Paklausīsim gādīgajiem ganiem

”Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi.” (EBREJIEM 13:17.)

1., 2. No kādiem Bībeles pantiem var redzēt, ka Jehova un Jēzus ir gādīgi gani?

DIEVS JEHOVA un viņa Dēls Jēzus Kristus ir gādīgi gani. Jesaja pravietoja: ”Redziet, Dievs tas Kungs nāk ar lielu spēku, un Viņa elkonis dod tam uzvaru..! Kā gans Viņš ganīs savu ganāmo pulku. Viņš ņems jērus savās rokās un tos nesīs savā klēpī un sargās avju mātes.” (Jesajas 40:10, 11.)

² Jesajas pravietojums par atjaunošanu pirmo reizi piepildījās 537. gadā p.m.ē., kad ebreju atlikums atgriezās Jūdejā. (2. Laiku 36:22, 23.) Pravietojums piepildījās vēlreiz, kad lielākais Kīrs, Jēzus Kristus, atbrīvoja svaidīto atlikumu no ”lielās Bābeles”, — tas notika 1919. gadā. (Atklāsmes 18:2; Jesajas 44:28.) Jēzus ir Jehovas ”elkonis”, kas ”dod tam uzvaru”, pulcēdams kopā avis un maigi rūpēdamies par tām. Jēzus pats teica: ”Es esmu labais gans; es pazīstu savas avis, un manas avis mani pazīst.” (Jāņa 10:14.)

3. Kas liecina, ka Jehovam nav vienalga, kā citi izturas pret viņa avīm?

³ Jesajas grāmatas 40. nodaļas 10. un 11. pantā ietvertajā pravietojumā uzsvērts, ar kādu maigumu Jehova gādā par savu tautu. (Psalms 23:1—6.) Arī Jēzus, kalpodams uz zemes, izturējās pret saviem mācekļiem un cilvēkiem kopumā ar lielu mīlestību. (Mateja 11:28—30; Marka 6:34.) Gan Jehovam, gan Jēzum bija sāpīgi noraudzīties, cik cietsirdīgi rīkojās izraēliešu gani, proti, viņu vadoņi, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem pameta novārtā savus ganāmpulkus un izmantoja tos savā labā. (Ecēhiēla 34:2—10; Mateja 23:3, 4, 15.) Jehova apsolīja: ”Es nākšu savām avīm palīgā, lai tās nekļūst jums par laupījumu, un Es spriedīšu tiesu atsevišķu avju starpā. Es tām iecelšu vienu vienīgu ganu, kas tās ganīs, savu kalpu Dāvidu, viņš tās ganīs un būs viņu gans.” (Ecēhiēla 34:22, 23.) Pašreiz, beigu laikā, ”vienīgais gans” ir Jēzus Kristus, lielākais Dāvids, un Jehova viņu ir iecēlis pār visiem saviem kalpiem uz zemes — gan pār svaidītajiem  kristiešiem, gan ”citām avīm”. (Jāņa 10:16.)

Dāvanas draudzei

4., 5. a) Kādu dāvanu Jehova ir sagādājis saviem kalpiem uz zemes? b) Kādu dāvanu draudzei ir devis Jēzus?

⁴ Ieceldams pār saviem kalpiem uz zemes ”vienu vienīgu ganu”, Jēzu Kristu, Jehova ir sagādājis kristiešu draudzei vērtīgu dāvanu. Par to, ka būs šāds vadonis, kas pats atradīsies debesīs, bija pravietots Jesajas grāmatas 55. nodaļas 4. pantā: ”Redzi, Es viņu iecēlu tautām par liecinieku, par priekšnieku un pavēlnieku.” Gan svaidītie kristieši, gan ”lielā pulka” locekļi ir sapulcināti no visām tautībām, ciltīm, tautām un valodām. (Atklāsmes 5:9, 10; 7:9.) Viņi veido pasaules mēroga draudzi, ”vienu ganāmo pulku”, ko vada ”viens gans” — Jēzus Kristus.

⁵ Savukārt Jēzus ir devis vērtīgu dāvanu savai draudzei uz zemes. Viņš ir parūpējies, lai draudzei būtu uzticami gani, kas, tāpat kā Jehova un Jēzus, ar mīlestību gādātu par ganāmo pulku. Apustulis Pāvils par šo brīnišķīgo dāvanu rakstīja savā vēstulē kristiešiem Efesā: ””Uzkāpis augstumā, viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem.” Viņš arī devis citus par apustuļiem, citus par praviešiem, citus par evanģelistiem, citus par ganiem un mācītājiem, lai svētos sagatavotu kalpošanas darbam, Kristus miesai par stiprinājumu.” (Efeziešiem 4:8, 11, 12.)

