Palīdzība no ”izturības un mierinājuma Dieva”

APTUVENI pirms 2000 gadiem apustulis Pāvils vienā no savām vēstulēm, ko var lasīt Bībelē, nosauca Jehovu par ”izturības un mierinājuma Dievu”. (Romiešiem 15:5, JDV.) Tā kā Bībelē ir apliecināts, ka Jehova nekad nemainās, nav šaubu, ka viņš joprojām sniedz mierinājumu visiem, kas viņam kalpo. (Jēkaba 1:17.) Turklāt no Bībeles var redzēt, ka Jehova daudzējādi mierina tos, ko nomāc zaudējuma sāpes. Piemēram, viņš dod spēku tiem, kas lūgšanās griežas pie viņa pēc palīdzības. Viņš arī mudina kristiešus atbalstīt sērojošus ticības biedrus. Tāpat Bībelē, viņa iedvesmotajos Rakstos, var lasīt par gadījumiem, kas vecākiem, kuri sēro par bērna nāvi, var sagādāt sevišķi lielu stiprinājumu. Aplūkosim mazliet sīkāk šos trīs mierinājuma veidus.

”Tas Kungs viņu uzklausīja”

Ķēniņš Dāvids par mūsu Radītāju Jehovu rakstīja: ”Uzticieties Viņam arvienu, visa draudze, izkratiet Viņa priekšā savas sirdis! Dievs ir mūsu patvērums.” (Psalms 62:9.) Kāpēc Dāvids tā paļāvās uz Jehovu? Atsaukdamies uz paša pieredzēto, Dāvids sacīja: ”Kas bija postā grimis, sauca, un tas Kungs viņu uzklausīja un izrāva viņu no visām viņa bēdām.” (Psalms 34:7.) Visās bēdās, ko vien Dāvids dzīvē bija pieredzējis, viņš bija lūdzis palīdzību Dievam Jehovam, un Jehova vienmēr bija nācis viņam palīgā. Dāvids no savas pieredzes zināja, ka Dievs allaž viņu atbalstīs un dos spēku izturēt.

Sērojoši vecāki var būt pilnīgi pārliecināti, ka Jehova stiprinās viņus smagajās  bēdās, tieši tāpat kā viņš savulaik stiprināja Dāvidu. Viņi droši var vērsties pie Dieva, kas uzklausa lūgšanas, un paļauties uz viņa palīdzību. (Psalms 65:3.) Iepriekšējā rakstā pieminētais Viljams stāsta: ”Mani bieži pārņem sajūta, ka bez sava dēla es vairs nespēju dzīvot ne mirkli ilgāk. Tādos brīžos es griežos pie Jehovas, un viņš ikreiz dod man spēku un drosmi dzīvot tālāk.” Ikviens, kas ticībā griežas pēc palīdzības pie Jehovas, saņems no viņa atbalstu. Dievs Jehova ir apsolījis tiem, kas cenšas viņam kalpot: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, daru stipru tavu labo roku, Es, kas tev saku: ”Nebīsties, Es tev palīdzu!”” (Jesajas 41:13.)

Uzticamu draugu atbalsts

Vecākiem, kas zaudējuši bērnu, bieži vien ir vajadzīgs kāds laiks, kad viņi var pabūt vieni, lai ļautu vaļu sērām un atgūtos pēc trieciena. Tomēr nebūtu prātīgi noslēgties savās bēdās un ilgstoši izvairīties no citiem. Kā norādīts Salamana Pamācībās 18:1, norobežošanās no cilvēkiem galu galā var nākt par ļaunu. Tāpēc tiem, kas cieš zaudējuma sāpes, būtu jācenšas pārlieku nenorobežoties no apkārtējiem.

Dievbijīgi draugi ļoti var palīdzēt tiem, kas piedzīvojuši nelaimi. Salamana Pamācībās 17:17 sacīts: ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” Lūsijai, kas arī bija minēta iepriekšējā rakstā, pēc dēla nāves draugu atbalsts sniedza lielu mierinājumu. Lūsija stāsta, kā viņai palīdzēja draudzes locekļi: ”Viņu apciemojumi mani ļoti stiprināja, lai gan reizēm viņi runāja pavisam maz. Viena no draudzenēm mēdza iegriezties pie manis tajās dienās, kad es biju mājās viena. Viņa zināja, ka tad es noteikti sēžu mājās un raudu, tāpēc viņa nāca pie manis un raudāja ar mani kopā. Cita draudzene man katru dienu zvanīja, lai pateiktu dažus mierinošus vārdus. Daudzi mūs aicināja pie sevis uz kādu maltīti, un viņi to dara joprojām.”

Lai arī zaudējuma sāpes tik viegli nepāriet, lūgšanas un ticības biedru atbalsts var sagādāt atvieglojumu bēdu nomāktiem  vecākiem. Daudzi kristieši, kuriem nomiris bērns, ir pieredzējuši, ka Jehova bēdās ir ar viņiem. ”Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.” (Psalms 147:3.)

