Jehovas lielā diena ir tuvu

”Tā Kunga lielā diena ir tuvu, tā ir jau klātu un nāk steigdamās.” (CEFANJAS 1:14.)

1., 2. a) Kādu īpašu dienu gaida kristieši? b) Kādi jautājumi mums jāpārdomā, un kāpēc?

PRIECĪGA līgava nevar vien sagaidīt savu kāzu dienu. Topošā māmiņa ar sirsnīgām jūtām gaida sava bērniņa piedzimšanu. Pārguris strādnieks ilgojas pēc dienas, kad sāksies sengaidītais atvaļinājums. Kas viņiem visiem ir kopīgs? Viņi visi gaida kādu īpašu dienu — dienu, kas lielākā vai mazākā mērā ietekmēs viņu dzīvi. Ar šo dienu viņiem saistās spēcīgas, tomēr katram atšķirīgas izjūtas. Diena, ko viņi gaida, galu galā pienāks, un viņi cer, ka būs tai gatavi.

² Patiesie kristieši mūsdienās gaida kādu īpašu dienu — Jehovas lielo dienu. (Jesajas 13:9; Joēla 2:1; 2. Pētera 3:12.) Kas ir šī diena, un kā tā ietekmēs cilvēkus? Bet galvenais: kā mēs tai varam sagatavoties? Ir ļoti svarīgi atrast atbildes uz šiem jautājumiem, jo pierādījumi liecina par tālāk citēto Bībeles vārdu patiesumu: ”Tā Kunga lielā diena ir tuvu, tā ir jau klātu un nāk steigdamās.” (Cefanjas 1:14.)

Jehovas lielā diena

3. Kas ir Jehovas lielā diena?

³ Kas ir Jehovas lielā diena? Bībelē lietotais izteiciens ”tā Kunga diena” jeb Jehovas diena apzīmē īpašu laiku, kad Jehova soda ienaidniekus un pagodina savu izcilo vārdu. Jehovas dienu pieredzēja gan Dievam neuzticīgie Jūdas un Jeruzalemes ļaudis, gan varmācīgie Babilonas un Ēģiptes iedzīvotāji, kad tiem tika izpildīts Jehovas spriedums. (Jesajas 2:1, 10—12; 13:1—6; Jeremijas 46:7—10.) Taču vislielākā Jehovas diena vēl ir priekšā. Tas būs laiks, kad Jehova izpildīs spriedumu tiem, kas sagādā neslavu viņa vārdam. Šī diena sāksies ar ”lielās Bābeles” — pasaules viltus reliģiju kopuma — iznīcināšanu, un savu kulmināciju tā sasniegs Armagedona karā, kad tiks iznīcināta visa pārējā ļaunā sistēma. (Atklāsmes 16:14, 16; 17:5, 15—17; 19:11—21.)

4. Kāpēc lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju būtu jābaidās no Jehovas dienas?

⁴ Vai nu viņi to apzinās vai ne, lielākajai daļai pasaules iedzīvotāju būtu jābaidās no šīs dienas, kas strauji tuvojas. Ar pravieša Cefanjas starpniecību Jehova pavēstī: ”Šī diena ir niknuma diena, tā ir skumju un baiļu diena, negaisa un vētras diena, tumsas un nakts melnuma diena, mākoņu un miglas diena.” Tā tiešām būs baisa diena, turklāt pravietis paziņo: ”Es iedvesīšu ļaudīm bailes, ..jo viņi ir grēkojuši pret to Kungu!” (Cefanjas 1:15, 17.)

5. Kāds viedoklis par Jehovas dienu ir vairākiem miljoniem cilvēku, un kāpēc?

⁵ Tomēr ir vairāki miljoni cilvēku, kas dedzīgi gaida Jehovas dienu. Viņi zina, ka taisnīgajiem cilvēkiem Jehovas diena nesīs glābšanu un atbrīvošanu un ka šajā dienā Jehova tiks augstu cildināts un viņa godpilnais vārds tiks svētīts. (Joēla 4:16, 17; Cefanjas 3:12—17.) Tas, vai cilvēki baidās no Jehovas dienas vai arī to dedzīgi  gaida, galvenokārt ir atkarīgs no tā, kā viņi dzīvo pašlaik. Ar kādām jūtām mēs gaidām Jehovas dienu? Vai mēs esam tai gatavi? Vai fakts, ka Jehovas diena vairs nav aiz kalniem, ietekmē mūsu ikdienas dzīvi?

