Lai draudze cildina Jehovu!
Lai draudze cildina Jehovu!
”Es sludināšu tavu vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū tev dziedāšu slavas dziesmas.” (EBREJIEM 2:12.)
1., 2. Ko var rast draudzē, un kāds ir tās pastāvēšanas galvenais mērķis?
VISOS LAIKOS cilvēki ir meklējuši atbalstu un drošības sajūtu savā ģimenē. Taču, kā var redzēt no Bībeles, pastāv vēl kādas ģimeniskas attiecības, kurās daudzi cilvēki visā pasaulē ir raduši īpašu atbalstu un drošības sajūtu. Runa ir par kristiešu draudzi. Vienalga, vai mēs saņemam sirsnīgu atbalstu savā ģimenē vai ne, mums visiem augstu jāvērtē tas, ko Dievs ir sagādājis ar kristiešu draudzes starpniecību. Ja jūs jau piederat pie Jehovas liecinieku draudzes, jūs, visticamāk, no savas pieredzes varat apliecināt, ka tajā valda sirsnība un miers.
2 Draudze ir kaut kas vairāk nekā vienkārši cilvēku kopums, sabiedriska organizācija vai klubs, kurā ir apvienojušies cilvēki ar līdzīgām interesēm un nodarbošanos. Draudzes pastāvēšanas galvenais mērķis ir cildināt Dievu Jehovu. Psalmu grāmata liecina, ka tā ir bijis jau kopš sirmas senatnes. 35. psalma 18. pantā ir lasāms: ”Es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu.” Savukārt 107. psalma 31. un 32. pantā izskan aicinājums: ”Viņi lai pateicas tam Kungam par Viņa žēlastību un par Viņa brīnuma darbiem, ko Viņš dara cilvēku bērniem, viņi lai cildina Viņu tautas draudzē!”
3. Ko par draudzi rakstīja Pāvils?
3 Kristiešu apustulis Pāvils norādīja uz vēl kādu svarīgu draudzes uzdevumu, kad rakstīja par ”Dieva namu, kas ir dzīvā Dieva draudze, patiesības balsts un pamats”. (1. Timotejam 3:15.) Par kādu draudzi Pāvils runāja? Kā Bībelē ir lietots vārds ”draudze”? Kāda nozīme ir draudzei, ja domājam par mūsu dzīvi un nākotnes izredzēm? Vispirms pievērsīsim uzmanību, kā Dieva Rakstos ir lietots vārds ”draudze”.
4. Uz ko visbiežāk vārds ”draudze” ir attiecināts Ebreju rakstos?
4 Senebreju valodas vārds, kas bieži tulkots ”draudze”, ir atvasināts no darbības vārda saknes ar nozīmi ”sasaukt, sapulcināt”. (5. Mozus 4:10; 9:10.) Psalmos šis senebreju vārds ir attiecināts uz eņģeļiem debesīs, un vienā no psalmiem ir minēta pat ”ļaundarītāju draudze”. (Psalms 26:5, LB-26; 89:6—8.) Tomēr visbiežāk šis vārds Ebreju rakstos ir attiecināts uz izraēliešiem. Dievs pavēstīja, ka Jēkabs kļūs par ”lielu tautu kopu” jeb draudzi, un tā arī notika. (1. Mozus 28:3; 35:11; 48:4.) Izraēlieši bija izraudzīti, lai veidotu ”tā Kunga draudzi” jeb ”Dieva draudzi”. (4. Mozus 20:4; Nehemijas 13:1; Jozuas 8:35; 1. Samuēla 17:47; Mihas 2:5.)
