Jehovas vārdi ir dzīvi

Jesajas grāmata (otrā daļa)

PRAVIETIS Jesaja neatlaidīgi pilda savu uzdevumu. Tas, ko viņš bija teicis par desmit cilšu valsti Izraēlu, jau ir piepildījies, un nu viņam ir jāsludina, kas nākotnē gaida Jeruzalemi.

Jeruzaleme tiks izpostīta, un tās iedzīvotāji tiks aizvesti gūstā, taču pilsēta nebūs pamesta uz visiem laikiem, jo pēc kāda laika patiesā pielūgsme tajā tiks atjaunota. Tas ir galvenais, par ko runāts Jesajas grāmatas 36. līdz 66. nodaļā *. Mēs varam daudz ko gūt, iedziļinoties šajās nodaļās, jo daudzi no tajās lasāmajiem pravietojumiem piepildās mūsu laikos vai arī piepildīsies drīzā nākotnē. Šajā Jesajas grāmatas daļā ir ietverti arī daudzi nozīmīgi pravietojumi par Mesiju.

”REDZI, NĀKS DIENAS”

(Jesajas 36:1—39:8)

Ķēniņa Hiskijas četrpadsmitajā valdīšanas gadā (732. g. p.m.ē.) Jūdejā iebrūk asīrieši. Jehova apsola nosargāt Jeruzalemi, un, kad asīrieši grasās uzbrukt, Jehovas eņģelis nonāvē 185 tūkstošus asīriešu kareivju.

Hiskija saslimst. Jehova atbild uz viņa lūgšanu un viņu izdziedina, un pievieno viņa mūžam vēl 15 gadus. Kad Babilonas valdnieks atsūta savus pārstāvjus, lai apsveiktu Hiskiju, Hiskija neapdomīgā kārtā izrāda viņiem visu savu bagātību. Jesaja Hiskijam dara zināmu vēsti no Jehovas: ”Redzi, nāks dienas, kad visu, kas tavā pilī un ko tavi tēvi krājuši līdz šai dienai, aizvedīs uz Bābeli.” (Jesajas 39:5, 6.) Nedaudz vairāk kā pēc simts gadiem šis pravietojums piepildās.

Bībeles panta skaidrojums.

38:8. Kas bija tās ”pakāpes” jeb ”kāpieni” (LB-26), pa kuriem ēna pakāpās atpakaļ? Tā kā astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras saules pulksteņi jau bija pazīstami Ēģiptē un Babilonijā, tās patiešām varēja būt iedaļas saules pulkstenī, ko bija iegādājies Hiskijas tēvs Ahass. Vai arī, ņemot vērā, ka ar vārdu savienojumu ”saules stundenis” tulkotā senebreju vārda tiešā nozīme ir ”pakāpieni”, tas varēja attiekties uz kādām pils kāpnēm. Iespējams, līdzās kāpnēm slējās kolonna, kuras ēna krita uz kāpnēm, un pēc ēnas virzīšanās varēja noteikt, cik ir pulkstenis.

Ko mēs varam mācīties.

36:2, 3, 22. Lai gan Sebna tika atcelts no pārvaldnieka amata, viņam atļāva palikt ķēniņa  dienestā un kļūt par rakstvedi jaunajam pārvaldniekam, kas stājās Sebnas vietā. (Jesajas 22:15, 19.) Ja mūs kādu iemeslu dēļ atceļ no svarīgu pienākumu pildīšanas Jehovas organizācijā, mums jāturpina kalpot Jehovam, darot jebkuru darbu, ko viņš mums uztic.

37:1, 14, 15; 38:1, 2. Grūtos brīžos mums jāgriežas lūgšanās pie Jehovas un pilnībā jāpaļaujas uz viņu.

