Bijība pret Jehovu sagādā prieku

”Bīstieties to Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma.” (PSALMS 34:10.)

1., 2. a) Kas par bijību pret Dievu tiek mācīts baznīcās? b) Kādi jautājumi tālāk tiks apskatīti?

BAZNĪCĀS nepieciešamība bīties Dievu bieži tiek pamatota ar nebībelisko mācību par to, ka Dievs nolemj grēciniekus mūžīgām mokām elles ugunīs. Šāds priekšstats ir pretrunā ar to, kas Bībelē stāstīts par Jehovu — mīlestības un taisnīguma Dievu. (1. Mozus 3:19; 5. Mozus 32:4; Romiešiem 6:23; 1. Jāņa 4:8.) Ir arī mācītāji, kas rīkojas gluži pretēji un vispār nerunā par bijību pret Dievu. Viņi māca, ka Dievs ir iecietīgs un pieņem visus cilvēkus, lai kāds būtu to dzīvesveids. Tomēr arī šāda mācība nav atrodama Bībelē. (Galatiešiem 5:19—21.)

² Patiesībā Bībelē ir lasāms mudinājums bīties Dievu. (Atklāsmes 14:7.) Ņemot to vērā, rodas vairāki jautājumi: kāpēc mīlošs Dievs vēlas, lai mēs viņu bītos? Kādu bijību viņš no mums prasa? Kā bijība pret Dievu mums var nākt par labu? Atbildes uz šiem jautājumiem uzzināsim, turpinot izskatīt 34. psalmu.

Kāpēc ir nepieciešams bīties Dievu

3. a) Kāda ir jūsu attieksme pret norādījumu bīties Dievu? b) Kāpēc cilvēki, kas bīstas Jehovu, izjūt prieku?

³ Jehova ir Radītājs un Visuma suverēnais valdnieks, tāpēc viņam pienākas bijība. (1. Pētera 2:17.) Taču runa nav par bailēm no kādas nežēlīgas dievības. Mēs apbrīnojam Jehovu par to, kas viņš ir, un bīstamies izraisīt viņa neapmierinātību. Bīties Dievu ir vērtīgi, un tas ir arī patīkami, nevis nomācoši un  biedējoši. Jehova pats prot priecāties, un viņš vēlas, lai arī cilvēki priecātos par dzīvi. (Psalms 104:31.) Tas ir iespējams vienīgi tad, ja dzīvojam saskaņā ar Dieva prasībām, un daudziem cilvēkiem, kas grib tā rīkoties, ir jāmaina savs dzīvesveids. Visi, kas veic savā dzīvē nepieciešamās izmaiņas, var izjust, cik patiesi ir psalmu sacerētāja Dāvida vārdi: ”Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas! Bīstieties to Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma.” (Psalms 34:9, 10.) Tiem, kas bīstas Jehovu, ir labas attiecības ar viņu, un šiem cilvēkiem netrūkst nekā, kas ir patiesi vērtīgs.

4. Kādu apliecinājumu izteica gan Dāvids, gan Jēzus?

⁴ Dāvids pagodināja savus vīrus, nosaukdams viņus par ”svētajiem” tādā nozīmē, kā šis vārds tolaik tika lietots. Viņi piederēja pie svētās Dieva tautas, turklāt, sekodami Dāvidam, viņi riskēja ar savu dzīvību. Lai gan viņiem bija jābēg no ķēniņa Saula, Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova arī turpmāk gādās par viņu pamatvajadzībām. Dāvids rakstīja: ”Jauniem lauvām jācieš trūkums un bads, bet, kas to Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma.” (Psalms 34:11.) Kaut ko līdzīgu Jēzus apliecināja saviem sekotājiem. (Mateja 6:33.)

5. a) Kādi cilvēki visbiežāk kļuva par Jēzus sekotājiem? b) Kādu padomu Jēzus deva, runājot par bijību?