5. Kāds grieķu valodas vārds parasti ir tulkots ”draudze”, un uz ko tas var attiekties?
5 Senebreju vārdam atbilstošais grieķu vārds ir ekklēsia, kas cēlies no diviem vārdiem — ”ārā” un ”saukt”. Šis vārds var attiekties vienkārši uz kādu ļaužu grupu, kas ir sanākusi kopā. Piemēram, ar šo vārdu ir apzīmēta sapulce, kuru Efesā bija sasaucis Demetrijs, lai vērstos pret Pāvilu. (Apustuļu darbi 19:32, 39, 40.) Taču parasti Bībelē šis vārds attiecas uz kristiešu draudzi. Lai gan dažos Bībeles izdevumos tas ir tulkots ar vārdu ”baznīca”, šis grieķu vārds, kā norādīts kādā Bībeles vārdnīcā, ”nekad.. neapzīmē celtni, kurā kristieši pulcējās, lai pielūgtu Dievu”. (The Imperial Bible-Dictionary.) Tomēr ir interesanti, ka Kristiešu grieķu rakstos vārdam ”draudze” var saskatīt vismaz četras nozīmes.
Dieva draudze, ko veido svaidītie kristieši
6. Ko draudzes vidū darīja gan Dāvids, gan Jēzus?
6 Attiecinādams Dāvida vārdus no 22. psalma 23. panta uz Jēzu, apustulis Pāvils rakstīja: ””Es sludināšu tavu vārdu saviem brāļiem, draudzes vidū tev dziedāšu slavas dziesmas.” Tāpēc [Jēzum] visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai pār tiem varētu iežēloties un būtu uzticams augstais priesteris Dieva priekšā.” (Ebrejiem 2:12, 17.) Dāvids bija slavējis Dievu seno izraēliešu draudzes vidū. (Psalms 40:10, LB-65r.) Bet par kādu draudzi Pāvils runāja, sacīdams, ka Jēzus ”draudzes vidū” slavēja Dievu?
7. Kādā nozīmē pirmām kārtām vārds ”draudze” ir lietots Kristiešu grieķu rakstos?
7 Vēstulē ebrejiem, 2. nodaļas 12. un 17. pantā, ir atklāta nozīmīga informācija. No šiem pantiem ir skaidrs, ka Kristus piederēja pie draudzes, kurā viņš sludināja Dieva vārdu saviem brāļiem. Kas ir šie brāļi? Tie ir cilvēki, kas veido daļu no ”Ābrahāma dzimuma”, — ar garu svaidītie Kristus brāļi, ”debesu aicinājuma dalībnieki”. (Ebrejiem 2:16—3:1, LB-65r; Mateja 25:40.) Tātad Kristiešu grieķu rakstos vārds ”draudze” pirmām kārtām apzīmē ar garu svaidīto Kristus sekotāju grupu. 144 tūkstoši svaidīto kristiešu veido ”debesīs pierakstīto pirmdzimušo draudzi”. (Ebrejiem 12:23.)
8. Kā Jēzus norādīja, ka tiks izveidota kristiešu draudze?
8 Jēzus bija norādījis, ka šāda kristiešu draudze tiks izveidota. Apmēram gadu pirms savas nāves viņš teica vienam no apustuļiem: ”Tu esi Pēteris, un uz šās klints es gribu celt savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mateja 16:18.) Gan Pēteris, gan vēlāk arī Pāvils pareizi saprata, ka minētā klints bija Jēzus pats. Pēteris rakstīja, ka tie, no kuriem kā ”dzīviem akmeņiem” uz šīs klints jeb Kristus tiek celts garīgs nams, ir ”Dieva īpašums, lai.. paustu tā varenos darbus”, kas viņus ir aicinājis. (1. Pētera 2:4—9; Psalms 118:22; Jesajas 8:14; 1. Korintiešiem 10:1—4.)
