Cik stipra ir mūsu cerība uz augšāmcelšanu?
Cik stipra ir mūsu cerība uz augšāmcelšanu?
”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (APUSTUĻU DARBI 24:15.)
1. Kāpēc nāve šķiet neizbēgama?
”ŠAJĀ PASAULĒ nekas nav drošs, izņemot nāvi un nodokļus.” Šī atziņa, ko 1789. gadā ir rakstījis amerikāņu valstsvīrs Bendžamins Franklins, daudziem šķiet ļoti trāpīga. No nodokļu maksāšanas daudzi negodīgi cilvēki tomēr izvairās, turpretī no nāves neviens saviem spēkiem nevar izbēgt — kā baisa ēna tā klājas pār mums visiem. Simboliskais cilvēces kopējais kaps jau ir ”aprijis” neskaitāmus mirušos, un tam vēl aizvien nav gana. (Salamana Pamācības 27:20.) Tomēr situācija nav bezcerīga.
2., 3. a) Kādas neparastas izredzes ir daudziem cilvēkiem? b) Kas tiks apskatīts šajā rakstā?
2 Dieva Jehovas vārdi mums dod drošu cerību uz augšāmcelšanu. Tas nav tikai nereāls sapnis — nav tāda spēka Visumā, kas varētu kavēt Jehovu īstenot šo nodomu. Taču, lai cik tas būtu pārsteidzoši, daudziem cilvēkiem ir iespēja vispār nemirt nekad. Kā tas var būt? Šādas izredzes viņiem ir tāpēc, ka ”liels pulks” cilvēku izdzīvos drīzumā gaidāmajās ”lielajās bēdās”. (Atklāsmes 7:9, 10, 14.) Pēc tam viņiem būs iespēja dzīvot mūžīgi, tāpēc viņu gadījumā nāve nav neizbēgama. Turklāt beigu beigās nāve pati tiks iznīcināta. (1. Korintiešiem 15:26.)
3 Mums ir jābūt tikpat pārliecinātiem par to, ka augšāmcelšana būs, kā apustulim Pāvilam, kurš teica: ”Būs taisno un netaisno augšāmcelšanās.” (Apustuļu darbi 24:15.) Apskatīsim trīs jautājumus, kas saistīti ar augšāmcelšanu. Pirmkārt, kāpēc mēs varam droši ticēt, ka augšāmcelšana būs. Otrkārt, kas ir nepieciešams, lai mēs personiski izjustu mierinājumu, ko sniedz cerība uz augšāmcelšanu. Treškārt, kā šī cerība var ietekmēt mūsu dzīvi jau tagad.
Augšāmcelšana noteikti būs!
4. Kāpēc var teikt, ka augšāmcelšanai ir būtiska nozīme Jehovas nodoma īstenošanā?
4 Vairāki fakti skaidri liecina, ka augšāmcelšana noteikti būs. Pirmām kārtām augšāmcelšanai ir būtiska nozīme Jehovas nodoma īstenošanā. Atcerēsimies, ka Sātans pamudināja cilvēkus grēkot un tādā veidā pakļāva tos nāvei, kas ir grēka sekas. Tāpēc Jēzus par Sātanu teica: ”Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava.” (Jāņa 8:44.) Tomēr Jehova apsolīja, ka viņa ”sieva”, debesu organizācija, radīs ”dzimumu”, kas sadragās ”vecās čūskas” galvu, proti, iznīcinās Sātanu. (1. Mozus 3:1—6, 15; Atklāsmes 12:9, 10; 20:10.) Kad Jehova pakāpeniski atklāja, kāds ir viņa nodoms saistībā ar mesiānisko Dzimumu, kļuva skaidrs, ka Dzimums paveiks daudz vairāk nekā tikai iznīcinās Sātanu. Dieva Rakstos var lasīt: ”Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai viņš iznīcinātu velna darbus.” (1. Jāņa 3:8.) Ādama grēka izraisītā nāve ir viens no galvenajiem Sātana darbiem, ko Jehova ar Jēzus Kristus starpniecību vēlas iznīcināt. Šī nodoma īstenošanā liela nozīme ir Jēzus izpirkuma upurim un augšāmcelšanai. (Apustuļu darbi 2:22—24; Romiešiem 6:23.)
