Kad cerības nepiepildās

VILŠANĀS sajūta var rasties ikvienā laulībā, pat ja pirms apprecēšanās nākamie dzīvesbiedri šķiet ļoti saderīgi. Bet kā gan divi cilvēki, kas pirms laulības noslēgšanas liekas kā radīti viens otram, vēlāk izrādās tik atšķirīgi?

Bībelē sacīts, ka tiem, kas stājas laulībā, būs ”miesas bēdas”. (1. Korintiešiem 7:28.) Bieži vien šādu grūtību cēlonis ir cilvēku nepilnība. (Romiešiem 3:23.) Turklāt pastāv iespēja, ka viens vai abi dzīvesbiedri neievēro Bībeles principus. (Jesajas 48:17, 18.) Taču reizēm gadās, ka vai nu vīrietis, vai sieviete apprecoties lolo nereālistiskas cerības. Šādā gadījumā ar laiku rodas domstarpības, kas var kļūt par cēloni nopietnām problēmām laulībā.

Nereālistiskas cerības

Lielākā daļa cilvēku stājas laulībā ar noteiktām cerībām. Ja arī jūs esat nodibinājuši ģimeni, centieties atsaukt atmiņā, par kādu dzīvi jūs sapņojāt. Vai jūsu laulība ir tāda, kādu jūs to bijāt iztēlojušies? Ja tā nav, nebūtu uzreiz jānospriež, ka tur neko nevar darīt. Izmantojot Bībeles principus, situāciju ir iespējams labot. * (2. Timotejam 3:16.) Bet vispirms būtu labi izvērtēt tās cerības, kādas jums varbūt bija saistībā ar laulību.

Piemēram, daži gaida, ka laulības dzīve būs romantikas pilna un līdzināsies pasakai. Citi cer, ka viņi ar dzīvesbiedru pavadīs kopā lielāko daļu laika un jebkuras domstarpības risinās mierīgi, kā nobriedušām personībām pienākas. Daudzi uzskata, ka apprecoties vairs nevajadzēs savaldīt savas seksuālās tieksmes. Tā kā visas šīs cerības kaut kādā mērā ir nereālistiskas, tās var izraisīt vilšanos. (1. Mozus 3:16.)

Vēl viens izplatīts nereālistisks priekšstats ir tāds, ka laulība pati par sevi padara cilvēku laimīgu. Protams, dzīve kopā ar uzticamu biedru var dāvāt daudz prieka. (Salamana Pamācības 18:22; 31:10; Salamans Mācītājs 4:9.) Bet vai var gaidīt, ka laulība būs brīnumlīdzeklis pret visām problēmām? Tos, kas tā domā, gaida rūgta vilšanās.

Neizteiktas cerības

Ne visas cerības ir nereālistiskas. Daudzkārt tas, ko dzīvesbiedri gaida, ir saistīts ar gluži pamatotām vēlmēm. Tomēr arī šādos gadījumos var rasties problēmas. ”Pie manis nāk pāri, kas jūt aizvainojumu viens pret otru, jo viens no viņiem gaida, ka tiks apmierinātas kādas viņa vēlmes, bet otrs  par tām pat nenojauš,” izsakās kāds laulību konsultants. Lai saprastu, kā tas var notikt, iedomāsimies kādu situāciju.

Marta apprecas ar Andreju, kas dzīvo citā pilsētā. Jau pirms apprecēšanās Marta saprata, ka pārcelšanās uz citu dzīves vietu būs saistīta ar zināmām grūtībām, jo īpaši tāpēc, ka viņa pēc dabas ir kautrīga. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka Andrejs viņai palīdzēs iejusties jaunajā vietā. Piemēram, Marta gaida, ka vīrs atradīsies viņai līdzās un iepazīstinās viņu ar saviem draugiem un paziņām. Tomēr tā nenotiek. Andrejs aizrautīgi sarunājas ar saviem daudzajiem paziņām, atstādams Martu vienu. Viņa jūtas vientuļa un pamesta. ”Kā gan Andrejs var būt tik neiejūtīgs?” viņa domā.