”Nāks nikni smējēji”

6. Kāda attieksme pret Jehovas dienu ir vairākumam cilvēku, un kāpēc patiesos kristiešus tas nepārsteidz?

⁶ Kaut arī situācija ir nopietna, vairākumu zemeslodes iedzīvotāju nesatrauc Jehovas dienas tuvums un viņi pat izsmej cilvēkus, kas viņus par to brīdina. Patiesos kristiešus tas nepārsteidz, jo viņi atceras apustuļa Pētera brīdinājumu: ”Vispapriekš ievērojiet to, ka pēdējos laikos nāks nikni smējēji, kuri dzīvos savās pašu kārībās un sacīs: ”Kur paliek viņa apsolītā atnākšana? No tā laika sākot, kad tēvi iegāja mierā, viss paliek tā, kā bija no radīšanas sākuma.”” (2. Pētera 3:3, 4.)

7. Kā mēs varam saglabāt skaidru apziņu par to, cik svarīgā laikā dzīvojam?

⁷ Kā mēs varam pretoties šādai skeptiskai domāšanai un saglabāt skaidru apziņu par to, cik svarīgā laikā dzīvojam? Apustulis Pēteris raksta: ”Es cenšos ar atgādinājumiem uzturēt modru jūsu prāta skaidrību, lai jūs atcerētos svēto praviešu jau sen teiktos vārdus, kā arī mūsu Kunga un Pestītāja bausli, ko no saviem apustuļiem esat mācījušies.” (2. Pētera 3:1, 2.) Mēs varam uzturēt modru sava ”prāta skaidrību”, ja pievēršam uzmanību pravietiskiem brīdinājumiem. Iespējams, mēs tos esam dzirdējuši jau daudzas reizes, bet tagad ir aktuālāk nekā jebkad agrāk ņemt vērā šos atgādinājumus. (Jesajas 34:1—4; Lūkas 21:34—36.)

8. Kāpēc daudzi atstāj bez ievērības Bībeles brīdinājumus?

⁸ Kāpēc daži ignorē šos atgādinājumus? Pēteris turpinājumā raksta: ”Tīši tie negrib zināt, ka vecos laikos debesis bijušas un zeme, no ūdens un iekš ūdens pastāvēdama caur Dieva vārdu; caur ko tā laika pasaule tapa maitāta ūdensplūdos.” (2. Pētera 3:5, 6, LB-26.) Ir cilvēki, kas negrib, lai pienāk Jehovas diena. Viņi nevēlas, lai kaut kas iztraucētu viņu ierasto dzīves ritumu, un negrib būt atbildīgi Jehovas priekšā par savu egoistisko dzīvesveidu. Kā Pēteris raksta, viņi dzīvo ”savās pašu kārībās”.

9. Kāda bija cilvēku nostāja Noas un Lata dienās?

⁹ Šie smējēji apzināti ignorē faktu, ka Jehova jau pagātnē ir iejaucies cilvēku dzīvē. Gan Jēzus Kristus, gan apustulis Pēteris minēja divas šādas reizes — ”Noas dienas” un ”Lata dienas”. (Lūkas 17:26—30; 2. Pētera 2:5—9.) Pirms plūdiem cilvēki neņēma vērā Noas izteiktos brīdinājumus, tāpat arī pirms Sodomas un Gomoras iznīcināšanas, kad Lats brīdināja  savus znotus, viņš to acīs likās smieklīgs. (1. Mozus 19:14.)

10. Ko Jehova ir teicis par tiem, kas neņem vērā brīdinājumus?

¹⁰ Mūsdienās ir ļoti līdzīgi. Lūk, ko Jehova saka par tiem, kas ignorē brīdinājumus: ”Es.. piemeklēšu tos ļaudis, kas joprojām guļ savā vecajā raugā un runā savā sirdī: Tas Kungs mums nedarīs ne labu, ne ļaunu! Viņu mantu izvazās, un viņu nami aizies galīgi postā. Viņi gan cels atkal namus, bet paši tajos nedzīvos, viņi dēstīs vīna dārzus, bet nedzers no tiem vīnu.” (Cefanjas 1:12, 13.) Cilvēki var turpināt savus ikdienas darbus, bet viņu pūlēm nebūs paliekošas vērtības. Jehovas diena pienāks pēkšņi, un nekāda manta, ko viņi varbūt būs ieguvuši, viņus neglābs. (Cefanjas 1:18.)

”Stipri būs uz to cerēt”

11. Kāds atgādinājums mums jāpatur prātā?

¹¹ Mums jārīkojas pretēji ļaunajai pasaulei un jāpatur prātā pravieša Habakuka atgādinājums: ”Šis pravietiskais skatījums īstenosies noteiktā laikā, un tā īstenošanās steidzīgi tuvojas un pat ja tā piepildīšanās novilcinātos, tad tomēr stipri būs uz to cerēt un paļauties, jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.” (Habakuka 2:3.) Pat ja mums no sava ierobežotā redzes viedokļa šķiet, ka Jehovas diena kavējas, mums jāatceras, ka Jehova nevilcinās. Viņa diena pienāks precīzi noteiktajā laikā, tādā stundā, kad cilvēki to negaidīs. (Marka 13:33; 2. Pētera 3:9, 10.)

