Vīrietis un sieviete. Godājams stāvoklis katram

DIEVS JEHOVA pirmo radīja Ādamu un pēc tam Ievu. Pirms Ieva tika radīta, Ādams bija uzkrājis dzīves pieredzi un saņēmis noteiktus norādījumus no Jehovas. (1. Mozus 2:15—20.) Būdams Dieva pārstāvis, Ādams šos norādījumus nodeva savai sievai. Ir loģiski, ka viņš uzņēmās vadību visos jautājumos, arī tajos, kas skāra Dieva pielūgsmi.

Līdzīga kārtība pastāv kristiešu draudzē, un ir noderīgi to pārdomāt. Apustulis Pāvils rakstīja: ”Es sievai nepieļauju.. valdīt pār vīru, bet viņai jāturas klusībā. Jo Ādams ir pirmais radīts, pēc tam Ieva.” (1. Timotejam 2:12, 13.) Šie vārdi nenozīmē, ka kristiešu draudzes sapulcēs sievietes neko nedrīkst teikt. Viņām ir ”jāturas klusībā” tādā nozīmē, ka viņas nedrīkst strīdēties ar vīriešiem, noniecināt viņu stāvokli draudzē vai arī mēģināt mācīt draudzi. Vīriešiem ir dots uzdevums vadīt un mācīt draudzi, savukārt sievietes var ievērojami bagātināt draudzes sapulces, piedalīdamās tajās dažādos veidos.

Sniegdams ieskatu tajā, kāda vieta Dieva iekārtojumā ir paredzēta vīriešiem un sievietēm, apustulis Pāvils rakstīja: ”Vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra. [..] Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra tā Kunga draudzē. Jo, it kā sieva ir no vīra, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva.” (1. Korintiešiem 11:8—12.)

Sievietēm piešķirtās iespējas

Kad bija spēkā bauslība, ko Dievs ar Mozus starpniecību bija devis izraēliešu tautai, sievietēm bija plašas iespējas pieņemt lēmumus un rīkoties. Piemēram, Salamana Pamācību grāmatas 31. nodaļā, no 10. līdz 31. pantam, ir runāts par prasmīgu sievu, kas gādā augstvērtīgu audumu un darina kvalitatīvu apģērbu saviem mājiniekiem. Viņa pat ”darina smalkus svārkus un pārdod tos”. (13., 21.—24. pants.) Šī sieviete ir ”kā tirgotāju kuģis” — viņa sarūpē labu pārtiku, pat ja to nākas vest no tālienes. (14. pants.) ”Viņa domā par tīrumu, nopērk to un iedēsta vīna kalnu.” (16. pants.) Viņas darījumi ir veiksmīgi un nes peļņu. (18. pants.) Turklāt šī čaklā un dievbijīgā sieviete ne tikai ”novēro, kā klājas viņas namam”, bet arī nesavtīgi palīdz citiem. (20., 27. pants.) Nav brīnums, ka viņa tiek slavēta. (31. pants.)

Jehovas likumi sniedza sievietēm visas iespējas stiprināt savu garīgumu. Piemēram, Jozuas grāmatas 8. nodaļas 35. pantā var lasīt: ”Un tur nebija neviena vārda no visiem, kurus Mozus kā pavēli bija devis, ko Jozua nebūtu nolasījis visai sasauktai Israēla  draudzei, — ir sievu, ir mazo bērnu un ir svešinieku priekšā, kuri staigāja viņiem līdzi.” Citā vietā Bībelē ir stāstīts: ”Septītā mēneša pirmajā dienā priesteris Ezra atnesa bauslību draudzes priekšā, vīru un sievu un visu priekšā, kas varēja to klausīdamies saprast. Un viņš lasīja no tās laukumā, kas bija Ūdens vārtu priekšā, no gaismas līdz pusdienai, vīriem un sievām un visiem tiem, kas to varēja saprast, klātesot; un visas tautas ausis bija vērstas uz bauslības grāmatu.” (Nehemijas 8:2, 3.) Sievietes varēja klausīties bauslības lasījumus un arī piedalīties reliģiskos svētkos. (5. Mozus 12:12, 18; 16:11, 14.) Pats svarīgākais ir tas, ka sievietes senajā Izraēlā varēja veidot personiskas attiecības ar Dievu Jehovu un vērsties pie viņa lūgšanās. (1. Samuēla 1:10.)

