”Tev būs no visas sirds priecāties!”

”Tev būs šos svētkus svinēt.. tam Kungam..; tāpēc tev būs no visas sirds priecāties!” (5. MOZUS 16:15.)

1. a) Kādus jautājumus izvirzīja Sātans? b) Kādu paredzējumu Jehova izteica pēc tam, kad Ādams un Ieva pret viņu sacēlās?

KAD Sātans pamudināja Ādamu un Ievu sacelties pret savu Radītāju, viņš izvirzīja divus ārkārtīgi svarīgus jautājumus. Pirmkārt, Sātans apstrīdēja Jehovas patiesīgumu un viņa valdīšanas taisnīgumu. Otrkārt, viņš lika saprast, ka cilvēki nekalpotu Dievam, ja viņiem no tā nebūtu nekāda labuma. Otrais no šiem jautājumiem skaidri tika formulēts Ījaba laikā. (1. Mozus 3:1—6; Ījaba 1:9, 10; 2:4, 5.) Jehova rīkojās nekavējoties un jau tad, kad Ādams un Ieva vēl bija Ēdenes dārzā, paziņoja, kā viņš grasās atrisināt izvirzītos jautājumus. Jehova paredzēja, ka parādīsies ”dzimums”, kuram gan tiks iekosts papēdī, bet kurš pēc tam sadragās Sātana galvu. (1. Mozus 3:15.)

2. Kādā veidā Jehova palīdzēja saviem kalpiem saprast, kā piepildīsies pravietojums, kas lasāms 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā?

² Laika gaitā Jehova palīdzēja saviem kalpiem arvien labāk saprast šo pravietojumu, līdz ar to apstiprinādams, ka tas noteikti piepildīsies. Piemēram, Dievs darīja Ābrahāmam zināmu, ka sākumā minētais ”dzimums” nāks no viņa pēcnācējiem. (1. Mozus 22:15—18.) No Ābrahāma mazdēla Jēkaba cēlās 12 izraēliešu ciltis. 1513. gadā p.m.ē. šīs ciltis kļuva par tautu un Jehova tai deva likumu kopumu, kurā bija iekļauti arī norādījumi par vairākiem ikgadējiem svētkiem. Apustulis Pāvils rakstīja, ka šie svētki bija ”nākamo lietu ēna”. (Kolosiešiem 2:16, 17; Ebrejiem 10:1.) Tajos varēja saskatīt norādes uz to, kā piepildīsies ar apsolīto ”dzimumu” saistītais Jehovas nodoms. Svētku svinēšana izraēliešiem sagādāja lielu prieku. Tagad īsumā apskatīsim vairākas šo svētku iezīmes, jo tā mēs varam stiprināt savu paļāvību uz Jehovas solījumu piepildīšanos.

Parādās ”dzimums”

3. Kas bija apsolītais ”dzimums”, un kā tam tika ”iekosts papēdī”?

³ Vairāk nekā 4000 gadus pēc tam, kad Jehova bija izteicis pravietojumu, parādījās apsolītais ”dzimums” — Jēzus. (Galatiešiem 3:16.) Jēzus, kas bija pilnīgs cilvēks, palika uzticīgs Dievam līdz pat nāvei, pierādīdams, ka Sātana izteiktās apsūdzības ir melīgas. Turklāt, tā kā Jēzum nebija grēka, viņa nāvei bija liela vērtība — upura vērtība. Kļuva iespējams atbrīvot no grēka un nāves tos Ādama un Ievas pēcnācējus, kuri bija uzticīgi Dievam. Kad Jēzus nomira pie moku staba, apsolītajam ”dzimumam” tika ”iekosts papēdī”. (Ebrejiem 9:11—14.)

4. Kā tika norādīts uz Jēzus upuri?

⁴ Jēzus nomira 33. gada 14. nīsanā *. Izraēlā 14. nīsans bija priekpilna diena, kad tika svinēti Pasā svētki. Katru gadu šajā dienā izraēlieši ģimenes lokā ēda jaunu jēru, kam nebija nekādas vainas. Tas bija atgādinājums par to, ka jēra asinis pasargāja izraēliešu pirmdzimtos, kad nāves eņģelis  1513. gadā p.m.ē., 14. nīsana naktī, nogalināja ēģiptiešu pirmdzimtos. (2. Mozus 12:1—14.) Pasā jērs bija norāde uz Jēzu, par kuru apustulis Pāvils rakstīja: ”Mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts — Kristus.” (1. Korintiešiem 5:7, LB-65r.) Tāpat kā Pasā jēra asinis, Jēzus izlietās asinis daudziem dod iespēju glābties. (Jāņa 3:16, 36.)

