Gados vecu cilvēku devums — nezūdoša vērtība
Gados vecu cilvēku devums — nezūdoša vērtība
”Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani, kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis nākošajām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem.” (PSALMS 71:18.)
1., 2. Kā padzīvojušu cilvēku vārdi un rīcība var ietekmēt citus, un par ko runāts tālāk?
KĀDS kristiešu vecākais Rietumāfrikā reiz apciemoja gados vecu svaidītu brāli un apvaicājās, kā viņam iet. Brālis ar humora dzirksti acīs atteica: ”Zini, es vēl daudz ko varu. Varu gan skriet, gan palēkties un pat lēkāt.” To sacīdams, viņš tiešām mēģināja nedaudz paskriet un palēkties. Pēc tam brālis piebilda: ”Bet vienu gan es nespēju — lidot vēl neesmu iemācījies.” Ko viņš ar to domāja? Bija skaidrs, ka brālis gribēja teikt: ”Es ar prieku daru to, kas ir manos spēkos, bet nebēdāju par to, ko nespēju veikt.” Draudzes vecākajam, kas apciemoja šo brāli, tagad pašam jau ir vairāk nekā 80 gadu, un viņš ar sirsnību atceras sava toreizējā sarunas biedra humoru un uzticību Dievam.
2 Ja cilvēkam, kas ir sasniedzis cienījamu vecumu, piemīt Dievam tīkamas īpašības, viņš var ļoti spēcīgi ietekmēt citus. Protams, vecums pats par sevi nepadara cilvēku gudru, un ne visi, kas ir gados, rīkojas līdzīgi Kristum. (Salamans Mācītājs 4:13.) Bībelē ir uzsvērts, ka cilvēkam jābūt dievbijīgam: ”Sirmi mati ir goda vainags, kas iegūstams, ejot pa taisnu ceļu.” (Salamana Pamācības 16:31.) Gados veciem cilvēkiem jāpatur prātā, ka viņu vārdi un rīcība var ļoti labvēlīgi ietekmēt citus. Bībelē ir stāstīts par daudziem padzīvojušiem cilvēkiem, kuru rīcība ir nākusi par labu tiem, kas ir gados jaunāki, un tagad pievērsīsim uzmanību dažiem no viņiem.
Ticība, kas ietekmēja citus
3. Kā Noas dievbijība ir ietekmējusi visus tagad dzīvojošos cilvēkus?
3 Noas ticībai un nelokāmībai bija tik liela ietekme, ka tā ir jūtama vēl mūsdienās. Noam bija gandrīz 600 gadu, kad viņš būvēja šķirstu, sludināja citiem un sapulcēja dzīvniekus. (1. Mozus 7:6; 2. Pētera 2:5.) Savas dievbijības dēļ Noa kopā ar ģimeni negāja bojā lielajos plūdos un kļuva par visu tagad dzīvojošo cilvēku priekšteci. Protams, no tā laika viedokļa Noa vēl nebija ļoti vecs, jo cilvēki tolaik dzīvoja daudz ilgāk, bet viņš palika uzticīgs Dievam arī vēl lielākā vecumā, un tas nāca par labu gan viņam pašam, gan citiem.
4. Ko no Noas var mācīties Dieva kalpi mūsdienās?
4 Noa bija nepilnus 800 gadus vecs, kad Nimrods, neņemdams vērā Jehovas pavēli ”piepildīt zemi”, sāka plānot Bābeles torņa celtniecību. (1. Mozus 9:1; 11:1—9.) Noa nepiedalījās Nimroda uzsāktajā dumpī, tāpēc viņu acīmredzot neskāra dumpinieku valodas sajaukšana. Gan Noas mūža nogalē, gan viņa dzīvē kopumā izpaudās viņa stiprā ticība un nelokāmā paļāvība uz Jehovu, un to no viņa var mācīties visi Dieva kalpi, lai kāds būtu viņu vecums. (Ebrejiem 11:7.)
Gados veci cilvēki un ģimene
5., 6. a) Kādu Jehovas norādījumu 75 gadu vecumā saņēma Ābrahāms? b) Kā Ābrahāms rīkojās, saņēmis šo norādījumu?
5 Pēc Noas dzīvoja patriarhi, no kuru piemēra ir spilgti redzams, kā padzīvojuši cilvēki var vairot savu ģimenes locekļu ticību. Ābrahāmam bija apmēram 75 gadi, kad Dievs viņam teica: ”Izej no savas zemes, no savas cilts un no savām tēva mājām uz zemi, kuru Es tev rādīšu. Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu.” (1. Mozus 12:1, 2.)
