Kopā teiksim Jehovas vārdu

”Slavējiet līdz ar mani tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto vārdu!” (PSALMS 34:4.)

1. Kādu priekšzīmi Jēzus rādīja, kalpodams uz zemes?

MŪSU ĒRAS 33. gada 14. nīsana naktī Jēzus un viņa apustuļi kopā dziedāja pateicības dziesmu Jehovam kādas mājas augšistabā Jeruzalemē. (Mateja 26:30.) Tā bija pēdējā reize, kad Jēzus to darīja kopā ar apustuļiem, un noteikti nav jābrīnās, ka viņš šādi pabeidza savu tikšanos ar tiem. Kalpodams uz zemes, Jēzus no paša sākuma līdz beigām cildināja savu Tēvu un ar dedzību darīja citiem zināmu viņa vārdu. (Mateja 4:10; 6:9; 22:37, 38; Jāņa 12:28; 17:6.) Jēzus it kā atkārtoja psalmu sacerētāja sirsnīgo aicinājumu: ”Slavējiet līdz ar mani tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto vārdu!” (Psalms 34:4.) Mums būtu jāseko viņa lieliskajai priekšzīmei.

2., 3. a) Kas liecina par to, ka 34. psalmam ir pravietiska nozīme? b) Par ko stāstīts šajā un nākamajā rakstā?

² Dažas stundas pēc tam, kad apustulis Jānis kopā ar Jēzu bija dziedājis pateicības dziesmu, viņš kļuva par liecinieku gluži cita rakstura notikumam. Jānis redzēja, kā viņa Kungs kopā ar diviem noziedzniekiem tiek sodīts ar nāvi pie moku staba. Lai paātrinātu abu noziedznieku nāvi, romiešu karavīri salauza viņiem kājas. Taču Jānis raksta, ka Jēzus kājas netika salauztas, jo tad, kad karavīri pienāca pie Jēzus, viņš jau bija miris. Savā evaņģēlijā Jānis norādīja, ka tā piepildījās vēl viens 34. psalma pants: ”Nevienu kaulu viņam nebūs salauzt.” (Jāņa 19:32—36; Psalms 34:21.)

³ 34. psalmā ir vēl daudz kā tāda, kas var interesēt kristiešus. Šajā un nākamajā rakstā ir stāstīts par to, kādos apstākļos Dāvids sacerēja šo psalmu, un paskaidrotas tajā ietvertās uzmundrinošās domas.

Dāvids bēg no Saula

4. a) Kāpēc Dāvids tika svaidīts par Izraēlas nākamo ķēniņu? b) Kāpēc Sauls Dāvidu ”ļoti iemīlēja”?

⁴ Kad Dāvids bija jauns, Izraēlas ķēniņš bija Sauls. Taču Sauls kļuva nepaklausīgs Jehovam un zaudēja viņa labvēlību, tāpēc pravietis Samuēls viņam paziņoja: ”Šodien tas Kungs ir no tevis noplēsis Israēla valsts ķēniņa varu, un to Viņš ir devis kādam citam, kas ir labāks nekā tu.” (1. Samuēla 15:28.) Vēlāk Samuēls pēc Jehovas norādījuma svaidīja Dāvidu, Isaja jaunāko dēlu, par Izraēlas nākamo ķēniņu. Tikmēr ķēniņu Saulu, kas bija zaudējis Dieva garu, mocīja drūmas domas. Tā kā Dāvids prata labi muzicēt, viņu atveda uz Gibeu, lai viņš kalpotu ķēniņam, un Dāvida muzicēšana sagādāja Saulam atvieglojumu, tāpēc tas ”viņu ļoti iemīlēja”. (1. Samuēla 16:11, 13, 21, 23.)

