Jehova augstu vērtē savus kalpus

”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā.” (EBREJIEM 6:10.)

1. Kā Jehova svētīja moābieti Ruti?

JEHOVA ļoti augstu vērtē to cilvēku pūles, kuri no visas sirds cenšas pildīt viņa gribu, un viņš tos bagātīgi atalgo. (Ebrejiem 11:6.) Dievbijīgais Boāss labi zināja par šo brīnišķīgo Dieva personības šķautni, jo viņš teica moābietei Rutei, kas ar mīlestību rūpējās par sava mirušā vīra māti, kura pati bija kļuvusi par atraitni: ”Tas Kungs lai atmaksā tev tavu labo darbu, un tava alga lai ir pilnīga no Viņa.” (Rutes 2:12.) Dievs patiešām svētīja Ruti — par viņu pat ir stāstīts Bībelē. No pēcnācējiem, kas piedzima Rutes laulībā ar Boāsu, vēlāk cēlās ķēniņš Dāvids un Jēzus Kristus. (Rutes 4:13, 17; Mateja 1:5, 6, 16.) Šis ir tikai viens no Bībelē aprakstītajiem gadījumiem, kas parāda, cik augstu Jehova vērtē savus kalpus.

2., 3. a) Kāpēc tas, ka Jehova augstu vērtē savus kalpus, ir kaut kas īpašs? b) Ko Jehova pilnībā saprot? Paskaidrojiet ar piemēru.

² Jehova uzskata, ka viņš rīkotos netaisnīgi, ja atstātu bez ievērības mūsu pūles. Lūk, kas ir rakstīts Vēstulē ebrejiem, 6. nodaļas 10. pantā: ”Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.” Šie vārdi ir ievērības cienīgi jo sevišķi tāpēc, ka Dievs šādi izturas pret dievbijīgiem cilvēkiem, kas ir grēcinieki un kam trūkst viņa godības. (Romiešiem 3:23.)

³ Savas nepilnības dēļ mums varētu likties, ka mūsu labie darbi ir nenozīmīgi un ka mēs neesam pelnījuši Dieva labvēlību. Taču Jehova pilnībā saprot, ar kādiem motīviem mēs kaut ko darām un kādas ir mūsu iespēju robežas, un viņam ir ļoti patīkami redzēt, ka mēs viņam kalpojam no visas sirds. (Mateja 22:37.) To varētu paskaidrot ar šādu piemēru: iedomāsimies, ka māte uz galda atrod dāvanu — pašdarinātu kaklarotu. Dāvanai ir pievienota zīmīte, kurā rakstīts, ka tā ir no viņas mazās meitiņas, kas ir ļoti centusies, to taisot. Protams, māte šo dāvanu neuzskata par nekam nederīgu un nevajadzīgu nieku. Viņa droši vien ir dziļi aizkustināta, apskauj savu meitu un no sirds viņai pateicas.

4., 5. Kāpēc var teikt, ka Jēzus attieksme pret cilvēkiem līdzinājās Jehovas attieksmei?

⁴ Tā kā Jehova izprot mūsu motīvus un ierobežotās iespējas, viņš ir priecīgs, ja  darām visu, kas ir mūsu spēkos, vienalga, vai tas ir daudz vai maz. Šajā ziņā Jēzum bija tieši tāda pati attieksme kā viņa Tēvam. Atcerēsimies Bībelē lasāmo stāstījumu par nelielo atraitnes ziedojumu. ”Viņš [Jēzus], savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam tempļa šķirstā. Bet viņš redzēja arī, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divas ārtavas, un sacīja: ”Tiešām, es jums saku, šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi, jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!”” (Lūkas 21:1—4.)

⁵ Ņemot vērā, ka šī sieviete bija nabadzīga atraitne, Jēzus saskatīja viņas ziedojuma patieso vērtību un novērtēja to ļoti augstu. Tieši to pašu var teikt par Jehovu. (Jāņa 14:9.) Ir ārkārtīgi patīkami apzināties, ka neatkarīgi no apstākļiem mūsu dzīvē mēs varam iegūt Dieva un viņa Dēla labvēlību.