6. Kā svaidītie pārraugi ir attēloti Atklāsmes grāmatas 1. nodaļas 16. un 20. pantā, un ko var teikt par vecākajiem, kas ir no citām avīm?

⁶ Šīs ”dāvanas cilvēkiem” ir pārraugi jeb vecākie, ko Jehova un viņa Dēls ar svētā gara starpniecību ieceļ, lai tie maigi rūpētos par avīm. (Apustuļu darbi 20:28, 29.) Sākotnēji visi šie pārraugi bija ar garu svaidīti kristieši. Atklāsmes grāmatas 1. nodaļas 16. un 20. pantā tie, kas bija vecākie svaidīto kristiešu draudzē, simboliski attēloti kā ”zvaigznes” un ”eņģeļi” Kristus labajā rokā jeb viņa pārraudzībā. Mūsdienās svaidīto pārraugu uz zemes kļūst arvien mazāk, tāpēc lielākā daļa vecāko kristiešu draudzēs ir no citām avīm. Tā kā viņus svētā gara vadībā ir iecēluši Vadošās padomes pārstāvji, arī par viņiem var teikt, ka viņi ir Labā Gana Jēzus Kristus labajā rokā, tas ir, darbojas viņa vadībā. (Jesajas 61:5, 6.) Visi draudžu vecākie pakļaujas Kristum, draudzes galvam, tāpēc mums ar viņiem cieši jāsadarbojas. (Kolosiešiem 1:18.)

 Paklausība un padevība

7. Kādu padomu apustulis Pāvils deva par to, kādai jābūt mūsu attieksmei pret kristiešiem, kam ir uzticēts pārrauga amats?

⁷ Mūsu debesu gani, Dievs Jehova un Jēzus Kristus, vēlas, lai mēs paklausītu un būtu padevīgi ganiem, kam viņi ir uzticējuši atbildību draudzē. (1. Pētera 5:5.) Apustulis Pāvils rakstīja Dieva iedvesmotus vārdus: ”Pieminiet savus vadītājus, kas jums Dieva vārdu runājuši; vērodami viņu dzīves galu [”dzīves veidu”, JDV], sekojiet viņu ticībai! Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība, lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebrejiem 13:7, 17.)

8. Ko Pāvils aicina vērot, un kādā ziņā mums jābūt paklausīgiem?

⁸ Pāvils mūs aicina uzmanīgi vērot vecāko dzīvesveidu un sekot viņu ticības piemēram. Viņš arī raksta, ka mums jāpaklausa šo brāļu norādījumiem un jābūt padevīgiem. Kā atzīmē Bībeles speciālists R. Franss, grieķu valodas vārds, kas tulkots ”paklausait”, ir nevis ”vārds, ar ko parasti apzīmē paklausību, bet cits vārds, kas burtiski nozīmē ”tikt pārliecinātam”, tātad runa ir par labprātīgu pakļaušanos vadībai”. Mēs paklausām vecākajiem ne tikai tāpēc, ka to pieprasa Dieva Raksti, bet arī tāpēc, ka esam pārliecināti — viņi no sirds darbojas draudzes interesēs un vēlas mums palīdzēt. Ja labprāt pakļausimies viņu vadībai, mums pašiem būs prieks.

9. Kāpēc ir jābūt ne tikai paklausīgiem, bet arī padevīgiem?

⁹ Bet ja nu mēs kādā situācijā neesam pārliecināti, ka vecākie rīkojas tā, kā būtu vispareizāk? Tad mums ir vajadzīga padevība. Ir viegli paklausīt, ja viss ir skaidrs un mēs piekrītam vecāko viedoklim, bet patiesa padevība izpaužas, ja mēs pakļaujamies arī tad, kad nesaprotam, kāpēc ir doti konkrētie norādījumi. Tieši tā reiz rīkojās Pēteris, kas vēlāk kļuva par apustuli. (Lūkas 5:4, 5.)

Četri iemesli pakļauties pārraugiem

10., 11. Kā vecākie ”Dieva vārdu runāja” pirmajā gadsimtā, un kā viņi to dara tagad?

