Ar prieku gaidīsim uz Jehovu

VAI jums kādreiz ir gadījies ēst negatavu augli? Tā garša jums droši vien lika vilties. Lai augļi nogatavotos, ir nepieciešams laiks, taču gaidīt noteikti ir vērts. Ir arī citas situācijas, kad gaidīšana atalgojas. ”Ir labi — būt pacietīgam un klusā garā cerēt un gaidīt uz tā Kunga palīdzību,” teikts Bībelē. (Raudu Dziesmas 3:26; Titam 2:13.) Kā kristieši var apliecināt, ka viņi gaida uz Jehovu? Kāpēc to darīt ir vērts?

Ko nozīmē gaidīt uz Dievu

Kristieši ”gaida un pasteidzina Dieva dienas atnākšanu” un cer uz glābšanu, kad pienāks ”bezdievīgo cilvēku.. pazušana”. (2. Pētera 3:7, 12.) Jehova ļoti vēlas izskaust visu ļaunumu, tomēr viņš pagaidām atturas to darīt, jo viņš grib glābt kristiešus, sagādājot slavu savam vārdam. Bībelē ir teikts: ”Dievs, gribēdams parādīt savu dusmību un zināmu darīt savu varu, lielā lēnprātībā ir panesis pazušanai radītos dusmības traukus, lai atklātu savas godības bagātību pie žēlastības traukiem.” (Romiešiem 9:22, 23.) Tāpat kā Noas dienās, arī tagad Jehova zina īsto laiku, kad glābt savu tautu. (1. Pētera 3:20.) Tāpēc var teikt, ka gaidīt uz Dievu nozīmē gaidīt, kad viņš rīkosies.

Gaidot Jehovas dienu, mēs redzam, ka morāles normas pasaulē kļūst aizvien zemākas, un tas, iespējams, mūs nomāc. Tādā gadījumā ir noderīgi pārdomāt Dieva pravieša Mihas vārdus, kurš rakstīja: ”Dievbijīgie cilvēki ir izmiruši šai zemē, un taisnīgo vairs nav ļaužu starpā.” Pēc tam Miha piebilda: ”Bet es noraugos uz to Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju.” (Mihas 7:2, 7.) Tiesa, gaidīt ne vienmēr ir viegli, tāpēc rodas jautājums: kā, gaidot uz Dievu, ir iespējams nezaudēt prieku?

Kā gaidīt uz Jehovu ar prieku

Mēs varam daudz ko mācīties no attieksmes, kādu saglabā Jehova. Viņš ”priecājas par saviem darbiem”. (Psalms 104:31.) Gaidīšana viņam nelaupa prieku, jo viņš pastāvīgi darbojas, īstenojot savu nodomu, lai cilvēki, kas viņu mīl, galu galā sasniegtu pilnību, kādai tie bija radīti. (Romiešiem 5:12; 6:23.) Jehova ar gandarījumu redz, ka viņa darbam ir labi augļi — vairāki miljoni cilvēku ir pievērsušies patiesajai pielūgsmei. ”Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī es darbojos,” norādīja Jēzus. (Jāņa 5:17.) Darbošanās citu labā ir būtisks laimes priekšnoteikums. (Apustuļu darbi 20:35.) Arī patiesie kristieši negaida Jehovas dienu, sēdēdami dīkā. Viņi aktīvi darbojas, palīdzēdami citiem uzzināt Dieva nodomus.

Kaut arī Dieva uzticīgajiem kalpiem arī agrāk ir bijis jāgaida uz Dievu, viņi vienmēr Dievu ir slavējuši. Piemēram, psalmu sarakstītājam Dāvidam dzīvē bija daudz grūtību. Viņu vajāja Izraēlas ķēniņš, nodeva cilvēks, kam viņš uzticējās, un pret viņu sacēlās viņa paša dēls. Vai Dāvids spēja šajās situācijās nezaudēt prieku un gaidīt, kad Jehova viņam palīdzēs? 71. psalmā, kura sarakstītājs acīmredzot ir Dāvids, var lasīt: ”Es cerēšu pastāvīgi uz tevi un vairošu Tavu slavu. Mana  mute paudīs Tavu taisnīgumu, cauru dienu Tavus labos darbus.” (Psalms 71:14, 15.) Dāvids nebija izmisis — viņš saglabāja prieku, jo, gaidīdams uz Jehovas palīdzību, cildināja Jehovu un stiprināja citu apņēmību atbalstīt patieso pielūgsmi. (Psalms 71:23.)