5. Kāpēc mainījās Saula attieksme pret Dāvidu, un ko Dāvids bija spiests darīt?

⁵ Laikam ejot, kļuva skaidrs, ka Jehova ir ar Dāvidu. Jehova viņam palīdzēja pieveikt filistiešu milzi Goliātu un atbalstīja Dāvidu, kad tas savu karotāja iemaņu dēļ kļuva slavens visā Izraēlā. Redzēdams, ka Jehova svētī Dāvidu, Sauls sāka to apskaust un ienīst. Divas reizes, kad Dāvids spēlēja Saulam arfu, ķēniņš meta viņam ar šķēpu,  bet Dāvids abas reizes no tā izvairījās. Kad Sauls trešo reizi mēģināja nogalināt Dāvidu, Izraēlas nākamais ķēniņš saprata, ka viņam jāglābjas bēgot. Saula mēģinājumi sagūstīt un nogalināt Dāvidu nemitējās, un beigu beigās Dāvids nolēma meklēt patvērumu ārpus izraēliešu zemes robežām. (1. Samuēla 18:11; 19:9, 10.)

6. Kāpēc Sauls pavēlēja nogalināt Nobas iedzīvotājus?

⁶ Pa ceļam Dāvids iegriezās Nobas pilsētā, kur atradās Jehovas saiešanas telts. Kopā ar Dāvidu acīmredzot bija pulks jaunekļu, un Dāvids mēģināja sagādāt ēdamo un dzeramo sev un pārējiem. Uzzinājis, ka augstais priesteris ir paēdinājis Dāvidu un viņa vīrus un iedevis tiem zobenu, ko Dāvids bija paņēmis no kritušā Goliāta, Sauls lielās dusmās pavēlēja nogalināt visus pilsētas iedzīvotājus, arī 85 priesterus. (1. Samuēla 21:1, 2; 22:12, 13, 18, 19; Mateja 12:3, 4.)

Vēl viena izglābšanās no nāves

7. Kāpēc Gātā Dāvids nebija drošībā?

⁷ No Nobas Dāvids bēga kādus 40 kilometrus uz rietumiem, uz filistiešu zemi, un meklēja patvērumu pie ķēniņa Ahiša Goliāta dzimtajā pilsētā Gātā. Iespējams, Dāvids sprieda, ka tur Saulam neienāks prātā viņu meklēt. Tomēr drīz vien Gātas ķēniņa kalpi pazina Dāvidu. Kad Dāvids saprata, ka viņam nav izdevies palikt neievērotam, ”viņš ļoti bijās Ahiša, Gātas ķēniņa”. (1. Samuēla 21:10—12.)

8. a) Ko Dāvids pieredzēja Gātā, kā izriet no 56. psalma? b) Kā Dāvids par mata tiesu izglābās no nāves?

⁸ Tad filistieši sagūstīja Dāvidu. Varbūt tieši tajā laikā Dāvids sacerēja izjusto psalmu, kurā viņš Jehovam teica: ”[Tu esi] manas asaras savācis savā traukā!” (Psalms 56:1, 9.) Tā Dāvids pauda pārliecību, ka Jehova neaizmirsīs viņa bēdas, bet ar mīlestību rūpēsies par viņu un viņu sargās. Dāvids nolēma piemānīt filistiešu ķēniņu,  izlikdamies par prātā jukušu. Šis plāns bija veiksmīgs: ķēniņš Ahišs sāka pārmest saviem kalpiem, kāpēc tie ir atveduši pie viņa ”trako”. Bija skaidrs, ka Jehova ir svētījis Dāvida pūles. Dāvids tika padzīts no pilsētas — viņš atkal par mata tiesu bija paglābies no nāves. (1. Samuēla 21:13—15.)

9., 10. Kāpēc Dāvids sacerēja 34. psalmu, un par ko viņš varbūt domāja, to rakstot?