”Pirmais no mirušajiem”

5., 6. a) Kad Jēzus tika piecelts no mirušajiem, un kāda norāde uz šo notikumu bija ietverta bauslībā? b) Kā Jēzus augšāmcelšana padarīja iespējamu 1. Mozus 3:15 lasāmo vārdu piepildīšanos?

⁵ Trešajā dienā Jēzus tika piecelts no nāves, lai viņš varētu nodot Tēvam sava upura vērtību. (Ebrejiem 9:24.) Norāde uz viņa augšāmcelšanu ir saskatāma citu svētku norisē. Nākamajā dienā pēc 14. nīsana sākās Neraudzētās maizes svētki. Vēl vienu dienu vēlāk, 16. nīsanā, izraēlieši atnesa kūli no pirmās miežu ražas, kas bija visagrākā raža Izraēlā, un priesteris to līgoja Jehovas priekšā. (3. Mozus 23:6—14.) Savukārt 33. gadā tieši šajā datumā Jehova izjauca Sātana neģēlīgo plānu uz visiem laikiem apklusināt Jehovas ”uzticīgo un patiesīgo liecinieku”. 33. gada 16. nīsanā Jehova piecēla Jēzu no nāves, padarīdams viņu par garīgu būtni un piešķirdams viņam nemirstību. (Atklāsmes 3:14; 1. Pētera 3:18.)

⁶ Tā Jēzus kļuva par ”pirmo no mirušajiem”. (1. Korintiešiem 15:20.) Atšķirībā no tiem cilvēkiem, kas bija celti augšā pirms viņa, Jēzum vairs nebija jāmirst. Viņš pacēlās debesīs, kur pie Jehovas labās rokas gaidīja, kamēr viņš kļūs par Jehovas debesu Valstības ķēniņu. (Psalms 110:1; Apustuļu darbi 2:32, 33; Ebrejiem 10:12, 13.) Kopš Jēzus ir iecelts par ķēniņu, viņš var sadragāt Sātana galvu un uz visiem laikiem iznīcināt tā dzimumu. (Atklāsmes 11:15, 18; 20:1—3, 10.)

Kas vēl pieder pie Ābrahāma ”dzimuma”

7. Kas bija Nedēļu svētki?

⁷ Jēzus bija Ēdenē apsolītais ”dzimums”, ar kura palīdzību Jehova ”iznīcinās velna darbus”. (1. Jāņa 3:8.) Taču Jehova, runādams ar Ābrahāmu, darīja zināmu, ka apsolītais ”dzimums” nebūs tikai viena persona. Tas būs ”kā debesu zvaigznes, kā smiltis, kas jūras krastmalē”. (1. Mozus 22:17.) Uz to, ka parādīsies arī citi, kas piederēs pie ”dzimuma”, norādīja vēl vieni priekpilni svētki. Piecdesmitajā dienā pēc 16. nīsana Izraēlā tika svinēti Nedēļu svētki. Bauslībā par tiem bija sacīts: ”Līdz tai dienai, kura seko septītajam sabatam, skaitiet piecdesmit dienas, un tad pienesiet tam Kungam jaunu ēdamo upuri. No saviem dzīvokļiem jums būs pienest divas maizes par līgojamo upuri, kuras pagatavotas no divām desmitdaļām ēfas smalku kviešu miltu un ceptas no raudzētas mīklas; tas ir pirmās ražas upuris tam Kungam.” * (3. Mozus 23:16, 17, 20.)

8. Kas notika 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos?

 ⁸ Kad uz zemes dzīvoja Jēzus, Nedēļu svētki bija pazīstami kā Pentakosts jeb Piecdesmitās dienas svētki. 33. gadā šajā dienā izcilākais augstais priesteris, augšā celtais Jēzus Kristus, izlēja svēto garu pār nelielu savu mācekļu grupiņu — 120 cilvēkiem, kas bija sapulcējušies Jeruzalemē. Tā šie mācekļi kļuva par svaidītiem Dieva bērniem un Jēzus Kristus brāļiem. (Romiešiem 8:15—17.) No viņiem izveidojās jauna tauta — ”Dieva Israēls”. (Galatiešiem 6:16.) Sākumā šī tauta bija pavisam maza, bet ar laiku tās locekļu kopskaitam bija jāsasniedz 144 tūkstoši. (Atklāsmes 7:1—4.)