5. Kā augšāmcelšana ir saistīta ar Jehovas vārda svētīšanu?
5 Jehova pagodinās savu svēto vārdu. Sātans ir nomelnojis Dieva vārdu un izplatījis melus. Viņš melīgi apgalvoja, ka Ādams un Ieva ”nemirs vis”, ja ēdīs aizliegtā koka augļus. (1. Mozus 2:16, 17; 3:4.) Kopš tā laika Sātans ir aktīvi izplatījis līdzīgus melus, piemēram, viltus mācību par to, ka cilvēkam ir nemirstīga dvēsele, kas turpina dzīvot pēc ķermeņa nāves. Celdams augšā mirušos, Jehova atmaskos visus šos melus. Viņš uz visiem laikiem pierādīs, ka viņš ir vienīgais, kas spēj uzturēt dzīvību un to atjaunot.
6., 7. Ar kādām jūtām Jehova gaida mirušo augšāmcelšanu, un kas par to liecina?
6 Jehova ilgojas celt augšā mirušos. Bībelē ir pavēstīts, ar kādām jūtām Jehova gaida mirušo augšāmcelšanu. Piemēram, dievbijīgais Ījabs, Dieva iedvesmots, jautāja: ”Kad vīrs mirst, vai tas atkal dzīvos? Es gaidītu visu savu kalpošanas laiku, kamēr nāktu mana atsvabināšana. Tu sauktu un es tev atbildētu; Tu ilgotos pēc sava roku darba.” (Ījaba 14:14, 15, LB-26.) Ko nozīmē šie vārdi?
7 Ījabs zināja, ka pēc nāves viņam kādu laiku būs jāguļ nāves miegā. Tā kā šis laiks jāpavada kapā piespiedu kārtā, viņš to nosauca par ”kalpošanas laiku”. Tomēr Ījabs ne mazākajā mērā nešaubījās, ka atsvabināšana nāks. Kāpēc viņš bija tik pārliecināts? Viņš zināja, kādas ir Jehovas jūtas. Dievs Jehova ilgotos atkal redzēt savu uzticamo kalpu. Dievs ilgojas atgriezt dzīvē visus taisnīgos cilvēkus, un arī citiem viņš dos iespēju dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes. (Lūkas 23:43; Jāņa 5:28, 29.) Tāda ir Dieva griba. Kurš gan spētu viņu aizkavēt?
8. Kādu pamatu cerībai uz augšāmcelšanu Jehova ir devis?
8 Jēzus augšāmcelšana liecina, ka mūsu cerība uz nākotni ir droša. Kad Pāvils teica runu Atēnās, viņš pavēstīja: ”[Dievs] nolicis dienu, kurā viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem.” (Apustuļu darbi 17:31.) Dzirdot par augšāmcelšanu, daži no Pāvila klausītājiem zobojās. Turpretī daži kļuva ticīgi. Iespējams, viņu uzmanību bija piesaistījusi doma, ka cerība uz augšāmcelšanu ir apstiprināta ar liecību. Šī neapšaubāmā liecība — Jēzus augšāmcelšana — ir visizcilākais Jehovas veiktais brīnums. Viņš piecēla savu Dēlu no nāves kā varenu garīgu būtni. (1. Pētera 3:18.) Pēc augšāmcelšanas Jēzus kļuva par vēl izcilāku būtni, nekā viņš bija savā pirmscilvēka esamībā. Būdams nemirstīgs un otra varenākā persona aiz Jehovas, Jēzus ir gatavs pildīt īpašus uzdevumus, ko viņam uztic Tēvs. Ar Jēzus starpniecību Jehova veic pārējās augšāmcelšanas gan dzīvei debesīs, gan dzīvei uz zemes. Jēzus pats teica: ”Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība.” (Jāņa 5:25; 11:25.) Celdams augšā savu Dēlu, Jehova ir devis saviem uzticīgajiem kalpiem stipru pamatu cerībai uz augšāmcelšanu.
