Kā mēs varam pretoties dēmoniem
Kā mēs varam pretoties dēmoniem
”Eņģeļus, kas savu augsto stāvokli nebij nosargājuši, bet savu mājokli atstājuši, [Dievs] tur mūžīgās saitēs saistītus ieslēgtus tumsā lielās dienas tiesai.” (JŪDAS 6.)
1., 2. Kādi jautājumi par Sātanu un dēmoniem var rasties?
”ESIET skaidrā prātā, esiet modrīgi!” brīdināja apustulis Pēteris. ”Jūsu pretinieks — velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt.” (1. Pētera 5:8.) Savukārt apustulis Pāvils kristiešiem rakstīja par dēmoniem: ”Es negribu, ka jums būtu kopība ar ļauniem gariem. Jūs nevarat dzert tā Kunga kausu un ļauno garu kausu. Jūs nevarat būt tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki.” (1. Korintiešiem 10:20, 21.)
2 Kas ir Sātans Velns un viņa dēmoni? Kad un kā viņi ir radušies? Vai viņus ir radījis Dievs? Cik liela ir viņu vara pār cilvēkiem? Vai ir iespējams viņiem pretoties, un, ja ir iespējams, tad kā to darīt?
Kā ir radušies Sātans un dēmoni
3. Kā viens no Dieva eņģeļiem kļuva par Velnu un Sātanu?
3 Pašos cilvēces pirmsākumos, kad pirmie cilvēki dzīvoja Ēdenes dārzā, viens no eņģeļiem nolēma sacelties pret Dievu. Viņš nebija apmierināts ar savu vietu Dieva Jehovas debesu organizācijā, un tāpēc, kad bija radīti Ādams un Ieva, šim eņģelim radās doma, ka cilvēki varētu paklausīt un pielūgt viņu, nevis patieso Dievu. Saceldamies pret Dievu un pavedinādams pirmos cilvēkus uz grēcīgu rīcību, minētais eņģelis kļuva par Velnu un Sātanu. Vēlāk viņam pievienojās vēl citi eņģeļi. (1. Mozus 3:1—6; Romiešiem 5:12; Atklāsmes 12:9.)
4. Ko izdarīja daži eņģeļi pirms Noas dienu plūdiem?
4 Kā ir stāstīts Dieva iedvesmotajos Rakstos, kādu laiku pirms lielajiem Noas dienu plūdiem daži eņģeļi sāka parādīt interesi par sievietēm. Nepareizu nolūku vadīti, ”Dieva [debesu] dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie tās ņēma sev par sievām, kas tiem labāk patika”. Šajās pretdabiskajās savienībās dzima pēcnācēji, kas kļuva par milžiem. (1. Mozus 6:2—4.) Tādā veidā eņģeļi bija kļuvuši nepaklausīgi Dievam un bija pievienojušies Sātanam dumpī pret Jehovu.
5. Kas notika ar dumpiniekiem, kad Jehova izraisīja plūdus?
5 Kad Jehova izraisīja lielos plūdus, milži un viņu mātes gāja bojā. Turpretī dumpīgie eņģeļi bija spiesti atbrīvoties no fiziskā ķermeņa un atgriezties garīgajā sfērā. Taču viņi nevarēja atgūt pie Dieva ”savu augsto stāvokli” un tika ”ieslēgti [garīgā] tumsā”. (Jūdas 6; 2. Pētera 2:4.)
6. Kā dēmoni pieviļ cilvēkus?
6 Kopš ļaunie eņģeļi ir zaudējuši ”savu augsto stāvokli”, viņi ir dēmoni un darbojas Sātana ļaunajās interesēs. Kaut gan dēmoni vairs nespēj sev izveidot fizisku ķermeni, viņi spēj pavedināt gan vīriešus, gan sievietes uz dažādām perversām seksuālām darbībām. Tāpat dēmoni aktīvi pieviļ cilvēkus, izmantojot spiritismu, piemēram, vārdošanu, garu izsaukšanu un vudū. (5. Mozus 18:10—13; 2. Laiku 33:6.) Ļaunos eņģeļus gaida tāda pati nākotne kā Sātanu — mūžīga iznīcināšana. (Mateja 25:41; Atklāsmes 20:10.) Bet pagaidām mums nelokāmi tiem jāpretojas. Pārdomāsim, cik liela vara pieder Sātanam un kā mēs varam sekmīgi pretoties viņam un dēmoniem.
