Kā pazīt patieso reliģiju

VAIRĀKUMS reliģiju apgalvo, ka to mācības nāk no Dieva. Tomēr mums būtu jāseko apustuļa Pāvila ieteikumam: ”Pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!” (1. Tesaloniķiešiem 5:21.) Kā mēs varam kaut ko pārbaudīt, lai uzzinātu, vai tas ir labs Dieva acīs un vai tas nāk no viņa?

Visā, ko devis Dievs, atspoguļojas viņa personība, it īpaši tās galvenā iezīme — mīlestība. Piemēram, mēs varam baudīt augu un ziedu smaržu, kā arī tikko izceptas maizes aromātu, un tas liecina par Dieva mīlestību. Redze ļauj priecāties par saulrieta krāšņumu, tauriņa košajām krāsām un par bērna gaišo smaidu, un arī tas parāda, ka Dievs mūs mīl. To pašu var teikt par mūsu dzirdi, kas ļauj ieklausīties skaistā mūzikā, putnu dziesmās un tuva cilvēka balsī. Mēs spējam atspoguļot Dieva mīlestību, kaut arī esam ļoti tālu no pilnības, tāpēc mēs bieži varam izjust, cik patiesi ir Jēzus vārdi: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.) Mums patīk apliecināt savu mīlestību, jo esam radīti pēc Dieva tēla. (1. Mozus 1:27.) Lai gan Dievam piemīt dažādas īpašības, viņa personībā īpaši izceļas mīlestība.

Dieva mīlestībai būtu jāizpaužas arī viņa iedvesmotos rakstos. Reliģijām visā pasaulē ir daudz senu rakstu. Vai tie atklāj Dieva mīlestību?

Patiesībā lielākā daļa seno reliģisko rakstu neatklāj gandrīz neko par Dieva mīlestību pret mums un par to, ko īsti nozīmē mīlēt Dievu. Šie raksti nevar atbildēt uz jautājumu, kas neliek mieru miljoniem cilvēku: ja jau Dieva radītais liecina par viņa mīlestību, tad kāpēc ļaundarības un ciešanas uz zemes vēršas plašumā? Savukārt Bībele ir vienīgā senā reliģiskā grāmata, kas pilnībā paskaidro Dieva mīlestību. Turklāt tā māca, kā izpaust mīlestību.

Grāmata par mīlestību

Dieva Rakstos, Bībelē, atklāts, ka mūsu Radītājs ir ”mīlestības.. Dievs”. (2. Korintiešiem 13:11.) Bībelē paskaidrots, ka Dievs Jehova, mīlestības mudināts, parūpējās, lai pirmo cilvēku dzīvi neaptumšotu slimības un nāve. Taču vēlāk, kad cilvēki sacēlās pret Dievu, viņu dzīvē ienāca ciešanas. (5. Mozus 32:4, 5; Romiešiem 5:12.) Tad Jehova nolēma labot situāciju. Dieva Rakstos ir teikts: ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” (Jāņa 3:16.) Dieva mīlestību var saprast vēl skaidrāk, lasot, kas Bībelē stāstīts par  nevainojamu Dieva nodibinātu valdību, kurā Jēzus ir iecelts par valdnieku un kura pilnībā atjaunos mieru uz zemes. (Daniēla 7:13, 14; 2. Pētera 3:13.)

Bībelē ir norādīts, kā būtu jārīkojas cilvēkiem: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība.” (Mateja 22:37—40.) Bībelē teikts, ka tā ir Dieva iedvesmota grāmata. Redzot, cik precīzi šī grāmata atklāj Dieva personību, mēs varam būt pārliecināti, ka tā tiešām nāk no mīlestības Dieva. (2. Timotejam 3:16.)

Pēc šāda principa mēs varam precīzi noteikt, kuri senie raksti ir Dieva iedvesmoti. Līdzīgā veidā var pazīt arī patieso reliģiju, jo tās piekritēji cenšas sekot Dievam, apliecinot mīlestību.

Kā pazīt cilvēkus, kuri mīl Dievu

Tie, kas patiesi mīl Dievu, izceļas uz kopējā fona, jo patlaban rit laikposms, kas Bībelē saukts par pēdējām dienām. Aizvien biežāk cilvēki ir ”patmīlīgi, mantas kārīgi” un dzīvo, ”mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu”. (2. Timotejam 3:1—4.)