9. Kā Bībelē rakstītais apstiprina, ka cerība uz augšāmcelšanu ir reāla?
9 Augšāmcelšanas gadījumi ir aprakstīti Bībelē, un tiem ir bijuši liecinieki. Svētajos Rakstos ir iekļautas sīkas ziņas par astoņām augšāmcelšanām, pēc kurām augšāmceltie cilvēki turpināja dzīvot šeit uz zemes. Šie brīnumi ir notikuši nevis slepenībā, bet atklāti un bieži vien liecinieku acu priekšā. Kad Jēzus cēla augšā Lācaru, kas bija miris četras dienas, klāt bija daudzi cilvēki, kuru vidū bija arī Lācara tuvinieki, draugi un kaimiņi. Lācara augšāmcelšana skaidri apliecināja, ka Jēzu ir sūtījis Dievs. Tas bija tik pārliecinošs pierādījums, ka to nemēģināja apstrīdēt pat Jēzus reliģiskie pretinieki. Viņi sazvērējās nogalināt ne vien Jēzu, bet arī Lācaru! (Jāņa 11:17—44, 53; 12:9—11.) Mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka augšāmcelšana būs. Dievs ir licis saglabāt ziņas par pagātnē notikušajām augšāmcelšanām, lai mēs varētu smelties mierinājumu un stiprināt ticību.
Kā gūt mierinājumu, ko sniedz cerība uz augšāmcelšanu
10. Kā mēs varam gūt mierinājumu no Bībelē iekļautajiem augšāmcelšanas aprakstiem?
10 Saskārušies ar nāves realitāti, mēs asi izjūtam vajadzību pēc mierinājuma. Šādu mierinājumu var sniegt Bībelē iekļautie augšāmcelšanas apraksti. Kad lasām par tiem, tos pārdomājam un cenšamies tos dzīvi iztēloties, mūsu cerība uz augšāmcelšanu kļūst reālāka. (Romiešiem 15:4.) Šie apraksti nav tikai kāda cilvēka iztēles auglis. Tajos var lasīt par patiesiem notikumiem, kurus konkrētā laikā un vietā ir pieredzējuši reāli cilvēki. Pievērsīsim uzmanību vienam piemēram — pirmajam augšāmcelšanas gadījumam, par kuru stāstīts Bībelē.
11., 12. a) Kāda nelaime piemeklēja atraitni Sareptā, un kāda bija viņas pirmā reakcija? b) Ko Jehovas spēkā paveica pravietis Elija?
11 Domās pārcelsimies uz laiku, kad dzīvoja pravietis Elija. Pravietis viesojas Sareptā pie kādas atraitnes un dzīvo viņas mājas augšistabā. Šis ir drūms laiks, zemi ir piemeklējis sausums un bads. Daudzi cilvēki mirst. Pirms dažām nedēļām, kad Elija ieradās pie atraitnes, viņa ar savu dēlu bija tuvu bada nāvei, jo viņiem bija atlikusi pārtika vairs tikai vienai ēdienreizei. Toreiz Jehova ar Elijas starpniecību paveica brīnumu, ar kuru atalgoja šīs vienkāršās atraitnes ticību, — milti un eļļa viņas krājumos brīnumainā veidā neizsīkst. Taču pēkšņi notiek nelaime. Viņas dēls saslimst un pārstāj elpot. Atraitne ir satriekta. Dzīve bez vīra atbalsta jau tā bija smaga, bet nu viņa ir zaudējusi savu vienīgo bērnu. Sāpju pārņemta, viņa dēla nāvē vaino Eliju un tā Dievu, Jehovu. Ko darīs pravietis?
