Pa apustuļa Pāvila pēdām uz Beroju

Pāvila un Sīlas darbs Tesalonikā bija ļoti sekmīgs, un liels pulks cilvēku kļuva ticīgi. Bet tad pilsētā salasījās ļaužu pūlis, kas bija naidīgi noskaņots pret abiem misionāriem, un raizēs par jaunizveidotās draudzes un viņu pašu drošību tika pieņemts lēmums, ka viņiem nekavējoties jādodas prom no šīs pilsētas. Nakts vidū Pāvils un Sīla atstāja Maķedonijas ostas pilsētu Tesaloniku un devās sludināt uz nākamo vietu — Beroju. Šie notikumi risinājās ap 50. gadu mūsu ērā.

BEROJA, kas tagad pazīstama ar nosaukumu Verija, ir piekļāvusies Vermija kalna austrumu nogāzei. Tā atrodas aptuveni 65 kilometrus uz dienvidrietumiem no Tesalonikas un aptuveni 40 kilometrus no Egejas jūras. Dienvidos no Berojas slejas Olimpa kalns, kur, saskaņā ar grieķu mitoloģiju, mājojot grieķu panteona galvenie dievi.

Bībeles pētniekiem šī pilsēta ir interesanta ar to, ka tajā sludināja Pāvils un daudzi tās iedzīvotāji kļuva par kristiešiem. (Apustuļu darbi 17:10—15.) Vai nevēlaties doties Pāvilam pa pēdām un uzzināt vairāk par šīs pilsētas vēsturi?

Pilsētas pirmsākumi

Neviens nevar droši pateikt, kad Beroja izveidojās. Tās pirmie iedzīvotāji acīmredzot bija frīģiešu ciltis, taču ap septīto gadsimtu p.m.ē. šī vieta nonāca maķedoniešu rokās. Pagāja trīs gadsimti, un Maķedonijas Aleksandra iekarojumi padarīja Maķedoniju par varenu valsti. Pilsētas tika apjoztas ar bieziem mūriem, un tajās tika būvētas iespaidīgas celtnes, tostarp tempļi Zevam, Artemīdai, Apollonam, Atēnai un citām grieķu dievībām.

Kā minēts kādā vēstures grāmatā, Berojai gadsimtu gaitā ”bija svarīga nozīme gan tās tuvākajā apkaimē, gan visā Grieķijas ziemeļu daļā”. Īpašu uzplaukumu pilsēta pieredzēja Maķedonijas valdnieku pēdējās dinastijas, Antigonīdu, valdīšanas laikā (306.—168. g. p.m.ē.), ko pārtrauca Roma.

Kad 197. gadā p.m.ē. romieši sakāva Maķedonijas valdnieka Filipa V karaspēku, ”agrākais spēku samērs tika izjaukts un par noteicošo spēku Vidusjūras austrumu reģionā kļuva Roma”, teikts Britu enciklopēdijā. 168. gadā p.m.ē. pie Pidnas, kas atrodas dažus kilometrus uz dienvidiem no Berojas, kāds romiešu karavadonis guva pārliecinošu uzvaru pār pēdējo senās Maķedonijas  valdnieku — Perseju. Notika tā, kā Bībelē bija pravietots: Roma sagrāva Grieķiju un kļuva par pasaules mēroga lielvalsti. (Daniēla 7:6, 7, 23.) Pēc šīs kaujas Beroja bija viena no pirmajām Maķedonijas pilsētām, kas padevās Romai.

Pirmajā gadsimtā p.m.ē. Maķedonija tika ierauta konfliktā, kas bija izcēlies starp Pompeju un Jūliju Cēzaru, un kādu laiku Pompejs ar savu karaspēku bija apmeties Berojas tuvumā.

Uzplaukums Romas varas laikā

Romiešu ieviestā pax romana (Romas miera) laikā, ierodoties Berojā, acīm pavērās kolonādēm ieskautas bruģētas ielas, sabiedriskās pirtis, teātri, bibliotēkas un arēnas, kur norisinājās gladiatoru cīņas. Pilsētā bija uzbūvēts arī ūdensvads un pazemes kanalizācijas sistēma. Beroja kļuva par slavenu tirdzniecības centru, kuru apmeklēja tirgotāji, mākslinieki un atlēti un uz kuru plūda cilvēku pūļi, lai vērotu sporta spēles un citus pasākumus. Tā kā Berojā bija ieviesušies visdažādākie Romas impērijā izplatītie kulti, ikviens pilsētas viesis varēja atrast svētnīcu, kur tika veikti viņam pierastie rituāli.

Starp dieviem, kas Berojā tika pielūgti, bija arī Romas valdnieki, kas pēc nāves bija iecelti dievu kārtā. Visticamāk, pilsētas iedzīvotājiem tas nešķita savādi, jo berojiešiem jau bija pazīstama valdnieka pielūgsme. Viņi pielūdza Maķedonijas Aleksandru, godinot viņu kā dievu. Kā paskaidrots  kādā avotā, ”pieraduši pret valdnieku izturēties kā pret dievu viņa dzīves laikā, Romas impērijas austrumos dzīvojošie helēņi [grieķi] ar prieku pielūdza arī Romas imperatorus pēc to nāves.. [..] Uz viņu monētām imperators bija attēlots kā dievišķa būtne, kuras galvu apvij starojošs kronis. Cilvēki vērsās pie imperatora ar tādām pašām lūgšanām, himnām un dziesmām kā pie dieva.” Imperatoriem tika ziedoti upuri, un viņu pielūgsmei tika celti altāri un tempļi. Savas dzīves laikā imperatori mēdza ierasties uz svētkiem, kuri tika organizēti imperatora kulta ietvaros un kuros varēja vērot sportistu spēkošanos un mākslinieciskus priekšnesumus.