Vai Marta gaida kaut ko nereālistisku? Tā nevar teikt. Viņa vienkārši vēlas, lai vīrs viņai palīdzētu iejusties jaunajos apstākļos. Marta ir kautrīga, un tikšanās ar tik daudziem nepazīstamiem cilvēkiem viņai rada spriedzi. Tomēr Marta ne reizi nav to pateikusi Andrejam, tāpēc viņš nezina, kā sieva jūtas. Kas notiks, ja šāda situācija turpināsies? Martas aizvainojums varētu augt, un ar laiku viņa varētu sākt domāt, ka vīram ir pilnīgi vienalga, kā viņa jūtas.

Iespējams, arī jums palaikam ir gadījies izjust vilšanos un neapmierinātību, kad jums ir šķitis, ka dzīvesbiedrs neņem vērā jūsu vajadzības. Kā rīkoties šādos gadījumos?

Izrunājieties

Cerības, kas nepiepildās, ”grauž sirdi”. (Salamana Pamācības 13:12.) Tomēr ir kaut kas, ko šādā situācijā var darīt. ”Gudrā sirds liek tam prātīgi runāt, un viņa lūpas  spēj pārliecināt,” teikts kādā Bībeles sakāmvārdā. (Salamana Pamācības 16:23, VDP.) Ja jums ir kādas pamatotas vēlmes, kas netiek apmierinātas, izrunājieties ar dzīvesbiedru.

Centieties izvēlēties īsto laiku un piemērotus apstākļus, kad runāt, un pareizos vārdus, ar kuriem izteikt savas raizes. (Salamana Pamācības 25:11.) Runājiet mierīgi un ar cieņu pret otru cilvēku. Paturiet prātā, ka jūsu mērķis ir nevis apsūdzēt dzīvesbiedru, bet gan pastāstīt viņam, ko jūs sagaidāt un kā jūtaties. (Salamana Pamācības 15:1.)

Kāpēc tas būtu jādara? Vai gan iejūtīgam dzīvesbiedram nebūtu bez teikšanas jāsaprot, ko jūs vēlaties? Visticamāk, jūsu dzīvesbiedrs labprāt ņemtu vērā jūsu vajadzības, bet, tā kā viņš uz lietām raugās atšķirīgi, viņš nespēj pilnībā saprast jūsu viedokli, kamēr jūs viņam to nepaskaidrojat. Tas, ka reizēm rodas nepieciešamība otram paskaidrot, ko jūs vēlaties vai kas jums vajadzīgs, nebūt nenozīmē, ka jūsu laulība ir neveiksmīga vai arī ka jums ir neiejūtīgs dzīvesbiedrs.

Tāpēc nevilcinieties izrunāties ar dzīvesbiedru. Piemēram, iepriekš aprakstītajā situācijā Marta būtu varējusi Andrejam teikt: ”Man jāatzīst, ka, satiekot tik daudz jaunu paziņu, es jūtos mazliet samulsusi. Vai līdz tam laikam, kad es jutīšos brīvāk, tu man nevarētu palīdzēt iepazīties ar citiem?”

 Esiet ”čakli klausīties”

Tagad mēģiniet iedomāties situāciju no otras puses. Iedomājieties, ka dzīvesbiedrs vēršas pie jums, juzdamies sāpināts par to, ka jūs neīstenojat kādas no viņa pamatotajām cerībām. Ja tā notiek, klausieties, ko dzīvesbiedrs jums saka! Centieties neaizstāvēties, bet būt ”čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties”. (Jēkaba 1:19; Salamana Pamācības 18:13.) Apustulis Pāvils kristiešus mudināja: ”Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu!” (1. Korintiešiem 10:24.)

Jūs varat to darīt, mēģinot iztēloties sevi dzīvesbiedra vietā. Bībele mudina: ”Vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievieti,” — jeb, kā teikts Dž. Filipsa angļu valodas Bībeles tulkojumā: ”Vīri, centieties saprast savas sievas.” (1. Pētera 3:7.) Protams, arī sievai būtu jācenšas saprast vīru.