12 Elija itin nemaz nenosoda atraitni par netaisnajiem pārmetumiem un viņai saka: ”Padod man savu dēlu!” Uznesis mirušo bērnu augšistabā, Elija vairākkārt lūdz Dievu, lai bērnā atgrieztos dzīvība, un Jehova uzklausa viņa lūgumu! Var tikai iztēloties, kāds prieks pārņem Eliju, kad viņš ierauga, kā zēns sakustas un sāk elpot. Bērna plakstiņi atveras, un viņa acīs dzirkstī dzīvība. Elija nones zēnu lejā pie mātes un saka: ”Redzi, tavs dēls ir dzīvs!” Neaprakstāmā priekā atraitne izsaucas: ”Līdz ar šo es atzīstu tagad, ka tu esi Dieva vīrs un tā Kunga vārds tavā mutē ir patiesība!” (1. Ķēniņu 17:8—24.) Viņas ticība Jehovam un tā pārstāvim ir stiprāka nekā jebkad agrāk.
13. Kādu mierinājumu mēs varam gūt, pārdomājot gadījumu, kad Elija cēla augšā atraitnes dēlu?
13 Pārdomājot šo Bībelē aprakstīto gadījumu, var smelties lielu mierinājumu. Tas skaidri apliecina, ka Jehova spēj uzveikt mūsu ienaidnieku — nāvi. Kad uz zemes sāksies vispārēja augšāmcelšana, tūkstošiem cilvēku pieredzēs līdzīgu prieku, kādu izjuta atraitne. Kad Jehova pilnvaros savu Dēlu celt augšā mirušos, arī debesīs valdīs līksmība. (Jāņa 5:28, 29.) Visiem, kam nāve ir laupījusi kādu tuvu cilvēku, ir tik mierinoši zināt, ka Jehova spēj atgriezt dzīvē mirušos.
Kā cerība uz augšāmcelšanu var ietekmēt mūsu dzīvi jau tagad
14. Kā cerība uz augšāmcelšanu var ietekmēt mūsu dzīvi?
14 Cerība uz augšāmcelšanu mums var dot spēku, kad sastopamies ar grūtībām, pārbaudījumiem, vajāšanām un citām bīstamām situācijām. Sātans vēlas, lai mēs tik ļoti baidītos no nāves, ka būtu gatavi atteikties no uzticības Jehovam apmaiņā pret šķietamu glābiņu. Atcerēsimies, ka Sātans teica Jehovam: ”Visu, kas ir cilvēkam, viņš dod par savu dzīvību.” (Ījaba 2:4.) Šo apgalvojumu Sātans attiecināja uz pilnīgi visiem cilvēkiem. Vai viņam ir taisnība un mēs tiešām pārstātu kalpot Dievam, ja sastaptos ar briesmām? Domājot par cerību uz augšāmcelšanu, mēs varam nostiprināt savu apņēmību nelokāmi pildīt debesu Tēva gribu.
15. Kā mūs var stiprināt vārdi no Mateja evaņģēlija 10. nodaļas 28. panta, kad mums draud briesmas?
15 Jēzus teica: ”Nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē [grieķiski geenna].” (Mateja 10:28.) Mums nav jābaidās no Sātana un cilvēkiem, kas atrodas viņa ietekmē. Tiesa, viņi var nodarīt sāpes un pat nogalināt, bet nekas no tā nav nelabojams. Jehovas spēkos ir novērst jebkādu ļaunumu, kas nodarīts viņa uzticīgajiem kalpiem, un pat celt viņus augšā no nāves. Jehova ir vienīgais, kurš pelna mūsu bijību un cieņu. Tikai viņa spēkos ir atņemt cilvēkam dzīvību un liegt iespēju dzīvot nākotnē — iznīcināt ”miesu un dvēseli” simboliskajā vietā, ko apzīmē ar vārdu geenna. Par laimi, Jehova nevēlas, lai ar mums tā notiktu. (2. Pētera 3:9.) Cerība uz augšāmcelšanu ļauj Dieva kalpiem vienmēr justies drošībā. Kamēr vien mēs esam uzticīgi Dievam, mēs varam cerēt uz mūžīgu dzīvi, un ne Sātans, ne viņa sabiedrotie nespēj to mainīt. (Psalms 118:6; Ebrejiem 13:6.)