⁹ Bībelē nav teikts, vai Dāvida atbalstītāji kopā ar viņu bija aizbēguši uz Gātu vai uzturējās netālu esošajās izraēliešu pilsētās. Jebkurā gadījumā tā bija priecīga atkalredzēšanās, kad Dāvids viņus satika un stāstīja par to, kā Jehova viņu vēlreiz ir izglābis. Notikumi, kas bija saistīti ar Dāvida apcietināšanu un atbrīvošanu, viņu pamudināja sarakstīt 34. psalmu, kā tas redzams no 1. panta. Savukārt 2.—8. pantā Dāvids slavē Dievu, kas viņu ir izglābis, un aicina visus savus atbalstītājus kopā ar viņu cildināt Jehovu, savas tautas glābēju. (Psalms 34:4, 5, 8.)

¹⁰ Dāvids un viņa vīri atrada patvērumu Adullāmas alā Izraēlas kalnos, aptuveni 15 kilometrus uz austrumiem no Gātas. Tur viņiem sāka pievienoties izraēlieši, kas nebija apmierināti ar dzīvi ķēniņa Saula valdīšanas laikā. (1. Samuēla 22:1, 2.) Rakstīdams 34. psalma 9.—23. pantu, Dāvids, iespējams, domāja par šiem cilvēkiem. Šajos pantos ietvertie atgādinājumi ir ļoti noderīgi arī mums, un mēs noteikti uzzināsim daudz ko vērtīgu, sīkāk apskatot šo brīnišķīgo psalmu.

Vai mūsu galvenā vēlēšanās ir tāda pati kā Dāvidam?

11., 12. Kādi mums ir iemesli pastāvīgi slavēt Jehovu?

¹¹ ”Es slavēšu to Kungu vienumēr, Viņa teikšana aizvien būs manā mutē.” (Psalms 34:2.) Dāvids bija izstumts no sabiedrības, un viņam bija jādomā, kā izdzīvot, bet no šiem vārdiem ir redzams, ka ikdienas raizes nenomāca viņa apņēmību slavēt Jehovu. Ja esam nonākuši grūtībās, mums būtu jāatceras Dāvida piemērs. Vienalga, vai esam skolā, darbā, kopā ar citiem kristiešiem vai sludināšanā, mums pirmām kārtām jādomā par to, kā slavēt Jehovu. Iemeslu to darīt ir ārkārtīgi daudz. Piemēram, mēs vienmēr varam atklāt kaut ko jaunu Jehovas radītajā pasaulē, un tas mums sagādā prieku. Apbrīnojami ir arī tas, ko Jehova uz zemes ir izdarījis ar savas organizācijas palīdzību. Kaut arī viņa kalpi ir tikai nepilnīgi cilvēki, ar to rokām viņš ir paveicis izcilus darbus. Ko var secināt, salīdzinot to, ko ir izdarījis Dievs, un to, ko ir spējuši cilvēki, kurus dievina pasaulē? Ir jāpiekrīt Dāvidam, kas rakstīja: ”Neviena Tev līdzīga nav starp dieviem, Kungs, un nekas nelīdzinās Taviem darbiem, ko Tu esi darījis.” (Psalms 86:8.)

¹² Tāpat kā Dāvids, mēs vēlamies nemitīgi slavēt Jehovu par viņa izcilajiem darbiem. Ir lieliski apzināties, ka par Dieva Valstības valdnieku jau ir kļuvis Jehovas ”svaidītais” — Dāvida pēctecis Jēzus Kristus. (Atklāsmes 11:15.) Tas nozīmē, ka pašreizējās sistēmas gals ir tuvu un drīz izšķirsies vairāk nekā sešu miljardu cilvēku mūžīgā nākotne. Vēl nekad nav bijis tik svarīgi stāstīt citiem par Dieva Valstību un par visu, ko tā drīz paveiks cilvēces labā, lai arī citi cilvēki kopā ar mums varētu slavēt Jehovu. Mums jāizmanto ikviena iespēja sludināt viņiem labo vēsti, kamēr vēl nav par vēlu uz to atsaukties. (Mateja 24:14.)

13. a) Kāpēc Dāvids daudzināja Dievu, un kādi cilvēki atsaucās uz viņa vārdiem? b) Kas pazemīgus cilvēkus mūsdienās pamudina pievienoties kristiešu draudzei?

