Kā saglabāt stipru ticību, ja bērns kļūst dumpīgs

KĀDA kristiete, ko mēs sauksim par Džoju, centās ieaudzināt savā dēlā mīlestību pret Dievu Jehovu. Tomēr, sasniedzis jaunieša vecumu, dēls sadumpojās un aizgāja no mājām. ”Nekas man vēl nebija sagādājis tādas sirdssāpes,” stāsta Džoja. ”Es jutos nodota, satriekta un izmisusi. Mani pārņēma negatīvas domas.”

Iespējams, arī jums ir bērni, ko jūs centāties audzināt tā, lai viņi iemīlētu Dievu un kalpotu viņam, bet vēlāk pieredzējāt, kā viens vai vairāki no bērniem novēršas no Dieva. Kā pārvarēt tik rūgtu vilšanos? Kā šādā situācijā saglabāt stipru ticību un apņēmību kalpot Jehovam?

Sadumpojas Jehovas dēli

Vispirms ir labi apzināties, ka Jehova ļoti labi saprot, kā jūs jūtaties. Jesajas grāmatā, 49. nodaļas 15. pantā, ir teikts: ”Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.” Jehovam ir pazīstamas vecāku jūtas. Var tikai iedomāties, cik priecīgs viņš jutās, kad visi viņa dēli eņģeļi slavēja viņu un kalpoja viņam. Kad Jehova uzrunāja patriarhu Ījabu ”no tuksneša vētras mākoņa”, viņš pieminēja priecīgo laiku, kad viņa garīgā ģimene vēl bija vienota, sacīdams: ”Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? [..] Tad, kad visas rīta zvaigznes kopā priekā dziedāja un visi Dieva dēli gavilēja?” (Ījaba 38:1, 4, 7.)

Ar laiku Dievs pieredzēja to, kā viens no viņa pilnīgajiem dēliem eņģeļiem saceļas pret viņu un kļūst par Sātanu (šis vārds nozīmē ”pretinieks”). Dievs Jehova redzēja arī to, kā šim dumpim pievienojas pirmais cilvēks Ādams, kas arī bija Dieva dēls, un Ādama sieva Ieva. (1. Mozus 3:1—6; Atklāsmes 12:9.) Vēlāk arī citi Dieva dēli eņģeļi atstāja ”savu mājokli” un sacēlās pret Dievu. (Jūdas 6.)

Bībelē nav stāstīts, kā Jehova jutās, kad daļa no viņa pilnīgajiem dēliem sacēlās pret viņu. Tomēr par situāciju Noas dienās tajā ir skaidri teikts: ”Kad nu Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāts un tieksmes ikdienas vērsās uz ļaunu, tad Dievam kļuva žēl,  ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš savā sirdī ļoti noskuma.” (1. Mozus 6:5, 6.) Arī Jehovas izredzētās tautas, Izraēla, dumpīgums viņu apbēdināja un sāpināja. (Psalms 78:40, 41.)

Nav ne mazāko šaubu, ka Jehova jūt līdzi vecākiem, kas ir apbēdināti un sāpināti savu bērnu dumpīgās uzvedības dēļ. Viņa Rakstos, Bībelē, ir atrodami vērtīgi padomi un uzmundrinājuma vārdi, kas var palīdzēt šādiem vecākiem. Dievs mudina uzticēt savas raizes viņam, būt pazemīgiem un turēties pretī Sātanam. Tālāk būs apskatīts, kā šo padomu ievērošana vecākiem var palīdzēt saglabāt stipru ticību, ja viņu bērns ir kļuvis dumpīgs.

Uzticēt savas raizes Jehovam

Jehova zina, ka nav daudz kā tāda, kas vecākiem varētu sagādāt lielākas raizes kā sajūta, ka bērns var ciest pats savas vai citu rīcības dēļ. Apustulis Pēteris minēja vienu veidu, kā tikt galā ar šīm un citām raizēm. Viņš rakstīja: ”Visu savu zūdīšanos metiet uz [Dievu], jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:7.) Kāpēc šis aicinājums jo īpaši attiecas uz vecākiem, kuru bērns ir kļuvis dumpīgs?

Kamēr bērns vēl bija mazs, jūs viņu modri sargājāt no briesmām un viņš, visticamāk, pakļāvās audzināšanai, ko jūs viņam ar mīlestību sniedzāt. Bet, bērnam augot, jūsu ietekme uz viņu, iespējams, mazinājās, turpretī jūsu vēlēšanās pasargāt viņu — ne. Varbūt tā kļuva pat vēl spēcīgāka.

