Jaunieši, ieprieciniet savus vecākus

”LIELĀKA prieka man nav, kā kad dzirdu, ka mani bērni dzīvo patiesībā,” sirmā vecumā rakstīja apustulis Jānis. (3. Jāņa 4.) Lai gan Jānis par bērniem nosauca kristiešu mācekļus, jūtas, par kurām viņš runāja, dievbijīgiem vecākiem ir labi pazīstamas. Tāpat kā vecāki ietekmē bērnu dzīvi, arī bērni ar savu rīcību var vecākus vai nu iepriecināt, vai sāpināt.

Izraēlas ķēniņš Salamans zināja, cik spēcīgi bērna rīcība var ietekmēt viņa vecākus. Viņš rakstīja: ”Prātīgs dēls ir tēva prieks, bet negudrs dēls ir savas mātes sirdēsti.” (Salamana Pamācības 10:1.) Ņemot to vērā, katram bērnam — un arī pusaudzim — būtu jāapsver, kā viņa rīcība ietekmē viņa tēvu un māti. Kāpēc tā vajadzētu rīkoties?

Padomā, cik daudz tavi vecāki ir darījuši tavā labā. Viņi sāka domāt par tevi un pieminēt tevi savās lūgšanās jau labu laiku pirms tavas dzimšanas. Kad tu vēl biji pavisam mazs, tavi vecāki ar lielu prieku gādāja par tevi, un viņi droši vien pateicās Dievam, kas viņiem bija uzticējis patīkamo, tomēr atbildīgo pienākumu tevi audzināt. Viņu gādībā bija nodots pavisam mazs, nevarīgs zīdainis, un viņi kā Jehovas kalpi to uztvēra ļoti nopietni.

Tā kā tavi vecāki vēlējās paklausīt Dievam, viņi meklēja noderīgus padomus Bībelē un publikācijās, kas balstītas uz Bībeli, turklāt viņi uzklausīja ieteikumus no tiem, kas paši bija audzinājuši bērnus. Viņi arī turpināja visas savas raizes atklāt Dievam lūgšanās. (Soģu 13:8.) Tev pieaugot, tavi vecāki pamanīja tavas labās rakstura iezīmes, bet nepievēra acis arī uz taviem trūkumiem. (Ījaba 1:5.) Līdz ar pusaudža gadiem sākās jauni sarežģījumi. Reizēm tu droši vien neklausīji vecākiem, un viņiem vēl vairāk laika bija jāveltī lūgšanām un lasīšanai, domājot, kā lai palīdz tev paklausīt savam debesu Tēvam Jehovam.

Vecāki vienmēr domās par tevi kā par savu bērnu. Pat tad, kad tu jau būsi pieaudzis, viņiem nebūs vienaldzīgas tavas fiziskās, emocionālās un garīgās vajadzības. Taču viņi centīsies atcerēties, ka tu tagad pats  esi atbildīgs par saviem lēmumiem un neviens nevar tavā vietā noteikt to, kāda izvērtīsies tava dzīve. Galu galā tev pašam ir jāizvēlas savs dzīves ceļš.

Ja jau vecākiem nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka viņu bērni ”dzīvo patiesībā”, vai nebūtu loģiski secināt, ka gluži pretējas emocijas vecākiem rodas tad, ja bērni nerīkojas pareizi? Bērni, kas rīkojas nesaprātīgi, tiešām ļoti apbēdina savus vecākus. Salamans teica: ”Nepraša dēls ir sava tēva sēras un mātes, savas dzemdētājas, apbēdinājums.” (Salamana Pamācības 17:25.) Cik gan lielas sāpes vecāki pieredz, ja kāds no viņu bērniem pārstāj kalpot patiesajam Dievam!

Jaunieši, jūsu rīcība var būtiski ietekmēt citus cilvēkus gan jūsu ģimenē, gan ārpus tās. Ar savu uzvedību jūs varat vai nu iepriecināt, vai apbēdināt savus vecākus. Ja jūs novērsīsieties no Dieva un viņa noteiktajiem principiem, jūsu vecāki būs apbēdināti. Taču, ja jūs paliksiet uzticīgi Jehovam, jūsu vecāki no sirds priecāsies. Centieties vienmēr rīkoties tā, lai jūsu vecākiem būtu daudz iemeslu priekam! Tas ir vislabākais veids, kā viņiem pateikties, jo viņi jūs audzina, aizsargā un sirsnīgi mīl.