¹³ ”Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama; cietēji [”pazemīgie”, LB-26] lai to dzird un priecājas.”  (Psalms 34:3.) Dāvids nelielījās ar saviem sasniegumiem, piemēram, viņš nedižojās ar to, ka ir apmānījis Gātas ķēniņu. Viņš saprata, ka Gātā viņu ir pasargājis Jehova un ka viņš ir izglābies tikai ar Jehovas palīdzību. (Salamana Pamācības 21:1.) Dāvids daudzināja nevis sevi, bet Jehovu, un pazemīgus cilvēkus tas piesaistīja Jehovam. Arī Jēzus cildināja Jehovas vārdu, un pazemīgi cilvēki, kas bija gatavi mācīties, tāpēc izjuta vēlēšanos tuvoties Jehovam. Mūsdienās pazemīgi cilvēki no visām tautām pievienojas pasaules mēroga svaidīto kristiešu draudzei, kuras galva ir Jēzus. (Kolosiešiem 1:18.) Šiem cilvēkiem ir prieks dzirdēt, kā Dieva pazemīgie kalpi slavē viņa vārdu, un ar Dieva gara palīdzību viņi var izprast Bībelē ietverto vēsti. (Jāņa 6:44; Apustuļu darbi 16:14.)

Sapulces stiprina ticību

14. a) Vai Dāvids slavēja Jehovu tikai tad, kad viņš bija viens? b) Kā Jēzus rīkojās, kad viņš atradās vietās, kur cilvēki pulcējās pielūgt Jehovu?

¹⁴ ”Slavējiet līdz ar mani tā Kunga godu, kopā teiksim Viņa augsto vārdu!” (Psalms 34:4.) Dāvids slavēja Jehovu ne tikai vienatnē, bet arī citu priekšā. Turklāt viņš sirsnīgi aicināja arī citus kopā ar viņu cildināt Dieva vārdu. Arī Jēzus Kristus, lielākais Dāvids, ar prieku slavēja Jehovu citu priekšā — sinagogā, svētku laikā Dieva templī Jeruzalemē un savu sekotāju sabiedrībā. (Lūkas 2:49; 4:16—19; 10:21; Jāņa 18:20.) Mums būtu jāseko Jēzus priekšzīmei un jāizmanto visas iespējas cildināt Jehovu kopā ar ticības biedriem, it īpaši tagad, kad ”redzam tuvojamies to dienu”. (Ebrejiem 10:24, 25.)

15. a) Kā Dāvida pieredzētais ietekmēja viņa vīrus? b) Ko mums dod sapulču apmeklēšana?

¹⁵ ”Es meklēju to Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm.” (Psalms 34:5.) Dāvida pieredzētais viņam bija ļoti nozīmīgs, tāpēc viņš turpināja: ”Kas bija postā grimis, sauca, un tas Kungs viņu uzklausīja un izrāva viņu no visām viņa bēdām.” (Psalms 34:7.) Kad esam kopā ar ticības biedriem, mums ir daudz iespēju pastāstīt uzmundrinošus gadījumus par to, kā Jehova mums ir  palīdzējis grūtībās. Tas stiprinās brāļu un māsu ticību, gluži tāpat kā Dāvida vārdi stiprināja viņa atbalstītāju ticību. Dāvids šos cilvēkus aicināja: ”Uzlūkojiet Viņu [Jehovu] un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.” (Psalms 34:6.) Lai gan viņi bēga no ķēniņa Saula, viņi nejutās pazemoti. Viņi bija pārliecināti, ka Dievs atbalsta Dāvidu, un viņu sejas staroja. Līdzīgi ir mūsdienās: gan tie, kas nesen iepazinuši Jehovu, gan tie, kas jau ilgu laiku ir patiesie kristieši, paļaujas uz Jehovas palīdzību. Tā kā viņi paši ir pārliecinājušies par Jehovas atbalstu, viņu starojošajās sejās atspoguļojas apņēmība palikt uzticīgiem Jehovam.

