Samuēls — pravietis, kas dedzīgi atbalstīja Jehovas pielūgsmi

PRAVIETIS runā stingrus vārdus ar saviem tautiešiem, kas ir pieprasījuši sev ķēniņu no cilvēku vidus, un mudina viņus paklausīt Dievam. Lai būtu pilnīgi skaidrs, ka viņš runā Dieva Jehovas vārdā, pravietis lūdz Dievam zīmi — pērkona negaisu. Kaut gan Izraēlā rit kviešu pļaujamais laiks, kad lietusgāzes ir ļoti reta parādība, Dievs tiešām sūta pērkonu un lietu. Tautu pārņem dziļa bijība pret Jehovu un viņa pārstāvi. (1. Samuēla 12:11—19.)

Pravietis, kas pieredzēja šādu Dieva Jehovas atbalstu, bija Samuēls. Viņš ne tikai pildīja pravieša pienākumus, bet arī sarakstīja vairākas Bībeles grāmatas. Vēsturiskajos aprakstos, kas aptver kādus 330 gadus ilgu periodu, risinās spraigi notikumi, un to vidū ir iekļauti arī Izraēla soģu varonīgie darbi. Piemēram, stāsts par visu laiku spēcīgāko cilvēku Simsonu (Samsonu) ir iedvesmojis daudzus literārus un muzikālus darbus. Notikumi ar Simsonu ir guvuši atspoguļojumu arī teātra izrādēs un filmās. (Soģu grāmata, 13.—16. nodaļa.) Tikpat aizraujošs ir arī Samuēla stāstījums par Ruti un viņas vīramāti Naomiju, kuras abas bija kļuvušas par atraitnēm un ieslīgušas nabadzībā, bet galu galā viss nokārtojas labi. (Rutes grāmata, 1.—4. nodaļa.)

Ko mēs varam mācīties no tā, ko ir rakstījis Samuēls, un no viņa paša dzīves? Kā viņš atbalstīja patieso pielūgsmi?

Bērnības gadi

Samuēla tēvs Elkana bija uzticīgs Jehovas kalps. Viņš ļoti mīlēja savu sievu Annu, kas bija ļoti dievbijīga. Reiz, kad Annai vēl nebija bērnu, viņa, atrazdamās Jehovas namā Šilo, bija dedzīgi lūgusi Dievu Jehovu: ”Kungs Cebaot! Ja Tu laipnīgi noraudzītos uz savas kalpones bēdām, un ja Tu mani atcerētos, un Tu arī neaizmirstu savu kalponi un piešķirtu savai kalponei dēlu, tad es to novēlētu uz visu viņa mūža laiku tam Kungam, un dzenamais nazis nenāktu pār viņa galvu.” (1. Samuēla 1:1—11.) Anna apsolīja, ka atdos bērnu, lai tas kalpotu Jehovam.

Šo lūgšanu Anna teica klusām pie sevis. ”Tikai viņas lūpas kustējās,” stāstīts Bībelē. Augstais priesteris Ēlis maldīgi noturēja dievbijīgo sievieti par iedzērušu un viņai aizrādīja. Taču Anna neapvainojās un taktiski paskaidroja, kāda ir patiesā situācija. To dzirdēdams, Ēlis viņai novēlēja: ”Ej ar mieru, lai Israēla Dievs piepilda tavu lūgšanu, ko tu esi no Viņa lūgusi!” Kā var lasīt tālāk Bībelē, Jehova tiešām uzklausīja Annas lūgšanu: ”Pēc kāda laika Anna kļuva grūta un dzemdēja dēlu un nosauca viņa vārdu Samuēls, jo viņa sacīja: ”Es to esmu izlūgusies no tā Kunga.”” (1. Samuēla 1:12—20.)

Vecāki audzināja Samuēlu ”būt paklausīgam tam Kungam”. (Efeziešiem 6:4.) Kad puisēns bija atšķirts no krūts, Anna viņu aizveda uz Dieva namu Šilo un nodeva augstajam priesterim Ēlim. Turpmāk ”zēns kalpoja tam Kungam priestera Ēļa uzraudzībā”. Savu prieku Anna izteica aizkustinošā pateicības lūgšanā, ko vēlāk pierakstīja pats Samuēls. (1. Samuēla 2:1—11.)

Vai jūs, vecāki, mudināt savus bērnus par galveno dzīves mērķi izvēlēties kalpošanu Jehovam? Atbalstīt patieso pielūgsmi — tas ir labākais veids, kā vien cilvēks var izmantot savus spēkus.

Samuēls ātri pielāgojās pie dzīves svētnīcā. Zēns ”pieauga, būdams pie tā Kunga,” un ”labi patika ir tam Kungam, ir cilvēkiem”. Cilvēki iemīlēja Samuēlu, jo viņš bija attīstījis Dievam patīkamas īpašības. (1. Samuēla 2:21, 26.)