Mūsu ēras pirmajā gadsimtā dievbijīgām sievietēm bija īpaša iespēja kalpot Jēzum. (Lūkas 8:1—3.) Kāda sieviete vakariņu laikā Betānijā svaidīja viņa galvu un kājas ar eļļu. (Mateja 26:6—13; Jāņa 12:1—7.) Starp tiem, kam Jēzus parādījās pēc savas augšāmcelšanas, bija arī sievietes. (Mateja 28:1—10; Jāņa 20:1—18.) Kad Jēzus bija pacēlies debesīs, kopā sapulcējās aptuveni 120 mācekļi, un viņu vidū bija ”sievietes un Marija, Jēzus māte”. (Apustuļu darbi 1:3—15.) Noteikti daudzas no šīm sievietēm vai pat viņas visas 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos atradās kādā augšistabā Jeruzalemē, kad pār Jēzus mācekļiem tika izliets svētais gars un viņi brīnumainā kārtā varēja runāt citās valodās. (Apustuļu darbi 2:1—12.)

Gan vīrieši, gan sievietes pieredzēja to, kā piepildās vārdi no Joēla grāmatas 3. nodaļas 1. un 2. panta, kurus Piecdesmitās dienas svētkos citēja apustulis Pēteris: ”Es [Dievs] izliešu no sava Gara pār visu miesu, un jūsu dēli un jūsu meitas pravietos.. Un arī pār saviem kalpiem un savām kalponēm es tanīs dienās izliešu no sava Gara.” (Apustuļu darbi 2:13—18.) Pēc 33. gada Piecdesmitās dienas svētkiem sievietēm kādu laiku tika piešķirtas vērtīgās gara dāvanas. Viņas runāja citās valodās un pravietoja, proti, sludināja Dieva Rakstu patiesības.

Vēstulē Romas kristiešiem apustulis Pāvils viņiem ieteica māsu Foibu, runādams par viņu ar lielu sirsnību. Viņš pieminēja arī Trifainu un Trifozu, sacīdams, ka viņas  cītīgi ”strādā tā Kunga darbu”. (Romiešiem 16:1, 2, 12.) Kaut arī sievietēm netika uzticēti atbildīgi pienākumi agrīnajā kristiešu draudzē, Dievs daudzas sievietes bija izraudzījis īpašam uzdevumam — būt kopā ar Jēzu Kristu debesu Valstībā. (Romiešiem 8:16, 17; Galatiešiem 3:28, 29.)

Arī mūsdienās dievbijīgām sievietēm ir uzticēts godpilns uzdevums. ”Tas Kungs lika atskanēt uzvaras vēstij, prieka vēsts sludinātāju bija liels pulks,” teikts 68. psalma 12. pantā. Oriģinālvalodā var skaidri redzēt, ka šajā pantā ir runāts par sievietēm. Sludinātājas, kas pieder pie šī lielā pulka, ir pelnījušas uzslavu. Piemēram, prasmīgi mācīdamas Bībeli, viņas palīdz daudziem uzzināt, ko patiesībā māca Bībele. Atzinīgus vārdus ir pelnījušas arī precētas kristietes, kas palīdz bērniem kļūt ticīgiem un atbalsta savus vīrus, kuriem ir daudz pienākumu draudzē. (Salamana Pamācības 31:10—12, 28.) Arī neprecētām sievietēm ir godājama vieta Dieva iekārtojumā, un kristīgiem vīriešiem ir dots padoms izturēties pret gados vecākām kristietēm kā pret mātēm, bet pret gados jaunākām — kā pret māsām ”visā šķīstībā”. (1. Timotejam 5:1, 2.)

Vīriešiem uzticētie uzdevumi

Kristīgiem vīriešiem Dievs ir devis noteiktu uzdevumu, un viņš gaida, ka viņi to pildīs. Pāvils rakstīja: ”Es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.” (1. Korintiešiem 11:3.) Vīrietim ir galva — Kristus. Vīrieši ir atbildīgi Kristus un galu galā Dieva priekšā. Dievs gaida, ka vīrieši īstenos vadību ar mīlestību. (Efeziešiem 5:25.) Tā tas ir bijis jau kopš brīža, kad cilvēki tika radīti.

Tā kā vīriešiem ir uzticēta vadība, laika gaitā Dievs viņiem ir devis dažādus pienākumus, par kuriem var lasīt Bībelē. Piemēram, Noam Jehova lika būvēt šķirstu, kurā paglābties plūdos. (1. Mozus 6:9—7:24.) Ābrahāms saņēma solījumu, ka viņa pēcnācējos jeb dzimumā tiks svētītas visas tautas. Šis dzimums galvenokārt ir Jēzus Kristus. (1. Mozus 12:3; 22:18; Galatiešiem 3:8—16.) Savukārt Mozum Dievs deva uzdevumu izvest izraēliešus no Ēģiptes. (2. Mozus 3:9, 10, 12, 18.) Ar Mozus starpniecību Jehova arī deva likumu krājumu, ko mēdz saukt par bauslības derību jeb Mozus bauslību. (2. Mozus 24:1—18.) Visi Bībeles sarakstītāji bija vīrieši.