37:15—20; 38:2, 3. Kad asīrieši draudēja iebrukt Jeruzalemē, galvenais, par ko raizējās Hiskija, bija tas, ka Jeruzalemes iekarošana sagādātu negodu Jehovam. Uzzinājis, ka viņam slimības dēļ būs jāmirst, Hiskija uztraucās nevis par sevi, bet par to, ka izbeigsies Dāvida dzimtai piederīgo ķēniņu valdīšana, jo Hiskijam tajā laikā vēl nebija dēla. Tāpat viņš raizējās par to, kas vedīs tautu cīņā pret asīriešiem, ja viņš nomirs. Arī mums, tāpat kā Hiskijam, Jehovas vārda svētīšana un viņa nodomu piepildīšanās jāuzskata par svarīgāku nekā mūsu pašu glābšana.

38:9—20. Hiskijas dziesma atgādina, ka vissvarīgākais dzīvē ir iespēja slavēt Jehovu.

PAVĒLE ATJAUNOT JERUZALEMI

(Jesajas 40:1—59:21)

Tūlīt pēc pravietojumiem par to, ka Jeruzaleme tiks izpostīta un tās iedzīvotāji aizvesti gūstā uz Babilonu, Jesaja vēstī, ka posta laiki reiz beigsies. (Jesajas 40:1, 2.) Tiks izdota pavēle par Jeruzalemes atjaunošanu, teikts Jesajas 44:28, bet babiloniešu dievu tēli tiks aiznesti projām kā parasta nešļava. (Jesajas 46:1.) Babilona tiks iekarota. Visi šie paredzējumi piepildās pēc divsimt gadiem.

Jehova padarīs savu kalpu ”par gaismu pagāniem”. (Jesajas 49:6.) Babilonas ”debesis” — tās valdošās aprindas — ”izkūpēs kā dūmi”, un tās ”iedzīvotāji nobeigsies kā odi”, bet ”sagūstītā Ciānas meita” ”atraisīsies no savām kakla važām”. (Jesajas 51:6; 52:2.) Tiem cilvēkiem, kas nāk pie Jehovas un uzklausa viņu, Jehova saka: ”Es jums celšu mūžīgu derību, tas ir Dāvidam dotais manas žēlastības apsolījums.” (Jesajas 55:3.) Ja viņi pildīs Dieva prasības, tad ”tas Kungs būs [viņu] prieks”. (Jesajas 58:14.) Taču izraēliešu pārkāpumi viņus ”attālina no.. Dieva”. (Jesajas 59:2.)

Bībeles pantu skaidrojums.

40:27, 28. Kāpēc izraēlieši domāja: ”Mans ceļš ir tam Kungam apslēpts, manu likteni Dievs neievēro.”? Daļai ebreju, kas atradās trimdā Babilonā, acīmredzot likās, ka netaisnība, kas viņiem jāpiedzīvo, Jehovam paliek neredzama jeb ”apslēpta”. Viņiem tika atgādināts, ka Babilona nespēj pretoties zemes Radītājam, kas ”nepiekūst un nenogurst”.

43:18—21. Kāpēc izraēliešiem, kas atgriezās no trimdas, vairs nebija jādomā par ”to, kas jau sen bijis”? Tas nebija aicinājums aizmirst, kā Jehova viņus kādreiz ir glābis. Jehova vēlējās, lai izraēlieši godātu viņu par ”ko jaunu”, ko tie paši pieredzēs, piemēram, par drošu atgriešanos Jeruzalemē, iespējams, pa tuksneša ceļu, kas bija vistaisnākais. Arī ”lielajam pulkam” Jehovas kalpu, kas nāks ”no lielām bēdām”, būs jauni iemesli cildināt Jehovu par to, ko viņi paši būs pieredzējuši. (Atklāsmes 7:9, 14.)

49:6. Kā Mesija varēja būt ”par gaismu pagāniem”, ja viņš bija sūtīts sludināt tikai izraēliešiem? Šie vārdi piepildījās pēc Jēzus nāves, par ko liecina tas, ka Bībelē tie ir attiecināti uz Jēzus mācekļiem. (Apustuļu darbi 13:46, 47.) Arī mūsu laikos svaidītie kristieši, kam palīdz liels pulks pārējo kristiešu, ir ”par gaismu pagāniem”, jo viņi nes garīgo gaismu ”līdz pasaules galam”. (Mateja 24:14; 28:19, 20.)