 To nevar teikt par Ēļa bezgodīgajiem dēliem Hofnu un Pinehasu, kas ”neatzina to Kungu”. Viņi dzīvoja netikli un ņēma sev labākās daļas no upuriem, ko cilvēki nesa uz svētnīcu. Dievs jau vienu reizi bija sūtījis kādu pravieti paziņot Ēlim par gaidāmo sodu, arī par viņa dēlu nāvi. (1. Samuēla 2:12, 15—17, 22—25, 27, 30—34.) Tomēr Jehova lika Samuēlam paziņot vēl vienu nosodījuma vēsti.

Samuēls kļūst par pravieti

Dievs Samuēlam paziņoja: ”Es būšu soģis uz laiku laikiem viņa [Ēļa] namam to pārkāpumu dēļ, par kuriem tas zināja, proti — ka viņa dēli bija tie, kas paši lika pār sevi nākt lāstam, bet viņš pats neko nav darījis, lai viņus šai lietā aizkavētu.” Šādu ziņu pavēstīt tālāk Samuēlam nebija viegli, bet Ēlis uzstāja, lai jauneklis nenoklusē neviena paša vārda. Kaut arī tas prasīja lielu drosmi, Samuēls izstāstīja visu, ko Jehova bija teicis. (1. Samuēla 3:10—18.)

Kad Samuēls pieauga, viss Izraēls atzina, ka viņš ir izraudzīts par Dieva pravieti. (1. Samuēla 3:19, 20.) Samuēla pasludinātais spriedums sāka īstenoties, kad kaujā ar filistiešiem izraēlieši pieredzēja smagu sakāvi. Hofnus un Pinehass gāja bojā cīņā, un filistieši sagrāba Jehovas derības šķirstu. Uzzinājis par dēlu nāvi un zaudēto šķirstu, Ēlis atmuguriski krita no krēsla, lauza sprandu un nomira. (1. Samuēla 4:1—18.)

Divdesmit gadus vēlāk Samuēls mudināja izraēliešus atstāt viltus pielūgsmi. Tauta atsaucās uz šo aicinājumu un iznīcināja elku tēlus, gavēja un nožēloja savus grēkus. Samuēls lūdza par viņiem Jehovu un nesa dedzināmo upuri. Vai tas kaut ko deva? Kad filistieši atkal uzbruka, Dievs radīja to vidū tādu sajukumu, ka izraēlieši, kas devās pretuzbrukumā, tos pilnīgi sakāva. Ar Jehovas atbalstu izraēliešu stāvoklis ievērojami uzlabojās, un viņi atguva teritorijas, ko filistieši viņiem bija atņēmuši. (1. Samuēla 7:3—14.)

Samuēls daudz darīja patiesās pielūgsmes labā. Piemēram, viņš parūpējas, lai daļa kara laupījuma tiktu izmantota saiešanas telts uzturēšanai. Viņš palīdzēja organizēt Pasā svētkus un no levītu vidus iecēla sliekšņu sargus Jehovas namam. (1. Laiku 9:22; 26:27, 28; 2. Laiku 35:18.) Katru gadu Samuēls atstāja savas mājas Rāmā un devās uz vairākām Izraēla pilsētām, lai tur spriestu tiesu. Viņš iemantoja godīga un taisnīga cilvēka slavu. Tā kā izraēlieši cienīja Samuēlu, pravietis varēja tiem palīdzēt stiprināt garīgumu. (1. Samuēla 7:15—17; 9:6—14; 12:2—5.) Samuēla godīgums un stiprā ticība noteikti ietekmēja daudzus citus un pamudināja viņus sekot pravieša paraugam. Vai Samuēla piemērs tāpat ietekmē arī jūs?

Izraēls pieprasa ķēniņu

Kad Samuēls bija kļuvis vecs, viņš iecēla savus dēlus Joēlu un Abiju par soģiem Izraēlā. Diemžēl ”viņa dēli nestaigāja viņa ceļos, bet dzinās pēc mantas, tie pieņēma dāvanas un grozīja tiesu”. Viņu rīcības dēļ Izraēla vecaji pieprasīja, lai Izraēlam ieceļ ķēniņu. (1. Samuēla 8:1—5.) Samuēlam nepatika šī doma. Kad pravietis par to bija runājis ar Jehovu, Jehova teica: ”Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš.” (1. Samuēla 8:6, 7.) Dievs lika, lai Samuēls paklausa tautai, bet vispirms to brīdina, kāda būs dzīve monarhijas apstākļos. Tomēr tauta neatkāpās no savas prasības,  un Samuēls pēc Jehovas norādījuma svaidīja Saulu par ķēniņu. (1. Samuēla 8:6—22; 9:15—17; 10:1.)