12. Kādu brīdinājumu izteica Jēzus, bet ko var teikt par Jēzus uzticīgo sekotāju rīcību?

¹² Lai uzsvērtu, cik svarīgi ir stipri cerēt uz Jehovas dienu, Jēzus brīdināja, ka pat daži no viņa sekotājiem zaudēs modrību. Viņš par tiem izteica pravietojumu: ”Ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: Mans kungs kavējas nākt, un iesāks sist savus darba biedrus un rīt un plītēt ar plītniekiem, tad šā kalpa kungs nāks tādā dienā, kur viņš to negaida, un tādā stundā, kas viņam nav zināma, un to satrieks.” (Mateja 24:48—51.) Turpretī ”uzticīgais un gudrais kalps” ir saglabājis skaidru apziņu par to, cik svarīgā laikā dzīvojam. Šis ”kalps” ir modrs un gatavs Jehovas dienai. Jēzus viņu ir iecēlis ”pār visām savām mantām” šeit uz zemes. (Mateja 24:42—47.)

Vilcināties nedrīkstēja

13. Kā Jēzus bija uzsvēris, ka kristiešiem būs jārīkojas bez vilcināšanās?

¹³ Pirmā gadsimta kristiešiem bija ārkārtīgi svarīgi saglabāt modrību, lai tad, kad viņi redzētu Jeruzalemi ”karaspēka ielenktu”, viņi to nekavējoties pamestu.  (Lūkas 21:20, 21.) Jeruzaleme tika ielenkta 66. gadā. Iepriekš Jēzus bija uzsvēris, ka kristiešiem jārīkojas bez vilcināšanās: ”Kas ir uz jumta, lai nekāpj zemē iznest mantas no sava nama. Un kas ir uz lauka, lai neatgriežas mājās paņemt savas drēbes.” (Mateja 24:17, 18.) No vēstures ir zināms, ka Jeruzalemi iekaroja tikai pēc četriem gadiem. Kāpēc tad 66. gadā kristiešiem bija jārīkojas tik steidzami?

14., 15. Kāpēc, redzot Jeruzalemi ielenktu, kristiešiem bija svarīgi rīkoties bez vilcināšanās?

¹⁴ Tiesa, romiešu karaspēks izpostīja Jeruzalemi tikai 70. gadā, tomēr pēdējie četri gadi pirms pilsētas krišanas nepavisam nebija mierīgi. Tos raksturoja vardarbība un asinsizliešana. Kāds vēsturnieks rakstīja, ka tolaik Jeruzalemē plosījās ”asiņains pilsoņu karš, ko pavadīja nežēlīgi noziegumi”. Jaunus vīriešus vervēja nocietinājumu stiprināšanai un militārajam dienestam. Katru dienu notika militārās mācības. Tos, kas nebija ekstrēmisma piekritēji, uzskatīja par nodevējiem. Ja kristieši būtu uzkavējušies pilsētā, viņi būtu nokļuvuši ļoti bīstamā situācijā. (Mateja 26:52; Marka 12:17.)

¹⁵ Jāatzīmē, ka Jēzus lika bēgt ne tikai tiem kristiešiem, kas dzīvoja Jeruzalemē, bet arī tiem, kas bija Jūdejā. Tas bija svarīgi, jo dažus mēnešus pēc atkāpšanās no Jeruzalemes romieši atjaunoja karadarbību. 67. gadā romieši pakļāva Galileju un nākamajā gadā — Jūdeju. Visā zemē valdīja liels posts. Turklāt bēgt no Jeruzalemes kļuva aizvien sarežģītāk. Pilsētas vārti tika apsargāti, un, ja kāds ebrejs centās pamest pilsētu, tas tika uzskatīts par mēģinājumu pārbēgt pie romiešiem.

16. Kādai bija jābūt pirmā gadsimta kristiešu nostājai, lai viņi varētu izglābties?

¹⁶ Ņemot vērā visus šos faktus, mēs varam saprast, kāpēc Jēzus uzsvēra nepieciešamību rīkoties bez vilcināšanās. Kristieši nedrīkstēja pieļaut, ka viņus kavē materiāli apsvērumi. Lai paklausītu Jēzus brīdinājumam, viņiem bija jābūt gataviem atteikties ”no visa, kas [viņiem] pieder”. (Lūkas 14:33.) Tie, kas uzreiz paklausīja brīdinājumam un aizbēga otrpus Jordānas upei, izglābās.

