Vai ir svarīgi, kādu reliģiju mēs izvēlamies?

KAD ejam iepirkties, mums parasti patīk, ja preču piedāvājums ir ļoti plašs. No dažādiem augļiem un dārzeņiem, kas ir pieejami tirgū, mēs varam izraudzīties pašus garšīgākos un veselīgākos. Ja apģērbu veikalā par pieņemamām cenām var iegādāties dažādu stilu un krāsu drēbes, starp tām ir iespējams izmeklēt tādas, kas mums vislabāk piestāv. Dažkārt tas, ko mēs izvēlamies, ir tikai gaumes lieta. Taču ir arī reizes, kad mūsu lēmumi spēcīgi ietekmē mūsu dzīvi, kā, piemēram, lēmums par to, cik veselīgu pārtiku lietot uzturā vai ar kādiem cilvēkiem būt kopā. Bet ko var teikt par lēmumu izraudzīties savu reliģiju? Vai tas, kādu reliģiju mēs izvēlamies, ir tikai gaumes jautājums? Vai arī šis lēmums nopietni ietekmē mūsu dzīvi?

Pasaulē ir ļoti daudz dažādu reliģiju, no kurām izvēlēties. Daudzās valstīs pastāv reliģijas brīvība, un aizvien biežāk cilvēki atstāj savu vecāku reliģiju. Pēc Amerikas Savienotajās Valstīs veiktas aptaujas datiem, 80 procenti amerikāņu ”uzskata, ka ceļš uz glābšanu ir atrodams dažādās reliģijās, nevis tikai vienā”. Saskaņā ar šo aptauju, ”piektā daļa respondentu atzina, ka ir pārgājuši uz citu reliģiju, būdami pieauguši”. Brazīlijā veikta aptauja parādīja, ka gandrīz ceturtā daļa brazīliešu ir mainījuši savu reliģisko piederību.

Agrāk cilvēki bija gatavi kaismīgi debatēt par doktrīnām, ar kurām viena reliģija atšķiras no citas. Taču tagad ir izplatīts viedoklis, ka ir vienalga, kādu reliģiju cilvēks izraugās. Bet vai tā tiešām ir? Vai mūs ietekmē tas, pie kādas reliģijas izvēlamies piederēt?

Piesardzīgs pircējs parasti interesējas par piedāvātā produkta izcelsmi, un arī mums būtu jāuzzina, kāda ir konkrētās  reliģijas izcelsme un kāpēc tā ir izveidota. Atbildes uz šiem jautājumiem var atrast Bībelē.

Kā rodas jaunas reliģijas?

Gandrīz tūkstoš gadu pirms mūsu ēras senās Izraēlas ķēniņš Jerobeāms ieviesa jaunu reliģiju. Viņš bija pirmais valdnieks neatkarīgā Izraēlas valstī, kas atradās ziemeļos no Jūdejas. Jerobeāmam vajadzēja atrast veidu, kā apvienot tautu un pakļaut to sev. ”Ķēniņš ievāca padomu un lika darināt divus zelta teļus un sacīja ļaudīm: ”Tas ir par tālu, lai ietu uz Jeruzālemi; lūk, Israēl, tavi dievi!”” (1. Ķēniņu 12:28.) Acīmredzot valdnieks vēlējās panākt, lai cilvēki vairs nepielūgtu Dievu Jeruzalemē, kā viņi to agrāk bija darījuši. Kaut gan Jerobeāma ieviestā reliģija pastāvēja ilgus gadus, galu galā Dievs sodīja Izraēla tautu, kas bija no viņa atkritusi, un miljoniem cilvēku pieredzēja postu un ciešanas. Jerobeāma ieviestā reliģija izrādījās tikai veikls politisks manevrs. Ir zināms, ka arī dažas no reliģijām, kurām ir liela ietekme mūsdienu pasaulē, ir dibinātas ar mērķi nostiprināt politisko varu.

Vēl kādu iemeslu, kāpēc tiek veidotas jaunas reliģijas, var redzēt apustuļa Pāvila teiktajos vārdos: ”Es zinu, ka pēc manas aiziešanas pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku. No jūsu pašu vidus celsies vīri, ačgārnības runādami, lai aizrautu mācekļus sev līdz.” (Apustuļu darbi 20:29, 30.) Jaunas reliģiskas kustības bieži rodas tāpēc, ka parādās līderi, kas vēlas īstenot savas ambīcijas. Baznīcas mūsdienās ir sašķeltas neskaitāmos novirzienos.

Kam reliģijas cenšas izpatikt?

Daži dibina jaunu reliģiju, lai piedāvātu cilvēkiem to, ko tie vēlas. Piemēram, žurnālā The Economist bija minētas tā sauktās megabaznīcas, kas tiek veidotas ASV. Rakstā ir atzīmēts, ka šo baznīcu apmeklētāju skaits pieaug, jo tās ”balstās uz pamatprincipu, kas raksturo veiksmīgu uzņēmumu, proti — galvenais, lai klients ir apmierināts”. Daži savus ”dievkalpojumus ir atdzīvinājuši ar videofilmām, uzvedumiem un modernu mūziku”. Šajās baznīcās ir reliģiskie vadītāji, kas apgalvo, ka iemācot baznīcas apmeklētājus būt bagātiem, veseliem un dzīvot bez raizēm. Lai gan šādas baznīcas tiek kritizētas par iesaistīšanos izklaides industrijā vai tā saucamajā pašpilnveides lauciņā, atzīmēts žurnālā, tomēr ”tās vienkārši apmierina pieprasījumu”. Raksta noslēgumā secināts: ”Komercijas un reliģijas saplūšana ir izrādījusies ārkārtīgi veiksmīga.”

Lai gan ir arī reliģijas, kas tik atklāti nelīdzinās uzņēmumiem, baznīcu centieni ”apmierināt pieprasījumu” liek atcerēties kādu brīdinājumu, ko izteica Pāvils. Viņš rakstīja: ”Nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām.” (2. Timotejam 4:3, 4.)

Tā kā daudzu reliģiju dibinātājus galvenokārt ir vadījusi tieksme pēc politiskas varas, prestiža un popularitātes, nevis vēlme patikt Dievam, nav pārsteidzoši, ka reliģijas ir saistītas ar tādām nosodāmām lietām kā bērnu seksuāla izmantošana, krāpšana, kari un terorisms. Arvien biežāk atklājas, ka reliģijām nevar uzticēties. Kas būtu jādara, lai mēs netiktu pievilti?

[Izceltais teksts 4. lpp.]

Daudzu reliģiju dibinātājus galvenokārt ir vadījusi tieksme pēc politiskas varas, prestiža un popularitātes, nevis vēlme patikt Dievam