Jehova atalgo dievbijīgu etiopieti

6., 7. Kāpēc Jehova izturējās labvēlīgi pret Ebedmelehu, un kā viņš pauda tam savu atbalstu?

⁶ Daudzas vietas Bībelē liecina, ka Jehova labvēlīgi izturas pret cilvēkiem, kas pilda viņa gribu. To var redzēt, piemēram, no viņa attieksmes pret dievbijīgo etiopieti Ebedmelehu, kas bija Jeremijas laikabiedrs un kalpoja Dievam neuzticīgā Jūdejas ķēniņa Cedekijas galmā. Ebedmeleham kļuva zināms, ka Jūdejas augstākie pārvaldnieki nepatiesi ir apvainojuši pravieti Jeremiju musināšanā un iemetuši viņu ūdens tvertnē, kur viņam draudēja bada nāve. (Jeremijas 38:1—7.) Zinādams, ka Jeremiju daudzi ienīst viņa sludināšanas dēļ, Ebedmelehs riskēja ar savu dzīvību un vērsās pie ķēniņa ar lūgumu. Etiopietis drosmīgi paziņoja: ”Mans kungs un ķēniņ! Tie vīri, kas Jeremiju iemeta bedrē, ir rīkojušies netaisni  un nodarījuši viņam ļaunu. Tur viņam jānomirst badā!” Pēc ķēniņa pavēles Ebedmelehs kopā ar palīgiem devās pie Jeremijas un viņu izglāba. (Jeremijas 38:8—13.)

⁷ Jehova redzēja, ka Ebedmeleha rīcības pamatā bija ticība, kas viņam ļāva pārvarēt bailes. Tāpēc Jehova pauda Ebedmeleham savu atbalstu un ar Jeremijas starpniecību viņam teica: ”Es izpildīšu savus draudus pār šo pilsētu tai par ļaunu un ne par labu nedz arī par svētību.. Bet tevi Es izglābšu tanī dienā.. un tu nekritīsi to vīru rokā, no kuriem tu bīsties. Tiešām, Es ļaušu tev izbēgt, tu.. iemantosi dzīvību, jo tu paļāvies uz Mani!” (Jeremijas 39:16—18.) Jehova izglāba gan Ebedmelehu, gan Jeremiju no ļaunajiem Jūdejas pārvaldniekiem un vēlāk arī no babiloniešiem, kas izpostīja Jeruzalemi. ”Viņš [Jehova] pasargā savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas.” (Psalms 97:10.)

”Tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev”

8., 9. Kādas lūgšanas, kā redzams no Jēzus piemēra, ir patīkamas Jehovam?

⁸ Par to, ka Jehovam ir ļoti dārgi mūsu uzticības apliecinājumi, var spriest arī pēc tā, kas Bībelē teikts par lūgšanām. ”Rimto lūgšana Viņam [Dievam] patīkama,” norādīja Salamans. (Salamana Pamācības 15:8.) Kad uz zemes dzīvoja Jēzus, daudzi reliģiskie vadītāji lūdza Dievu sabiedriskās vietās nevis dievbijības dēļ, bet tādēļ, lai iespaidotu apkārtējos. ”Tiem jau ir sava alga,” paskaidroja Jēzus. Pēc tam viņš deva padomu: ”Bet kad tu Dievu lūdzi, tad ej savā kambarī, aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā; un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.” (Mateja 6:5, 6.)

⁹ Jēzus, protams, nenosodīja lūgšanas citu priekšā, jo arī viņš pats dažkārt lūdza Dievu, citiem redzot. (Lūkas 9:16.) Jehovam ir patīkami, ja mēs viņu lūdzam no tīras sirds, nemēģinot iespaidot citus. Personiskās lūgšanas ļoti labi parāda, cik dziļa ir mūsu mīlestība pret Dievu un cik lielā mērā mēs uz viņu paļaujamies. Tāpēc it nemaz nav pārsteidzoši, ka Jēzus bieži vien uzmeklēja kādu vietu, kur viņu neviens netraucēja, lai lūgtu Dievu. Reiz viņš to darīja ”no rīta gaiļos”, kamēr vēl bija tumšs. Citā reizē ”viņš savrup uzkāpa kalnā Dievu lūgt”. Savukārt pirms divpadsmit apustuļu izraudzīšanās Jēzus vienatnē pavadīja lūgšanā visu nakti. (Marka 1:35; Mateja 14:23; Lūkas 6:12, 13.)

