Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Darīsim citiem zināmu, ko patiesībā māca Bībele

Darīsim citiem zināmu, ko patiesībā māca Bībele

Darīsim citiem zināmu, ko patiesībā māca Bībele

”Darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami.” (MATEJA 28:19, 20.)

1. Cik plaši pieejama ir Bībele?

DIEVA RAKSTI, Bībele, pieder pie visvecākajām un visplašāk izplatītajām grāmatām pasaulē. Tā pilnībā vai daļēji ir tulkota vairāk nekā 2300 valodās. Bībeli savā dzimtajā valodā var lasīt vismaz 90 procenti zemeslodes iedzīvotāju.

2., 3. a) Kāpēc nav vienprātības par to, ko māca Bībele? b) Kādus jautājumus mēs apskatīsim?

2 Miljoniem cilvēku katru dienu izlasa kādu Bībeles fragmentu. Daudzi ir izlasījuši visu Bībeli no sākuma līdz beigām vairākas reizes. Tūkstošiem reliģisku grupu apgalvo, ka to mācības ir balstītas uz Bībeli, tomēr šo grupu starpā nav vienprātības par to, ko Bībele māca. Jucekli vēl lielāku padara fakts, ka nopietnas domstarpības bieži pastāv arī starp vienas un tās pašas reliģijas pārstāvjiem. Tāpat ir cilvēki, kas neuzticas Bībelei un apšauba tās izcelsmi un nozīmību. Daudzi to uzskata tikai par svētu grāmatu, kas noder ceremoniālai lietošanai, piemēram, kad tiesā tiek dots zvērests runāt patiesību.

3 Īstenībā Bībele satur spēcīgus Dieva vārdus jeb vēsti, kas ir domāta visiem cilvēkiem. (Ebrejiem 4:12.) Tāpēc Jehovas liecinieki vēlas, lai cilvēki uzzinātu, ko māca Bībele. Mēs ar prieku pildām uzdevumu, kuru Jēzus Kristus deva saviem sekotājiem: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas, ..tās mācīdami.” (Mateja 28:19, 20.) Kalpošanā mēs satiekam godprātīgus cilvēkus, ko nomāc mūsdienu pasaulē valdošais reliģiskais juceklis. Viņi vēlas zināt patiesību par Radītāju, un viņi grib uzzināt, kas Bībelē teikts par dzīves jēgu. Apskatīsim trīs jautājumus, kas nodarbina daudzu cilvēku prātus. To darot, pievērsīsim uzmanību reliģisko vadītāju nepatiesajiem apgalvojumiem un pēc tam noskaidrosim, ko patiesībā māca Bībele. Pirmais jautājums ir: vai Dievam rūp, kas notiek ar cilvēkiem? Otrais jautājums: kāda ir mūsu pastāvēšanas jēga? Un trešais jautājums: kas ar cilvēku notiek pēc nāves?

Vai Dievam rūp, kas notiek ar cilvēkiem?

4., 5. Kāpēc daudzi domā, ka Dievam nerūp, kas notiek ar cilvēkiem?

4 Sāksim ar pirmo jautājumu: vai Dievam rūp, kas notiek ar cilvēkiem? Diemžēl daudzi domā, ka Dievam tas nemaz nerūp. Pirmkārt, viņiem tā šķiet tāpēc, ka viņi redz pasauli, kurā plosās kari un ir papilnam naida un ciešanu. ”Ja Dievam nebūtu vienalga,” viņi spriež, ”viņš noteikti neļautu nekam tādam notikt.”

5 Otrkārt, cilvēki uzskata, ka Dievs ir vienaldzīgs, jo šādi domāt viņus mudina reliģiskie vadītāji. Ko garīdznieki bieži vien saka, kad ir notikusi kāda nelaime? Kādai sievietei, kurai autokatastrofā bija gājuši bojā divi mazi bērni, mācītājs teica: ”Tā bija Dieva griba. Dievam vajadzēja vēl divus eņģelīšus.” Ar šādiem apgalvojumiem garīdznieki būtībā vaino Dievu tajā, ka notiek kaut kas slikts. Taču tas ir pretrunā ar Bībelē teikto: ”Nekad Dievs nedomā darīt ļaunu, nedz tas Visuvarenais — viltu!” (Ījaba 34:10.) Dievs Jehova nekad neliek notikt nekam sliktam.