Pateicība par eņģeļu palīdzību

16. Kā Jehova palīdz savai tautai ar eņģeļu starpniecību?

¹⁶ ”Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.” (Psalms 34:8.) Dāvids nedomāja, ka Jehova var izglābt tikai viņu. Protams, Dāvids bija Jehovas svaidītais, nākamais Izraēlas ķēniņš, taču viņš zināja, ka Jehova ar savu eņģeļu palīdzību stiprina visus savus kalpus, vienalga, vai citi tos uzskata par ievērojamiem vai ne. Arī mūsu laikos patiesie Jehovas kalpi ir pieredzējuši, kā viņš tos aizsargā. Varas iestādes nacistiskajā Vācijā, kā arī Angolā, Malāvijā, Mozambikā un daudzās citās vietās ir mēģinājušas panākt, lai viņu zemē vairs nebūtu Jehovas liecinieku, bet šīs pūles nav devušas rezultātus. Jehovas tauta minētajās zemēs joprojām ar prieku slavē viņa vārdu. Tas ir iespējams tāpēc, ka Jehova sūta savai tautai palīgā svētos eņģeļus. (Ebrejiem 1:14.)

17. Kā mums palīdz Dieva eņģeļi?

¹⁷ Turklāt Jehovas eņģeļi var parūpēties, lai tādi cilvēki, kas citiem kļūst par klupšanas akmeni, nevarētu palikt Jehovas tautā. (Mateja 13:41; 18:6, 10.) Eņģeļi var arī novērst šķēršļus, kas mums traucē kalpot Dievam, un pasargāt mūs no visa, kas varētu apdraudēt mūsu attiecības ar viņu, kaut arī šāda veida palīdzību dažkārt nav viegli pamanīt. Vissvarīgākais ir tas, ka viņi mūs vada ”mūžīgā evanģelija” sludināšanā visiem cilvēkiem, arī tajās vietās, kur jāsludina bīstamos apstākļos. (Atklāsmes 14:6.) Fakti, kas liecina par eņģeļu palīdzību, bieži ir minēti Jehovas liecinieku publikācijās. * Šādi gadījumi notiek pārāk bieži, lai tos varētu uzskatīt par nejaušu sakritību.

18. a) Kā mums jārīkojas, ja gribam, lai mums palīdzētu eņģeļi? b) Par ko runāts nākamajā rakstā?

¹⁸ Lai eņģeļi mūs vadītu un sargātu arī turpmāk, mums jāslavē Jehovas vārds pat tad, ja citi mums pretojas. Ir jāpatur prātā, ka Jehovas eņģeļi palīdz tikai ”tiem, kas Viņu bīstas”. Kas no šiem vārdiem izriet? Ko nozīmē bīties Dievu, un kā tas ir iespējams? Kāpēc mīlošs Dievs vēlas, lai mēs viņu bītos? Par šiem jautājumiem runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

Kā jūs atbildētu?

• Ar kādiem pārbaudījumiem jaunībā sastapās Dāvids?

• Par ko mums, līdzīgi Dāvidam, jādomā galvenokārt?

• Kādai jābūt mūsu attieksmei pret kristiešu sapulcēm?

• Kā Jehova mums palīdz ar eņģeļu starpniecību?

[Jautājumi studēšanai]

[Karte 21. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Rāma

Gāta

Ciklaga

Gibea

Noba

Jeruzaleme

Betlēme

Adullāma

Kegila

Hebrona

Zifa

Horeša (biezoknis)

Karmela

Maona

Engedija

Sāls jūra

[Norāde par autortiesībām]

Karte: Based on maps copyrighted by Pictorial Archive (Near Eastern History) Est. and Survey of Israel

[Attēls 21. lpp.]

Pat tad, kad Dāvidam bija jābēguļo, viņš slavēja Jehovas vārdu

[Attēls 23. lpp.]

Mūsu ticība nostiprinās, ja klausāmies uzmundrinošus gadījumus, kas tiek stāstīti kristiešu pulcēšanās reizēs