Kad cilvēki kaut ko gaida, bet tas kavējas, piemēram, ja laikā nenāk autobuss, viņi bieži kļūst īgni un neapmierināti. Bet ar gaidīšanu uz Jehovu ir pavisam citādi. Mūsu situāciju var salīdzināt ar to, kā jūtas vecāki, kas ar prieku gaida, kad viņu bērns izaugs un kļūs par tādu cilvēku, ar ko viņi var lepoties. Laiks, kamēr bērns aug, paiet, aktīvi darbojoties — bērnu mācot un audzinot —, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Mēs, gaidīdami uz Jehovu, gūstam prieku no tā, ka varam palīdzēt citiem tuvoties viņam. Mēs vēlamies iemantot Dieva labvēlību un saņemt glābšanu.

Nezaudēsim cerību

Gaidīt uz Jehovu nozīmē arī viņu mīlēt, kalpot viņam un paturēt stipru savu cerību. Tas ne vienmēr ir viegli, jo daudzās zemēs cilvēki smīkņā par katru, kas tic Dieva solījumiem. Taču uzmundrinoši ir pārdomāt uzticīgo izraēliešu piemēru. Viņi uzturēja savu cerību dzīvu, 70 gadus atrazdamies Babilonas trimdā. Kas viņiem palīdzēja? Viņus noteikti stiprināja psalmu lasīšana. Kādā psalmā, ko viņi, iespējams, tajā laikā lasīja, ir šādi vārdi: ”Es paļaujos uz Viņa vārdu. Mana dvēsele gaida uz to Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Jā, tiešām, vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Israēl, ceri uz to Kungu!” (Psalms 130:5—7.)

Ebreji nebija velti turējušies pie savas cerības, lasījuši un runājuši par to. Babilona galu galā tika iekarota, un tūkstošiem uzticīgo ebreju varēja doties atceļā uz Jeruzalemi. Par to, kā viņi tajā laikā jutās, kādā psalmā ir teikts: ”Kad tas Kungs atveda atpakaļ Ciānas cietumniekus, .. ..mūsu mute bija pilna smieklu.” (Psalms 126:1, 2.) Šie Dieva kalpi nepadevās — viņi neatlaidīgi stiprināja savu ticību un pastāvīgi cildināja Jehovu dziesmās.

Arī tagad, ”pastarajā laikā”, patiesie kristieši gaida uz Dievu un neatslābstoši pūlas uzturēt savu ticību dzīvu. Viņi iedziļinās Svētajos Rakstos, uzmundrina cits citu un cildina Jehovu, sludinot labo vēsti par viņa Valstību. (Mateja 24:3, 14.)

Kad ir saņemta pārmācība

Dieva pravietis Jeremija rakstīja: ”Ir labi — būt pacietīgam un klusā garā cerēt un gaidīt uz tā Kunga palīdzību.” (Raudu Dziesmas 3:26.) Jeremija lika saprast, ka Dieva tautai nebūtu jāžēlojas par pārmācību, kādu tā saņēma no Dieva, kad viņš ļāva ienaidniekiem izpostīt Jeruzalemi. Izraēliešiem bija jāmācās no savas  rūgtās pieredzes — jāpārdomā, kādas ir nepaklausības sekas, un jāapzinās nepieciešamība mainīties. (Raudu Dziesmas 3:40, 42.)