9. Kad tika nodibināta Dieva draudze?
9 Kad kristiešu draudze, ”Dieva īpašums”, tika nodibināta? Tas notika 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos, kad Dievs izlēja savu svēto garu pār mācekļiem, kas bija sapulcējušies Jeruzalemē. Vēlāk tajā pašā dienā Pēteris teica spēcīgu runu sanākušajiem ebrejiem un prozelītiem. Pētera stāstītais par Jēzus nāvi daudzus dziļi ietekmēja, un viņi nožēloja grēkus un kristījās. Kā var lasīt vēsturiskajā aprakstā, šādu cilvēku bija trīs tūkstoši, un viņi visi kļuva par daļu no jaunās, augošās Dieva draudzes. (Apustuļu darbi 2:1—4, 14, 37—47.) Dieva draudze strauji auga, jo aizvien vairāk un vairāk ebreju un prozelītu atzina faktu, ka miesīgais Izraēls vairs nav Dieva draudze un ka par patieso Dieva draudzi ir kļuvuši svaidītie kristieši, kas veido garīgu tautu, ”Dieva Israēlu”. (Galatiešiem 6:16; Apustuļu darbi 20:28.)
10. Par ko ir iecelts Jēzus?
10 Bībelē Jēzus bieži tiek nodalīts no svaidītajiem kristiešiem, piemēram, tādā vārdu savienojumā kā ”Kristus un draudze”. Jēzus ir svaidīto kristiešu draudzes galva. Pāvils rakstīja, ka Dievs ”visās lietās iecēlis [Jēzu] par galvu draudzei, kas ir viņa miesa”. (Efeziešiem 1:22, 23; 5:23, 32; Kolosiešiem 1:18, 24.) Mūsdienās uz zemes ir palikuši tikai nedaudzi šīs draudzes locekļi. Nav šaubu, ka Jēzus Kristus, svaidīto kristiešu galva, viņus mīl. Vēstulē efeziešiem, 5. nodaļas 25. pantā, ir stāstīts par Jēzus attieksmi pret viņiem: ”Kristus ir mīlējis savu draudzi, pats nododamies viņas labā.” Jēzus mīl svaidītos kristiešus, jo viņi dedzīgi nes Dievam ”slavas upuri”, tas ir, ”lūpu augli, kas viņa vārdu slavē”, gluži tāpat kā to darīja pats Jēzus, kad dzīvoja uz zemes. (Ebrejiem 13:15.)
Citas vārda ”draudze” nozīmes
11. Kāda ir otrā nozīme, kurā lietots vārds ”draudze” Kristiešu grieķu rakstos?
11 Reizēm vārds ”draudze” Bībelē ir lietots šaurākā nozīmē un neattiecas uz visiem 144 tūkstošiem svaidīto kristiešu, kas veido ”Dieva draudzi”. Piemēram, kādai kristiešu grupai Pāvils rakstīja: ”Neesiet par klupšanu nedz jūdiem, nedz grieķiem, nedz Dieva draudzei.” (1. Korintiešiem 10:32, JDV.) Ja kāds kristietis senajā Korintā rīkojās nepareizi, viņš kādam varēja kļūt par klupšanas iemeslu. Bet vai viņš ar savu nepareizo rīcību varēja paklupināt pilnīgi visus grieķus, jūdus un svaidītos kristiešus, kas ir dzīvojuši no tā laika līdz pat mūsdienām? Tas nav iespējams. Līdz ar to šķiet loģiski secināt, ka šajā pantā vārdi ”Dieva draudze” apzīmē kristiešus, kas dzīvo noteiktā laika posmā. Tāpēc var runāt par to, ka Dievs vada, atbalsta un svētī draudzi, proti, visus kristiešus, kas dzīvo vienā laika periodā. Tāpat var runāt par mieru un saskaņu, kas mūsdienās valda Dieva draudzē, tas ir, visā kristiešu saimē.
