Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Sievas, dziļi cieniet savus vīrus

Sievas, dziļi cieniet savus vīrus

Sievas, dziļi cieniet savus vīrus

”Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem.” (EFEZIEŠIEM 5:22.)

1. Kāpēc daudzām sievām ir grūti cienīt vīru?

DAUDZĀS zemēs ir pieņemts, ka laulību ceremonijas laikā līgava svinīgi apsola dziļi cienīt savu vīru. Taču tas, kā daudzi vīri izturas pret savām sievām, apgrūtina viņām šī solījuma pildīšanu. Tomēr laulībai ir bijis brīnišķīgs iesākums. Dievs izveidoja sievieti no pirmā cilvēka Ādama ribas, un Ādams toreiz izsaucās: ”Šī tiešām ir kauls no mana kaula un miesa no manas miesas!” (1. Mozus 2:19—23.)

2. Kā ir mainījusies sieviešu attieksme pret laulību?

2 Kaut arī laulībai ir bijis šāds brīnišķīgs iesākums, vēlāk daudz kas mainījās. Ar laiku radās feminisma kustība, kuras mērķis bija atbrīvoties no vīriešu kundzības un kura ar jaunu sparu atsākās 20. gadsimta 60. gadu sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs. Tajā laikā attiecība starp vīriešiem un sievietēm, kas pameta ģimeni, bija aptuveni 300 pret 1, bet 60. gadu beigās šī attiecība jau bija sarukusi līdz 100 pret 1. Tagad, šķiet, sievietes lamājas, lieto alkoholu, smēķē un dzīvo amorāli tikpat lielā mērā kā vīrieši. Taču vai sievietes ir kļuvušas laimīgākas? Nē, tā nav. Ir valstis, kurās aptuveni puse no visām noslēgtajām laulībām galu galā tiek šķirtas. Vai daudzu sieviešu centieni uzlabot savu stāvokli ģimenē ir mainījuši situāciju uz labo pusi? (2. Timotejam 3:1—5.)

3. Kāpēc ir iestājusies laulības krīze?

3 Kāpēc ir iestājusies laulības krīze? Kaut kādā mērā problēma aizsākās jau tad, kad Ievu pievīla dumpīgais eņģelis, kas ir ”vecā čūska, to sauc par velnu un sātānu”. (Atklāsmes 12:9; 1. Timotejam 2:13, 14.) Sātans apšaubīja Dieva norādījumus. Piemēram, Dieva normas attiecībā uz laulību Sātans centās attēlot kā pārlieku ierobežojošas un stingras. Būdams šīs pasaules valdnieks, viņš ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību cenšas veicināt uzskatu, ka Dieva norādījumi ir netaisnīgi un novecojuši. (2. Korintiešiem 4:3, 4.) Taču, objektīvi izpētot, ko Dievs saka par sievietes lomu laulībā, kļūst skaidrs, cik gudri un praktiski ir Bībeles padomi.

Brīdinājums tiem, kas stājas laulībā

4., 5. a) Kāpēc lēmums par stāšanos laulībā būtu rūpīgi jāpārdomā? b) Kas sievietei būtu jādara, pirms viņa piekrīt precēties?

4 Bībelē ir izteikts kāds brīdinājums. Tajā ir sacīts, ka šajā pasaulē, kurā valda Sātans, pat saskanīgās laulībās būs savas ”bēdas”. Tāpēc, kaut arī laulība ir Dieva izveidota, Bībele brīdina tos, kas domā precēties. Dieva iedvesmots, kāds Bībeles sarakstītājs runāja par sievieti, kuras vīrs ir miris un kurai ir tiesības precēties no jauna. Viņš rakstīja: ”Svētīgāka.. tā ir, ja tā paliek tāpat.” Arī Jēzus ieteica neprecēties tiem, kas to spēj. Taču, ja kristietis nolemj apprecēties, viņam tas būtu jādara, tikai ”turoties pie tā Kunga”, proti, jāprecas ar kristītu Dieva kalpotāju. (1. Korintiešiem 7:28, 36—40; Mateja 19:10—12.)