6. Kas ir vainojams ļaunumā un ciešanās?

6 Bet kāpēc tad pasaulē ir tik daudz ļaunuma un ciešanu? Viens no iemesliem ir tas, ka cilvēce kopumā neatzīst Dievu par savu valdnieku un nevēlas pakļauties viņa taisnīgajiem likumiem un principiem. Līdz ar to cilvēki, paši to neapzinādamies, ir nonākuši Dieva pretinieka, Sātana, pakļautībā, jo viņš ir ”šīs pasaules valdnieks”. (Jāņa 14:30.) Šis fakts palīdz saprast, kāpēc pastāv ļaunums. Sātans ir ļauns, naida pilns, viltīgs un nežēlīgs. Ir dabiski, ka pasaule atspoguļo sava valdnieka personību un tajā ir tik daudz ļaunuma.

7. Kādu vēl iemeslu dēļ cilvēki pieredz ciešanas?

7 Vēl viens ciešanu iemesls ir cilvēku nepilnība. Grēcīgie cilvēki mēdz cīnīties par varu, un šīs cīņas iznākums bieži ir kari, apspiešana un ciešanas. Salamana Mācītāja grāmatas 8. nodaļas 9. pantā ir precīzi teikts: ”Cilvēks pavēl pār cilvēku, — viņam par ļaunu!” (VDP.) Vēl ciešanas izraisa ”laiks un apstākļi”. (Salamans Mācītājs 9:11.) Daudzi cilvēki pieredz nelaimi tāpēc, ka nepareizajā laikā ir bijuši nepareizajā vietā.

8., 9. Kas liecina, ka Jehova par mums rūpējas?

8 Ir mierinoši zināt, ka Jehova neizraisa ciešanas. Bet vai Dievam tiešām rūp, kā mums klājas? Atbilde ir ļoti uzmundrinoša — Dievam tas nekādā ziņā nav vienaldzīgi. Par to liecina fakts, ka viņa iedvesmotajos Rakstos ir pastāstīts par iemesliem, kuru dēļ viņš cilvēkiem ir ļāvis darīt ļaunu. Šie iemesli ir saistīti ar diviem jautājumiem: ar jautājumu par Dieva augstāko varu un jautājumu par cilvēku uzticību Dievam. Jehova ir visvarenais Radītājs, un viņam nav pienākums mums paskaidrot, kāpēc viņš pieļauj ciešanas. Tomēr viņš to paskaidro, jo mēs neesam viņam vienaldzīgi.

9 Bet tas vēl nav viss, kas liecina par Dieva gādību. Kad Noas laikā zemi bija pārņēmis ļaunums, Dievs ”savā sirdī ļoti noskuma”. (1. Mozus 6:5, 6.) Vai mūsdienās viņš jūtas citādi? Nē, tā nav, jo Jehova nemainās. (Maleahija 3:6.) Viņš ienīst jebkādu netaisnību, un viņam sāp, ja cilvēki cieš. Bībelē teikts, ka drīzumā viņš vērsīs par labu visu postu, ko ir nodarījusi cilvēku valdīšana un Sātana ietekme. Vai tas nav pārliecinošs pierādījums, ka Dievs par mums gādā?

10. Kāda ir Jehovas attieksme pret cilvēku ciešanām?

10 Reliģiskie vadītāji apmelo Dievu, apgalvodami, ka nelaimes mūsu dzīvē notiek pēc viņa gribas. Īstenībā Jehova ilgojas darīt galu cilvēku ciešanām. ”Viņš gādā par jums,” teikts 1. Pētera vēstules 5. nodaļas 7. pantā. Tieši to patiesībā māca Bībele.