12. Kādā nozīmē vēl Bībelē ir lietots vārds ”draudze”?
12 Trešā nozīme, kādā Bībelē izmantots vārds ”draudze”, attiecas uz visiem kristiešiem, kas dzīvo vienā noteiktā apgabalā. Bībelē rakstīts: ”Draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers.” (Apustuļu darbi 9:31.) Šajā plašajā teritorijā bija izveidojusies ne viena vien kristiešu grupa, tomēr visas kristiešu grupas, kas pulcējās Jūdejā, Galilejā un Samarijā, ir nosauktas par ”draudzi”. Ja ņem vērā, cik daudz cilvēku kristījās 33. gada Piecdesmitās dienas svētkos un drīz pēc tam, Jeruzalemē vien varēja būt vairākas kristiešu grupas, kas regulāri sanāca kopā. (Apustuļu darbi 2:41, 46, 47; 4:4; 6:1, 7.) Jūdejā līdz 44. gadam valdīja Hērods Agripa I, un, cik var spriest no 1. vēstules tesaloniķiešiem, 2. nodaļas 14. panta, Jūdejā pastāvēja vairākas draudzes vismaz līdz 50. gadam. Tāpēc, kad lasām, ka Hērods vēlējās darīt ļaunu ”dažiem draudzes locekļiem”, mēs varam secināt, ka runa, iespējams, ir ne tikai par vienu, bet vairākām kristiešu grupām, kas pulcējās Jeruzalemē. (Apustuļu darbi 12:1.)
13. Kāds ir ceturtais, visbiežākais veids, kā Bībelē lietots vārds ”draudze”?
13 Vārda ”draudze” ceturtā nozīme ir vēl šaurāka, taču tieši tajā šis vārds tiek lietots visbiežāk. Šajā nozīmē tas attiecas uz kristiešiem, kas regulāri pulcējas vienuviet, piemēram, pie kāda mājās, un veido vienu atsevišķu draudzi. Pāvils runāja par ”Galatijas draudzēm”. Galatija bija plaša Romas province, kurā bija nodibinātas vairākas draudzes. Pāvils divas reizes lietoja vārdu savienojumu ”Galatijas draudzes”, ar to domādams draudzes, kas atradās Antiohijā, Derbē, Listrā un Ikonijā. Ikvienā no šīm draudzēm bija iecelti vecākie jeb pārraugi. (1. Korintiešiem 16:1; Galatiešiem 1:2; Apustuļu darbi 14:19—23.) Saskaņā ar Bībeli, tās visas bija ”Dieva draudzes”. (1. Korintiešiem 11:16; 2. Tesaloniķiešiem 1:4.)
14. Ko mēs varam secināt, izpētot vārda ”draudze” lietojumu dažos Bībeles pantos?
14 Acīmredzot dažviet kristiešu sapulces apmeklēja samērā nedaudz cilvēku, jo tās varēja notikt pie kāda mājās. Tomēr arī šādas nelielas grupas ir sauktas par draudzēm. Mums ir zināms par draudzēm, kas pulcējās Akvila un Priskas namā, kā arī pie Nimfas un Filemona. (Romiešiem 16:3—5; Kolosiešiem 4:15; Filemonam 2.) Šai domai būtu jāuzmundrina kristieši, kas mūsdienās pieder pie nelielām draudzēm, kuru sapulces regulāri notiek, iespējams, pie kāda mājās. Jehova atzina šādas nelielas grupas par draudzēm pirmajā gadsimtā, un tāpat ir mūsdienās — Jehova tās atbalsta un vada ar savu svēto garu.
Draudzes slavē Jehovu
15. Kā dažās pirmā gadsimta draudzēs izpaudās svētā gara darbība?
15 Mēs jau apskatījām, ka, piepildoties 22. psalma 23. pantam, Jēzus slavēja Dievu draudzes vidū. (Ebrejiem 2:12.) Viņa uzticīgajiem sekotājiem bija jādara līdzīgi. Pirmajā gadsimtā, kad patiesie kristieši tika svaidīti ar svēto garu un kļuva par Dieva dēliem un Kristus brāļiem, dažiem no viņiem svētais gars piešķīra arī neparastas spējas. Viņi saņēma brīnumainas gara dāvanas, piemēram, īpašu gudrības vai atziņas runu, spējas dziedināt, runāt pravieša spēkā vai pat runāt mēlēs jeb valodās, kas viņiem nebija zināmas. (1. Korintiešiem 12:4—11.)
