus stāstīja: ”Kuram jūsu starpā ir draugs, ja viņš pie tā noietu nakts vidū un tam teiktu: Mīļais, aizdod man trīs maizes, jo mans draugs no ceļa pie manis ir iegriezies, bet man nekā nav ko viņam celt priekšā; — un tas no iekšpuses atbildētu un sacītu: Neapgrūtini mani; durvis ir jau aizslēgtas, un mani bērni ir jau pie manis gultā: es nevaru celties un tev dot. Es jums saku, ja arī viņš neceltos un nedotu tāpēc, ka tas ir viņa draugs, tad viņa neatlaidības dēļ tas celsies un dos viņam, cik tam vajaga.” Pēc tam Jēzus paskaidroja, kā šī līdzība attiecas uz lūgšanām: ”Tā arī es jums saku: lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts. Jo ikkatrs, kas lūdz, dabū, kas meklē, atrod, un kas klauvē, tam atvērs.” (Lūkas 11:5—10.)
5. Ar kādu attieksmi mums jālūdz Dievs, kā redzams no Jēzus līdzības?
5 Spilgtā līdzība par neatlaidīgo namatēvu ilustrē, ar kādu attieksmi mums jālūdz Dievs. Ievērojiet: Jēzus teica, ka namatēvs dabū prasīto savas ”neatlaidības dēļ”. (Lūkas 11:8.) Grieķu vārds, kas tulkots ”neatlaidība”, parādās Bībelē tikai vienu reizi un norāda uz kauna trūkumu. Namatēvs, pie kura viesojas draugs, nekaunas neatlaidīgi lūgt to, kas viņam nepieciešams. Tā kā Jēzus šo cilvēku ir minējis mums par paraugu, arī mūsu lūgšanām jābūt neatlaidīgām. Jehova vēlas, lai mēs nepagurdami lūgtu, meklētu un klauvētu, un viņš savukārt ”dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz”.
6. Kāds Jēzus laikā bija cilvēku viedoklis par viesmīlību?
6 Jēzus paskaidroja ne tikai to, kā mums jālūdz Dievs, proti, neatlaidīgi, bet arī to, kāpēc ir jābūt šādai attieksmei. Lai uztvertu šo otro domu, mums jāsaprot, kāds bija Jēzus klausītāju viedoklis par viesmīlību. No daudziem Bībeles stāstījumiem redzams, ka Bībeles laikos cilvēki, īpaši Dieva kalpi, rūpes par viesiem uztvēra ļoti nopietni. (1. Mozus 18:2—5; Ebrejiem 13:2.) Viesmīlības neizrādīšana bija liels negods. (Lūkas 7:36—38, 44—46.) Paturot šo domu prātā, atgriezīsimies pie Jēzus stāstījuma.
7. Kāpēc namatēvs nekaunas uzmodināt savu draugu?
7 Pie namatēva nakts vidū ir ieradies viesis. Saimnieks uzskata par savu pienākumu pacienāt viesi, bet viņam ”nekā nav ko.. celt priekšā”. Tā, pēc viņa domām, ir kritiska situācija. Viņam ir jādabū mazliet maizes, lai ko tas prasītu. Tāpēc saimnieks dodas pie sava drauga un nekaunēdamies viņu uzmodina. ”Mīļais, aizdod man trīs maizes,” lūdz namatēvs. Viņš lūdz tikmēr, kamēr saņem vajadzīgo. Tikai tad, kad ir dabūjis maizi, viņš var godam izpildīt namatēva pienākumus.
Jo lielāka vajadzība, jo neatlaidīgākas lūgšanas
8. Kas mūs mudina neatlaidīgi lūgt Jehovam svēto garu?
8 Kas ir neatlaidīgu lūgšanu pamatā, kā redzams no šīs līdzības? Namatēva uzstājīgo lūgumu pamatā bija apziņa, ka maize viņam katrā ziņā ir nepieciešama, lai viņš varētu pienācīgi izpildīt namatēva pienākumus. (Jesajas 58:5—7.) Bez maizes viņš būtu slikts namatēvs. Tāpat arī mēs neatlaidīgi lūdzam Dievam viņa svēto garu, jo saprotam, ka tas mums ir nepieciešams, lai mēs varētu izpildīt savu kristīgo kalpošanu. (Cakarijas 4:6.) Bez svētā gara mēs to nespētu. (Mateja 26:41.) Vai saskatāt, pie kāda nopietna secinājuma mēs nonākam, pārdomājot Jēzus līdzību? Ja apzināmies, ka Dieva gars mums ir ļoti vajadzīgs, mēs neatlaidīgi pēc tā lūdzam.