Paturiet prātā: lai arī cik saderīgi jūs ar dzīvesbiedru būtu, jums nebūs pilnīgi vienāds viedoklis visos jautājumos. (Skat. informāciju ”Viena ainava, atšķirīgs skatījums”.) Un patiesībā tas ir labi, jo dažkārt ir ļoti noderīgi paraudzīties uz kādu jautājumu arī no citas puses. Laulībā dzīvesbiedri ienāk katrs ar savām cerībām, kas atkarīgas no ģimenes un vides, kādā viņi auguši. Tāpēc, pat ja vīrs un sieva dziļi mīl viens otru, katram no viņiem var būt savi priekšstati dažādos jautājumos.

Piemēram, kristīgi dzīvesbiedri droši vien labi zina Bībelē minēto vadības principu. (Efeziešiem 5:22, 23.) Taču kā jūsu ģimenē tiks īstenota vadība un kā tiks parādīta pakļaušanās ģimenes galvam? Vai jūs abi ņemat vērā šo Bībeles principu un no visas sirds cenšaties to ievērot?

Jums var būt atšķirīgi viedokļi arī par dažādiem ikdienas jautājumiem. Kuram jāveic noteikti mājas pienākumi? Cik daudz laika būtu jāpavada kopā ar radiniekiem, un kad tas būtu jādara? Kā kristīgi dzīvesbiedri var parādīt, ka Dieva Valstība viņu dzīvē ir galvenajā vietā? (Mateja 6:33.) Runājot par naudu, jāatzīst, ka ir viegli iekļūt parādos, tāpēc ir vērts būt taupīgiem un saimnieciskiem. Bet ko īsti nozīmē būt saimnieciskiem un taupīgiem? Šādus jautājumus noteikti ir vērts pārrunāt, darot to atklāti un ar cieņu pret otra viedokli.

Šādas sarunas palīdzēs vairot saskaņu ģimenē, pat ja kādas no cerībām vēl joprojām nav īstenojušās. Tā jūs labāk spēsiet ievērot apustuļa Pāvila padomu: ”Cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru.” (Kolosiešiem 3:13.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 10. lpp.]

VIENA AINAVA, ATŠĶIRĪGS SKATĪJUMS

”Iedomājieties pulciņu tūristu, kuri vēro gleznainu ainavu. Kaut arī visi raugās uz vienu un to pašu dabas objektu, katrs no viņiem to redz citādi. Kāpēc tā ir? Tāpēc, ka katrs raugās uz ainavu no cita skatu punkta. Nav divu personu, kas stāvētu vienā un tajā pašā vietā. Turklāt ne visi raugās uz vienu un to pašu ainavas fragmentu. Katrs pievērš uzmanību kādai citai detaļai, kas viņu īpaši ieinteresējusi. Kaut kas līdzīgs notiek arī laulībā. Pat ja abi dzīvesbiedri ir ļoti saderīgi, viņiem nebūs pilnīgi vienāds skatījums uz visiem jautājumiem. [..] Domu apmaiņa sevī ietver centienus pārvarēt atšķirības un veidot saskanīgas attiecības. Tāpēc ir jāatvēl laiks sarunām.” (Sargtornis, 1993. gada 1. augusta numurs, 4. lappuse; angļu un krievu val.)

[Papildmateriāls 11. lpp.]

DAŽI IETEIKUMI

• Pārdomājiet, ko jūs gaidāt no dzīvesbiedra. Vai jūsu cerības ir reālistiskas? Vai jūs gaidāt no dzīvesbiedra vairāk, nekā būtu saprātīgi? (Filipiešiem 2:4.)

• Centieties atbrīvoties no nereālistiskām cerībām. Piemēram, negaidiet, ka jums nekad nebūs nekādu nesaskaņu, bet gan apņemieties, ka centīsieties risināt domstarpības mierīgi. (Efeziešiem 4:32.)

• Pārrunājiet, ko jūs viens no otra gaidāt. Atklātas sarunas palīdz iemācīties, kā parādīt mīlestību un cieņu vienam pret otru. (Efeziešiem 5:33.)

[Attēls 9. lpp.]

Esiet ”čakls klausīties”, kad otrs stāsta par savām raizēm