16. Kāds bija viens no brīnumaino gara dāvanu mērķiem?
16 Par runāšanu mēlēs Pāvils teica: ”Es gribu dziedāt garā, bet gribu dziedāt arī ar prātu.” (1. Korintiešiem 14:15.) Viņš uzskatīja, ka citiem ir svarīgi saprast viņa vārdus un gūt pamācību. Pāvila mērķis bija slavēt draudzē Jehovu. Citus, kam bija gara dāvanas, viņš mudināja: ”Rūpējieties, ka esat bagāti ar dāvanām, ar kurām varat celt draudzi [proti, draudzi, pie kuras viņi piederēja un kurā izpaudās viņu gara dāvana].” (1. Korintiešiem 14:4, 5, 12, 23.) Pāvils domāja par katru atsevišķu draudzi, jo zināja, ka ikvienā draudzē kristiešiem būs iespēja slavēt Dievu.
17. Par ko mēs varam nešaubīties, ja runa ir par mūsdienu draudzēm?
17 Jehova joprojām izmanto un atbalsta savu draudzi. Viņš svētī svaidīto kristiešu grupu, kas kalpo uz zemes mūsdienās. Par to liecina bagātīgais garīgais uzturs, ko saņem Dieva tauta. (Lūkas 12:42.) Viņš svētī arī visu kristiešu saimi kopumā. Bet tāpat viņš svētī katru atsevišķu draudzi, kurā mēs slavējam Radītāju ar saviem darbiem un garīgi stiprinošām atbildēm. Savā draudzē mēs mācāmies, kā slavēt Dievu arī tad, kad neatrodamies tās vidū.
18., 19. Ko visi godprātīgi kristieši vēlas darīt?
18 Atcerēsimies, ka apustulis Pāvils rakstīja Filipu draudzes locekļiem: ”Es izlūdzos, lai.. [jūs iegūtu] pilnīgu Jēzus Kristus taisnības augli, Dievam par godu un slavu.” Tas nozīmēja, ka viņiem bija arī jāsludina citiem, kas nepiederēja pie draudzes, un jāstāsta tiem par savu ticību Jēzum un par brīnišķīgajām nākotnes izredzēm. (Filipiešiem 1:9—11; 3:8—11.) Pāvils izteica arī šādu mudinājumu: ”Nesīsim tad caur [Jēzu] slavas upuri Dievam vienmēr, tas ir lūpu augli, kas viņa vārdu slavē.” (Ebrejiem 13:15.)
19 Vai mēs ar prieku slavējam Dievu ”draudzes vidū”, kā to darīja Jēzus, un nesam ”slavas upuri” Jehovam, sludinādami tiem, kas viņu vēl nepazīst? (Ebrejiem 2:12; Romiešiem 15:9—11.) Atbilde uz šo jautājumu zināmā mērā ir atkarīga no tā, vai mēs redzam, kāda ir mūsu draudzes nozīme Dieva nodomā. Nākamajā rakstā mēs apskatīsim, kā Jehova vada draudzes un kādai jābūt mūsu attieksmei pret savu draudzi.
Vai jūs atceraties?
• Kā radās ”Dieva draudze”, ko veido svaidītie kristieši?
• Kādās vēl trīs nozīmēs Bībelē ir lietots vārds ”draudze”?
• Ko Dāvids, Jēzus un pirmā gadsimta kristieši vēlējās darīt draudzes vidū, un ko mēs no tā varam mācīties?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 21. lpp.]
Kāda draudze ir celta uz Jēzus?
[Attēls 23. lpp.]
Kristieši, kas regulāri pulcējās kopā, veidoja ”Dieva draudzes”
[Attēls 24. lpp.]
Tāpat kā kristieši Beninā, mēs varam slavēt Jehovu draudzes sanāksmēs