¹⁰ Vēstulē ebrejiem, 13. nodaļas 7. un 17. pantā, kas jau tika citēti, apustulis Pāvils min četrus iemeslus, kāpēc vecākajiem pienākas paklausība un padevība. Pirmais iemesls ir tas, ka viņi mums ir ”Dieva vārdu runājuši”. Atcerēsimies, ka ”dāvanas”, ko Jēzus ir devis draudzei, ir domātas, ”lai svētos sagatavotu”. (Efeziešiem 4:11, 12.) Grieķu valodas vārds, kas šeit tulkots ar vārdu ”sagatavot”, nozīmē ”labot, koriģēt”. Jēzus laboja pirmā gadsimta kristiešu domāšanu un rīcību ar uzticamu ganu palīdzību, un daži no tiem pat sarakstīja Dieva iedvesmotas vēstules draudzēm. Ar garu svaidītie pārraugi Jēzum bija ļoti noderīgi, lai vadītu un uzmundrinātu agrīnos kristiešus. (1. Korintiešiem 16:15—18; 2. Timotejam 2:2; Titam 1:5.)

¹¹ Mūsdienās Jēzus vada draudzi, izmantojot ”uzticīgo un gudro kalpu”, ko pārstāv Vadošā padome un tās ieceltie vecākie. (Mateja 24:45.) Aiz cieņas pret ”augsto ganu” Jēzu Kristu mums jāuzklausa Pāvila padoms: ”Atzīstiet tos, kas jūsu labā strādā, kas ir jūsu priekšnieki tā Kunga draudzē un kas jūs pamāca.” (1. Pētera 5:4; 1. Tesaloniķiešiem 5:12; 1. Timotejam 5:17.)

12. Kā vecākie ”ir nomodā par [mūsu] dvēselēm”?

¹² Otrs iemesls, kāpēc jāpakļaujas vecākajiem, ir tas, ka ”viņi ir nomodā par [mūsu] dvēselēm”. Ja vecākie mūsu attieksmē vai rīcībā ievēro kaut ko tādu, kas varētu  apdraudēt mūsu garīgumu, viņi labprāt dod noderīgus padomus, lai atgrieztu mūs uz pareiza ceļa. (Galatiešiem 6:1.) Grieķu valodas vārds, kas iztulkots ”nomodā”, ”liek domāt par ganu, kas nemitīgi saglabā modrību”, norāda kāds Bībeles komentētājs. Vecākie ne vien saglabā garīgu modrību, bet reizēm pat naktīs nevar iemigt, jo raizējas par to, kā mums klājas garīgā ziņā. Tāpēc mums, protams, visādi jāatbalsta šie gādīgie gani, kas no sirds cenšas līdzināties Jēzum Kristum, ”lielajam avju ganam”. (Ebrejiem 13:20.)

13. Kāda atbildība ir draudzes pārraugiem, un par ko ir atbildīgi visi kristieši?

¹³ Trešais iemesls no sirds pakļauties vecākajiem ir tāds, ka viņi ir nomodā par mums ”kā tādi, kam būs jādod atbildība”. Šie brāļi patur prātā, ka viņi ir pakļauti debesu ganiem — Dievam Jehovam un Jēzum Kristum. (Ecēhiēla 34:22—24.) Avis pieder Jehovam, jo viņš tās ”pats ar savām [”sava Dēla”, NW] asinīm ieguvis par īpašumu”. Jehova prasa, lai pārraugi izturētos pret viņa ganāmo pulku saudzīgi, un pārraugiem par to būs ”jādod atbildība” Jehovam. (Apustuļu darbi 20:28, 29.) Mēs visi esam atbildīgi Jehovam par to, kā mēs atsaucamies uz viņa vadību. (Romiešiem 14:10—12.) Turklāt, ja paklausām vecākajiem, mēs apliecinām, ka pakļaujamies draudzes galvam Kristum. (Kolosiešiem 2:19.)

14. Kādā gadījumā vecākie pildītu savus pienākumus ”nopūzdamies”, un kas tāpēc varētu notikt?

¹⁴ Pāvils minēja arī ceturto iemeslu, kāpēc mums pazemīgi jāpakļaujas vecākajiem. Viņš rakstīja: ”Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi.” (Ebrejiem 13:17.) Kristiešu vecākajiem ir jāmāca draudze, jāveic ganu darbs, jāuzņemas vadība sludināšanā, jārūpējas par ģimeni, kā arī jārisina problēmas draudzē, un pildīt šos nopietnos pienākumus nav viegli. (2. Korintiešiem 11:28, 29.) Ja mēs nebūtu gatavi pakļauties viņu vadībai, viņi varētu justies tā, it kā plecos gultu smaga nasta, kas liek  ”nopūsties”. Ja kāds negrib sadarboties ar vecākajiem, tas nav patīkami Jehovam un nāk par sliktu cilvēkam pašam. Turpretī tad, ja izturamies pret vecākajiem ar cieņu un labprāt sadarbojamies ar viņiem, vecākie var pildīt savus pienākumus ar prieku, un tas veicina visu draudzes locekļu vienotību un prieku Valstības sludināšanā. (Romiešiem 15:5, 6.)