Kāda ir mūsu pastāvēšanas jēga?

11. Ko pasaules reliģijas māca par dzīvi uz zemes?

11 Tagad pievērsīsim uzmanību otram jautājumam, ko daudzi uzdod: kāda ir mūsu pastāvēšanas jēga? Pasaules reliģijas bieži atbild, ka cilvēks uz zemes ir tikai īslaicīgi. Tās māca, ka zeme ir vienīgi pieturas punkts ceļā uz dzīvi kādā citā vietā. Ir garīdznieki, kas māca, ka Dievs reiz iznīcinās mūsu planētu. Šādu mācību dēļ daudzi cilvēki ir secinājuši, ka pats prātīgākais ir censties paņemt no dzīves visu, ko tā piedāvā, jo beigu beigās viņus tik un tā gaida nāve. Bet kas Bībelē patiesībā teikts par cilvēku dzīves jēgu?

12.—14. Ko Bībele māca par Dieva nodomu attiecībā uz zemi un cilvēci?

12 Dievs ir paredzējis brīnišķīgu nākotni zemei un cilvēcei. Dievs zemi ”nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota”. (Jesajas 45:18.) Turklāt Jehova ir ”pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās nemūžam”. (Psalms 104:5.) Šie fakti par Dieva nodomu palīdz saprast, kāpēc mēs šeit esam.

13 Pirmās Mozus grāmatas 1. un 2. nodaļā stāstīts, ka Jehova rūpīgi sagatavoja zemi par dzīvesvietu cilvēkiem. Kad sestā radīšanas ”diena” tuvojās beigām, viss bija ”ļoti labs”. (1. Mozus 1:31.) Dievs ļāva pirmajam vīrietim un sievietei dzīvot skaistajā Ēdenes dārzā un pārpilnībā nodrošināja viņus ar labu uzturu. Pirmajiem cilvēkiem Dievs sacīja: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.” Tas nozīmēja, ka cilvēkiem dzimtu bērni, kuri arī būtu pilnīgi, un ka viņi paplašinātu savu dārzam līdzīgo mājvietu pa visu zemeslodi. Tāpat cilvēkiem bija ar mīlestību jāvalda pār dzīvniekiem. (1. Mozus 1:26—28.)

14 Jehova vēlas, lai pilnību sasnieguši cilvēki mūžīgi dzīvotu uz zemes. Dieva Rakstos ir apsolīts: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.) Cilvēki ir radīti, lai mūžīgi dzīvotu paradīzē uz zemes, — tāds ir Dieva nodoms, un tieši to patiesībā māca Bībele.

Kas ar cilvēku notiek pēc nāves?

15. Ko vairākums pasaules reliģiju māca par to, kas notiek ar cilvēku pēc nāves?

15 Tagad apskatīsim trešo jautājumu, par ko daudzi domā: kas ar cilvēku notiek pēc nāves? Lielākā daļa pasaules reliģiju māca, ka cilvēkā ir kaut kas tāds, kas turpina dzīvot pēc ķermeņa nāves. Ir arī tādas reliģiskas grupas, kas joprojām tic, ka Dievs soda ļaunos cilvēkus, likdams tiem ciest mūžīgas mokas elles ugunīs. Vai tā ir patiesība? Kas īsti par nāvi teikts Bībelē?

16., 17. Kādā stāvoklī, saskaņā ar Bībeli, atrodas mirušie?

16 Bībelē rakstīts: ”Dzīvie vismaz vēl zina, ka viņiem ir jāmirst, nomirušie turpretī vispār nezina vairāk nekā, tiem arī nav vairs ko algas gaidīt.” Tā kā mirušie nav pie apziņas, viņi nespēj ne dzirdēt, ne redzēt, ne runāt, ne just, ne domāt. Viņi vairs nevar nopelnīt arī nekādu algu. Un kā gan lai viņi to varētu — viņu spēkos taču vairs nav strādāt! ”Tiklab laiks mīlēt kā ienīst un dzīves iekārēs degt viņiem jau sen pāri”, jo mirušie vairs nespēj paust nekādas jūtas. (Salamans Mācītājs 9:5, 6, 10.)