To, kā mums nāk par labu Jehovas pārmācība, var salīdzināt ar to, kā nogatavojas auglis. Par pārmācību, kas nāk no Dieva, Bībelē ir sacīts, ka tā ”dod taisnības miera augli”. (Ebrejiem 12:11.) Tāpat kā auglim ir vajadzīgs laiks, lai nogatavotos, mums ir vajadzīgs laiks, lai izmainītu savā rīcībā vai domāšanā to, kas nav saskaņā ar Dieva principiem. Piemēram, ja kāda pārkāpuma dēļ mēs būtu zaudējuši priekšrocības draudzē, gatavība gaidīt uz Dievu neļautu mums padoties vai kļūt rūgtuma pilniem. Šādā situācijā uzmundrinājumu var dot vārdi, ko, Dieva iedvesmots, uzrakstīja Dāvids: ”Viņa [Dieva] dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu.” (Psalms 30:6.) Ja attīstīsim pacietību un ņemsim vērā padomus, ko Dievs dod ar savu Rakstu un organizācijas starpniecību, mēs pieredzēsim laiku, kas atnāks ”pilns gaviļu”.

Lai sasniegtu briedumu, ir vajadzīgs laiks

Iespējams, kāds jauns vai nesen kristījies sludinātājs ļoti vēlas uzņemties papildu pienākumus draudzē, taču ir jāpaiet laikam, lai viņš iegūtu garīgu briedumu, kas nepieciešams šo uzdevumu veikšanai. Tāpēc ir labi izmantot jaunību, lai stiprinātu savu garīgumu, piemēram, izlasītu visu Bībeli, attīstītu kristīgas īpašības un apgūtu prasmi gatavot mācekļus. (Salamans Mācītājs 12:1.) Ja jaunietis būs pacietīgs un gaidīs uz Jehovu, savā laikā Jehova viņam uzticēs papildu pienākumus.

Pacietību prasa arī sludināšana un jaunu mācekļu gatavošana. Mums jārīkojas kā zemkopim, kas pacietīgi laista iesēto un gaida, kad Dievs tam dos spēku augšanai. (1. Korintiešiem 3:7; Jēkaba 5:7.) Lai cilvēkā izveidotos ticība un mīlestība pret Jehovu, mums pacietīgi jāmāca viņam Bībele mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Gaidīt uz Jehovu nozīmē būt neatlaidīgiem un nepadoties, pat ja Bībeles skolnieks ne uzreiz rīkojas saskaņā ar to, ko mācās. Ja viņš izrāda kaut nelielu atzinību par Jehovas principiem, tas var nozīmēt, ka viņu ietekmē Jehovas gars. Būdami pacietīgi, mēs varam pieredzēt, kā Jehova palīdzēs šim cilvēkam tapt par Kristus mācekli. (Mateja 28:20.)

Iespēja apliecināt mīlestību

Gaidot uz kādu, rodas iespēja apliecināt arī savu mīlestību un paļāvību. Šo domu labi ilustrē tas, kā rīkojās kāda padzīvojusi Jehovas lieciniece, kas dzīvo Dienvidamerikā, tuksnešainā Andu apgabalā. Viņas ciematā ir vēl tikai viena Jehovas lieciniece, tāpēc nav grūti iedomāties, cik dārgi šīm māsām ir ticības biedru apciemojumi. Reiz kāds ceļojošais pārraugs pirmo reizi devās viņas apmeklēt un nomaldījās. Pagāja vairākas stundas, līdz viņš atkal tika uz īstā ceļa. Kad brālis beidzot tuvojās ciematam, bija jau krietni pāri pusnaktij. Šajā apgabalā nav elektrības, taču pārraugs ieraudzīja tālumā spīdam gaismiņu. Cik gan aizkustināts viņš jutās, kad sasniedza ciematu un saprata, ka gaisma nāca no lampas, ko sev virs galvas turēja šī sirmā māsa! Viņa bija pārliecināta, ka pārraugs ieradīsies, tāpēc stāvēja tur un gaidīja.

Ar līdzīgu pacietību un prieku mēs gaidām uz Jehovu. Mēs esam pārliecināti, ka viņš turēs savus solījumus. Tāpat kā minētais ceļojošais pārraugs jutās ļoti pateicīgs māsai, kas viņu gaidīja, arī mēs noteikti esam pateicīgi, kad citi ar mīlestību gaida mūs. Nav šaubu, ka arī Jehova augstu vērtē tos, kas gaida uz viņu. Bībelē ir lasāms apliecinājums: ”Tam Kungam patīk tie, ..kas cerē uz Viņa žēlastību.” (Psalms 147:11.)

[Attēls 18. lpp.]

Tie, kas aktīvi cildina Jehovu, gaida uz viņu ar prieku