9., 10. a) Ar piemēru paskaidrojiet, kāpēc mums neatlaidīgi jālūdz Dievam svētais gars. b) Kāds jautājums mums jāpārdomā, un kāpēc?
9 Lai izprastu pilnībā Jēzus līdzībā iekļauto domu, iztēlosimies mūsdienu situāciju, piemēram, kāds mūsu ģimenes loceklis nakts vidū saslimst. Vai mēs modināsim ārstu, lai lūgtu palīdzību? Ja stāvoklis nav nopietns, mēs to nedarīsim. Taču, ja mūsu ģimenes loceklim ir sirdslēkme, mēs nekautrēsimies zvanīt ārstam, jo stāvoklis ir dzīvībai bīstams un ir nepieciešama profesionāla palīdzība. Ja nelūgsim palīdzību, tuvinieks var nomirt. Var teikt, ka patiesie kristieši nepārtraukti atrodas dzīvībai bīstamā situācijā, jo Sātans ”staigā apkārt kā lauva rūkdams” un cenšas mūs ”aprīt”. (1. Pētera 5:8.) Lai saglabātu savu garīgo dzīvību, mums ir nepieciešams Dieva gara atbalsts. Ja nelūgsim Dievam palīdzību, mēs varam nomirt garīgā ziņā. Šī iemesla dēļ mēs neatlaidīgi lūdzam Dievam viņa svēto garu. (Efeziešiem 3:14—16.) Tikai tādā veidā mēs saglabāsim spēku, kas vajadzīgs, lai izturētu līdz galam. (Mateja 10:22; 24:13.)
10 Tāpēc reižu reizēm ir svarīgi apstāties un padomāt: ”Cik neatlaidīgas ir manas lūgšanas?” Atcerēsimies, ka mūsu lūgšanas pēc svētā gara kļūst neatlaidīgas tad, kad mēs skaidri apzināmies, ka mums ir nepieciešama Dieva palīdzība.
Lūdziet ar paļāvību
11. Kā Jēzus attiecināja piemēru par tēvu un dēlu uz lūgšanām?
11 Jēzus līdzībā par neatlaidīgo namatēvu runa ir par lūdzēja attieksmi. Turpretī nākamā līdzība pievērš uzmanību tam, kāda ir lūgšanu uzklausītāja — Dieva Jehovas — nostāja. Jēzus jautāja: ”Kur būtu kāds tēvs jūsu starpā, kas dotu savam dēlam čūsku, kad tas lūdz tam zivi? Jeb skarpiju, kad tas lūdz olu?” Pēc tam viņš secināja: ”Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūkas 11:11—13.)
12. Kā piemērs par tēvu, kas uzklausa dēla lūgumus, ilustrē Jehovas gatavību atbildēt uz mūsu lūgšanām?
12 Pastāstīdams piemēru par tēvu, kas uzklausa dēlu, Jēzus paskaidroja, kādas ir Jehovas jūtas pret tiem, kas vēršas pie viņa lūgšanās. (Lūkas 10:22.) Pirmkārt, starp abām Jēzus līdzībām ir vērojams kāds kontrasts. Pretēji pirmajā līdzībā minētajam kaimiņam, kas negribīgi uzklausīja lūgumu pēc palīdzības, Jehova līdzinās gādīgam tēvam, kas labprāt uzklausa bērna lūgumus. (Psalms 50:15.) Otrkārt, lai uzsvērtu, cik debesu Tēvs ir labvēlīgs pret saviem kalpiem, Jēzus pievērsa uzmanību nepilnīgu vecāku attieksmei pret bērniem. Pēc tam viņš norādīja: ja jau tēvs, kas iedzimtā grēcīguma dēļ ir ”ļauns”, dod savam dēlam labas dāvanas, cik daudz vairāk mēs varam gaidīt, ka debesu Tēvs, kas ir nevainojams, dos svēto garu saviem kalpiem. (Jēkaba 1:17.)