 53:10. Kāpēc Jehova bija lēmis satriekt savu Dēlu? Līdzjūtīgajam Dievam Jehovam, bez šaubām, bija ļoti sāpīgi noskatīties sava mīļā Dēla ciešanās, taču viņam bija prieks par to, ka Jēzus labprāt paklausīja viņam, un viņam ir prieks par visu, kas kļuva iespējams ar to, ka Jēzus cieta un mira. (Salamana Pamācības 27:11; Jesajas 63:9.)

53:11. Kas ir domāts ar ”atziņu”, ar kuru Mesija ”palīdzēs daudziem iegūt taisnību”? Ir runa par zināšanām, ko Jēzus ieguva, kļūdams par cilvēku un dzīvodams uz zemes, un netaisnīgi ciezdams līdz pat nāvei. (Ebrejiem 4:15.) Tāpēc viņš varēja sagādāt izpirkuma upuri, kas bija vajadzīgs, lai svaidītie kristieši un lielais pulks Dieva acīs tiktu taisnoti. (Romiešiem 5:19; Jēkaba 2:23, 25.)

56:6. Kas ir ”svešinieki”, un kādā nozīmē viņi ”tur [Jehovas] derību”? Šie ”svešinieki” ir Jēzus ”citas avis”. (Jāņa 10:16.) Viņi tur jauno derību tādā nozīmē, ka viņi ievēro ar šo derību saistītos likumus, pielūdz Dievu saskaņā ar kārtību, kādu paredz jaunā derība, saņem to pašu garīgo uzturu, ko svaidītie kristieši, un atbalsta tos Dieva Valstības sludināšanā.

Ko mēs varam mācīties.

40:10—14, 26, 28. Jehova ir spēcīgs un maigs, viņam piemīt neierobežots spēks un bezgalīga, mums neaptverama gudrība.

40:17, 23; 41:29; 44:9; 59:4. Politiskās savienības un elki ir ”tukši nieki”, un uz tiem nav vērts paļauties.

42:18, 19; 43:8. Izturēties nevērīgi pret Jehovas Rakstiem un pret norādījumiem, ko viņš dod ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību, nozīmē kļūt aklam un kurlam garīgā ziņā. (Mateja 24:45.)

43:25. Jehova ”izdzēš.. noziegumus” sevis paša dēļ. Jehovas vārda svētīšana ir svarīgāka nekā tas, ka cilvēki tiks atbrīvoti no grēka un nāves verdzības un iegūs mūžīgu dzīvi.

44:8. Mums palīdz Jehova, kas ir tik varens un nesatricināms kā klints, un tāpēc mums nav jābaidās sludināt, ka viņš ir patiesais Dievs. (2. Samuēla 22:31, 32.)

44:18—20. Elku pielūgsme liecina par to, ka cilvēka sirds ir kļuvusi ļauna. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu sirdī kaut kas ieņemtu to vietu, kas pienākas Jehovam.

46:10, 11. Jehovas spēja panākt, ka viņa lēmumi piepildās, skaidri liecina, ka viņš ir Dievs.

48:17, 18; 57:19—21. Ja mēs gaidām glābšanu no Jehovas, tuvojamies viņam un ievērojam viņa baušļus, mūsu labklājība un miers ir tik liels kā upes straume un mūsu taisnīgo darbu ir tik daudz kā jūras viļņu. Bet tie cilvēki, kas neņem vērā Dieva vārdus, ir kā ”saviļņota jūra”, un viņiem nav miera.

52:5, 6. Babilonieši kļūdaini uzskatīja, ka patiesais Dievs ir vājš. Viņi nesaprata, ka vienīgais iemesls, kāpēc izraēlieši ir nonākuši kalpībā, ir Jehovas neapmierinātība ar savu tautu. Ja ar kādu cilvēku notiek nelaime, mums nav jāizdara pārsteidzīgi secinājumi par tās iemesliem.