17 Bībeles mācība šajā jautājumā ir vienkārša un skaidra: mirušie neturpina dzīvot kaut kur citur. Nekāda daļa no cilvēka pēc nāves nepamet ķermeni un neturpina dzīvot, lai atdzimtu kādā citā ķermenī, kā apgalvo reinkarnācijas piekritēji. To var paskaidrot ar piemēru: dzīvība līdzinās sveces liesmai. Kad liesma nodziest, tā nekur nedodas, — tās vienkārši vairs nav.

18. Kādi secinājumi būtu jāizdara Bībeles skolniekam, kad viņš uzzina, ka mirušie nav pie apziņas?

18 Padomāsim, kas izriet no šīs vienkāršās, taču spēcīgās patiesības. Kad Bībeles skolnieks ir uzzinājis, ka mirušie nav pie apziņas, viņam viegli vajadzētu secināt, ka, piemēram, viņa mirušie senči nevar viņam nodarīt neko ļaunu, lai cik naidpilni tie būtu bijuši savas dzīves laikā. Viņam ātri būtu jāsaprot, ka viņa tuvinieki, kas ir miruši, vairs nevar dzirdēt, redzēt, runāt, just un domāt. Līdz ar to šie tuvinieki nav nonākuši ne šķīstītavā, kur tiem būtu jācieš neizturama vientulība, ne ugunīgā mocību vietā. Bībele māca, ka mirušos, kas atrodas Dieva atmiņā, gaida augšāmcelšana. Vai tā nav brīnišķīga nākotnes perspektīva? (Jāņa 5:28, 29.)

Jauns Bībeles studēšanas palīglīdzeklis

19., 20. Kāds ir kristiešu pienākums, un kāds Bībeles studēšanas palīglīdzeklis ir izdots?

19 Mēs esam apskatījuši tikai trīs jautājumus, par kuriem daudzi domā, un esam redzējuši, ka visos trīs jautājumos Bībeles mācības ir skaidras un nepārprotamas. Ir liels prieks stāstīt par šīm patiesajām mācībām cilvēkiem, kuri vēlas uzzināt, ko māca Bībele. Taču ir arī daudzi citi svarīgi jautājumi, uz kuriem godprātīgi cilvēki gribētu zināt atbildes. Mums, kristiešiem, ir pienākums palīdzēt viņiem atrast atbildes uz šiem jautājumiem.

20 Mācīt Bībeles patiesības tā, lai tās būtu skaidras un ietekmētu cilvēku sirdi, nav viegls uzdevums. Lai mums atvieglotu šo uzdevumu, ”uzticīgais un gudrais kalps” ir sagatavojis grāmatu, kas ir paredzēta kristīgajai kalpošanai. (Mateja 24:45—47.) Šī 224 lappuses biezā grāmata saucas Ko patiesībā māca Bībele?.

21., 22. Kādas ir dažas no grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? iezīmēm?

21 Grāmatai, kas tika laista klajā Jehovas liecinieku 2005. gada apgabala kongresos ”Paklausība Dievam”, ir vairākas vērtīgas iezīmes. Piemēram, jaunajai grāmatai ir piecas lappuses garš priekšvārds, kas atvieglo Bībeles stundu uzsākšanu. Priekšvārdā ir atrodami attēli un Bībeles panti, kurus nav grūti apspriest ar cilvēkiem. Tāpat priekšvārda beigās ir iedalījums, ar kura palīdzību var paskaidrot Bībeles skolniekiem, kā Bībelē var atrast nodaļas un pantus.