10. Par ko mēs varam būt pārliecināti, ja mūsu lūgšanas ir patiesas un izjustas?

¹⁰ Jehova, bez šaubām, klausījās ārkārtīgi uzmanīgi, kad viņa Dēls vērsās pie viņa izjustās lūgšanās. Dažkārt Jēzus lūdza ”ar stipru balsi un asarām”, un Jehova viņu uzklausīja viņa dievbijības dēļ. (Ebrejiem 5:7; Lūkas 22:41—44.) Ja mūsu lūgšanas ir tikpat patiesas un izjustas, mēs varam būt pārliecināti, ka debesu Tēvs tajās klausās ar uzmanību un labvēlību. ”Tas Kungs ir tuvu visiem.., kas Viņu piesauc patiesībā.” (Psalms 145:18.)

11. Vai Jehovam ir svarīgi, ko mēs darām, kad esam vieni paši?

¹¹ Ja Jehova ir priecīgs, kad lūdzam viņu slepenībā, viņš noteikti priecājas arī tad, kad paklausām viņam slepenībā. Jehova zina, ko mēs darām, kad neviens cits mūs neredz. (1. Pētera 3:12.) Ja esam uzticami un paklausām Jehovam, būdami vienatnē, tas nozīmē, ka mēs viņam kalpojam ar ”nedalītu sirdsprātu” — ka mūsu sirds motīvi ir tīri un ka mēs esam stingri apņēmušies darīt to, kas ir pareizs. (1. Laiku 28:9.) Ar šādu rīcību mēs priecējam Jehovas sirdi. (Salamana Pamācības 27:11; 1. Jāņa 3:22.)

12., 13. Kā mēs varam sargāt savu prātu un sirdi un līdzināties Nātānaēlam?

 ¹² Tāpēc kristiešiem jāsargās no slepeniem grēkiem, kas kaitīgi ietekmē prātu un sirdi, piemēram, no pornogrāfijas un vardarbības vērošanas. Ir grēki, ko var noslēpt no cilvēkiem, taču ”viss ir atsegts un atklāts viņa [Dieva] acīm: viņam mēs esam atbildīgi”. (Ebrejiem 4:13; Lūkas 8:17.) Cenzdamies izvairīties no visa, kas nav patīkams Dievam, mēs saglabājam tīru sirdsapziņu un izjūtam prieku par to, ka Dievs pret mums ir labvēlīgs. Nav nekādu šaubu — Jehova priecājas par cilvēkiem, kas ”staigā nenoziedzībā un dara taisnību un patiesību glabā savā sirdī”. (Psalms 15:1, 2.)

¹³ Bet kā lai nosargā prātu un sirdi, dzīvojot pasaulē, kurā ir tik daudz ļaunuma? (Salamana Pamācības 4:23; Efeziešiem 2:2.) Mums ne tikai jāizmanto viss, kas mums ir sagādāts garīgā ziņā, bet arī visiem spēkiem jāvairās no tā, kas ir slikts, un jādara tas, kas ir labs, turklāt jārīkojas izlēmīgi, lai nepareizas vēlmes ”neieņemtos” un ”nedzemdētu grēku”. (Jēkaba 1:14, 15.) Mēs katrā ziņā būtu ļoti priecīgi, ja Jēzus par mums teiktu, ka mūsos ”nav viltības”, tāpat kā viņš teica par Nātānaēlu. (Jāņa 1:47.) Nātānaēls, ko sauca arī par Bartolomeju, vēlāk kļuva par vienu no Jēzus divpadsmit apustuļiem. (Lūkas 6:13—16.)