9., 10. Kādas norādes uz svaidīto kristiešu draudzi bija saskatāmas Nedēļu svētku norisē?

⁹ Svaidīto kristiešu draudzi simbolizēja divas maizes, kas Nedēļu svētkos tika līgotas Jehovas priekšā. Tas, ka šīs maizes bija ceptas no raudzētas mīklas, norādīja, ka svaidītie joprojām ir pakļauti iedzimtajam grēkam. Tomēr viņi var tuvoties Jehovam uz Jēzus izpirkuma upura pamata. (Romiešiem 5:1, 2.) Kāpēc tika ziedotas divas maizes? Tā, iespējams, bija norāde uz to, ka svaidītie Dieva bērni tiek pulcēti no divām grupām — vispirms no ebrejiem, pēc tam arī no citām tautām. (Galatiešiem 3:26—29; Efeziešiem 2:13—18.)

¹⁰ Divas maizes, kas tika ziedotas Nedēļu svētkos, bija gatavotas no pirmās kviešu ražas, un par kristiešiem, kas piedzimuši no gara, ir teikts, ka viņi ir ”savā ziņā [Dieva] radījumu pirmaji”. (Jēkaba 1:18.) Šiem kristiešiem pirmajiem tiek piedoti grēki, balstoties uz Jēzus izlietajām asinīm, tāpēc viņi var iegūt nemirstību un dzīvot debesīs, kur viņi kopā ar Jēzu valda Valstībā. (1. Korintiešiem 15:53; Filipiešiem 3:20, 21; Atklāsmes 20:6.) No turienes viņi pavisam drīz tautas ”ganīs ar dzelzs zizli” un panāks, ka tiks ”samīts sātāns apakš [viņu] kājām”. (Atklāsmes 2:26, 27; Romiešiem 16:20.) Apustulis Jānis rakstīja: ”Šie ir tie, kas seko Jēram, kurp tas arī ietu. Tie ir atpirkti par pirmajiem no cilvēkiem Dievam un viņa Jēram.” (Atklāsmes 14:4.)

 Diena, kurā tika uzsvērta glābšana

11., 12. a) Kas notika Salīdzināšanas dienā? b) Kāpēc izraēlieši upurēja vērsi un āžus?

¹¹ Etanima mēneša (vēlāk to sauca par tišri) * desmitajā dienā izraēlieši svinēja svētkus, kas simboliski attēloja to, kā tiks izmantota Jēzus izpirkuma upura vērtība. Tā bija Salīdzināšanas diena, kurā visa tauta sanāca kopā un tika nesti upuri tās grēku izlīdzināšanai. (3. Mozus 16:29, 30.)

¹² Salīdzināšanas dienā augstais priesteris nokāva jaunu vērsi un, iegājis vissvētākajā vietā, septiņas reizes slacīja tā asinis derības šķirsta vāka priekšā — tā viņš simboliski izlēja asinis Jehovas priekšā. Tas bija upuris par augstā priestera un viņa ”nama”, citu priesteru un levītu grēkiem. Vēlāk augstais priesteris ņēma divus āžus. Vienu no tiem viņš nokāva par grēku upuri ”tautas dēļ”, un šī āža asinis arī tika slacītas derības šķirsta vāka priekšā vissvētākajā vietā. Pēc tam augstais priesteris lika savas rokas uz otrā āža galvas un darīja zināmas Izraēla bērnu vainas. Tad āzis bija jāaizdzen tuksnesī, lai tas simboliski aiznestu projām tautas grēkus. (3. Mozus 16:3—16, 21, 22.)