Kā apliecināt padevību

15. Kā mēs varam apliecināt savu paklausību un padevību vecākajiem?

¹⁵ Iespējas atbalstīt draudzes pārraugus ir ļoti dažādas. Varbūt vecākie, pielāgojoties jauniem apstākļiem sludināšanas teritorijā, ir ieplānojuši sludināšanas sapulces tādās dienās un tādā laikā, ka mums jāmaina ierastā dienas kārtība. Ja tā ir, centīsimies tik un tā iespēju robežās apmeklēt šīs sapulces, jo tā varam saņemt negaidītas svētības. Varbūt mūsu grāmatstudijas grupu apmeklē kalpošanas pārraugs? Ieplānosim tajā nedēļā aktīvi piedalīties sludināšanā. Vai mēs esam saņēmuši uzdevumu teokrātiskās kalpošanas skolā? Tad mums rūpīgi jāsagatavojas un noteikti jāapmeklē attiecīgā sapulce. Vai grāmatstudijas grupas pārraugs ir paziņojis, ka mūsu grupai ir kārta uzkopt Valstības zāli? Piedalīsimies šajā darbā, cik to ļauj mūsu veselība un spēki. Šajos un daudzos citos veidos ir iespējams apliecināt, ka esam padevīgi brāļiem, kam Jehova un viņa Dēls ir uzticējuši rūpēties par ganāmo pulku.

16. Kāpēc mēs nedrīkstam būt nepaklausīgi pat tad, ja kāds vecākais nerīkojas saskaņā ar norādījumiem?

¹⁶ Reizēm var gadīties, ka vecākais kaut ko nedara saskaņā ar uzticīgā kalpa grupas un Vadošās padomes norādījumiem. Ja šis brālis turpinās tā rīkoties, viņam par to būs jāatbild Jehovas priekšā, kurš ir mūsu ”dvēseļu gans un sargs”. (1. Pētera 2:25.) Tomēr, lai cik nepareizi rīkotos kāds vecākais, tas neattaisno nepaklausību no mūsu puses. Jehova nesvētī nepaklausību un dumpīgumu. (4. Mozus 12:1, 2, 9—11.)

Jehova svētī labprātīgu garu

17. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret pārraugiem?

¹⁷ Dievs Jehova zina, ka vīrieši, ko viņš ir iecēlis par pārraugiem, ir nepilnīgi cilvēki. Tomēr ar šo cilvēku un svētā gara palīdzību viņš rūpējas par savu tautu uz zemes. Par vecākajiem — un par mums visiem — var teikt, ka ”spēka pārpilnība [ir] no Dieva, un ne no mums”. (2. Korintiešiem 4:7.) Mums jāpateicas Jehovam par to, ko ar viņa atbalstu paveic vecākie, un labprāt jāsadarbojas ar šiem brāļiem.

18. Ko mēs varam apliecināt, pakļaudamies vecākajiem?

¹⁸ Vecākie no sirds cenšas atbilst vārdiem, ar kuriem Jehova pats raksturoja ganus, kas pēdējās dienās tiks iecelti pār viņa ganāmo pulku: ”Es jums došu ganus pēc mana prāta, kas jūs ganīs ar saprātu un gudrību.” (Jeremijas 3:15.) Vecākie veic nenovērtējamu darbu, mācot un sargājot Jehovas avis. Arī turpmāk augstu vērtēsim viņu pūles, atbalstīsim viņus un būsim paklausīgi un padevīgi. Tā rīkodamies, mēs varēsim apliecināt pateicību mūsu ganiem debesīs — Dievam Jehovam un Jēzum Kristum.

Atkārtojums

• Kā Jehova un Jēzus Kristus ir apliecinājuši, ka viņi ir gādīgi gani?

• Kāpēc mums jābūt ne tikai paklausīgiem, bet arī padevīgiem?

• Kā mēs varam apliecināt savu padevību?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 27. lpp.]

Kristiešu draudzes vecākie pakļaujas Kristus vadībai

[Attēli 29. lpp.]

Ir ļoti daudz iespēju apliecināt padevību Jehovas ieceltajiem ganiem