 Ar dedzību gaidīsim Jehovas dienu

17. Kāpēc mēs nedrīkstam zaudēt modrību?

¹⁷ Bībeles pravietojumi skaidri liecina, ka mēs dzīvojam laikā, kad pavisam tuvu ir šīs sistēmas gals. Tagad ir svarīgāk nekā jebkad agrāk nezaudēt modrību. Miera laikā kareivis nejūt tādu sasprindzinājumu un briesmu sajūtu, kāda ir kaujas laikā. Taču, ja viņš miera laikā atslābinās un tad pēkšņi izskan aicinājums doties kaujā, viņš, iespējams, nebūs gatavs cīņai, un tam var būt ļoti bēdīgas sekas. Kaut kas tāds var notikt arī garīgā ziņā. Ja mēs atslābināmies, mēs neesam gatavi iespējamiem uzbrukumiem un Jehovas diena mūs var pārsteigt nesagatavotus. (Lūkas 21:36; 1. Tesaloniķiešiem 5:4.) Ja kāds ir attālinājies no Jehovas, tad tagad ir īstais laiks no jauna viņu meklēt. (Cefanjas 1:3—6; 2. Tesaloniķiešiem 1:8, 9.)

18., 19. Kas mums palīdzēs dedzīgi gaidīt Jehovas dienu?

¹⁸ Apustulis Pēteris mūs aicina ”gaidīt un pasteidzināt Dieva dienas atnākšanu”. Viena iespēja, kā to darīt, ir būt aizņemtiem ”svētā dzīvē un dievbijībā”. (2. Pētera 3:11, 12.) Ja būsim aktīvi, mums būs vieglāk ar dedzību gaidīt Jehovas dienu. Protams, mēs nevaram burtiski pasteidzināt Jehovas dienas atnākšanu, bet, ja mēs aktīvi kalposim Jehovam, laiks šķitīs aizejam daudz ātrāk. (1. Korintiešiem 15:58.)

¹⁹ ”Dedzīgi ilgoties” pēc Jehovas dienas atnākšanas, dzīvot ”pastāvīgās [tās] gaidās” mums palīdzēs arī pārdomas par Dieva Rakstiem un tajos ietvertajiem atgādinājumiem. (2. Pētera 3:12, The Amplified Bible; Viljama Bārklija The New Testament.) Šo atgādinājumu vidū ir pravietojumi ne tikai par Jehovas dienu, bet arī par bagātajām svētībām, ko saņems tie, kas gaida uz Jehovu. (Cefanjas 3:8.)

20. Kāds aicinājums mums jāņem vērā?

²⁰ Tagad ir laiks ņemt vērā aicinājumu, kas dots ar pravieša Cefanjas starpniecību: ”Iekāms tā Kunga dusmu karstums nāks pār jums, iekāms pār jums nāks pati tā Kunga dusmības diena! Meklējiet to Kungu, jūs visi nelaimīgie šai zemē, jūs, kas ievērojat tā Kunga likumus; dzenieties pēc taisnības, kļūstiet pazemīgi, lai jūs tā Kunga dusmu dienā varētu glābšanu atrast!” (Cefanjas 2:2, 3.)

21. Ko Dieva kalpi ir apņēmušies darīt 2007. gadā?

²¹ Tāpēc par 2007. gada pantu ir izraudzīti vārdi: ”Jehovas lielā diena ir tuvu.” (NW.) Dieva kalpi ir pārliecināti, ka ”tā ir jau klātu un nāk steigdamās”. (Cefanjas 1:14.) Tā ”nekur nepaliks”. (Habakuka 2:3.) Gaidīdami šo dienu, nekad neaizmirsīsim, kādā laikā mēs dzīvojam un ka šo pravietojumu beidzamais piepildījums ir pavisam tuvu.

Kā jūs atbildētu?

• Kas ir Jehovas lielā diena?

• Kāpēc daudzi ignorē to, kādā laikā mēs dzīvojam?

• Kāpēc pirmajā gadsimtā kristiešiem bija jārīkojas bez vilcināšanās?

• Kas mums palīdzēs ar dedzību gaidīt Jehovas dienu?

[Jautājumi studēšanai]

[Izcelatais teksts 19. lpp.]

2007. gada pants ir šāds: ”Jehovas lielā diena ir tuvu.” (Cefanjas 1:14, NW.)

[Attēli 16., 17. lpp.]

Tāpat kā Noas dienās, arī mūsdienās smējēji tiks pārsteigti nesagatavoti, kad Jehova sāks rīkoties

[Attēls 18. lpp.]

Kad kristieši redzēja Jeruzalemi ”karaspēka ielenktu”, viņiem bija jārīkojas nekavējoties