Cik liela vara pieder Sātanam?
7. Cik liela ir Sātana vara pār pasauli?
7 Visā vēstures gaitā Sātans ir apmelojis Jehovu. (Salamana Pamācības 27:11.) Viņa ietekmē ir nonākusi liela daļa cilvēku. Jāņa evaņģēlija 14. nodaļas 30. pantā Sātans tiek saukts par ”šīs pasaules valdnieku”. Šis fakts izskaidro, kāpēc Sātans varēja kārdināt Jēzu, piedāvājot viņam visu pasaules valstu ”varas pilnību un ..godību”. (Lūkas 4:5—7.) Apustulis Pāvils par Sātanu rakstīja: ”Ja mūsu evanģelijs ir aizsegts, tad tas ir aizsegts tiem, kas pazūd, kuriem šās pasaules dievs ir apstulbojis neticīgās sirdis, ka tiem nespīd Kristus godības evanģelija gaišums, kas ir Dieva attēls.” (2. Korintiešiem 4:3, 4.) Lai arī Sātans Velns ir ”melis un melu tēvs”, viņš izliekas par ”gaismas eņģeli”. (Jāņa 8:44; 2. Korintiešiem 11:14.) Sātana rīcībā ir gan vara, gan atbilstoši paņēmieni, lai ”apstulbotu” pasaules valdnieku un viņu pavalstnieku ”neticīgās sirdis”. Izplatīdams sagrozītu informāciju un reliģiskus maldus, Sātans pieviļ cilvēkus.
8. Ko no Bībeles vēl var uzzināt par Sātana ietekmi?
8 Par Sātana varu un ietekmi liecina arī kāds gadījums, kas risinājās pravieša Daniēla laikā, kādus piecsimt gadus pirms mūsu ēras. Jehova pie Daniēla bija sūtījis eņģeli ar uzmundrinājuma vēsti, bet eņģelis sastapās ar ”persiešu valsts sargeņģeļa” pretestību. Tas aizturēja uzticīgo eņģeli 21 dienu, kamēr ”Mihaēls, viens no galveniem sargeņģeļu priekšniekiem,” nāca viņam palīgā. Saistībā ar šo notikumu ir pieminēts arī ”Grieķijas sargeņģelis [dēmons]”. (Daniēla 10:12, 13, 20.) Atklāsmes grāmatas 13. nodaļas 1. un 2. pantā Sātans ir attēlots kā ”pūķis”, kas zvēram, tas ir, politiskajai sistēmai, dod ”savu spēku, savu troni un lielu varu”.
9. Pret ko kristiešiem jācīnās?
9 Nav grūti saprast, kāpēc apustulis Pāvils rakstīja: ”Ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.” (Efeziešiem 6:12.) Arī mūsdienās ļaunie gari Sātana vadībā nemanāmi ietekmē valstu vadītājus un cilvēkus kopumā, pamudinot tos uz nežēlīgiem noziegumiem — genocīdu, terorismu un slepkavībām. Noskaidrosim, kā mēs varam pretoties šīm varenajām garīgajām būtnēm.
Kā mēs varam aizsargāties
10., 11. Kā mēs varam pretoties Sātanam un viņa ļaunajiem eņģeļiem?
10 Lai pretotos Sātanam un viņa ļaunajiem eņģeļiem, mums nepietiek ar saviem spēkiem vien — ne fiziskajiem, ne garīgajiem. Tāpēc Pāvils mums iesaka: ”Topiet stipri savā Kungā un viņa varenajā spēkā.” Mums ir jāizmanto palīdzība, ko piedāvā Dievs. Pāvils turpinājumā paskaidro: ”Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. ..satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā, un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.” (Efeziešiem 6:10, 11, 13.)
