Garīgā celtniecība ”akmens namā”
Garīgā celtniecība ”akmens namā”
”Akmens nams” — tā tulkojumā sauc Āfrikas valsti, kas pazīstama ar Viktorijas ūdenskritumu un daudzveidīgu dzīvo dabu. Taču tajā atrodas arī lielākās vēsturiskās celtnes Āfrikas kontinentā uz dienvidiem no Sahāras. Plašu valsts daļu aizņem granīta plato, uz kura valda maigs klimats un vērojamas krāšņas ainavas. Šī valsts, kurā dzīvo 12 miljoni cilvēku, ir Zimbabve.
NO KURIENES nāk nosaukums ”akmens nams”? 1867. gadā mednieks un Āfrikas pētnieks Ādams Renderss ceļoja pa Āfrikas līdzenumu, kura iemītnieki savas mājas parasti cēla no koka kārtīm, dubļiem un apjuma ar zāli. Bet negaidīti viņš uzgāja lielu akmens celtņu drupas, kas bija izkaisītas septiņu kvadrātkilometru platībā. Tur reiz bija atradusies plaša pilsēta, tagad pazīstama kā Lielā Zimbabve.
Pilsētas drupas atrodas uz dienvidiem no mūsdienu Masvingo. Unikālos mūrus veido granīta akmeņi, kas bez javas ir sakārtoti cits uz cita līdz pat 9 metru augstumam. Viena mūra nožogojuma iekšpusē slejas noslēpumains konusveida tornis — tā augstums ir aptuveni 11 metri, bet pamatnes diametrs 6 metri. Līdz šim brīdim nav skaidrs, kādam mērķim celtne tika izmantota. Drupas tiek datētas ar mūsu ēras astoto gadsimtu, bet ir pierādījumi, kas liecina, ka šī vieta bija apdzīvota jau vairākus gadsimtus agrāk.
1980. gadā toreizējā Rodēzija ieguva neatkarību no Lielbritānijas un tika pārdēvēta par Zimbabvi. Tajā galvenokārt dzīvo divas etniskās grupas — šoni, kas veido valsts iedzīvotāju lielāko daļu, un ndebeli. Sludinādami pa mājām, Jehovas liecinieki ir ievērojuši, ka zimbabvieši ir viesmīlīgi ļaudis. Dažreiz, pat vēl nenoskaidrojuši, kas pie viņiem ir atnācis, mājas saimnieki uz klauvējienu atbild: ”Nāciet iekšā!” — un tad aicina: ”Sēdieties, lūdzu!” Lielākā daļa zimbabviešu dziļi ciena Bībeli un, kad tiek apspriesta Bībele, bieži liek arī bērniem būt klāt un klausīties.
Vēsts, kas sniedz mierinājumu
Kad plašsaziņas līdzekļos tiek stāstīts par Zimbabvi, bieži lietoti vārdi ir ”AIDS” un ”sausums”. Reģionā uz dienvidiem no Sahāras daudzu valstu ekonomiku un iedzīvotājus nopietni ir ietekmējusi AIDS plašā izplatība. Šajās zemēs liela daļa hospitalizācijas gadījumu ir saistīti ar HIV infekciju un smagā slimība ir izpostījusi daudzas ģimenes.
Lai palīdzētu Zimbabves iedzīvotājiem, Jehovas liecinieki cītīgi sludina, ka vislabākais dzīvesveids ir tāds, kas ir saskaņā ar Dieva noteiktajām normām, kuras atrodamas Bībelē. Piemēram, Bībelē mācīts, ka seksuāla tuvība ir pieļaujama tikai vīra un sievas starpā, ka homoseksuālismu Dievs nosoda un ka Dieva likumi aizliedz pārliet asinis un lietot narkotikas. (Apustuļu darbi 15:28, 29; Romiešiem 1:24—27; 1. Korintiešiem 7:2—5; 2. Korintiešiem 7:1.) Jehovas liecinieki arī dara citiem zināmu vēsti, kas sniedz pamatotu cerību uz nākotni. Viņi stāsta, ka drīzumā Dieva Valstība darīs galu visām slimībām. (Jesajas 33:24.)
Humānā palīdzība
Pēdējos desmit gados Zimbabvei lielu postu ir nodarījis sausums. Ir bijuši gadījumi, kad savvaļas dzīvnieki ir saļimuši no bada un ūdens trūkuma, savukārt simtiem tūkstošu mājlopu ir nobeigušies. Ugunsgrēki ir izpostījuši hektāriem lielas meža platības. Nepietiekama uztura dēļ ir nomiruši daudzi bērni un sirmgalvji. Pat varenās Zambezes ūdeņi kādu laiku bija nokritušies tik zemu, ka bija apdraudēta hidroelektrostaciju darbība.
