Cilvēks, kas mīlēja dzīvi un citus cilvēkus

PAGĀJUŠĀ gada 18. aprīlī 87 gadu vecumā savas zemes gaitas beidza ilggadējs Jehovas liecinieku Vadošās padomes loceklis Denjels Sidliks. Bruklinas Bētelē viņš nokalpoja apmēram 60 gadu.

Brālis Dens, kā viņu mīļi sauca tuvākie draugi, Bētelē sāka strādāt 1946. gadā. Pirms tam viņš Kalifornijā kalpoja par speciālo pionieri. Otrā pasaules kara laikā savas kristīgās neitralitātes dēļ viņš pabija arī cietumā. Šis brāļa Sidlika dzīves posms ir izteiksmīgi aprakstīts viņa dzīvesstāstā ”Cik dārga man ir draudzība ar tevi, ak Dievs!”, kas bija publicēts 1985. gada 1. jūnija Sargtornī (angļu val.).

Denjels bija pazīstams ar savu pieticību un draudzīgumu. Viņa pozitīvā attieksme un mīlestība pret dzīvi izpaudās vārdos, ar kuriem viņš no rītiem bieži iesāka dienas panta apspriešanu Bētelē: ”Cik labi ir dzīvot un kalpot patiesajam un dzīvajam Dievam!” Uzstādamies ar tādām publiskajām runām kā, piemēram, ”Laimīga tā tauta, kam Jehova ir par Dievu!”, ”Atspoguļosim Jehovas prieku”, ”Neapslāpēsim Dieva garu”, ”Labākais vēl ir priekšā”, viņš rosināja arī citus raudzīties uz dzīvi līdzīgi.

1970. gadā brālis Sidliks apprecējās ar Marīnu Hodsoni, māsu no Anglijas, kuru viņš dēvēja par dāvanu no Dieva. Abi kopā viņi kalpoja Jehovam vairāk nekā 35 gadus.

Kalpojot Bētelē, brālis Sidliks strādāja dažādās nodaļās, tostarp tipogrāfijā un literatūras nodaļā. Viņš darbojās arī radiostacijā WBBR. 1974. gada novembrī Denjels Sidliks tika iecelts par Vadošās padomes locekli, un kopš tā laika viņš strādāja personāla un rakstniecības komitejās.

Denjela Sidlika vairāk nekā 30 gadu ilgo darbu personāla komitejā raksturo dziļa mīlestība pret cilvēkiem. Spēcīgā, dobjā balsī aizvien vēršot uzmanību uz to, cik liels gods ir kalpot Jehovam, viņš daudzus uzmundrināja. Brālis Sidliks bieži uzsvēra, ka īsta laime nav atkarīga no ārējiem apstākļiem, bet gan no mūsu attiecībām ar Jehovu un attieksmes pret dzīvi.

Kaut arī brāļa Sidlika ļoti pietrūkst visai Bēteles ģimenei, viņa piemērs arī turpmāk mudinās pārdomāt, ko nozīmē patiesi mīlēt dzīvi un cilvēkus. Mēs esam pārliecināti, ka viņš ir to vidū, par kuriem Atklāsmes grāmatas 14. nodaļas 13. pantā teikts: ”Svētīgi mirušie, kas mirst iekš tā Kunga no šā brīža. Tiešām, saka Gars, lai tie atdusas no savām pūlēm, jo viņu darbi tos pavada.”