Kristiešu draudzes galva Jēzus ir ”devis dāvanas cilvēkiem” — vīriešus, kas pilda atbildīgus pienākumus draudzē. (Efeziešiem 1:22; 4:7—13.) Rakstīdams par to, kādām prasībām jāatbilst draudzes pārraugiem, Pāvils runāja par vīriešiem. (1. Timotejam 3:1—7; Titam 1:5—9.) Tāpēc Jehovas liecinieku draudžu pārraugi jeb vecākie, kā arī kalpošanas palīgi ir vīrieši. (Filipiešiem 1:1, 2; 1. Timotejam 3:8—10, 12.) Tikai vīrieši drīkst būt kristiešu draudzes gani. (1. Pētera 5:1—4.) Taču, kā tika minēts iepriekš, arī sievietēm Dievs ir uzticējis godpilnus uzdevumus.

Vīrieša un sievietes loma ģimenē

Gan vīrieši, gan sievietes var just prieku, ievērojot savu vietu Dieva noteiktajā kārtībā. Laulība var būt laimīga tad, ja vīrs un sieva seko Kristus un viņa draudzes priekšzīmei. Pāvils rakstīja: ”Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā.. [..] ..katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu.” (Efeziešiem 5:25—33.) Tātad vīram vadība ir jāīsteno nevis savtīgā, bet mīlošā veidā. Kristiešu draudzi neveido pilnīgi cilvēki, tomēr Jēzus to mīl un par to rūpējas. Līdzīgi arī kristīgam vīram jāmīl sava sieva un jārūpējas par viņu.

 Kristīgai sievai jājūt ”bijība [jeb dziļa cieņa] pret savu vīru”. (Efeziešiem 5:33.) Šajā ziņā viņa var domāt par draudzes piemēru. Vēstulē efeziešiem, 5. nodaļas 21. līdz 24. pantā, ir teikts: ”Esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā. Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā tam Kungam. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams savas miesas Pestītājs. Bet kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.” Kaut arī sievai varbūt ne vienmēr ir viegli pakļauties savam vīram, tas ”pieklājas tā Kunga draudzē”. (Kolosiešiem 3:18.) Sievai ir vieglāk paklausīt vīram, ja viņa patur prātā, ka šāda rīcība ir patīkama Jēzum Kristum.

Sievai ir jāpakļaujas vīra vadībai, pat ja viņas vīrs nav ticīgs. Apustulis Pēteris rakstīja: ”Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti, redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi.” (1. Pētera 3:1, 2.) Sārai, kas cienīja savu vīru Ābrahāmu, tika dāvāta iespēja laist pasaulē Īzāku un kļūt par Jēzus Kristus priekšteci. (Ebrejiem 11:11, 12; 1. Pētera 3:5, 6.) Sievas, kas seko Sāras piemēram, var būt drošas, ka Dievs viņas atalgos.

Ja vīrietis un sieviete pilda tos uzdevumus, kādus Dievs viņiem ir uzticējis, viņu starpā valda miers un saskaņa, un tas viņiem dod gandarījumu un prieku. Vīrieši un sievietes, kas pilda Bībeles prasības, ieņem godājamu stāvokli Dieva iekārtojumā.

[Papildmateriāls 7. lpp.]

Ko viņas domā par savu lomu ģimenē

”Mans vīrs pilda ģimenes galvas pienākumus ar laipnību un mīlestību,” saka Sūzana. ”Pirms viņš pieņem lēmumu, mēs parasti apspriežamies, un, kad lēmums ir pieņemts, es zinu, ka tas mums nāks par labu. Jehovas iedibinātā kārtība dara mani laimīgu un stiprina mūsu laulību. Mums ar vīru ir ciešas attiecības, un mēs kopā tiecamies pēc garīgiem mērķiem.”

Kāda sieviete, ko sauc Mindija, izsakās: ”Norādījumi, kādus Jehova ir devis savām kalpotājām, apliecina viņa mīlestību pret mums. Godādama un cienīdama savu vīru, kā arī atbalstīdama viņu, lai viņš varētu veikt savus pienākumus draudzē, es apliecinu pateicību Jehovam par viņa iedibināto kārtību.”

[Attēli 5. lpp.]

Tā kā vīriešu pienākums ir uzņemties vadību, Dievs deva Noam, Ābrahāmam un Mozum dažādus uzdevumus

[Attēls 7. lpp.]

Sieviešu, kas sludina labo vēsti, ir ”liels pulks”