5 To, kāpēc jo īpaši sievietēm būtu jāapdomā, ar ko precēties, palīdz saprast Bībeles brīdinājums: ”Precēta sieva pēc likuma saistīta ar vīru.” Vienīgi tad, ja vīrs nomirst vai pārkāpj laulību un šī iemesla dēļ laulība tiek šķirta, sieva ir brīva no ”vīra bauslības” (LB-26). (Romiešiem 7:2, 3.) Mīlestība no pirmā acu skatiena varbūt ir pietiekams pamats romantiskai draudzībai, bet ar to nepietiek laimīgai laulībai. Tāpēc sievietei, pirms viņa piekrīt precēties, būtu labi sev pajautāt: vai es esmu gatava pakļauties šī vīrieša ”bauslībai” jeb likumam? Īstais laiks, kad apdomāt šo jautājumu, ir pirms apprecēšanās, nevis pēc tam.

6. Kādu lēmumu lielākā daļa sieviešu mūsdienās var pieņemt, un kāpēc tas ir tik svarīgs?

6 Mūsdienās daudzviet sievietes brīvi var izlemt: pieņemt vai nepieņemt piedāvājumu precēties. Tomēr gudra izvēle šajā jautājumā var izrādīties visgrūtākais lēmums, kāds sievietei jāpieņem, jo ilgas pēc tuvām attiecībām un mīlestības, ko var dot laulība, var būt ļoti stipras. Kāda raksta autors atzīmēja: ”Jo stiprāk mēs kaut ko vēlamies — vai nu apprecēties, vai uzkāpt kādā kalnā —, jo lielāka ir iespēja, ka mēs izdarīsim nepamatotus pieņēmumus un pievērsīsim uzmanību tikai tam, ko vēlamies dzirdēt.” Alpīnistam nesaprātīgs lēmums var maksāt dzīvību, un arī nepārdomātai dzīvesbiedra izvēlei var būt bēdīgas sekas.

7. Kādu gudru padomu ir labi ņemt vērā, domājot par dzīvesbiedra izvēli?

7 Sievietei būtu nopietni jāapdomā, ko varētu nozīmēt būt pakļautai tā vīrieša likumam, kurš viņai ir piedāvājis apprecēties. Reiz kāda jauna indiete pazemīgi atzina: ”Mūsu vecāki ir pieredzējušāki un gudrāki par mums, un viņus nav tik viegli apmānīt kā mūs. [..] Es pati viegli varētu kļūdīties.” Palīdzība, ko var sniegt vecāki un arī citi cilvēki, ir ļoti svarīga. Kāds pieredzējis cilvēks jauniešiem parasti ieteica iepazīties ar sava nākamā dzīvesbiedra vecākiem un uzmanīgi pavērot, kā viņu iecerētais izturas pret saviem vecākiem un citiem ģimenes locekļiem.

Jēzus gatavība pakļauties

8., 9. a) Ko Jēzus domāja par iespēju pakļauties Dievam? b) Ko labu var dot pakļaušanās?

8 Kaut arī pakļauties reizēm nav viegli, sievietes pakļaušanos var uzskatīt par godpilnu iespēju, tāpat kā to uzskatīja Jēzus. Kaut gan viņš, pakļaudamies Dievam, pieredzēja arī ciešanas un nāvi pie moku staba, paklausība Dievam viņam sagādāja prieku. (Lūkas 22:41—44; Ebrejiem 5:7, 8; 12:3.) Sievietes var ņemt priekšzīmi no Jēzus, jo Bībelē ir teikts: ”Sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.” (1. Korintiešiem 11:3.) Taču sieviete ir pakļauta vīriešu vadībai ne tikai tad, ja viņa ir precējusies.