Kaut arī Samuēlu māca bažas, viņš atbalstīja jauno kārtību. Kad izraēlieši bija guvuši uzvaru pār amoniešiem, pravietis sapulcināja tautu Gilgalā, lai apstiprinātu Saula ķēniņa varu. (1. Samuēla 10:17—24; 11:11—15.) Samuēls atgādināja Izraēla vēsturi un mudināja gan ķēniņu, gan tautu klausīt Jehovam. Pēc tam Samuēls teica lūgšanu, uz kuru Dievs atbildēja, sūtīdams pērkona negaisu, par ko bija stāstīts raksta sākumā. Šīs parādības iespaidā izraēlieši atzina, ka ir pieļāvuši kļūdu, atsacīdamies no Jehovas. Tad tauta lūdza Samuēlu, lai viņš piesauc Jehovu viņu labā, un Samuēls atbildēja: ”Es nekad tik tālu neapgrēkošos pret to Kungu, ka mitētos par jums aizlūgt un lai vairs nemācītu jūs staigāt labo un taisno ceļu.” Cik ļoti Samuēls mīlēja Jehovu un viņa tautu! (1. Samuēla 12:6—24.) Vai arī jūs tikpat uzticīgi atbalstāt teokrātisko kārtību un lūdzat par saviem ticības biedriem?

Pirmie divi Izraēla ķēniņi

Sauls bija pazemīgs cilvēks, kas bija iemantojis Dieva labvēlību. (1. Samuēla 9:21; 11:6.) Diemžēl ar laiku viņš pārstāja sekot Dieva norādījumiem. Piemēram, Samuēls nosodīja Saulu par to, ka viņš nebija paklausījis norādījumam gaidīt un pats bija nesis dedzināmo upuri. (1. Samuēla 13:10—14.) Kad Sauls pretēji Jehovas pavēlei bija saudzējis amalekiešu ķēniņa Agaga dzīvību, Samuēls viņam paziņoja: ”Šodien tas Kungs ir no tevis noplēsis Israēla valsts ķēniņa varu, un to Viņš ir devis kādam citam, kas ir labāks nekā tu.” Samuēls pats nogalināja Agagu, bet par Saulu viņš noskuma. (1. Samuēla 15:1—35.)

Jehova uzrunāja Samuēlu: ”Cik ilgi tu būsi noskumis par Saulu, ka Es esmu to atmetis, lai viņš vairs ilgāk nebūtu ķēniņš pār Israēlu?” To teicis, Jehova lika Samuēlam doties uz Betlēmi un svaidīt vienu no Isaja dēliem par ķēniņu. Cits pēc cita Isaja dēli tika vesti Samuēla priekšā, līdz nonāca līdz jaunākajam dēlam Dāvidam, un viņš bija tas, ko Jehova lika svaidīt par ķēniņu. Tajā dienā Samuēls iemācījās kaut ko ļoti svarīgu: ”Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet tas Kungs uzlūko sirdi.” (1. Samuēla 16:1—13.)

Samuēlu ļoti sāpināja Saula nepaklausība, tāpēc var tikai iedomāties, cik apbēdināts viņš jutās, kad Sauls līdz nāvei ienīda Dāvidu. Par spīti šādiem pārbaudījumiem, Samuēls arī sirmā vecumā turpināja aktīvi kalpot Jehovam, darīdams, cik bija viņa spēkos. (1. Samuēla 19:18—20.)

Samuēla mantojums

Kad Samuēls nomira, Izraēls apraudāja pazemīgo un drosmīgo pravieti, kas bija ietekmējis tik daudzu cilvēku dzīvi. (1. Samuēla 25:1.) Samuēls nebija ideāls un reizēm kļūdījās savos spriedumos. Tomēr, kaut Samuēlam bija trūkumi, viņš uzticīgi kalpoja Jehovam un neatslābstoši palīdzēja citiem darīt to pašu.

Kopš Samuēla dienām ir daudz kas mainījies, tomēr no viņa mēs varam mācīties daudz noderīga. Galvenais, Samuēls ne tikai pats pielūdza Dievu Jehovu, bet arī darīja visu, lai atbalstītu viņa pielūgsmi. Vai to pašu var teikt par mums?

[Papildmateriāls 16. lpp.]

KO VARAM MĀCĪTIES NO SAMUĒLA DZĪVES

• Tāpat kā Samuēla vecāki, audziniet savus bērnus ”būt paklausīgiem tam Kungam”. (Efeziešiem 6:4.)

• Mudiniet bērnus līdzināties Samuēlam un par savas dzīves galveno mērķi izvēlēties kalpošanu Jehovam.

• Samuēls iemantoja labu slavu, jo bija attīstījis Dievam patīkamas īpašības. Centīsimies arī mēs attīstīt tādas īpašības.

• Samuēls darīja visu, kas bija viņa spēkos, lai atbalstītu Dieva Jehovas pielūgsmi.

[Attēls 15. lpp.]

Samuēls atbalstīja patieso pielūgsmi un labprāt citiem sniedza garīgu palīdzību