Lasītāju jautājumi

Kad beidzas kristiešu aicināšana debesu dzīvei?

Bībelē nav sniegta konkrēta atbilde uz šo jautājumu. Ir zināms, ka Jēzus sekotāju svaidīšana ar svēto garu par liecību viņu mantojumam debesīs sākās 33. gadā m.ē. (Apustuļu darbi 2:1—4.) Tāpat ir zināms, ka pēc apustuļu nāves patiesie ar garu svaidītie kristieši jeb ”kvieši” sāka ”augt kopā” ar viltus kristiešiem jeb ”nezāli”. (Mateja 13:24—30.) Taču 19. gadsimta beigās svaidītie kristieši atsāka aktīvu darbību. 1919. gadā sākās pļauja ”pasaules druvā”, un kopš tā laika tika pulcināti arī pēdējie no svaidītajiem. (Atklāsmes 14:15, 16.)

No 19. gadsimta beigām līdz pat 1931. gadam sludināšanā galvenokārt tika pulcēti atlikušie Kristus miesas locekļi. 1931. gadā Bībeles pētnieki pieņēma uz Bībeli balstītu nosaukumu Jehovas liecinieki, un 1933. gada 15. novembra Sargtornī bija izteikta doma, ka šis īpašais nosaukums ir ”denārijs” no Jēzus līdzības, kas ir lasāma Mateja evaņģēlija 20. nodaļā, no 1. līdz 16. pantam. Tika uzskatīts, ka 12 stundu darba diena, par ko runāts līdzībā, norādīja uz 12 gadiem — laikposmu, kas turpinājās no 1919. līdz 1931. gadam. Pēc šī skaidrojuma publicēšanas ilgu laiku pastāvēja uzskats, ka cilvēku aicināšana debesu Valstībai ir beigusies 1931. gadā un ka tie, kas saņēma šo aicinājumu 1930. un 1931. gadā, bija ”pēdējie” no aicinātajiem. (Mateja 20:6—8.) Taču 1966. gadā tika iegūta jauna sapratne par šo Jēzus līdzību un kļuva skaidrs, ka tā nenorāda uz svaidīto aicināšanas beigām.

Savukārt 1935. gadā kļuva skaidrs, ka Atklāsmes 7:9—15 minēto ”lielo pulku” veido ”citas avis” — cilvēki ar cerību dzīvot uz zemes. Atklājās, ka šim lielajam pulkam ir jāparādās ”pastarajās dienās”, un kristieši, kas pie tā pieder, paliks dzīvi Armagedonā. (Jāņa 10:16; 2. Timotejam 3:1; Atklāsmes 21:3, 4.) Kopš tā laika sludināšanas galvenais mērķis ir atrast cilvēkus, kas piederēs pie lielā pulka. Tāpēc, it īpaši kopš 1966. gada, tika uzskatīts,  ka aicināšana debesu dzīvei beidzās 1935. gadā. Šo domu, kā likās, pamatoja fakts, ka gandrīz visi, kas tika kristīti pēc 1935. gada, cerēja dzīvot uz zemes. Tāpēc pastāvēja viedoklis, ka visi, kas pēc tam saņēma aicinājumu debesu dzīvei, stājas to svaidīto kristiešu vietā, kas nav saglabājuši uzticību.

Ja kāds no svaidītajiem bez nožēlas atkrīt, Jehova, protams, aicina kādu citu viņa vietā. (Romiešiem 11:17—22.) Taču jāņem vērā divi faktori. Pirmkārt, no tiem, kuri tiešām ir bijuši svaidīti ar svēto garu, tādu, kas ir novērsušies no Dieva, cik var noprast, nav bijis īpaši daudz. Otrkārt, starp tiem, kas ir kristījušies pēc 1935. gada, neapšaubāmi ir tādi, kas ir saņēmuši Dieva gara apliecinājumu, ka viņiem ir debesu cerība. (Romiešiem 8:16, 17.) Šo iemeslu dēļ mēs, kā liekas, nevaram noteikt precīzu laiku, kad beidzas kristiešu aicināšana debesu dzīvei.

Kā mums būtu jāraugās uz kādu, kas ir ieguvis pārliecību, ka tagad ir svaidīts ar svēto garu, un sāk Atceres vakarā iebaudīt simbolus? Šādu cilvēku nevajadzētu nosodīt. Tas, vai kāds ir svaidīts ar svēto garu, ir jautājums, par kuru viņš pats atbild Jehovas priekšā. (Romiešiem 14:12.) Tie, kas tiešām ir svaidīti ar svēto garu, necenšas izcelties citu vidū. Viņi neuzskata, ka viņiem kā svaidītajiem ir dota īpaša sapratne, kāda nevarētu būt pieredzējušiem lielā pulka locekļiem. Viņi nedomā, ka viņiem ir vairāk svētā gara nekā viņu biedriem no citām avīm; viņi arī negaida īpašu attieksmi no citiem un necenšas radīt iespaidu, ka ir augstāki par draudzē ieceltajiem vecākajiem tāpēc, ka Atceres vakarā iebauda simbolus. Viņi patur prātā, ka ne visi svaidītie vīrieši pirmajā gadsimtā atbilda prasībām, kas ir izvirzītas draudzes vecākajiem un kalpošanas palīgiem. (1. Timotejam 3:1—10, 12, 13; Titam 1:5—9; Jēkaba 3:1.) Daži svaidītie kristieši tajā laikā pat bija kļuvuši garīgi vāji. (1. Tesaloniķiešiem 5:14.) Turklāt māsas, kaut gan viņas bija svaidītas ar svēto garu, nemācīja draudzi. (1. Timotejam 2:11, 12.)

Svaidītie kristieši, tāpat kā viņu biedri no citu avju vidus, cenzdamies palikt garīgi stipri, attīsta gara augļus un veicina mieru draudzē. Visi kristieši — gan svaidītie, gan citas avis — aktīvi sludina labo vēsti, sekojot Vadošās padomes norādījumiem. Svaidītie kristieši ir apņēmušies pildīt šo uzdevumu tik ilgi, cik vien viņiem, saskaņā ar Dieva gribu, vēl jākalpo uz zemes.