11 Pāvils divas reizes atkārto, lai kristieši bruņojas ar ”visiem Dieva ieročiem”. No šiem vārdiem var secināt, ka mūsu attieksme nedrīkst būt pavirša un ka dēmonu uzbrukumiem ir jāpretojas visiem spēkiem. Kādi ir garīgie ieroči, kas kristiešiem ļauj sekmīgi pretoties dēmoniem?
”Visi Dieva ieroči”
12. Kā kristietis var apjozties ar patiesību?
12 Pāvils paskaidro: ”Stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās.” (Efeziešiem 6:14.) Pirmās divas garīgā bruņojuma daļas ir josta un bruņas. Karavīram bija cieši jāapjož josta, lai tā aizsargātu viņa gurnus un noturētu zobena svaru. Mums ir jāapjožas ar patiesību kā ar stingru jostu, lai mēs dzīvotu saskaņā ar to. Mēs varam pārdomāt: ”Vai es katru dienu lasu Bībeli pēc noteikta grafika? Vai to dara visi manas ģimenes locekļi? Vai mūsu ģimenē ir ierasts kopīgi apskatīt dienas pantu? Vai es sekoju līdzi Bībeles skaidrojumiem, kas ir doti ”uzticīgā un gudrā kalpa” publikācijās?” (Mateja 24:45.) Ja mēs varam atbildēt apstiprinoši, mēs cenšamies sekot Pāvila padomam. Neaizmirsīsim, ka mums ir pieejamas arī filmas video un DVD formātā, kas palīdz izprast Bībeles padomus. Cieši turēdamies pie patiesības, mēs varēsim pieņemt gudrus lēmumus un nenovērsīsimies no pareizā ceļa.
13. Kā mēs varam pasargāt savu simbolisko sirdi?
13 Krūšu bruņas sargāja karavīra sirdi un citus svarīgus orgānus. Kristietis var pasargāt savu simbolisko sirdi — savu iekšējo cilvēku —, ja attīsta mīlestību pret Dieva taisnīgumu un turas pie viņa noteiktajām taisnīguma normām. Šīs simboliskās bruņas mūs pasargā no nevērīgas attieksmes pret to, kas teikts Dieva Rakstos. Ja mēs ”ienīstam ļauno un mīlam labo”, mēs atturam ”savu kāju no ikviena ļauna soļa”. (Amosa 5:15; Psalms 119:101.)
14. Uz ko norāda vārdi ”kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evanģelijam”?
14 Romiešu karavīriem parasti bija ļoti labi apavi, kas bija piemēroti garajiem pārgājieniem pa Romas lielceļiem, kuri simtiem kilometru garumā caurvija Romas impēriju. Bet ko kristiešiem nozīmē vārdi ”kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evanģelijam”? (Efeziešiem 6:15.) Šie vārdi norāda uz kristiešu gatavību rīkoties. Mēs esam gatavi stāstīt labo vēsti par Dieva Valstību ikvienā piemērotā situācijā. (Romiešiem 10:13—15.) Aktīva dalība kristīgajā kalpošanā mūs sargā no ”velna viltībām”. (Efeziešiem 6:11.)
15. a) Kas norāda uz to, ka ticības vairogs ir ļoti svarīga bruņojuma daļa? b) Kādas ”ugunīgās bultas” var postoši ietekmēt mūsu ticību?
15 ”Bez visa tā [”Pār visām lietām”, LB-26] satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas,” mudina Pāvils. (Efeziešiem 6:16.) Vārdi ”pār visām lietām”, ar ko sākas aicinājums satvert ticības vairogu, norāda uz to, cik svarīga ir šī bruņojuma daļa. Mums nedrīkst trūkt ticības. Līdzīgi lielam vairogam tā sargā mūs no Sātana ”ugunīgajām bultām”. Mūsdienās šīs ”bultas” var būt asi apvainojumi, meli un puspatiesības, ko izplata pretinieki un atkritēji, kuri cenšas vājināt mūsu ticību. Šīs ”bultas” varētu būt arī materiālas dabas kārdinājumi. Ja kristietis tiem padodas, viņš var aizrauties ar jaunu mantu pirkšanu un varbūt pat cenšas neatpalikt no tiem cilvēkiem, kam patīk dzīvot ar vērienu. Varbūt šie cilvēki ir iegādājušies lielākas un ērtākas mājas un automašīnas vai arī mīl izrādīties ar dārgām rotaslietām un modernu apģērbu. Vienalga, kā rīkojas citi, mūsu ticībai jābūt tik stiprai, lai tā novērstu šīs ”ugunīgās bultas”. Kā mēs varam izveidot stipru ticību un to saglabāt? (1. Pētera 3:3—5; 1. Jāņa 2:15—17.)