Žēlsirdīgs un uzticams augstais priesteris

14. Kā Jēzus attieksme pret Marijas rīcību atšķīrās no citu cilvēku attieksmes?

¹⁴ Jēzus, kas ir ”neredzamā Dieva attēls” un vienmēr precīzi atspoguļo sava Tēva personību, arī ļoti augstu vērtē visus, kas kalpo Dievam ar tīru sirdi. (Kolosiešiem 1:15.) Piecas dienas pirms savas nāves Jēzus kopā ar vairākiem mācekļiem ciemojās Sīmaņa namā Betānijā. Vakara gaitā Marija, Lācara un Martas māsa, ”paņēma mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas” (aptuveni viena gada algas vērtībā) un slacīja ar to Jēzus galvu un kājas. (Jāņa 12:3.) Daži pārmetoši vaicāja: ”Kamdēļ šī izšķērdība?” Bet Jēzus uz Marijas rīcību raudzījās citādi. Viņš to uzskatīja par izcilu devīguma izpausmi, kurai bija ļoti dziļa nozīme, ņemot vērā, ka tuvojās viņa nāve un apbedīšana. Jēzus nevis aizrādīja Marijai, bet izteicās par viņu ar cieņu. ”Kur vien visā pasaulē sludinās šo evanģeliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi,” viņš atzina. (Mateja 26:6—13.)

15., 16. Kāds labums mums ir no tā, ka Jēzus ir kalpojis Dievam, būdams cilvēks?

¹⁵ Ir lieliski, ka mūsu Vadonis ir Jēzus, kas tik augstu vērtē citus. Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš tika sagatavots uzdevumam, ko Jehova viņam vēlāk uzticēja, ieceldams viņu par augsto priesteri un ķēniņu. Vispirms Jēzus sāka valdīt pār svaidīto kristiešu draudzi, bet pēc tam viņam bija jākļūst arī par visas pasaules valdnieku. (Kolosiešiem 1:13; Ebrejiem 7:26; Atklāsmes 11:15.)

¹⁶ Jēzum jau pirms nākšanas uz zemi rūpēja, kas notiek ar cilvēkiem, un viņam bija prieks par tiem. (Salamana Pamācības 8:31, LB-65r.) Kad viņš pats kļuva par cilvēku un dzīvoja uz zemes, viņš varēja vēl labāk saprast, ar kādām grūtībām mums jāsaskaras, kalpojot Dievam. ”[Jēzum] visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai pār tiem varētu iežēloties un būtu uzticams augstais priesteris,” rakstīja apustulis Pāvils. ”Jo tāpēc, ka viņš pats kārdināts un cietis, viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.” Jēzus spēj ”līdzi just mūsu vājībām”, jo viņš ir ”tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka”. (Ebrejiem 2:17, 18; 4:15, 16.)

17., 18. a) Ko no Jēzus vēstījumiem septiņām draudzēm Mazāzijā var secināt par Jēzu? b) Kādam uzdevumam svaidītie kristieši tika gatavoti?

¹⁷ Tas, ka Jēzus labi saprot, kādas grūtības  pieredz viņa sekotāji, kļuva redzams pēc viņa augšāmcelšanas. Par to liecina vēstījumi, ko viņš ar apustuļa Jāņa starpniecību nodeva septiņām draudzēm Mazāzijā. Smirnas draudzei Jēzus lika sacīt: ”Es zinu tavus grūtumus un nabadzību.” Jēzus vārdi nozīmēja, ka viņš pilnībā saprot, kas šiem kristiešiem ir jāpieredz un jāiztur. Jēzus pats bija cietis līdz nāvei, tāpēc viņa tālākie vārdi izskanēja gan līdzjūtīgi, gan autoritatīvi: ”Esi uzticīgs līdz nāvei, tad es tev došu dzīvības vainagu.” (Atklāsmes 2:8—10.)

