Kāpēc apmeklēt kristiešu sapulces?

PĒC divdesmit laulībā pavadītiem gadiem Kristīnes vīrs negaidīti pameta ģimeni, atstājot Kristīni vienu ar astoņiem bērniem, kuru vecums bija no 7 līdz 18 gadiem, — septiņiem dēliem un meitu. ”Tagad man visi svarīgie lēmumi bija jāpieņem pašai,” viņa saka. ”Lielā atbildības nasta mani nospieda un es ilgojos pēc atbalsta un padoma.” Kur viņa atrada palīdzību?

”Kristiešu sapulces bija īsts glābiņš gan man, gan bērniem,” Kristīne stāsta. ”Sapulcēs mēs izjutām draugu atbalstu un saņēmām Dieva Rakstu padomus. Regulāra sapulču apmeklēšana mums palīdzēja itin visās dzīves jomās.”

Tagad ir ”grūti laiki”, un mēs visi piedzīvojam dažādas grūtības. (2. Timotejam 3:1.) Iespējams, arī mēs, tāpat kā Kristīne, uzskatām Jehovas liecinieku sapulces par garīga spēka avotu un būtisku patiesās pielūgsmes daļu. Piecas sapulces, kas notiek ik nedēļu, padziļina mūsu mīlestību pret Dievu un stiprina cerību uz nākotni, un tajās mēs dzirdam Bībeles padomus, kas palīdz tikt galā ar grūtībām.

Tomēr daudziem ir grūti regulāri apmeklēt sapulces. Vieni dienas beigās jūtas tik noguruši, ka jau pati doma par to, ka vēl vajadzētu pārģērbties un doties uz sapulci, viņiem šķiet nomācoša. Citiem ir tāds darba grafiks, kas viņiem traucē regulāri būt sapulcēs. Lai būtu iespējams apmeklēt visas sapulces, viņiem varbūt būtu jāsamierinās ar mazāku algu vai pat jāriskē zaudēt darbu. Vēl citi reizēm neapmeklē kādu sapulci, domādami, ka atpūta vai izklaide labāk atjaunos spēkus nekā draudzes sapulce.

Kāpēc ir svarīgi apmeklēt kristiešu sapulces? Ko mēs varam darīt, lai mēs tajās gūtu jaunus spēkus? Lai atrastu atbildes uz šiem jautājumiem, pārdomāsim Jēzus sirsnīgo aicinājumu, kas lasāms Mateja evaņģēlija 11. nodaļā, no 28. līdz 30. pantam. Jēzus teica: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi manu jūgu, mācaities no manis, jo es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. Jo mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla.”

”Nāciet šurp pie manis”

Jēzus sacīja: ”Nāciet šurp pie manis.” Viens veids, kā atsaukties uz šo aicinājumu, ir regulāri apmeklēt draudzes sapulces. Mums ir īpašs iemesls būt klāt sapulcēs,  jo kādā citā reizē Jēzus teica: ”Kur divi vai trīs ir sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.” (Mateja 18:20.)

Pirmajā gadsimtā Jēzus pats personiski aicināja daudzus cilvēkus sekot viņam. Tā šiem cilvēkiem pavērās iespēja kļūt par tuviem Jēzus biedriem. Vieni uzreiz atsaucās uz Jēzus aicinājumu. (Mateja 4:18—22.) Citi pieļāva, ka materiālās intereses vai kaut kas cits viņus kavē to pieņemt. (Marka 10:21, 22; Lūkas 9:57—62.) Tos, kas izlēma sekot Jēzum, viņš uzmundrināja ar vārdiem: ”Ne jūs mani esat izredzējuši, bet es jūs esmu izredzējis.” (Jāņa 15:16.)

Pēc savas nāves un augšāmcelšanas Jēzus Kristus vairs nebija burtiskā nozīmē kopā ar saviem mācekļiem. Tomēr viņš aizvien bija kopā ar saviem sekotājiem tādā ziņā, ka vadīja to darbību un vēroja, kā tie ņem vērā viņa padomus. Piemēram, aptuveni 70 gadus pēc savas augšāmcelšanas Jēzus pamācīja un uzmundrināja septiņas draudzes Mazāzijā. Viņa izteikumi liecināja, ka viņš ļoti labi zina katra draudzes locekļa stiprās un vājās puses. (Atklāsmes 2:1—3:22.)