16. Kas palīdz veidot stipru ticību?
16 Lai tuvotos Dievam, mums pašiem regulāri jāstudē Bībele un jāvēršas pie Dieva dziļās lūgšanās. Kad esam lūguši Jehovam stipru ticību, mums arī attiecīgi jārīkojas. Vai mēs katru nedēļu rūpīgi gatavojamies Sargtorņa sapulcei ar mērķi tajā piedalīties? Ja studēsim Bībeli un bībeliskas publikācijas, mūsu ticība būs stipra. (Ebrejiem 10:38, 39; 11:6.)
17. Kā mēs varam uzlikt ”pestīšanas bruņu cepuri”?
17 Pāvils pabeidz garīgā bruņojuma aprakstu ar padomu: ”Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un gara zobenu, tas ir Dieva vārdu.” (Efeziešiem 6:17.) Bruņu cepure sargāja karavīra galvu un smadzenes, tātad arī viņa spēju pieņemt lēmumus. Līdzīgi kristīgā cerība sargā mūsu prātu. (1. Tesaloniķiešiem 5:8.) Neļausim, ka mūsu prātu aizņemtu pasaulīgi mērķi un materiālistiski sapņi, sekosim Jēzus piemēram un pastāvīgi domāsim par cerību, ko mums ir devis Dievs. (Ebrejiem 12:2, JD.)
18. Kāpēc mēs nedrīkstam izturēties nevērīgi pret regulāru Bībeles lasīšanu?
18 Vēl viens ierocis pret Sātana un dēmonu ietekmi ir Dieva vārds jeb vēsts, kas ietverta Bībelē. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mēs nedrīkstam izturēties nevērīgi pret regulāru Bībeles lasīšanu. Labas Dieva Rakstu zināšanas mūs sargā no Sātana meliem un dēmonu propagandas, kā arī no atkritēju žultainajiem izteikumiem un sacerējumiem.
”Garā lūdziet Dievu ik brīdi”
19., 20. a) Kas gaida Sātanu un dēmonus? b) Kas mums dod garīgu spēku?
19 Pavisam drīz Sātana un dēmonu ietekmei, kā arī šai ļaunajai pasaulei pienāks gals. Sātans zina, ka viņam ”maz laika atlicis”. Viņš ir iededzies dusmās un karo ar tiem, kas ”tur Dieva baušļus un apliecina Jēzu”. (Atklāsmes 12:12, 17.) Pretošanās Sātanam un viņa dēmoniem ir dzīvības un nāves jautājums.
20 Būsim pateicīgi par atgādinājumu bruņoties ar ”visiem Dieva ieročiem”! Pabeidzis garīgā bruņojuma aprakstu, Pāvils skubina: ”Garā lūdziet Dievu ik brīdi, visādi viņu piesaucot un pielūdzot; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem.” (Efeziešiem 6:18.) Lūgšanas mums piešķir garīgu spēku un uztur mūs modrus. Uztversim nopietni Pāvila vārdus un lūgsim Dievu pastāvīgi, jo tas mums palīdzēs stāties pretī Sātanam un dēmoniem.
Ko jūs uzzinājāt?
• Kā ir radušies Sātans un dēmoni?
• Cik liela vara pieder Sātanam?
• Kā mēs varam aizsargāties pret Sātanu un dēmoniem?
• Kā mēs varam bruņoties ar ”visiem Dieva ieročiem”?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 26. lpp.]
”Dieva dēli vēroja.. cilvēku meitas”
[Attēls 28. lpp.]
Vai varat nosaukt sešas garīgā bruņojuma daļas?
[Attēli 29. lpp.]
Ko no šiem attēliem var mācīties par to, kā pretoties Sātanam un dēmoniem?