Kāpēc Beroja kļuva par pagāniskas pielūgsmes centru? Iemesls bija tāds, ka Berojā darbojās Maķedonijas savienības (koinona) padome, ko veidoja Maķedonijas pilsētu pārstāvji. Viņi regulāri pulcējās Berojā, lai apspriestu ar pilsētām un provinci saistītus jautājumus un risinātu tos Romas pārraudzībā. Taču viņu galvenais uzdevums bija organizēt imperatora kulta ceremonijas.

Tāda bija Beroja, kad pēc aiziešanas no Tesalonikas tur ieradās Pāvils un Sīla. Tobrīd pilsēta bija atradusies Romas pakļautībā jau divus gadsimtus.

Beroju sasniedz labā vēsts

Pirmā vieta, kur Pāvils Berojā sludināja, bija pilsētas sinagoga. Kā Berojas jūdi uzņēma labo vēsti? Bībelē stāstīts, ka viņi bija ”labvēlīgāki par Tesalonīkes jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot”. (Apustuļu darbi 17:10, 11, LB-65r.) Berojiešu labvēlīgums izpaudās tajā, ka viņi stūrgalvīgi neturējās pie savām tradīcijām. Lai gan Pāvila sludinātā vēsts berojiešiem bija kaut kas jauns, viņi to neuzņēma ar aizdomām un nejutās aizkaitināti. Viņi klausījās uzmanīgi un bez aizspriedumiem.

Kā berojieši saprata, ka tas, ko Pāvils māca, ir patiesība? Viņi rūpīgi pārbaudīja, vai Pāvila teiktais ir saskaņā ar pašu uzticamāko avotu — Dieva Rakstiem. Bībeles komentētājs Metjū Henrijs raksta: ”Tā kā Pāvils savus spriedumus balstīja uz Rakstiem un tos pamatoja, atsaukdamies uz Veco Derību, viņi varēja atrast attiecīgās Rakstu vietas, iepazīties ar to kontekstu, pārdomāt tās no dažādiem aspektiem un salīdzināt tās ar citām  Rakstu vietām. Pārliecinājušies, ka Pāvila secinājumi ir pareizi un loģiski un ka viņa argumenti ir pārliecinoši, berojieši izdarīja attiecīgus secinājumus.”

Berojieši neapmierinājās tikai ar virspusīgām zināšanām par Dieva Rakstiem. Viņi dziļi un pamatīgi pētīja Rakstus un darīja to ne tikai sabatā, bet ik dienas.

Šādai attieksmei bija ļoti labi augļi. Daudzi Berojas jūdi uzklausīja Dieva vēsti un kļuva ticīgi. Viņiem pievienojās arī liels pulks grieķu, no kuriem daļa, iespējams, bija jūdaisma prozelīti. Taču Pāvila sekmīgā sludināšana nepalika nepamanīta. Kad Tesalonikas jūdi uzzināja par Pāvila darbību, viņi steidzās uz Beroju, lai ”uztrauktu un samulsinātu ļaudis”. (Apustuļu darbi 17:4, 12, 13.)

Pāvilam bija jāatstāj Beroja, tāpēc viņš devās uz kuģi un ceļoja uz Atēnām, lai turpmāk sludinātu tur. (Apustuļu darbi 17:14, 15.) Taču viņš noteikti jutās gandarīts, jo viņa darbs nebija izrādījies veltīgs — Berojā bija izveidojusies Kristus sekotāju draudze.

Šajā pilsētā joprojām ir cilvēki, kas rūpīgi pētī Bībeli, lai ”pārbaudītu visu” un ”paturētu” to, kas ir pareizs un patiess. (1. Tesaloniķiešiem 5:21.) Pilsētā ir divas Jehovas liecinieku draudzes, kas aktīvi sludina cilvēkiem Bībeles vēsti, tāpat kā to savulaik darīja Pāvils. Šie Dieva kalpi meklē godprātīgus cilvēkus un runā ar viņiem par Dieva Rakstiem, ļaujot izjust Dieva vārdu spēku un palīdzot viņiem iepazīt patieso Dievu Jehovu. (Ebrejiem 4:12.)

[Karte 13. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Daļa no Pāvila otrā misionāra ceļojuma

MIZIJA

Troada

Neapole

Filipi

MAĶEDONIJA

Amfipole

Tesalonika

Beroja

GRIEĶIJA

Atēnas

Korinta

AHAJA

ĀZIJA

Efesa

RODA

[Attēls 13. lpp.]

Sudraba monēta, kurā Maķedonijas Aleksandrs attēlots kā grieķu dievība

[Norāde par autortiesībām]

Monēta: Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.

[Attēls 14. lpp.]

Vārti, kas ved uz ebreju kvartālu Verijā (agrāk Beroja)

[Attēls 15. lpp.]

Sena sinagoga Verijā