Jēzus joprojām dziļi interesējas par katru no saviem sekotājiem. Viņš apsola: ”Redzi, es esmu pie jums ikdienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:20.) Mēs dzīvojam beigu laikos, un tāpēc mums jārīkojas saskaņā ar Jēzus aicinājumu sekot viņam. Tas sevī ietver arī to, ka mums regulāri jāapmeklē sapulces. Jēzus vēlas, lai mēs uzklausītu viņu un mācītos par viņu, un to mēs varam darīt, iedziļinādamies Bībelē un klausīdamies uz Bībeli balstītas runas, kas ir būtiska sapulču sastāvdaļa. (Efeziešiem 4:20, 21.) Vai mēs atsaucamies uz Jēzus aicinājumu: ”Nāciet šurp pie manis.”?

”Visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi”

Vēl kāds svarīgs iemesls apmeklēt kristiešu sapulces ir tas, ka sapulcēs mēs gūstam uzmundrinājumu. (Ebrejiem 10:24, 25.) Daudzi no mums jūtas ”bēdīgi un grūtsirdīgi”. Mūs var nomākt kādas personiskas raizes, piemēram, veselības problēmas, taču kristiešu sapulcēs mēs gūstam uzmundrinājumu paši un varam uzmundrināt citus. (Romiešiem 1:11, 12.) Sapulcēs mēs dzirdam domas, kas mūs garīgi stiprina, atgādinājumus par Bībelē rodamo cerību un redzam kristiešus, kas saglabā ticību pārbaudījumos. Tas viss mums palīdz izturēt pašu grūtības un raudzīties uz tām līdzsvaroti.

To var apstiprināt kāda kristiete, kas cieš no hroniskas slimības. ”Slimības dēļ es esmu spiesta laiku pa laikam atrasties slimnīcā,” viņa stāsta. ”Pēc tam, kad es esmu bijusi slimnīcā, doties uz sapulci nav viegli, bet sapulces ir tā vieta, kur es jūtos piederīga. Brāļu un māsu sirsnība un mīlestība ļauj man atgūt prieku, savukārt Jehovas un Jēzus sniegtās zināšanas un padomi piešķir manai dzīvei jēgu.”

”Mans jūgs ir patīkams un mana nasta viegla”

Pievērsiet uzmanību, ka, aicinot cilvēkus viņam sekot, Jēzus sacīja: ”Mācaities no manis.” Mācīdamies no Jēzus, mēs kļūstam par viņa mācekļiem un, atdodami sevi Dievam un kristīdamies, mēs uzņemamies Jēzus ”jūgu”. (Mateja 28:19, 20.) Lai mēs paliktu Jēzus mācekļi, mums ir ļoti svarīgi regulāri piedalīties sapulcēs, jo tieši kristiešu sapulcēs mēs mācāmies par Jēzu — gan par to, ko viņš mācīja, gan par to, kā viņš to darīja.

Kas ir tā ”nasta”, ko Kristus mūs aicina nest? Tā ir tā pati ”nasta”, ko nes arī viņš pats, — godpilnā iespēja pildīt Dieva gribu. (Jāņa 4:34; 15:8.) Lai paklausītu Dieva likumiem, ir vajadzīgas pūles, tomēr šī ”nasta” nav mums par smagu. Tā var šķist pārāk smaga, ja mēs to cenšamies nest paši saviem  spēkiem. Taču, ja mēs lūdzam Dievam svēto garu un stiprināmies ar garīgo uzturu, kas tiek piedāvāts sapulcēs, mēs saņemam no Dieva ”spēka pārpilnību”. (2. Korintiešiem 4:7.) Ja gatavojamies sapulcēm un tajās piedalāmies, mūsu mīlestība pret Dievu Jehovu kļūst aizvien stiprāka. Savukārt tad, ja uz rīcību mūs mudina mīlestība pret Dievu, viņa ”baušļi nav grūti”. (1. Jāņa 5:3.)