22 Materiāls grāmatā ir izklāstīts vienkārši un skaidri. Ir domāts par to, lai ietekmētu lasītāja sirdi, pēc iespējas viņu mudinot attiecināt lasīto uz sevi. Katras nodaļas sākumā ir iespiesti vairāki jautājumi, savukārt beigās ir iedalījums ”Ko māca Bībele”. Tajā ir atrodamas Bībeles atbildes uz sākumā uzdotajiem jautājumiem. Attēli un paskaidrojumi pie tiem, kā arī trāpīgi piemēri palīdz skolniekam izprast jaunus jēdzienus un domas. Kaut arī grāmatas pamatteksts ir samērā vienkāršs, tajā ir arī pielikums, kas ļauj pamatīgāk apskatīt 14 svarīgus jautājumus, ja skolnieks vēlas iegūt sīkāku informāciju.

23. Kas jāņem vērā, vadot Bībeles nodarbības ar jaunās grāmatas palīdzību?

23 Grāmata Ko patiesībā māca Bībele? ir veidota tā, lai ar tās palīdzību mēs varētu paskaidrot Bībeles mācības cilvēkiem ar dažādu izglītības līmeni un dažādu reliģisko pagātni. Ja skolniekam nav zināšanu par Bībeli, vienā studēšanas reizē, visticamāk, nebūs iespējams apspriest veselu nodaļu. Ir labi nesteigties ar materiāla izskatīšanu un censties, lai domas nonāk līdz skolnieka sirdij. Ja skolnieks nesaprot kādu grāmatā izmantotu piemēru, mums tas jāpaskaidro vai jāpastāsta kāds cits piemērs. Rūpīgi gatavosimies un centīsimies pēc iespējas prasmīgāk izmantot grāmatu. Lūgsim Dievam palīdzību, lai mēs spētu ”pareizi mācīt patiesības vārdu”. (2. Timotejam 2:15.)

Augstu vērtēsim mums piešķirto godu

24., 25. Kādas dāvanas Jehova ir devis saviem kalpiem?

24 Jehova ir piešķīris saviem kalpiem lieliskas dāvanas. Viņš, piemēram, mums ir ļāvis uzzināt patiesību par viņu. To mēs nekādā ziņā nedrīkstam uzskatīt par kaut ko pašsaprotamu. Jehova ir atklājis savus nodomus pazemīgajiem un noslēpis tos no augstprātīgajiem. Jēzus teica: ”Es tev pateicos, Tēvs, debesu un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudriem un prātniekiem, un tās esi zināmas darījis bērniem.” (Mateja 11:25.) Ir milzīgs gods būt starp pazemīgajiem cilvēkiem, kas kalpo Visuma Valdniekam, Jehovam.

25 Tāpat Dievs mums ir piešķīris priekšrocību mācīt par viņu citiem. Atcerēsimies — tie, kas māca melus, ir radījuši cilvēkiem nepareizu priekšstatu par Dievu. Tāpēc daudzi kļūdaini uzskata, ka Dievs ir vienaldzīgs un cietsirdīgs. Vai jūs vēlaties būt starp tiem, kas labo šo situāciju? Vai jūs vēlaties, lai godprātīgi cilvēki visur uzzinātu patiesību par Dievu? Tad visiem spēkiem aplieciniet savu paklausību Dievam, piedaloties sludināšanā un mācot cilvēkiem, kas Bībelē teikts par svarīgiem jautājumiem. Visiem, kas meklē patiesību, ir jāuzzina, ko patiesībā māca Bībele.

Kā jūs atbildētu?

• Kas liecina par to, ka Dievam rūp, kas notiek ar cilvēkiem?

• Kāda ir mūsu pastāvēšanas jēga?

• Kas notiek ar cilvēku pēc nāves?

• Kādas grāmatas Ko patiesībā māca Bībele? iezīmes, jūsuprāt, ir īpaši noderīgas?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 22. lpp.]

Bībele māca, ka drīz vairs nebūs ciešanu

[Norādes par autortiesībām]

Meitenīte (augšā pa labi): © Bruno Morandi/age fotostock; sieviete (pa kreisi): AP Photo/Gemunu Amarasinghe; bēgļi (apakšā pa labi): © Sven Torfinn/Panos Pictures

[Attēls 23. lpp.]

Taisnīgie dzīvos mūžīgi paradīzē