13. Kā Salīdzināšanas dienas notikumi pravietiski norādīja uz to, ko ir paveicis Jēzus?

¹³ Tas viss pravietiski norādīja uz to, kā izcilākais augstais priesteris Jēzus izmanto savu izlieto asiņu vērtību, lai padarītu iespējamu grēku piedošanu. Pirmkārt, viņa asiņu vērtība tiek attiecināta uz ”garīgo namu”, ko veido 144 tūkstoši svaidīto kristiešu, kuri tiek ”taisnoti” un iegūst tīru stāvokli Jehovas priekšā, un to simbolizēja vērša upurēšana. (1. Pētera 2:5; 1. Korintiešiem 6:11.) Līdz ar to svaidītajiem paveras iespēja saņemt savu mantojumu debesīs. Otrkārt, Jēzus asiņu vērtība tiek attiecināta uz miljoniem citu cilvēku, kas tic Jēzum, — uz to norādīja pirmā āža upurēšana. Šie cilvēki varēs mūžīgi dzīvot uz zemes, proti, iegūt to, ko zaudēja Ādams un Ieva. (Psalms 37:10, 11.) Jēzus, pamatojoties uz savām izlietajām asinīm, aiznes projām cilvēces grēkus, gluži tāpat kā dzīvais āzis simboliski aiznesa tuksnesī izraēliešu grēkus. (Jesajas 53:4, 5.)

 Priecāties Jehovas priekšā

14., 15. Kas notika Lieveņu svētku laikā, un ko šie svētki izraēliešiem atgādināja?

¹⁴ Pēc Salīdzināšanas dienas izraēlieši svinēja Lieveņu jeb Būdiņu svētkus, ebreju kalendārā gada vispriecīgākos svētkus. (3. Mozus 23:34—43.) Šie svētki risinājās no 15. līdz 21. etanimam un noslēdzās ar sapulci mēneša 22. dienā. Tie iezīmēja ražas ievākšanas beigas, kad tauta varēja pateikties Dievam par viņa neizmērojamo labestību. Tāpēc Jehova deva norādījumu: ”Tas Kungs, tavs Dievs, tev svētīs gan visu tavu ražu, gan arī ikvienu tavu roku darbu; tāpēc tev būs no visas sirds priecāties!” (5. Mozus 16:15.) Nav šaubu, ka šajos svētkos valdīja liela līksmība.

¹⁵ Lieveņu svētku laikā izraēlieši septiņas dienas dzīvoja būdiņās. Tā viņiem tika atgādināts, ka savulaik tuksnesī viņi bija dzīvojuši būdiņās. Svētku laikā viņi varēja pārdomāt, cik ļoti Jehova par viņiem rūpējas. (5. Mozus 8:15, 16.) Tā kā visi izraēlieši, gan bagātie, gan trūcīgie, dzīvoja vienādās būdiņās, svētki izlīdzināja atšķirības viņu starpā. (Nehemijas 8:14—16.)

16. Uz ko pravietiski norādīja Lieveņu svētki?

¹⁶ Lieveņu svētki bija prieka pilni ražas ievākšanas svētki, un tie pravietiski norādīja uz to, ka tiks ”ievākti” jeb pulcēti cilvēki, kas tic Jēzum Kristum. Viņu pulcēšana sākās 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad 120 Jēzus mācekļi tika svaidīti un kļuva par daļu no ”svētas priesteru saimes”. Tāpat kā izraēlieši, kas dažas dienas dzīvoja būdiņās, svaidītie zina, ka šajā bezdievīgajā pasaulē viņi ir tikai pagaidu iemītnieki, jo viņiem ir cerība dzīvot debesīs. (1. Pētera 2:5, 11.) Svaidīto kristiešu pulcēšana beidzas tagad, pēdējās dienās, kad tiek sapulcēti pēdējie no 144 tūkstošiem. (2. Timotejam 3:1.)

17., 18. a) Kas liecina par to, ka svaidītie kristieši nav vienīgie, kas gūst labumu no Jēzus upura? b) Kas mūsdienās ir iesaistīti Lieveņu svētku pravietiskajā piepildījumā, un kad šie simboliskie svētki sasniegs savu kulmināciju?

¹⁷ Senatnē, kad izraēlieši svinēja Lieveņu  svētkus, viņi upurēja 70 vēršus. (4. Mozus 29:12—34.) Skaitli 70 var iegūt, pareizinot 7 ar 10, un šie skaitļi Bībelē simbolizē attiecīgi to, kas ir pilnīgs debesīs, un to, kas ir pilnīgs uz zemes. Tātad labumu no Jēzus upura gūs Dievam uzticīgie cilvēki no visām 70 cilvēces dzimtām, kas cēlušās no Noas. (1. Mozus 10:1—29.) Mūsdienās no visām tautām tiek pulcēti cilvēki, kas tic Jēzum un kam ir cerība dzīvot paradīzē uz zemes.