¹⁸ Vēstījumos septiņām draudzēm daudz kas liecina par to, ka Jēzus skaidri saprata, cik grūti klājas viņa mācekļiem, un patiesi priecājās par viņu uzticību Dievam. (Atklāsmes 2:1—3:22.) Jāpatur prātā, ka Jēzus vērsās pie svaidītajiem kristiešiem, kam bija perspektīva kopā ar viņu valdīt debesīs. Tāpat kā viņu Kungs, viņi tika gatavoti savam godpilnajam uzdevumam — ar patiesu līdzjūtību palīdzēt grēcīgajiem cilvēkiem gūt labumu no Kristus izpirkuma upura. (Atklāsmes 5:9, 10; 22:1—5.)

19., 20. Kā cilvēki, kas veido ”lielo pulku”, pauž savu pateicību Jehovam un viņa Dēlam?

¹⁹ Protams, Jēzus mīl ne tikai savus svaidītos sekotājus, bet arī ”citas avis” — Dievam uzticīgus cilvēkus, kuru skaits sniedzas miljonos un kuri jau tagad veido ”lielu pulku.. no visām tautām”, kas neies bojā ”lielās bēdās”. (Jāņa 10:16; Atklāsmes 7:9, 14.) Šie cilvēki pulcējas pie Jēzus, jo ir pateicīgi par to, ka viņš ir sagādājis izpirkuma upuri un ka viņiem ir cerība dzīvot mūžīgi. Viņi apliecina savu pateicību, ”kalpodami [Dievam] dienām un naktīm”. (Atklāsmes 7:15—17.)

²⁰ 2005./2006. kalpošanas gada pārskats, kas ievietots žurnāla 27.—30. lappusē, skaidri liecina, ka šie dievbijīgie cilvēki tiešām kalpo Jehovam ”dienām un naktīm”. Viena gada laikā kopā ar samērā nedaudzajiem atlikušajiem svaidītajiem kristiešiem viņi ir pavadījuši sludināšanā 1 333 966 199 stundas jeb kopumā krietni vairāk nekā 150 tūkstošus gadu.

Būsim pateicīgi arī turpmāk

21., 22. a) Kādā ziņā kristieši ir pilnīgs pretstats lielākajai daļai cilvēku? b) Par ko runāts nākamajā rakstā?

²¹ Ir apbrīnojami domāt par to, ar kādu labvēlību Jehova un viņa Dēls izturas pret nepilnīgiem cilvēkiem. Diemžēl vairākums cilvēku nepievērš Dievam tikpat kā nekādu uzmanību, jo ir aizņemti paši ar savām rūpēm. Lūk, kā Pāvils aprakstīja tos, kas dzīvos pēdējās dienās: ”Cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi.., nepateicīgi.” (2. Timotejam 3:1—5.) Pilnīgs pretstats šādiem cilvēkiem ir patiesie kristieši, kas ar savām dedzīgajām lūgšanām, neliekuļoto paklausību un pašaizliedzīgo kalpošanu apliecina pateicību par visu, ko Dievs viņu labā ir darījis. (Psalms 62:9; Marka 12:30; 1. Jāņa 5:3.)

²² Nākamajā rakstā runāts par to, ko Jehova mums ar mīlestību ir sagādājis garīgā ziņā. Pārdomājot viņa ”labos devumus”, mēs varam vairot savas pateicības jūtas. (Jēkaba 1:17.)

Kā jūs atbildētu?

• Kā Jehova ir apliecinājis, ka viņš augstu vērtē savus kalpus?

• Kā mēs varam iepriecināt Jehovas sirdi, kad esam vieni paši?

• Kā Jēzus apliecināja cilvēkiem savu labvēlīgo attieksmi?

• Kāpēc tas, ka Jēzus pats ir bijis cilvēks, viņam palīdzēja kļūt par līdzjūtīgu valdnieku, kas augstu vērtē citus?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 17. lpp.]

Tāpat kā vecākiem ir prieks, kad bērni apliecina viņiem savu mīlestību, Jehova ir priecīgs, ja mēs, pateicības mudināti, darām kalpošanā visu, kas ir mūsu spēkos