Mierinājums no Bībeles

Bez lūgšanām un uzticamiem draugiem vēl viens mierinājuma avots ir Dieva vārdi — Bībele. Gadījumi, kas aprakstīti Bībelē, skaidri parāda, ka Dieva Dēls Jēzus gan vēlas, gan spēj remdēt sērojošo vecāku bēdas un celt mirušos augšā no nāves. Šie gadījumi sniedz patiesu mierinājumu cilvēkiem, kas zaudējuši tuviniekus. Aplūkosim divus no tiem.

Lūkas evaņģēlija 7. nodaļā stāstīts, ka reiz Jēzus pie Naines pilsētas sastapa bēru gājienu — ļaudis nesa apbedīt kādas atraitnes vienīgo dēlu. 13. pantā rakstīts: ”To redzējis, tas Kungs par to iežēlojās un tai sacīja: ”Neraudi!””

Mātei viņas dēla bērēs mēs droši vien neteiktu, lai viņa beidz raudāt. Bet kāpēc Jēzus tā teica? Jēzus sacīja šos vārdus, jo viņš zināja, ka sievietes bēdas tūlīt izgaisīs. Evaņģēlijā tālāk stāstīts: ”Piegājis [Jēzus] aizskāra zārku, un nesēji apstājās, un viņš sacīja: ”Jaunekli, es tev saku, celies augšā!” Un mironis cēlās sēdu un sāka runāt, un viņš to atdeva viņa mātei.” (Lūkas 7:14, 15.) Tajā brīdī māte noteikti atkal apraudājās, bet šoreiz jau aiz prieka.

Citā reizē Jēzu uzrunāja kāds vīrs, vārdā Jairs, kurš lūdza, lai Jēzus palīdz viņa divpadsmitgadīgajai  meitai, kas bija smagi slima. Pēc brīža ļaudis atnesa ziņu, ka meitene jau ir nomirusi. Jairs bija satriekts, bet Jēzus viņam teica: ”Nebīsties, tici vien!” Ieradies Jaira mājās, Jēzus iegāja pie mirušās meitenes. Viņš saņēma tās roku un sacīja: ”Meitiņa, es tev saku, celies augšā!” Kas notika tālāk? ”Meitiņa tūlīt cēlās un staigāja.” Kā sacīts Bībelē, vecākus ”pārņēma liels uztraukums”. Grūti pat iedomāties, cik laimīgi jutās Jairs un viņa sieva, apskaudami savu bērnu. Droši vien viņiem tas likās gandrīz kā sapnis. (Marka 5:22—24, 35—43.)

Šie detalizētie Bībeles apraksti, kuros stāstīts par gadījumiem, kad vecāki ir saņēmuši atpakaļ zaudētos bērnus, palīdz sērojošiem vecākiem saprast, uz ko viņi var cerēt nākotnē. Jēzus teica: ”Nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi, un nāks ārā.” (Jāņa 5:28, 29.) Saskaņā ar Jehovas nodomu, viņa Dēls atdos dzīvību tiem, kas ir miruši. Miljoniem bērnu, kurus vecākiem ir atņēmusi nāve, ”dzirdēs viņa balsi”, kad viņš tiem teiks: ”Celies augšā!” Un viņi, tāpat kā Jaira meita, atkal celsies un staigās, un viņu vecāki būs tikpat laimīgi kā savā laikā Jairs un viņa sieva.

Ja esat zaudējuši dēlu vai meitu, atcerieties — Jehova var pārvērst jūsu bēdas priekā, celdams mirušo augšā no nāves. Lai pieredzētu šo brīnišķīgo nākotni, atsaucieties uz psalmā izteikto aicinājumu: ”Meklējiet to Kungu un Viņa spēku, vienumēr meklējiet Viņa vaigu! Pieminiet Viņa brīnuma darbus, ko Viņš darījis, Viņa zīmes un Viņa mutes spriedumus.” (Psalms 105:4, 5.) Kalpojiet patiesajam Dievam Jehovam saskaņā ar viņa prātu.

Meklējiet Jehovu, un jūs jau tagad varēsiet gūt stiprinājumu, griežoties pie viņa lūgšanās, saņemt sirsnīgu mierinājumu kristīgajā brāļu saimē un smelties spēku, iedziļinoties viņa Svētajos Rakstos. Turklāt tie, kas meklē Jehovu, jau drīzā nākotnē pieredzēs, kā viņš darīs ”brīnuma darbus” un sagādās mūžīgas svētības viņiem un viņu bērniem, kas būs celti augšā no nāves.

[Papildmateriāls 5. lpp.]