¹⁸ Šo pulcēšanu, kas risinās mūsdienās, parādībā redzēja apustulis Jānis. Vispirms viņš dzirdēja paziņojumu, ka tiks apzīmogoti pēdējie no 144 tūkstošiem. Pēc tam viņš redzēja ”lielu pulku — ko saskaitīt neviens nevarēja” — stāvam Jehovas un Jēzus priekšā ar ”palmu zariem rokās”. Visi šie cilvēki būs ”nākuši no lielām bēdām”, un viņiem tiks dota iespēja dzīvot jaunajā pasaulē. Pasaules iekārtā, kas pastāv pašreiz, arī viņi ir tikai pagaidu iemītnieki, un viņi ar paļāvību gaida laiku, kad ”Jērs.. tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem”. Tad ”Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm”. (Atklāsmes 7:1—10, 14—17.) Lieveņu svētku pravietiskais piepildījums sasniegs savu kulmināciju pēc Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigām, kad šie cilvēki kopā ar augšāmceltajiem, kas būs palikuši uzticīgi Dievam, saņems mūžīgu dzīvi. (Atklāsmes 20:5.)

19. Ko mums dod pārdomas par senās Izraēlas svētkiem?

¹⁹ Arī mēs varam ”no visas sirds priecāties”, kad pārdomājam senās Izraēlas svētku nozīmi. Ir saviļņojoši domāt par to, ka Jehova jau iepriekš deva norādes, kā piepildīsies Ēdenē izteiktais pravietojums, un ir aizraujoši vērot, kā šis pravietojums pakāpeniski piepildās. Tagad mēs zinām, ka ”dzimums” jau ir parādījies un ka viņam ir ”iekosts papēdī”. Mūsdienās viņš ir ķēniņš un valda debesīs. Lielākā daļa no 144 tūkstošiem jau ir palikuši uzticīgi Dievam līdz nāvei. Bet kam vēl ir jānotiek? Kad pravietojums būs piepildījies līdz galam? Par to var lasīt nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai varat paskaidrot?

• Uz ko norādīja Pasā jērs?

• Uz ko pravietiski norādīja Nedēļu svētki?

• Kādas Salīdzināšanas dienas norises simbolizēja to, kā tiek likts lietā Jēzus izpirkuma upuris?

• Kā uz kristiešu pulcēšanu norādīja Lieveņu svētki?

[Jautājumi studēšanai]

[Tabula 22., 23. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Pasā

14. nīsans

Kas notika

Tika nokauts Pasā jērs

Ko simbolizēja

Jēzus upuris

Neraudzētās maizes svētki (15.—21. nīsans)

15. nīsans

Kas notika

Sabats

16. nīsans

Kas notika

Tika ziedots miežu kūlis

Ko simbolizēja

Jēzus augšāmcelšana

Bija jāskaita 50 dienas

Nedēļu svētki (Piecdesmitās dienas svētki)

6. sivans

Kas notika

Tika ziedotas divas maizes

Ko simbolizēja

Jēzus simboliski ziedoja savus svaidītos brāļus Jehovam

Salīdzināšanas diena

10. tišri

Kas notika

Upurim tika ņemts vērsis un divi āži

Ko simbolizēja

Jēzus izmantoja savu asiņu vērtību cilvēku labā

Lieveņu jeb Būdiņu svētki (Ražas ievākšanas svētki)

15.—21. tišri

Kas notika

Izraēlieši dzīvoja būdiņās un priecājās par ražu; tika upurēti 70 vērši

Ko simbolizēja

Tiek pulcēti svaidītie un ”lielais pulks”

[Attēli 21. lpp.]

Tāpat kā Pasā jēra asinis, Jēzus izlietās asinis daudziem dod iespēju glābties

[Attēli 22. lpp.]

Kūlis no pirmās miežu ražas, kas tika ziedots 16. nīsanā, simbolizēja Jēzus augšāmcelšanu

[Attēli 23. lpp.]

Divas maizes, kas Jehovam tika ziedotas Nedēļu svētkos, bija pravietiska norāde uz svaidīto kristiešu draudzi

[Attēli 24. lpp.]

Lieveņu svētki bija norāde uz to, ka tiks pulcēti svaidītie un ”liels pulks” cilvēku no visām tautām