Ņemot vērā kritisko situāciju, Jehovas liecinieki izveidoja astoņas komitejas, kuru uzdevums bija koordinēt palīdzības sniegšanu dažādās valsts daļās. Ceļojošie pārraugi apmeklēja draudzes, lai noskaidrotu situāciju, un iegūto informāciju nodeva attiecīgajai komitejai. Kāds ceļojošais pārraugs ziņoja par paveikto: ”Pēdējo piecu gadu laikā mēs esam izdalījuši vairāk nekā tūkstoš tonnas kukurūzas, desmit tonnas kaltētu zivju un tikpat daudz pupiņu. Tāpat mūsu garīgie brāļi ir pagatavojuši divas tonnas mufušva [kaltēti dārzeņi]. Mēs arī izdalījām lielu daudzumu ziedotu drēbju un piešķīrām nepieciešamos naudas līdzekļus.” Kāds cits ceļojošais pārraugs izteicās: ”Kad domāju par to, ar kādām grūtībām mums bija jāsastopas, lai saņemtu atļaujas no Zimbabves un Dienvidāfrikas Republikas ierēdņiem palīdzības sūtījumu ievešanai, un par mūžīgo degvielas deficītu, es secinu, ka mūsu panākumi uzskatāmi pierāda Jēzus teikto: debesu Mateja 6:32.)
Tēvs zina, ka mums visa tā vajag.” (Kad ceļojošie pārraugi apmeklē draudzes sausuma piemeklētajos rajonos, viņi bieži ņem līdzi pārtiku gan sev, gan ģimenēm, pie kurām apmetas. Viens no pārraugiem stāstīja par kādu gadījumu, kas notika, kad viņš viesojās kādā draudzē. Dažas kristietes bija sākušas dzīvi apspriesties par to, vai tajā dienā beigt sludināšanu un iestāties rindā pēc valdības solītās humānās palīdzības vai arī sludināt tālāk. Viņas nolēma paļauties uz Jehovu — sludināt un gaidīt, kāds būs risinājums. Tajā dienā valdības solītā palīdzība tā arī nepienāca.
Nākamajā dienā bija paredzēta kristiešu sapulce, un māsas atkal bija izvēles priekšā — apmeklēt sapulci vai iet un gaidīt humāno palīdzību. Saprazdamas, kas ir svarīgākais, māsas devās uz Valstības zāli. (Mateja 6:33.) Kad sapulcē skanēja nobeiguma dziesma, viņas izdzirdēja kravas automašīnas rūkoņu. Palīdzība bija klāt! To bija sarūpējuši ticības biedri, kas darbojās palīdzības komitejā. Vārdos nav aprakstāms prieks un pateicība, ko izjuta kristietes, kas bija uzticīgi apmeklējušas sapulci.
Mīlestība ceļ
Esot laipni un izpalīdzīgi pret cilvēkiem, kas nepieder pie kristiešu draudzes, Jehovas liecinieki ir guvuši iespējas sludināt. Kāds ceļojošais pārraugs, sludinot Masvingo apkārtnē kopā ar vairākiem vietējiem Jehovas lieciniekiem, ievēroja ceļmalā gulošu meiteni. Brāļi saprata, ka meitene ir smagi slima, jo viņas balss drebēja un viņa nevarēja kārtīgi parunāt. Meiteni sauca Hamunjari, kas šonu valodā nozīmē ”Vai jums nav kauna?”. Brāļi noskaidroja, ka ceļmalā meiteni bija pametuši viņas baznīcas locekļi, ar kuriem kopā viņa bija devusies uz dievkalpojumu kalnos. Liecinieki parūpējās par meiteni un aizveda viņu uz tuvējo ciematu.
Daži cieminieki pazina Hamunjari un pavēstīja meitenes tuviniekiem, kur viņa atrodas. Ciema iedzīvotāji par lieciniekiem teica: ”Viņiem ir patiesā reliģija. Tieši šāda mīlestība ir jāparāda kristiešiem.” (Jāņa 13:35.) Pirms aiziešanas brāļi iedeva Hamunjari bukletu Vai jūs vēlaties labāk iepazīt Bībeli? *.
Nākamajā nedēļā ceļojošais pārraugs apmeklēja draudzi rajonā, kurā dzīvoja Hamunjari. Pārraugs vēlējās noskaidrot, kā klājas meitenei, un kopā ar vietējiem brāļiem devās viņu apciemot. Hamunjari ģimene priecājās viņus satikt. Meitenes vecāki teica: ”Jums ir patiesā reliģija. Jūs izglābāt mūsu meitu, kas bija pamesta ceļmalā.” Viņas baznīcas locekļiem vecāki bija jautājuši: ”Kā jums nebija kauna atstāt viņu mirstam?” Jehovas liecinieki sāka sarunu par Bībeli un iedeva meitenes ģimenei bībelisku literatūru. Hamunjari piederīgie lūdza brāļus atnākt atkal un mācīt viņiem Bībeli. Vairāki tuvinieki mainīja savu negatīvo attieksmi pret Jehovas lieciniekiem. Viens no viņiem, Hamunjari māsas vīrs, kurš vadīja vietējo baznīcu, piekrita mācīties Bībeli.