Mēs visi varam pieredzēt grūtas situācijas, vai tās būtu materiālas grūtības, veselības problēmas, personiskas raizes vai kaut kas cits. Lai tiktu ar tām galā, mums nav jāpaļaujas tikai uz cilvēku gudrību. Draudzes sapulces mums palīdz neieslīgt pārlieku lielās raizēs jeb ”nezūdīties”, jo Jehova gādā par mūsu vajadzībām un palīdz tikt galā ar grūtībām. (Mateja 6:25—33.) Kristiešu sapulces skaidri liecina par Dieva mīlestību pret mums.

”Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs”

Jēzum bija paradums apmeklēt sinagogu, kur tika apspriesti Dieva Raksti. Kādā no šādām reizēm Jēzus paņēma Jesajas grāmatas rituli un izlasīja: ”Tā Kunga Gars ir uz manis, jo viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.” (Lūkas 4:16, 18, 19.) Droši vien bija ļoti saviļņojoši dzirdēt, kā Jēzus paskaidroja šos vārdus, sacīdams: ”Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.” (Lūkas 4:21.)

Jēzus, lēnprātīgais ”augstais gans”, joprojām pārrauga to, kā garīgā ziņā tiek gādāts par viņa sekotājiem. (1. Pētera 5:1—4.) Viņa vadībā ”uzticīgais un gudrais kalps” Jehovas liecinieku draudzēs visā pasaulē ir iecēlis draudzes ganus. (Mateja 24:45—47; Titam 1:5—9.) Šie ieceltie vīrieši ”gana Dieva draudzi” ar lēnprātību un rāda labu piemēru citiem, regulāri apmeklējot sapulces. Mēs varam parādīt savu pateicību par šīm ”dāvanām cilvēkiem”, ja apmeklējam sapulces, kur varam uzmundrināt citus ar savu klātbūtni un piedalīšanos tajās. (Apustuļu darbi 15:30—33; 20:28; Efeziešiem 4:8, 11, 12.)

”Jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm”

Ko mēs varam darīt, lai kristiešu sapulces mums dotu jaunus spēkus? Viens veids, kā to panākt, ir ņemt vērā Jēzus padomu: ”Pielūkojiet, kā jūs klausāties!” (Lūkas 8:18.) Cilvēki, kas dedzīgi vēlējās mācīties, uzmanīgi klausījās, ko Jēzus stāstīja. Viņi lūdza, lai Jēzus paskaidro savas līdzības, un tika atalgoti ar dziļāku sapratni. (Mateja 13:10—16.)

Mēs varam līdzināties šiem garīgi izsalkušajiem cilvēkiem, ja uzmanīgi klausāmies runas, kas tiek teiktas sapulcēs. (Mateja 5:3, 6.) Klausoties runu, ir vieglāk koncentrēties, ja mēs cenšamies sekot runātāja domu gaitai. Domās būtu labi sev uzdot šādus jautājumus: kā es varu izmantot dzirdēto savā dzīvē? Kā es šo informāciju varu izmantot, lai palīdzētu citiem? Kā es paskaidrotu šo jautājumu? Tāpat ir labi uzmeklēt savā Bībelē pantus, ko runātājs min, lai pamatotu galvenās domas. Jo uzmanīgāk mēs klausāmies, jo lielāku stiprinājumu mēs gūstam sapulcēs.

Pēc sapulces ir noderīgi pārrunāt dzirdēto ar citiem, pievēršot uzmanību sapulcē izskanējušajām domām un tam, kā tās izmantot dzīvē. Šādas sarunas padara mūsu pulcēšanās reizes ļoti uzmundrinošas.

Mums neapšaubāmi ir pamatoti iemesli apmeklēt kristiešu sapulces. Tagad, kad esam apsprieduši, kā sapulces mums palīdz, būtu labi sev pajautāt: vai es atsaucos uz Jēzus aicinājumu: ”Nāciet šurp pie manis.”?

[Attēli 11. lpp.]

Vai jums kaut kas traucē apmeklēt sapulces?