16. Kā cerība uz augšāmcelšanu ietekmē mūsu viedokli par to, kas dzīvē ir svarīgākais?
16 Ja mums ir stipra cerība uz augšāmcelšanu, tā ietekmē mūsu attieksmi pret dzīvi. Mēs skaidri apzināmies: ”Vai dzīvojam, vai mirstam, — mēs piederam savam Kungam.” (Romiešiem 14:7, 8.) Tāpēc, nosakot, kas dzīvē ir svarīgākais, mēs ņemam vērā apustuļa Pāvila padomu: ”Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2.) Daudzu cilvēku dzīve līdzinās neprātīgam skrējienam — viņi visiem spēkiem tiecas apmierināt katru vēlmi, iegribu, untumu. Tā kā šo cilvēku skatījumā dzīve ir īsa, viņi gandrīz vai izmisīgi cenšas gūt no dzīves visu, ko tā piedāvā, un, ja viņi arī pielūdz Dievu, tad tas nav saskaņā ar pilnīgo Dieva gribu.
17., 18. a) Kā Bībelē ir raksturots cilvēka mūža īsums, un kāda ir Dieva griba attiecībā uz mums? b) Kāds mums ir iemesls slavēt Jehovu ik dienas?
17 Tiesa, patlaban cilvēku mūžs ir īss. ”Tas paiet ātri”, un pēc kādiem septiņdesmit astoņdesmit gadiem ”mēs aizlidojam kā ar spārniem”. (Psalms 90:10.) Cilvēku dzīve ir kā zāle laukā, kā ēna, kas ātri pārlaižas pāri, kā dvašas pūsma. (Psalms 103:15; 144:3, 4.) Taču Dievs nebija paredzējis, ka mēs pāris gadu desmitos pieaugtu un uzkrātu gudrību un pieredzi, bet pēc tam kļūtu aizvien nespēcīgāki un cīnītos ar slimībām, līdz kamēr nāve gūtu virsroku. Jehova ir radījis cilvēkus ar vēlēšanos dzīvot mūžīgi. Kā teikts Bībelē, ”mūžību Viņš ir licis cilvēku sirdīs”. (Salamans Mācītājs 3:11.) Vai Dievs būtu bijis tik nežēlīgs, ka būtu devis mums šādu vēlēšanos un pēc tam liedzis to piepildīt? Nē, tā nav, jo ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.) Ar augšāmcelšanas palīdzību Dievs dos iespēju dzīvot mūžīgi arī tiem cilvēkiem, kas ir miruši.
18 Tā kā mums ir cerība uz augšāmcelšanu, mēs varam droši raudzīties nākotnē. Mums nav jācenšas jau tagad pilnībā realizēt savu potenciālu un izmantot visas iespējas, ko piedāvā grūstošā pasaule. (1. Korintiešiem 7:29—31; 1. Jāņa 2:17.) Pretstatā tiem, kam nav īstas cerības, mēs zinām, ka varēsim slavēt Jehovu un priecāties par dzīvi mūžīgi, ja vien paliksim viņam uzticīgi. Tāpēc ik dienas slavēsim Jehovu — Dievu, kas ir devis drošu cerību uz augšāmcelšanu!
Kā jūs atbildētu?
• Kādai jābūt mūsu pārliecībai par augšāmcelšanu?
• Kas apliecina, ka augšāmcelšana noteikti būs?
• Kā var gūt mierinājumu, ko sniedz cerība uz augšāmcelšanu?
• Kā cerība uz augšāmcelšanu jau tagad var ietekmēt mūsu dzīvi?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 28. lpp.]
Ījabs zināja, ka Jehova ilgojas celt augšā taisnīgos cilvēkus
[Attēls 29. lpp.]
”Redzi, tavs dēls ir dzīvs!”