⁵ Daudzi no tiem, kas nāca klausīties Jēzu, bija vienkārši ļaudis, kam bija zems stāvoklis ebreju sabiedrībā. Tāpēc Jēzum ”sirds.. par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”. (Mateja 9:36.) Vai šiem vienkāršajiem cilvēkiem bija drosme sekot Jēzum? Lai to spētu, viņiem bija jābīstas Jehova, nevis jābaidās no cilvēkiem. Jēzus sacīja: ”Nebīstieties no tiem, kas nonāvē miesu un pēc tam vairs nespēj neko darīt. Es jums teikšu, no kā jums būs bīties: Bīstieties no tā, kam ir vara nonāvēt un pēc tam iemest ellē. Tiešām, es saku: To bīstieties. Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. Tāpat arī jums visi galvas mati ir skaitīti. Nebīstieties, jūs esat vairāk vērti nekā daudz zvirbuļu.” (Lūkas 12:4—7.)

6. a) Kādi Jēzus vārdi ir stiprinājuši kristiešus? b) Kāpēc Jēzus ir vislabākais piemērs, no kā var mācīties bijību pret Dievu?

⁶ Ja pretinieki liek dažādus šķēršļus un traucē kalpot Dievam, cilvēki, kas bīstas Dievu, var atsaukt atmiņā Jēzus vārdus: ”Katru, kas mani apliecinās cilvēku priekšā, to arī Cilvēka Dēls apliecinās Dieva eņģeļu priekšā; bet kas mani aizliegs cilvēku priekšā, tas taps aizliegts Dieva eņģeļu priekšā.” (Lūkas 12:8, 9.) Šie vārdi ir stiprinājuši kristiešus visā pasaulē, it īpaši tajās zemēs, kur patiesā pielūgsme ir aizliegta. Viņi nepārstāj slavēt Jehovu kristiešu sapulcēs un sludināšanā, tikai dara to ļoti uzmanīgi.  (Apustuļu darbi 5:29.) Vislabākais piemērs, no kā var mācīties bijību pret Dievu, ir Jēzus. Par viņu kādā pravietojumā ir teikts: ”Pār to klāsies un to sargās tā Kunga Gars, ..tā Kunga bijības Gars. Bijība tā Kunga priekšā būs viņam salda smarža.” (Jesajas 11:2, 3.) Tātad Jēzus ir ļoti piemērots, lai mums mācītu, kādu labumu dod bijība pret Dievu.

7. a) Kādā ziņā kristieši atsaucas uz aicinājumu, kas ir līdzīgs Dāvida izteiktajam? b) Kā kristieši, kam ir bērni, var sekot Dāvida priekšzīmei?

⁷ Visi, kas seko Jēzus priekšzīmei un paklausa viņa mācībām, būtībā atsaucas uz aicinājumu, kas ir līdzīgs Dāvida izteiktajam: ”Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani! Es jūs mācīšu to Kungu bīties.” (Psalms 34:12.) Dāvidam bija dabiski saukt savus vīrus par ”bērniem”, jo tie viņu uzskatīja par vadoni. Dāvids palīdzēja saviem sekotājiem bīties Dievu, lai tie būtu vienoti un nezaudētu Dieva labvēlību. Tas ir lielisks piemērs kristiešiem, kam ir bērni. Jehova viņiem ir devis uzdevumu savus dēlus un meitas ”audzināt un pamācīt tos būt paklausīgiem tam Kungam”. (Efeziešiem 6:4.) Ja vecāki ik dienas pārrunā ar bērniem garīgus jautājumus un regulāri vada tiem Bībeles nodarbības, viņi tiem palīdz bīties Jehovu un būt priecīgiem. (5. Mozus 6:6, 7.)

Kā izpaužas bijība pret Dievu

8., 9. a) Ko iegūst cilvēks, kas bīstas Dievu? b) Ko nozīmē sargāt savu mēli?