13. Par ko mēs varam būt pārliecināti, kad lūdzam Jehovu?
13 Ko mēs mācāmies? Mēs varam būt droši, ka tad, kad lūdzam debesu Tēvam svēto garu, viņš ar lielāko prieku mums to piešķir. (1. Jāņa 5:14.) Ja mēs neatlaidīgi vērsīsimies pie Jehovas, viņš, tēlaini runājot, nekad neteiks: ”Neapgrūtini mani; durvis ir jau aizslēgtas.” (Lūkas 11:7.) Jēzus teica: ”Lūdziet, tad jums taps dots, meklējiet, tad jūs atradīsit, klauvējiet, tad jums taps atvērts.” (Lūkas 11:9, 10.) Jehova ”uzklausa mūs arvienu”. (Psalms 20:10; 145:18.)
14. a) Kādas maldīgas domas nomāc dažus kristiešus, kas pieredz pārbaudījumus? b) Kāpēc mēs varam ar paļāvību vērsties pie Jehovas lūgšanās, kad pieredzam pārbaudījumus?
14 Jēzus līdzība par gādīgo tēvu uzsver, ka Jehovas labestība ir daudz pārāka par cilvēku labestību. Tāpēc mums nekad nebūtu jāuzskata, ka pārbaudījumi, ko pieredzam, ir Dieva nelabvēlības izpausme. Tas, kurš vēlas, lai mēs sevi šaustītu, ir mūsu galvenais ienaidnieks Sātans. (Ījaba 4:1, 7, 8; Jāņa 8:44.) Bībelē tādām negatīvām domām nav rodams nekāds pamatojums. Jehova nevienu nepārbauda ar ”ļaunām kārdināšanām”. (Jēkaba 1:13.) Tāpat kā mīlošs tēvs nedotu savam dēlam čūsku vai skorpionu, Jehova mums neuzliek smagus pārbaudījumus. Mūsu debesu Tēvs dod daudz ”laba tiem, kas viņu lūdz”. (Mateja 7:11; Lūkas 11:13.) Jo dziļāk mēs izpratīsim Jehovas labestību un gatavību mums palīdzēt, jo lielāku pamudinājumu izjutīsim vērsties pie viņa ar paļāvību. Kad mēs tā darīsim, mēs jutīsimies līdzīgi psalmu sacerētājam, kas teica: ”Dievs mani patiesi ir klausījis, ir ņēmis vērā manas lūgšanas.” (Psalms 10:17; 66:19.)
Kādā ziņā svētais gars ir aizstāvis
15. a) Ko apsolīja Jēzus saistībā ar svēto garu? b) Kāds ir viens no veidiem, kā svētais gars mums palīdz?
15 Neilgi pirms savas nāves Jēzus iedrošināja mācekļus, atkārtodams domas, ko bija iekļāvis līdzībās. Runādams par svēto garu, viņš teica apustuļiem: ”Es lūgšu Tēvu, un viņš dos citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi.” (Jāņa 14:16.) Jēzus apsolīja, ka nākotnē, arī mūsdienās, aizstāvis jeb svētais gars būs kopā ar viņa sekotājiem. Kā mēs izjūtam svētā gara atbalstu? Viens svarīgs veids ir tāds, ka svētais gars mums palīdz izturēt dažādus pārbaudījumus. Apustulis Pāvils, kas pats pieredzēja grūtības, vēstulē Korintas kristiešiem rakstīja, kā Dieva gars viņam palīdzēja. Īsi apskatīsim, ko viņš rakstīja.