”Atvediet pie manis to sievieti, kas zaudēja divus bērnus”

Nigērijā kādam laulātam pārim, Kehindem un Bintu, autokatastrofā gāja bojā divi bērni. Viņiem joprojām sāp šis smagais zaudējums, tomēr paļāvība uz Jehovu viņiem dod spēku, un Kehinde un Bintu turpina stāstīt cilvēkiem labo vēsti no Bībeles.

Citi ir pamanījuši, kādu mieru un nosvērtību šis laulātais pāris ir spējis saglabāt bēdās, un reiz kāda sieviete teica vienai no Bintu draudzenēm: ”Atvediet pie manis to sievieti, kas zaudēja divus bērnus, bet joprojām sludina Bībeles vēsti. Es gribu zināt, kas viņai dod spēku izturēt.” Kad Bintu ieradās pie šīs sievietes, tā viņai sacīja: ”Kāpēc jūs vēl aizvien sludināt par Dievu, lai gan viņš nogalināja jūsu bērnus? Dievs paņēma manu vienīgo meitu, un kopš tā laika es par viņu negribu ne dzirdēt.” Bintu ar Bībeles palīdzību paskaidroja, kāpēc cilvēki mirst un kāds pamats ir cerēt, ka nākotnē mūsu mirušie tuvinieki tiks celti augšā. (Apustuļu darbi 24:15; Romiešiem 5:12.)

Pēc šīs sarunas sieviete atzina: ”Agrāk es domāju, ka Dievs ir tas, kurš cilvēkiem liek mirt, bet tagad es zinu, kā ir patiesībā.” Viņa nolēma mācīties Bībeli ar Jehovas lieciniekiem, lai uzzinātu vairāk par Dieva solījumiem.

[Papildmateriāls 6. lpp.]

Kā palīdzēt ģimenei, kurā miris bērns?

Mirušā bērna vecāki un brāļi un māsas jūt dziļas sāpes, bet viņu draugi, iespējams, jūtas nedroši un apmulsuši. Viņi noteikti grib palīdzēt nelaimes piemeklētajai ģimenei, bet varbūt baidās pateikt vai izdarīt kaut ko aplamu un tā neviļus padarīt bēdas vēl smagākas. Šeit minēti daži ieteikumi, kas var noderēt tiem, kuri grib palīdzēt, bet nezina, kā to darīt.

❖ Neizvairieties no tiem, kas pieredzējuši smagu zaudējumu, tikai tāpēc, ka īsti nezināt, ko teikt un ko darīt. Jūsu klātbūtne vien jau var viņus stiprināt. Ja nevarat atrast vārdus, sirsnīgs apskāviens un vienkāršs līdzjūtības apliecinājums: ”Man tiešām ļoti žēl!” — ļaus nelaimes piemeklētajam cilvēkam saprast, ka jūs pārdzīvojat par viņu. Vai jums bail, ka sāksiet raudāt, jo jums šķiet, ka tas vairos zaudējuma sāpes? Bībelē ir teikts: ”Raudiet ar tiem, kas raud.” (Romiešiem 12:15.) Asaras apliecinās, ka jūs bēdājaties kopā ar mirušā tuviniekiem, un tas viņus drīzāk mierinās, nevis sāpinās.

❖ Izrādiet iniciatīvu. Varbūt jūs varat pagatavot ģimenei vieglu maltīti? Varbūt ir sakrājušies netīri trauki, kurus jūs varētu nomazgāt? Varbūt ir kāds cits darbs, kas būtu jāpadara? Nesakiet: ”Ja jums kaut ko vajag, dodiet man ziņu.” Kaut arī mēs to droši vien sakām no sirds, daudzi šādus vārdus uztver kā norādi, ka mēs acīmredzot esam pārāk aizņemti, lai viņiem palīdzētu. Labāk pajautājiet: ”Ko es tagad varētu izdarīt jūsu labā?” — un pēc tam arī izpildiet viņu lūgumu. Bet centieties arī nekļūt pārāk uzstājīgi un nejaukties ģimenes privātajā dzīvē.

❖ Labāk nesakiet: ”Es zinu, kā tu jūties.” Nav divu vienādu cilvēku, tāpēc arī uz tuvinieka nāvi katrs var reaģēt citādi. Pat ja jūs pats esat pārcietis bērna zaudējumu, jūs nevarat precīzi zināt, kā otrs jūtas.

❖ Paies ilgs laiks, līdz dzīve ģimenē, kurā nomiris bērns, atkal sāks ievirzīties normālās sliedēs. Laikam ejot, nepārstājiet palīdzēt šai ģimenei, cik vien ir jūsu spēkos. Bieži vien sākumā mirušā tuviniekiem tiek veltīts daudz uzmanības, bet palīdzība viņiem ir vajadzīga arī vēlāk. Neaizmirstiet viņus arī tad, kad pēc zaudējuma jau aizritējis ilgāks laiks. *

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 7. lpp.]

Bībelē aprakstītie gadījumi liecina, ka Jēzus gan grib, gan spēj celt augšā no nāves mirušos bērnus