⁸ Kā jau tika minēts, bijība pret Jehovu nelaupa dzīvē prieku. Dāvids vaicāja: ”Kas ir tas vīrs, kas mīl dzīvi un ilgojas pēc gara mūža, lai redzētu labas dienas?” (Psalms 34:13.) Nav šaubu, ka garu mūžu un labas dienas var pieredzēt cilvēks, kas bīstas Jehovu. Protams, vārdos paust bijību pret Dievu ir daudz vieglāk nekā apliecināt to ar darbiem. Tāpēc Dāvids paskaidro, kā būtu jāizpaužas bijībai pret Dievu.

⁹ ”Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus!” (Psalms 34:14.) Apustulis Pēteris vēlāk citēja šo 34. psalma daļu pēc tam, kad bija devis kristiešiem padomu izturēties citam pret citu brālīgi. (1. Pētera 3:8—12.) Sargāt savu mēli no ļauna nozīmē neizplatīt tenkas. Mums vienmēr jācenšas runāt tā, lai uzmundrinātu citus. Tāpat mums jābūt pietiekami drosmīgiem, lai runātu patiesību. (Efeziešiem 4:25, 29, 31; Jēkaba 5:16.)

10. a) Kā mēs varam novērsties no ļauna? b) Ko nozīmē darīt labu?

¹⁰ ”Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā!” (Psalms 34:15.) Mēs vairāmies no tā, ko Dievs nosoda, piemēram, no netikumības, pornogrāfijas, zagšanas, spiritisma, vardarbības, dzeršanas un narkotiku lietošanas, kā arī no izklaides formām, kurās attēlots kaut kas tāds, kas Jehovam nav patīkams. (Efeziešiem 5:10—12.) Mēs izmantojam laiku, lai darītu labu, un vislabākais, ko varam darīt, ir regulāri sludināt Dieva Valstību un piedalīties Kristus mācekļu gatavošanā, jo tā mēs varam palīdzēt citiem iegūt glābšanu. (Mateja 24:14; 28:19, 20.) Darīt labu nozīmē arī gatavoties kristiešu sapulcēm un apmeklēt tās, ar ziedojumiem atbalstīt pasaules mēroga sludināšanu, uzturēt kārtībā Valstības zāli un rūpēties par kristiešiem, kam ir grūtības materiālā ziņā.

11. a) Kādās situācijās Dāvids pats rīkojās saskaņā ar to, ko viņš rakstīja par dzīšanos pēc miera? b) Kā mēs varam dzīties pēc miera draudzē?

¹¹ Dāvids darīja visu iespējamo, lai dzītos pēc miera. Divas reizes viņam pavērās iespēja nogalināt Saulu, bet abas reizes viņš atturējās no vardarbības un vēlāk ar cieņu uzrunāja ķēniņu, cerēdams atjaunot mieru. (1. Samuēla 24:8—11; 26:17—20.) Kā būtu jārīkojas mums, ja redzam, ka tiek apdraudēts miers draudzē? Mums jāatceras vārdi: ”Meklē mieru un dzenies pēc tā!” Ja manām,  ka mūsu attiecības ar kādu ticības biedru ir kļuvušas vēsas, mēs paklausām Jēzus padomam: ”Izlīgsti papriekšu ar savu brāli.” Tikai pēc tam mēs domājam, ko vēl varam darīt kalpošanā Dievam. (Mateja 5:23, 24; Efeziešiem 4:26.)

Bijība pret Dievu nāk mums par labu

12., 13. a) Kādu labumu jau tagad gūst cilvēki, kas bīstas Dievu? b) Kāda unikāla iespēja uzticīgos Dieva kalpus gaida drīzā nākotnē?

