Radītāja dāvana, kas pastāvēs mūžīgi

VAI nav apbrīnojami, ka apstākļi, kas, pēc zinātnieku domām, ir svarīgi dzīvības pastāvēšanai uz kādas planētas, ir tieši vai netieši minēti Bībeles pirmajā nodaļā? Kādi ir šie apstākļi?

Dzīvības pastāvēšanai ir nepieciešams bagātīgs ūdens daudzums, un tāds ir minēts Pirmās Mozus grāmatas 1. nodaļas 2. pantā. Lai ūdens saglabātos šķidrā veidā, uz planētas jābūt noteiktai temperatūrai, savukārt tas nozīmē, ka planētai ir jāatrodas atbilstošā attālumā no zvaigznes. Pirmās Mozus grāmatas radīšanas aprakstā vairākkārt ir pieminēta Saule un tās ietekme uz Zemi.

Lai planēta būtu apdzīvojama, ir vajadzīga atmosfēra ar noteiktu gāzu maisījumu. Par šo svarīgo faktoru runāts Pirmās Mozus grāmatas 1. nodaļas 6.—8. pantā. Bagātīgs skābekļa avots ir augu valsts, kas aprakstīta 11. un 12. pantā. Lai uz planētas varētu dzīvot daudz un dažādi dzīvnieki, ir vajadzīgi lieli auglīgas sauszemes masīvi, un par tiem var lasīt 9.—12. pantā. Turklāt, lai uz planētas valdītu mēreni klimatiskie apstākļi, planētas rotācijas asij jābūt noteiktā slīpumā pret orbītas plakni un šis leņķis nedrīkst ievērojami mainīties — mūsu planētai to lielā mērā panāk Mēness gravitācijas spēks. Zemes pavadonim un tā nozīmei uzmanība ir pievērsta 14. un 16. pantā.

Kā Mozus, kas dzīvoja sirmā senatnē, varēja uzrakstīt par visiem minētajiem faktoriem bez mūsdienu zinātnes palīdzības? Vai Mozus bija aizsteidzies laikam priekšā un daudz agrāk nekā citi aptvēris šo apstākļu svarīgumu? Nē, tā nebija. Izskaidrojums ir tāds, ka viņš rakstīja, debess un zemes Radītāja iedvesmots. Ņemot vērā Pirmās Mozus grāmatas apraksta zinātnisko precizitāti, tas ir nozīmīgs fakts.

Bībelē ir apstiprināts, ka brīnumiem, ko varam vērot apkārtējā pasaulē, ir dziļāka jēga. ”Debesu debesis pieder tam Kungam,” teikts 115. psalma 16. pantā, ”bet zemi Viņš deva cilvēku bērniem.” Citā psalmā lasāms: ”Tu pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās ne mūžam.” (Psalms 104:5.) Tā kā Visumu un mūsu brīnišķīgo planētu ir projektējis un veidojis Radītājs, ir saprātīgi uzskatīt, ka viņš spēj to visu arī pasargāt no bojāejas. Tas nozīmē, ka mēs varam ar pārliecību gaidīt, kad īstenosies solījums: ”Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.” (Psalms 37:29.) Dievs, kas veidoja Zemi, ”to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota” — lai uz tās mūžīgi dzīvotu cilvēki, kas ir pateicīgi par Dieva veikumu. (Jesajas 45:18.)

Saskaņā ar Bībeli, Jēzus nāca uz Zemi, lai mācītu cilvēkus par Dievu un viņa nodomu dāvāt mūžīgu dzīvi paklausīgiem cilvēkiem. (Jāņa 3:16.) Bībelē ir apliecināts, ka drīz Dievs liks pieredzēt ”samaitāšanu tiem, kas zemi samaitā”, savukārt visu tautību cilvēki, kas mīl mieru un pieņem piedāvāto glābšanu, paliks dzīvi. (Atklāsmes 7:9, 14; 11:18.) Cik brīnišķīgi būs uzzināt aizvien vairāk par Dieva brīnumainajiem darbiem un priecāties par tiem mūžīgi! (Salamans Mācītājs 3:11; Romiešiem 8:21.)

[Norāde par attēla autortiesībām 8. lpp.]

NASA photo