Šī iemesla dēļ tad, kad bērns sadumpojās un cieta garīgā, emocionālā un fiziskā ziņā, jūs, iespējams, notikušajā vainojāt sevi. Raksta sākumā minētā Džoja tieši tā arī jutās. Viņa saka: ”Katru dienu, vainas sajūtas mocīta, es atkal un atkal pārcilāju prātā pagātnes notikumus.” It īpaši šādos brīžos Jehova vēlas, lai jūs ”visu savu zūdīšanos mestu uz viņu”. Ja jūs to darīsiet, viņš jums palīdzēs. ”Met savu nastu uz to Kungu,” sacīja psalmu sacerētājs, ”Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties.” (Psalms 55:23.) Džoja izjuta Dieva mierinājumu. Viņa stāsta: ”Es atklāti stāstīju Jehovam visu, kas man bija uz sirds.  Es varēju brīvi atklāt savas jūtas, un tas sniedza milzīgu atvieglojumu.”

Būdami nepilnīgi cilvēki, vecāki bērnu audzināšanā mēdz pieļaut kādas kļūdas. Taču kāpēc domāt vienīgi par to, kas nav bijis pareizi? Ir skaidrs, ka Jehova to nedara, jo, viņa iedvesmots, psalma sacerētājs rakstīja: ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv?” (Psalms 130:3.) Pat ja jūs būtu bijuši nevainojami vecāki, jūsu bērns tik un tā būtu varējis sadumpoties. Tāpēc lūgšanā atklājiet savas jūtas Jehovam, un viņš jums palīdzēs izturēt. Tomēr, lai jūs saglabātu stipru vēlēšanos kalpot Jehovam un nekļūtu par Sātana upuri, ar to vien nepietiek.

Būt pazemīgiem

”Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai viņš jūs paaugstinātu savā laikā,” rakstīja Pēteris. (1. Pētera 5:6.) Kāpēc vecākiem ir nepieciešama pazemība? Vecāki, kuru bērns ir sadumpojies, mēdz izjust ne tikai vainas sajūtu un sāpes, bet arī zināmu neveiklību. Jūs varbūt raizējaties, ka bērna rīcība ir aptraipījusi jūsu ģimenes reputāciju, it īpaši tad, ja viņš ir ticis izslēgts no kristiešu draudzes. Vainas sajūta un kauns var atņemt vēlēšanos apmeklēt draudzes sapulces.

Lai tiktu galā ar šādām jūtām, ir nepieciešama gudrība. Salamana Pamācībās, 18. nodaļas 1. pantā, izskan brīdinājums: ”Kas norobežojas no citiem un turas pats par sevi, tas meklē, kas tam sagādātu īpašu prieku, un uzstājas pret visu, kas der lieti.” Kristiešu draudzes sapulces ir būtisks padomu un stiprinājuma avots, tāpēc par spīti sirdssāpēm ir svarīgi tās regulāri apmeklēt. ”Sākumā es negribēju nevienu redzēt,” atzīst Džoja. ”Taču es pati sev atgādināju, cik svarīgi ir garīgi pasākumi. Turklāt, palikdama mājās, es tikai domātu par savām problēmām. Sapulces man palīdzēja koncentrēties uz garīgiem jautājumiem, kas stiprina. Es esmu ļoti priecīga, ka nenorobežojos no citiem un nepalaidu garām iespēju saņemt brāļu un māsu mīlestības pilno atbalstu.” (Ebrejiem 10:24, 25.)

Tāpat var paturēt prātā, ka ikvienam ģimenes loceklim ir jānes sava paša atbildības nasta. (Galatiešiem 6:5.) Jehova prasa, lai vecāki mīlētu un pamācītu savus bērnus, un viņš arī gaida, ka bērni klausīs un godās savus vecākus. Ja vecāki dara visu, kas ir viņu spēkos, lai bērnus ”audzinātu un pamācītu.. būt paklausīgiem tam Kungam”, viņiem ir laba reputācija Dieva acīs. (Efeziešiem 6:1—4.) Ja bērns sadumpojas pret vecākiem, kas viņu ar mīlestību audzina, cieš paša bērna reputācija. ”Jau pēc bērna darbošanās var nomanīt, vai viņš grib būt rimts un godīgs,” teikts Salamana Pamācību grāmatas 20. nodaļas 11. pantā. Pēc Sātana sacelšanās tie, kas zināja faktus, noteikti nesāka domāt slikti par Jehovu.

Pretojieties Sātanam

”Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi!” brīdināja Pēteris. ”Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1. Pētera 5:8.) Līdzīgi lauvam, Sātans bieži vien uzbrūk tiem, kas ir jauni un nepieredzējuši. Senatnē Izraēlā lauvas klīda savvaļā un apdraudēja mājlopus. Mazs jēriņš, kas bija noklīdis no ganāmpulka, bija viegls laupījums plēsoņam.  Aita, instinktu vadīta, varēja riskēt ar savu dzīvību, lai aizsargātu jēru, taču pat pieaugusi aita nespēj pretoties lauvam. Tāpēc bija nepieciešami drosmīgi gani, kas aizsargātu ganāmpulku. (1. Samuēla 17:34, 35.)