¹² ”Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus.” (Psalms 34:16.) Tas, ko mēs zinām par Dieva izturēšanos pret Dāvidu, apliecina šo vārdu patiesumu. Arī mēs izjūtam dziļu prieku un iekšēju mieru, jo zinām, ka Jehova mūs redz un gādā par mums. Pat tad, ja mums jāpieredz liels sasprindzinājums, mēs esam pārliecināti, ka viņš mūs neatstās. Ir pravietots, ka drīz visiem patiesajiem Dieva kalpiem uzbruks Gogs no Magoga zemes un sāksies Jehovas ”lielā un briesmīgā diena”. (Joēla 2:11; 3:4; Ecēhiēla 38:14—18, 21—23.) Lai kādā situācijā mēs tajā laikā nonāktu, uz mums varēs attiecināt Dāvida teiktos vārdus: ”Kad taisnie sauc, tad tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.” (Psalms 34:18.)

¹³ Būs ārkārtīgi saviļņojoši redzēt, kā Jehova pagodinās savu izcilo vārdu. Bijība un apbrīna, ko mēs tad izjutīsim, pārsniegs visu agrāk pieredzēto, turpretī visi Dieva pretinieki tiks pazemoti un ies bojā. ”Tā Kunga vaigs ir vērsts dusmās pret visiem, kas dara ļaunu. Viņš izdeldēs viņu piemiņu no zemes virsus.” (Psalms 34:17.) Mūs gaida unikāla iespēja — pieredzēt šo izcilo glābšanu un dzīvot Dieva izveidotajā taisnīgajā jaunajā pasaulē.

Solījumi, kas palīdz izturēt

14. Kas mums palīdzēs izturēt arī tad, kad ir grūti?

¹⁴ Bet pagaidām, lai paklausītu Jehovam naidīgi noskaņotā pasaulē, kurā morāles normas nepārtraukti pazeminās, mums ir vajadzīga izturība. Ja mums ir bijība pret Dievu, paklausīt viņam ir daudz vieglāk. Tā kā mēs dzīvojam ārkārtīgi grūtos laikos, par daudziem Jehovas kalpiem var teikt, ka viņiem ir salauzta sirds un satriekts un noskumis prāts. Tomēr viņi var nešaubīties, ka tad, ja viņi paļausies uz Jehovu, viņš tiem palīdzēs izturēt. Patiesu mierinājumu var smelties Dāvida vārdos: ”Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.” (Psalms 34:19.) Uzmundrinoši ir arī Dāvida nākamie vārdi: ”Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām tas Kungs viņu izglābj.” (Psalms 34:20.) Lai kādas ciešanas mums būtu jāpiedzīvo,  Jehova ir pietiekami spēcīgs, lai mūs glābtu.

15., 16. a) Par kādu nelaimi Dāvids uzzināja neilgi pēc tam, kad bija sarakstījis 34. psalmu? b) Kas mums palīdz izturēt pārbaudījumus?

¹⁵ Neilgi pēc tam, kad Dāvids bija sarakstījis 34. psalmu, viņš uzzināja, kāda nelaime ir notikusi ar Nobas iedzīvotājiem, kurus kopā ar lielāko daļu priesteru bija noslepkavojis Sauls. Dāvids, bez šaubām, bija ārkārtīgi apbēdināts, jo saprata, ka tieši viņa iegriešanās Nobā bija izraisījusi Saula dusmas. (1. Samuēla 22:13, 18—21.) Dāvids noteikti vērsās pēc palīdzības pie Jehovas, un mierinājumu viņam sagādāja tas, ka būs ”taisno” augšāmcelšana. (Apustuļu darbi 24:15.)

¹⁶ Arī mūs stiprina cerība uz augšāmcelšanu. Mēs zinām: lai ko pasāktu mūsu ienaidnieki, viņi mums nevar nodarīt nelabojamu ļaunumu. (Mateja 10:28.) Līdzīgu pārliecību pauda Dāvids: ”Viņš pasargā visus viņa [taisnīgā] locekļus, neviens no tiem netiek samaitāts.” (Psalms 34:21.) Šis pants tiešā nozīmē piepildījās pēc Jēzus nāves. Lai gan Jēzus tika nežēlīgi nonāvēts, neviens no viņa kauliem netika ”samaitāts”, proti, salauzts. (Jāņa 19:36.) Plašākā nozīmē 34. psalma 21. pantu var saprast tā, ka svaidītajiem kristiešiem un viņu līdzgaitniekiem, ”citām avīm”, nekad netiks nodarīts nelabojams ļaunums, lai kādas grūtības viņiem būtu jāpieredz. Tēlaini runājot, viņu kauli nekad netiks salauzti. (Jāņa 10:16.)