52:7—9; 55:12, 13. Ir vismaz trīs iemesli, kāpēc mēs ar prieku sludinām Dieva Valstību. Pirmkārt, mūsu soļi ir patīkami tiem cilvēkiem, kas ir izslāpuši garīgā ziņā, otrkārt, mēs ”paši savām acīm” redzam Jehovu, proti, mums ir ciešas attiecības ar viņu, un, treškārt, mums nekā netrūkst garīgā ziņā.

52:11, 12. Lai mēs varētu nest ”tā Kunga svētuma piederumus” — to, ko Jehova ir sagādājis, lai mums būtu iespējams piedalīties svētajā kalpošanā —, mums jābūt morālā un garīgā ziņā tīriem.

58:1—14. Liekuļota dievbijība un svētulīgums neko labu nedod. Patiesajiem Dieva kalpiem ir jāpierāda ar darbiem, ka viņiem  piemīt īsta dievbijība un ka viņi mīl savus garīgos brāļus. (Jāņa 13:35; 2. Pētera 3:11.)

59:15—19. Jehova seko tam, kas notiek cilvēku sabiedrībā, un noteiktā laikā iejaucas notikumu gaitā.

CIĀNA ”BŪS SKAISTS VAINAGS”

(Jesajas 60:1—66:24)

Jesajas 60:1 ir lasāms par patiesās pielūgsmes atjaunošanu, kas notika gan senatnē, gan mūsu laikos: ”Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un tā Kunga godība uzlec pār tevi.” Ciānai ir jākļūst par ”skaistu vainagu tā Kunga rokā”. (Jesajas 62:3.)

Jesaja aizlūdz par saviem tautiešiem, kas, atrazdamies trimdā Babilonā, nožēlos savus grēkus. (Jesajas 63:15—64:12.) Pretstatījis patiesos Dieva kalpus cilvēkiem, kas tikai izliekas par Dieva kalpiem, pravietis paskaidro, kā Jehova svētīs tos, kas viņam kalpo. (Jesajas 65:1—66:24.)

Bībeles pantu skaidrojums.

61:8, 9. Kas ir ”mūžīgā derība”, un kas ir ”dzimums”? ”Mūžīgā derība” ir jaunā derība, ko Jehova ir slēdzis ar svaidītajiem kristiešiem, bet ”dzimums” ir ”citas avis” — vairāki miljoni cilvēku, kas ir atsaukušies uz svaidīto kristiešu sludināto vēsti. (Jāņa 10:16.)

63:5. Kā Dieva bardzība viņu atbalsta? Dieva bardzība jeb dusmas ir nevis tādas emocijas, ko viņš nevarētu savaldīt, bet gan taisnīga sašutuma izpausme. Bardzība viņu atbalsta tādā ziņā, ka, taisnīga sašutuma mudināts, viņš īsteno savus tiesas spriedumus netaisnajiem.

Ko mēs varam mācīties.

64:6. Grēcīgie cilvēki nespēj paši sevi glābt. Ja ir runa par grēku izlīdzināšanu, viņu taisnīgie darbi nav nekas vairāk kā notraipītas drēbes. (Romiešiem 3:23, 24.)

65:13, 14. Jehova svētī savus uzticamos kalpus, pilnībā apmierinādams viņu garīgās vajadzības.

66:3—5. Jehova ienīst liekulību.

”Priecājieties un līksmojiet”

Pravietojumi par patiesās pielūgsmes atjaunošanu noteikti iepriecināja Dievam uzticīgos ebrejus, kas atradās gūstā Babilonā. Jehova viņus aicināja: ”Priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai.” (Jesajas 65:18.)

Arī mēs dzīvojam laikā, kad ”tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas”. (Jesajas 60:2.) Ir iestājušies patiešām ”grūti laiki”. (2. Timotejam 3:1.) Tāpēc Jehovas vēsts par glābšanu, kas ietverta Jesajas grāmatā, mums sniedz mierinājumu un cerību. (Ebrejiem 4:12.)

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 8. lpp.]

Kāds bija galvenais iemesls, kāpēc Hiskija lūdza, lai Dievs pasargātu Jeruzalemi no asīriešiem?

[Attēls 11. lpp.]

”Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas.. atnes labas ziņas!”