Kā mēs varam pazīt tos, kas mīl Dievu? Bībelē teikts: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus.” (1. Jāņa 5:3.) Cilvēki, kuri mīl Dievu, ievēro Bībelē dotās morāles normas. Piemēram, Dieva Rakstos ir lasāmi norādījumi par dzimumattiecībām un laulību, proti, dzimumattiecības ir atļautas tikai dzīvesbiedru starpā, un laulība ir savienība uz mūžu. (Mateja 19:9; Ebrejiem 13:4.) Spānijā uz Jehovas liecinieku sapulci, kurā tika apspriesti Bībelē dotie morāles likumi, reiz ieradās kāda sieviete, kas studēja teoloģiju. Pēc sapulces viņa atzina: ”Es guvu pozitīvu iespaidu ne tikai no izglītojošajām runām, kas bija balstītas uz Rakstiem, bet arī no vienotības šo cilvēku starpā, no viņu augstās morāles un patīkamās uzvedības.”

Patiesos kristiešus var pazīt arī pēc tā, ka viņi mīl savus tuvākos. Viņiem pats galvenais ir stāstīt citiem par Dieva Valstību — vienīgo, uz ko cilvēce var cerēt. (Mateja 24:14.) Palīdzot saviem tuvākajiem apgūt zināšanas par Dievu, viņi tiem piedāvā kaut ko ļoti vērtīgu, kas nekad nezudīs. (Jāņa 17:3.) Patiesie kristieši pauž savu mīlestību arī citos veidos. Viņi praktiskā ziņā palīdz tiem, ko ir piemeklējusi nelaime. Piemēram, pēc kādas zemestrīces Itālijā vietējā avīzē bija ziņots, ka Jehovas liecinieki ”praktiski palīdz tiem, kas cieš, vienalga, pie kādas reliģijas tie pieder”.

Protams, patiesie kristieši mīl arī savus ticības biedrus. Jēzus teica: ”Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu. No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:34, 35.)

Vai patieso kristiešu mīlestību citam pret citu var pamanīt? Lūk, ko ievēroja kāda sieviete, vārdā Ema, kas strādā Bolīvijas pilsētā Lapasā, kur etnisko atšķirību dēļ pastāv liela plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem. Viņa stāsta: ”Pirmoreiz aizgājusi uz Jehovas liecinieku sapulci, es ieraudzīju kādu labi ģērbtu kungu sēžam blakus vienkāršai indiāņu izcelsmes sievietei un mierīgi runājam ar viņu. Vēl nekad agrāk es nebiju redzējusi šādu skatu. Tajā brīdī es aptvēru, ka esmu atradusi tos, kas kalpo Dievam.” Līdzīgi izteicās gados jauna brazīliete, vārdā Mirjama: ”Es nezināju, kā kļūt laimīgai. Pat savā ģimenē man nebija šīs sajūtas. Tikai tad, kad biju iepazinusies ar Jehovas lieciniekiem, es sapratu, ko īsti nozīmē parādīt mīlestību.”  Amerikas Savienotajās Valstīs kāds televīzijas ziņu dienesta redaktors rakstīja: ”Ja vairāk cilvēku dzīvotu tā, kā prasa jūsu ticība, situācija mūsu valstī būtu pavisam citāda. Būdams žurnālists, es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka jūsu organizācija balstās uz mīlestību pret Dievu un stipru ticību Radītājam.”

Meklējiet patieso reliģiju

Patiesā reliģija izceļas ar mīlestību. Jēzus salīdzināja tos, kas atrod patieso pielūgsmi, ar cilvēkiem, kas ir atraduši īsto ceļu, pa kuru var nonākt pie vēlamā mērķa. Patiesā reliģija ir vienīgais ceļš, kas ved uz mūžīgo dzīvi. Jēzus teica: ”Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati, un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.” (Mateja 7:13, 14.) Uz patiesās pielūgsmes ceļa atrodas tikai viena cilvēku grupa — patiesie kristieši, kas it visā paklausa Dievam. Tāpēc ir ļoti būtiski, kādu reliģiju mēs izvēlamies. Ja mēs atrodam šauro ceļu un ejam pa to, mēs izraugāmies pašu labāko dzīves ceļu — mīlestības ceļu. (Efeziešiem 4:1—4.)

Patiesā reliģija cilvēkam var sagādāt milzīgu prieku. Staigājot Dieva ceļus, mēs smeļamies gudrību un vairojam mīlestību, un tas uzlabo mūsu attiecības ar citiem. Dievs ir darījis zināmu, kāda ir dzīves jēga, un ikviens var saprast Dieva solījumus un iegūt cerību. Patiesās reliģijas meklējumi neliks vilties.

[Attēls 5. lpp.]

No seniem reliģiskiem rakstiem vienīgi Bībelē atklāta Dieva mīlestība

[Attēli 7. lpp.]

Patiesos kristiešus var pazīt pēc mīlestības