17. Kāda nelaime gaida tos, kas ienīst Jehovas tautu un negrib mainīties?

¹⁷ Pavisam citādi ir ar bezdievīgajiem — drīz viņi plūks savu ļauno darbu rūgtos augļus. ”Bezdievīgo nokauj viņa blēdība, un, kas ienīst taisno, tie kritīs grēkā un tiem tas būs jānožēlo.” (Psalms 34:22.) Visus, kas nepārstās pretoties Dieva tautai, gaida visbriesmīgākā nelaime. Parādoties Jēzum Kristum, viņi ”kā sodu saņems mūžīgu pazušanu”. (2. Tesaloniķiešiem 1:9.)

18. Kādā ziņā cilvēki, kas veido ”lielo pulku”, jau tagad ir izpirkti, un kas ar viņiem notiks nākotnē?

¹⁸ Dāvida psalma nobeigumā var lasīt patīkamus vārdus: ”Tas Kungs izglābj savu kalpu dvēseli, un nekā ko nožēlot nav tiem, kas uz Viņu paļaujas.” (Psalms 34:23.) Kad tuvojās ķēniņa Dāvida 40 gadu ilgās valdīšanas beigas, viņš teica: ”[Dievs] manu dvēseli ir no visām bēdām atbrīvojis.” (1. Ķēniņu 1:29.) Tāpat kā Dāvids, visi cilvēki, kas bīstas Jehovu, drīz varēs atskatīties pagātnē un līksmot par to, ka viņi ir atbrīvoti no visa, kas viņiem agrāk bija jānožēlo grēka dēļ, kā arī no visiem pārbaudījumiem. Jau tagad lielākā daļa svaidīto kristiešu ir saņēmuši savu balvu debesīs. ”Liels pulks” cilvēku no visām tautām patlaban pievienojas atlikušajiem Jēzus brāļiem kalpošanā Dievam un iegūst tīru stāvokli Dieva priekšā. Tas ir iespējams, jo viņi tic, ka ar Jēzus izlieto asiņu palīdzību var tikt piedoti grēki. Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā izpirkuma upura vērtība uz viņiem tiks attiecināta pilnā mērā un viņi sasniegs cilvēcisko pilnību. (Atklāsmes 7:9, 14, 17; 21:3—5.)

19. Kāda apņēmība ir cilvēkiem, kas pieder pie ”lielā pulka”?

¹⁹ Kāpēc ”liels pulks” Dieva kalpu saņems šīs svētības? Tāpēc, ka viņi ir apņēmības pilni bīties Jehovu un kalpot viņam ar apbrīnu un cieņu. Bijība pret Jehovu tik tiešām sagādā prieku jau tagad un palīdz ”iegūt īsto dzīvību” — mūžīgu dzīvi Dieva jaunajā pasaulē. (1. Timotejam 6:12, 18, 19; Atklāsmes 15:3, 4.)

Vai jūs atceraties?

• Kāpēc ir nepieciešams bīties Dievu, un ko sevī ietver šāda bijība?

• Kā bijībai pret Dievu jāietekmē mūsu rīcība?

• Kādu labumu dod bijība pret Dievu?

• Kādi solījumi mums palīdz izturēt?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 26. lpp.]

Aizlieguma apstākļos cilvēki, kas bīstas Jehovu, rīkojas apdomīgi

[Attēls 28. lpp.]

Vislabākais, ko mēs varam darīt citu cilvēku labā, ir stāstīt viņiem vēsti par Dieva Valstību