9 Bībelē ir paskaidrots, ka neatkarīgi no tā, vai sieviete ir precējusies vai ne, viņai jāpakļaujas garīgi nobriedušu vīriešu vadībai, kuriem ir uzticēts pārraudzīt kristiešu draudzes darbību. (1. Timotejam 2:12, 13; Ebrejiem 13:17.) Ja sieviete paklausa Dieva norādījumam un pakļaujas vīriešu vadībai, viņa rāda paraugu eņģeļiem Dieva organizācijā. (1. Korintiešiem 11:8—10.) Bez tam vecākas precētas sievietes ar savu labo priekšzīmi un vērtīgajiem ieteikumiem māca jaunākās ”paklausīt saviem vīriem”. (Titam 2:3—5.)

10. Kādu priekšzīmi rādīja Jēzus?

10 Jēzus saprata, cik svarīga ir pienācīga pakļaušanās. Reiz viņš apustulim Pēterim lika par viņiem abiem samaksāt nodokli, ko pieprasīja valsts vara, un pat sagādāja Pēterim naudu šim nolūkam. Pēteris vēlāk rakstīja: ”Esiet paklausīgi ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai tā Kunga dēļ.” (1. Pētera 2:13; Mateja 17:24—27.) Par izcilāko pakļaušanās piemēru Bībelē ir rakstīts: ”[Jēzus] sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs; un cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei.” (Filipiešiem 2:5—8.)

11. Kāpēc Pēteris aicināja sievas paklausīt vīram pat tad, ja viņš nebija ticīgs?

11 Mudinādams kristiešus paklausīt pat bargām un netaisnīgām pasaules varām, Pēteris rakstīja: ”Jo uz to jūs esat aicināti; jo arī Kristus ir cietis jūsu labā, jums atstādams priekšzīmi, lai jūs sekotu viņa pēdām.” (1. Pētera 2:21.) Aprakstījis, cik daudz Jēzum bija jācieš un ar kādu pakļāvību viņš izturēja visas grūtības, Pēteris aicināja sievas, kuru vīri nebija ticīgi: ”Tāpat, sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, lai, ja arī kādi neklausa vārdiem, tie ar sievu dzīvi bez sludināšanas tiktu iegūti, redzēdami jūsu dievbijīgo skaidro dzīvi.” (1. Pētera 3:1, 2.)

12. Ko labu deva Jēzus gatavība pakļauties?

12 Pakļaušanās par spīti izsmieklam un nievām bieži tiek uzskatīta par vājuma izpausmi. Taču Jēzus tā nedomāja. ”Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja,” rakstīja Pēteris. (1. Pētera 2:23.) Daži no tiem, kas redzēja Jēzus ciešanas, sāka viņam ticēt. To vidū bija noziedznieks, kas bija piesists pie staba līdzās Jēzum, un virsnieks, kas vēroja soda izpildi. (Mateja 27:38—44, 54; Marka 15:39; Lūkas 23:39—43.) Pēteris norādīja, ka arī kādi no vīriem, kas nav ticīgi un varbūt pat slikti izturas pret sievu, kļūs par kristiešiem, redzēdami sievas pakļāvīgo izturēšanos. Šādi gadījumi notiek arī mūsdienās.

Ko sieva var darīt, lai vīrs kļūtu ticīgs

13., 14. Kādi piemēri liecina, ka paklausība vīram, kas nav ticīgs, nes labus augļus?

13 Sieva, kas kļūst ticīga, ar savu kristīgo uzvedību var panākt, ka arī viņas vīrs kļūst ticīgs. Kādā nesenā Jehovas liecinieku apgabala kongresā kāds vīrs stāstīja par savu sievu, kas ir kristiete: ”Man šķiet, ka es pret viņu biju diezgan skarbs, tomēr sieva pret mani vienmēr izturējās ar dziļu cieņu. Viņa nekad mani nenoniecināja. Viņa necentās man uzspiest savus uzskatus un bija ļoti mīloša un gādīga. Kad viņa posās uz kādu kongresu, viņa cītīgi strādāja, lai sagatavotu man ēdienu pāris dienām uz priekšu un apdarītu visus mājas darbus. Viņas attieksme raisīja manu interesi par Bībeli. Un te nu es esmu!” Var teikt, ka šis vīrs galu galā ”bez sludināšanas tika iegūts”, ar sievas uzvedību.