Lai pasargātu savas simboliskās avis no ”rūcošā lauvas”, Jehova ir parūpējies, lai kristiešu draudzes gani rūpētos par ganāmpulku ”augstā gana”, Jēzus Kristus, vadībā. (1. Pētera 5:4.) Vīriešus, kas ir iecelti par draudzes ganiem, Pēteris aicināja: ”Ganiet Dieva ganāmo pulku, kas ir jūsu vadībā, ne piespiesti, bet labprātīgi, kā Dievs to grib, nedz arī negodīgas peļņas dēļ, bet no sirds.” (1. Pētera 5:1, 2.) Ar bērna vecāku atbalstu draudzes gani var palīdzēt viņam garīgā ziņā.

Kad kristiešu draudzes gani jūt nepieciešamību dot padomu jūsu bērnam, kas ir sadumpojies, jums var rasties vēlēšanās viņu pasargāt. Taču, mēģinādami to darīt, jūs pieļautu nopietnu kļūdu. Pēteris teica turēties pretī Sātanam, nevis draudzes ganiem. (1. Pētera 5:9.)

Ja ir nepieciešama stingra pārmācība

Ja bērns ir kristīts un ir izdarījis pārkāpumu, bet to nenožēlo, viņš var saņemt stingrāko no pārmācības veidiem — tikt izslēgts no draudzes. Tas, cik daudz jūs pēc tam ar viņu kontaktēsieties, ir atkarīgs no bērna vecuma un citiem apstākļiem.

Ja bērns vēl nav pilngadīgs un dzīvo mājās, jūs, dabiski, turpināsiet gādāt par viņa fiziskajām vajadzībām. Tāpat viņam ir vajadzīga audzināšana un disciplinēšana, un jūsu pienākums ir bērnam to sniegt. (Salamana Pamācības 1:8—18; 6:20—22; 29:17.) Iespējams, jūs vēlēsieties studēt ar viņu Bībeli. Jūs varat apspriest ar viņu dažādas Rakstu vietas un ”uzticīgā un gudrā kalpa” sagādātās publikācijas. (Mateja 24:45.) Jūs varat arī ņemt bērnu sev līdzi uz kristiešu draudzes sapulcēm un sēdēt viņam līdzās. To visu var darīt cerībā, ka viņš ņems vērā Bībeles padomus.

Situācija ir atšķirīga, ja bērns jau ir pilngadīgs un nedzīvo pie vecākiem. Apustulis Pāvils senās Korintas kristiešiem deva padomu: ”Nebiedrojieties ar tādu brāli, kas gan saucas par brāli, bet patiesībā ir netikls, vai mantrausis, vai elku pielūdzējs, vai zaimotājs, vai dzērājs, vai laupītājs; ar tādu jums nebūs kopā pat ne ēst.” (1. Korintiešiem 5:11.) Kaut arī, kārtojot kādus ar ģimeni saistītus jautājumus, varbūt ir vajadzīgi zināmi kontakti ar dēlu vai meitu, kas ir izslēgti no draudzes, kristīgiem vecākiem būtu jāvairās no liekas kontaktēšanās ar izslēgto.

Ja bērns, kas ir izdarījis pārkāpumu, saņem pārmācību no kristiešu draudzes ganiem, nebūtu gudri neņemt vērā viņu lēmumu, kas pamatots uz Bībeli. Nostāšanās dumpīgā bērna pusē nesniegs viņam reālu aizsardzību no Sātana. Patiesībā šādi jūs apdraudētu paši savu garīgumu. No otras puses, atbalstot draudzes ganu lēmumus, jūs paliksiet stipri ticībā un sniegsiet savam bērnam pašu labāko palīdzību. (1. Pētera 5:9.)

Jehova jūs atbalstīs

Ja jūsu bērns ir kļuvis dumpīgs, atcerieties, ka jūs neesat vieni. To pašu ir pieredzējuši arī citi kristīgi vecāki. Taču, lai arī kādas grūtības mēs piedzīvotu, Jehova mūs var atbalstīt. (Psalms 68:20.)

Ar paļāvību vērsieties pie Jehovas lūgšanās. Esiet cieši saistīti ar kristiešu draudzi. Atbalstiet draudzes ganu lēmumus. Tā rīkodamies, jūs spēsiet palikt stipri ticībā. Savukārt jūsu labais piemērs var palīdzēt bērnam atsaukties uz Jehovas mīlestības pilno aicinājumu atgriezties pie viņa. (Maleahija 3:6, 7.)

[Attēli 18. lpp.]

Smelieties spēku lūgšanās un kristiešu draudzes sapulcēs