Sapulču namu celtniecība
Tālā senatnē kāds dzejnieks, Dieva iedvesmots, rakstīja: ”Kungs, ..pēc Tevis slāpst mana dvēsele.. kā sausa un izkaltusi zeme, Psalms 63:2.) Šie vārdi precīzi raksturo daudzus Zimbabves iedzīvotājus. Dzīvodami zemē, kas cieš no īsta sausuma, viņi izjūt garīgas slāpes pēc Dieva un viņa labestības. Par to liecina Jehovas liecinieku kristīgās darbības rezultāti. 1980. gadā, kad Zimbabve ieguva neatkarību, apmēram 10 tūkstoši Jehovas liecinieku veidoja 476 draudzes. Tagad, 27 gadus vēlāk, aktīvu Jehovas liecinieku skaits ir trīskāršojies, savukārt draudžu skaits ir pieaudzis gandrīz divkārt.
kur nav ūdens.” (Pirms kāda laika vien retai draudzei bija savs sapulču nams. 2001. gada janvārī Zimbabvē tikai 98 no vairāk nekā 800 draudzēm bija sava Valstības zāle. Daudzas draudzes pulcējās zem kokiem vai primitīvās, ar zāli apjumtās būdās, kas bija saslietas no kārtīm un apmestas ar māliem.
Pateicoties kristīgās brāļu saimes dāsnajiem ziedojumiem un brīvprātīgo palīgu čaklajam darbam, Jehovas liecinieki Zimbabvē varēja īstenot programmu, kuras mērķis ir nodrošināt lielāku skaitu draudžu ar vienkāršām, bet kārtīgām Valstības zālēm. Daudzi ārzemju Jehovas liecinieki ar iemaņām celtniecības darbos iekārtoja savu dzīvi tā, lai varētu doties uz Zimbabvi un palīdzēt vietējiem brīvprātīgajiem celtniekiem. Kāds vietējais Jehovas liecinieks rakstīja: ”Mēs sirsnīgi pateicamies visiem brāļiem un māsām, kas bija atbraukuši uz Zimbabvi no tik daudzām valstīm, lai palīdzētu celt skaistas Valstības zāles. Mēs pateicamies arī visiem pārējiem par ziedojumiem Valstības zāļu fondam, bez kura nebūtu iespējams šis darbs.”
Kādā vietā valsts austrumos kristieši 50 gadus bija pulcējušies zem liela baobaba. Kad draudzes vecākie uzzināja, ka viņu draudzei tiks celts īsts sapulču nams, viens no viņiem nevarēja novaldīt asaras. Kaimiņu draudzes vecākais, kam ir 91 gads, izsaucās: ”Es tik ilgi biju lūdzis Jehovu, lai tas notiktu!”
Daudzi cilvēki pamana, cik ātri norisinās šo pievilcīgo ēku celtniecība. Kāds aculiecinieks pārsteigts teica: ”Izskatās, ka jūs ceļat pa dienu, bet Dievs pa nakti!” Tāpat cilvēki ievēro, cik vienoti un priecīgi ir strādnieki. Patlaban valstī ir uzceltas vairāk nekā 350 Valstības zāles. Tas nozīmē, ka 534 draudzes var pulcēties kārtīgās Valstības zālēs, kas celtas no ķieģeļiem.
Zimbabvē joprojām aktīvi noris garīgā celtniecība. Pārdomājot sasniegto, mēs izjūtam pamudinājumu godāt Jehovu, no kura nāk visas svētības. Kā atzīts vienā no psalmiem, ”Ja tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā”. (Psalms 127:1.)
[Zemsvītras piezīme]
^ 16. rk. Izdevuši Jehovas liecinieki.
[Kartes 9. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
ZIMBABVE
HARARE
Masvingo
Lielā Zimbabve
[Attēls 9. lpp.]
Konusveida tornis
[Attēls 12. lpp.]
Konsešenas draudzes jaunā Valstības zāle
[Attēls 12. lpp.]
Lindeilas draudzes locekļi pie savas Valstības zāles
[Norādes par attēlu autortiesībām 9. lpp.]
Drupas ar pakāpieniem: ©Chris van der Merwe/AAI Fotostock/age fotostock; konusveida tornis: ©Ingrid van den Berg/AAI Fotostock/age fotostock