16. Kādā ziņā mūsu situācija var līdzināties tai, kādā bija apustulis Pāvils?
16 Vispirms Pāvils atklāti pastāstīja saviem ticības biedriem, ka viņam jāiztur kāds pārbaudījums, kas līdzinās ”dzelonim miesā”. Tad viņš teica: ”Es to Kungu [Jehovu] trīs reizes esmu lūdzis, lai tas no manis atkāptos.” (2. Korintiešiem 12:7, 8.) Kaut arī Pāvils lūdza Dievu, lai viņš novērš grūtības, tas nenotika. Varbūt arī mēs esam līdzīgā situācijā. Tāpat kā Pāvils, mēs, iespējams, neatlaidīgi un ar paļāvību esam lūguši Jehovam, lai viņš novērš pārbaudījumu. Bet, par spīti daudzkārtējām lūgšanām, problēma joprojām ir palikusi. Vai tas nozīmē, ka Jehova nav uzklausījis mūsu lūgšanas un viņa gars mums nepalīdz? Nav pamata tā domāt. (Psalms 10:1, 17.) Pievērsīsim uzmanību apustuļa Pāvila tālākajiem vārdiem.
17. Kā Jehova atbildēja uz Pāvila lūgšanām?
17 Atbildēdams uz Pāvila lūgšanām, Dievs viņam teica: ”Tev pietiek ar manu žēlastību; jo mans spēks nespēkā varens parādās.” Pēc tam Pāvils atzina: ”Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku, lai Kristus spēks nāktu pār mani.” (2. Korintiešiem 12:9; Psalms 147:5.) Oriģinālvalodā vārds, kas šajā pantā tulkots ”nāktu”, ietver priekšstatu par telts uzsliešanu. Ar Kristus starpniecību Pāvils saņēma Dieva vareno aizsardzību, kas pār viņu klājās kā telts. Līdzīgā veidā Jehova atbild uz lūgšanām arī mūsdienās — viņš sniedz saviem kalpiem aizsardzību.
18. Kāpēc mēs spējam izturēt pārbaudījumus?
18 Protams, telts neapstādina lietu un neaptur vēju, bet sliktos laika apstākļos tā mūs zināmā mērā pasargā. Līdzīgi arī patvērums, ko mums dod ”Kristus spēks”, nenovērš pārbaudījumus un grūtības, kas mums jāpieredz. Tomēr tas garīgā ziņā mūs pasargā no ļaunās pasaules un tās valdnieka Sātana uzbrukumiem. (Atklāsmes 7:9, 15, 16.) Tāpēc, pat ja mums jācieš pārbaudījums, kas turpinās ilgāku laiku, mēs varam nešaubīties, ka Jehova zina par mūsu cīņu un ir uzklausījis mūsu saucienus pēc palīdzības. (Jesajas 30:19; 2. Korintiešiem 1:3, 4.) Pāvils rakstīja: ”Dievs ir uzticīgs, viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.” (1. Korintiešiem 10:13; Filipiešiem 4:6, 7.)
19. Ko jūs esat apņēmušies darīt, un kāpēc?
19 Šīs bezdievīgās pasaules pēdējās dienās patiešām ir iestājušies ”grūti laiki”. (2. Timotejam 3:1.) Tomēr Dieva kalpi spēj tos izturēt, jo mūs atbalsta un aizsargā Dieva svētais gars, ko Dievs Jehova labprāt dod pārpilnībā tiem, kas to lūdz neatlaidīgi un ar paļāvību. Apņemsimies arī turpmāk lūgt Dievam svēto garu katru dienu. (Psalms 34:7; 1. Jāņa 5:14, 15.)
Kā jūs atbildētu?
• Kas mums jādara, lai saņemtu Dieva svēto garu?
• Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova atbildēs uz mūsu lūgumiem pēc svētā gara?
• Kā svētais gars mums palīdz izturēt pārbaudījumus?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 21. lpp.]
Ko mēs varam mācīties no Jēzus līdzības par neatlaidīgo namatēvu?
[Attēls 22. lpp.]
Vai jūs lūdzat Dievam svēto garu neatlaidīgi?
[Attēls 23. lpp.]
Ko mēs uzzinām par Jehovu no līdzības par gādīgo tēvu?