14 Kā apustulis Pēteris uzsvēra, galvenais ir nevis tas, ko sieva saka, bet tas, ko viņa dara. To apliecina tālāk minētais gadījums ar kādu sievieti, kas sāka mācīties Bībeles patiesību un bija apņēmības pilna apmeklēt kristiešu sapulces. ”Agnes, ja tu iziesi pa šīm durvīm, atpakaļ vari nenākt!” viņas vīrs nokliedza. Agnese izgāja nevis pa ”šīm durvīm”, bet pa citām. Nākamajā reizē, kad sieva posās uz sapulci, vīrs piedraudēja: ”Kad tu atgriezīsies, manis te vairs nebūs.” Un vīra patiešām nebija mājās; viņš atgriezās tikai pēc trim dienām. Kad vīrs pārradās, sieva viņam laipni pajautāja: ”Vai tu negribētu kaut ko ieēst?” Agnese nekad nesvārstījās savā padevībā Jehovam. Viņas vīrs galu galā piekrita mācīties Bībeli, kristījās un vēlāk kalpoja par draudzes pārraugu.

15. Kāda ”rota” ir ieteikta kristīgām sievām?

15 Apustulis Pēteris ieteica kaut ko tādu, kas piemita iepriekš pieminētajām sievietēm. Viņš runāja par kādu ”rotu”, taču viņš neaicināja pievērst pārliecīgu uzmanību ”matu pinumam” vai ”tērpam, kurā tērpties”. Gluži pretēji, Pēteris rakstīja, ka šī rota ir ”apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā, — tas ir Dievam dārgs”. Šis lēnais un klusais gars izpaužas patīkamā balss tonī un izturēšanās veidā, kas nav izaicinošs un prasīgs. Šādi kristīga sieva apliecina savu dziļo cieņu pret vīru. (1. Pētera 3:3, 4.)

Paraugi, no kuriem mācīties

16. Kādā ziņā Sāra ir labs paraugs kristīgām sievām?

16 Pēteris rakstīja: ”Tā arī citkārt greznojās svētās sievas, kuras cerēja uz Dievu, būdamas paklausīgas saviem vīriem.” (1. Pētera 3:5.) Šīs sievietes saprata, ka paklausība Jehovas padomiem galu galā vairo laimi un saskaņu ģimenē un dod cerību uz mūžīgu dzīvi. Pēteris pieminēja Ābrahāma skaisto sievu Sāru, kas ”bija paklausīga Ābrahāmam, saukdama viņu par kungu”. Sāra atbalstīja savu dievbijīgo vīru, kam Dievs bija licis doties uz tālu zemi. Viņa atteicās no ērtiem dzīves apstākļiem un pat bija gatava riskēt ar savu dzīvību. (1. Mozus 12:1, 10—13.) Pēteris aicināja sievietes mācīties no Sāras un būt drosmīgām, teikdams: ”Par viņas meitām jūs esat kļuvušas, kad jūs darāt labu un nebīstaties ne no kādiem draudiem.” (1. Pētera 3:6.)

17. Kāpēc Pēteris, iespējams, domāja arī par Abigailu, kad runāja par paraugu kristīgām sievām?

17 Abigaila bija vēl viena drosmīga sieviete, kas cerēja uz Dievu, un Pēteris, iespējams, domāja arī par viņu. Viņa bija ”ļoti gudra padomā”, bet viņas vīrs Nābals bija ”varmācīgs un ļauns”. Kad Nābals atteicās palīdzēt Dāvidam un tā vīriem, tie gatavojās nogalināt Nābalu kopā ar visu viņa saimi. Bet Abigaila rīkojās, lai glābtu mājiniekus. Viņa salika ēzeļiem mugurā pārtikas krājumus un devās pretī Dāvidam un tā bruņotajiem vīriem. Ieraudzījusi Dāvidu, Abigaila nokāpa no ēzeļa, nometās zemē Dāvida priekšā un lūdzās, lai viņš nerīkojas pārsteidzīgi. Dāvids bija dziļi aizkustināts. ”Slavēts lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, kas tevi šodien ir man pretī sūtījis!” viņš izsaucās. ”Un slavēta lai ir tava gudrība!” (1. Samuēla 25:2—33.)

18. Par kādu piemēru var domāt precēta sieviete, kurai kāds cits vīrietis sāk pievērst uzmanību, un kāpēc?

18 Vēl viens labs paraugs sievām ir jaunā Sulamīte, kas palika uzticīga vienkāršam ganu puisim, ar kuru viņa bija solījusi precēties. Viņas mīlestība palika stipra par spīti bagāta valdnieka dedzīgajiem uzmanības apliecinājumiem. Runādama par savām jūtām pret ganu puisi, meitene sacīja: ”Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoga gredzens uz tavas rokas! Jo mīlestība ir spēcīga kā nāve.. Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību, nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt.” (Augstā Dziesma 8:6, 7.) Kaut visas sievietes, kas pieņem bildinājumu, apņemtos palikt uzticīgas savam vīram un dziļi cienīt viņu!

Vēl viens Dieva padoms

19., 20. a) Kāpēc sievai ir jāpakļaujas vīram? b) Kāda priekšzīme jāņem vērā sievām?

19 Visbeidzot varam padomāt par tā Bībeles panta kontekstu, kurš ir šī raksta pamatā: ”Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem.” (Efeziešiem 5:22.) Kāpēc šāda paklausība ir nepieciešama? ”Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva,” teikts nākamajā pantā. Tāpēc sievas tiek mudinātas: ”Kā draudze ir paklausīga Kristum, tāpat arī sievas saviem vīriem visās lietās.” (Efeziešiem 5:23, 24, 33.)

20 Lai dzīvotu saskaņā ar šo norādījumu, sievām ir jāpārdomā Kristus svaidīto sekotāju draudzes priekšzīme un jāseko tai. Lūdzu, izlasiet 2. vēstuli korintiešiem, 11. nodaļas 23. līdz 28. pantu. No šiem pantiem var uzzināt, kādas grūtības bija gatavs izturēt apustulis Pāvils, viens no svaidīto draudzes locekļiem, lai būtu uzticīgs draudzes galvam — Jēzum Kristum. Līdzīgi Pāvilam, arī precētām sievietēm un citiem draudzes locekļiem ir uzticīgi jāpakļaujas Jēzum, un sievas to var apliecināt ar pakļaušanos savam vīram.

21. Kas sievas var pamudināt pakļauties vīram?

21 Kaut arī mūsdienās daudzas sievas, iespējams, nav iepriecinātas par domu, ka ir kādam jāpakļaujas, gudra sieviete pārdomā, ko labu tas var dot. Piemēram, ja viņas vīrs nav ticīgs, pakļaudamās tā vadībai visos jautājumos, kas nenozīmētu Dieva likumu un principu pārkāpšanu, viņa var gūt brīnišķīgu balvu — ”izglābt savu vīru”. (1. Korintiešiem 7:13, 16.) Turklāt viņa var izjust gandarījumu, apzinoties, ka Dievs Jehova atzinīgi vērtē viņas rīcību un bagātīgi atalgos viņu par sekošanu sava dārgā Dēla priekšzīmei.

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc sievai var būt grūti cienīt savu vīru?

• Kāpēc ir nopietni jāpārdomā, vai pieņemt bildinājumu?

• Kādā ziņā Jēzus ir paraugs sievām, un ko labu var dot sekošana viņa priekšzīmei?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 19. lpp.]

Kāpēc lēmums par to, vai pieņemt bildinājumu, ir tik nopietns?

[Attēls 21. lpp.]

Ko sievas var mācīties no tādas Bībelē pieminētas sievietes kā Abigaila?