6 Kā mēs justos, ja mums būtu jāatstāj mājas, draugi, dzimtene un radinieki un jādodas uz zemi, par ko mēs neko nezinām? Tieši tāds norādījums tika dots Ābrahāmam. Viņš ”izgāja, kā tas Kungs to viņam bija sacījis,” un visu atlikušo mūžu dzīvoja teltīs Kanaāna zemē, būdams tur svešinieks un bieži pārceldamies no vienas vietas uz otru. (1. Mozus 12:4; Ebrejiem 11:8, 9.) Lai gan Jehova bija teicis, ka Ābrahāms kļūs par ”lielu tautu”, viņš nomira ilgi pirms tam, kad viņa pēcnācēju skaits bija kļuvis ievērojams. Sāra, Ābrahāma sieva, viņam dzemdēja tikai vienu dēlu, Īzāku, un tas notika tikai tad, kad Ābrahāms bija dzīvojis apsolītajā zemē jau 25 gadus. (1. Mozus 21:2, 5.) Tomēr Ābrahāms neatmeta visam ar roku un neatgriezās pilsētā, no kuras bija nācis. Viņa ticība un izturība ir lielisks piemērs mums.
7. Kā Ābrahāma izturība ietekmēja viņa dēlu Īzāku, un kāds no tā ir labums visai cilvēcei?
7 Ābrahāma izturība spēcīgi ietekmēja viņa dēlu Īzāku, kas visu savu mūžu — 180 gadus — nodzīvoja Kanaāna zemē kā svešinieks. Īzāka izturības pamatā bija viņa ticība Dieva solījumam, un šādu ticību viņam bija ieaudzinājuši viņa padzīvojušie vecāki, bet vēlāk to bija stiprinājuši vārdi, ko Īzākam teica pats Jehova. (1. Mozus 26:2—5.) Īzāka neatlaidībai bija liela nozīme tajā, ka no Ābrahāma pēcnācējiem nāca ”dzimums”, ar kura starpniecību tiks svētīta visa cilvēce, un līdz ar to piepildījās Jehovas solījums. Simtiem gadu vēlāk Jēzus Kristus, kas ir šī ”dzimuma” galvenā daļa, pavēra iespēju visiem, kas viņam tic, atjaunot mieru attiecībās ar Dievu un iegūt mūžīgu dzīvi. (Galatiešiem 3:16; Jāņa 3:16.)
8. Kā izpaudās Jēkaba stiprā ticība, un kāda iespēja viņam tāpēc tika dota?
8 Savukārt Īzāks palīdzēja savam dēlam Jēkabam attīstīt stipru ticību, kas nebija zudusi arī vecumdienās. Jēkabam bija 97 gadi, kad viņš visu nakti cīnījās ar eņģeli, lai saņemtu svētību. (1. Mozus 32:25—29.) Pirms savas nāves 147 gadu vecumā Jēkabs saņēma spēkus un svētīja visus savus 12 dēlus. (1. Mozus 47:28.) Jēkaba stiprās ticības dēļ Jehova viņam toreiz ļāva izteikt pravietojumus, un viņa vārdi, kas lasāmi 1. Mozus grāmatas 49. nodaļā, no 1. līdz 28. pantam, izrādījās patiesi un joprojām turpina piepildīties.
9. Kā padzīvojuši cilvēki, kam piemīt garīgs briedums, var ietekmēt savu ģimeni?
9 Kā redzams, uzticīgi Dieva kalpi, kas ir jau gados, var labvēlīgi ietekmēt savus ģimenes locekļus. Uz Bībeli balstītas pamācības, vērtīgi pieredzējuša cilvēka padomi un viņa paša izturības piemērs ir tas, kas bērniem un jauniešiem vajadzīgs, lai viņos veidotos stipra ticība. (Salamana Pamācības 22:6.) Gados veciem cilvēkiem vienmēr jāpatur prātā, cik būtisks var būt viņu ieguldījums ģimenes stiprināšanā.
Gados veci cilvēki un ticības biedri
10. Kādus ”norādījumus par saviem kauliem” deva Jāzeps, un kā tie ietekmēja izraēliešus?
10 Cilvēki, kas ir sasnieguši cienījamu vecumu, var labvēlīgi ietekmēt arī savus ticības biedrus. Jēkaba dēls Jāzeps mūža nogalē, ticības mudināts, teica kaut ko tādu, kas dziļi ietekmēja vairākus miljonus Dieva kalpu, kuri dzīvoja pēc viņa. 110 gadu vecumā Jāzeps ”deva norādījumus par saviem kauliem”, likdams izraēliešiem aizvest tos līdzi, kad viņi dosies projām no Ēģiptes. (Ebrejiem 11:22; 1. Mozus 50:25.) Vēlāk, kad izraēlieši ilgus gadus vergoja Ēģiptē, šis Jēkaba pirmsnāves norādījums viņiem bija kā cerību stars, kas deva pārliecību, ka pienāks labāki laiki.
11. Kā Mozus sabiedrība ietekmēja Jozuu?
11 Viens no tiem, ko stiprināja Jāzepa ticības izpausme, bija Mozus. Kad Mozum bija 80 gadu, viņam bija iespēja aizvest Jāzepa kaulus no Ēģiptes. (2. Mozus 13:19.) Ap to laiku Mozus iepazinās ar daudz jaunāko Jozuu, un nākamos 40 gadus Jozua bija Mozus palīgs. (4. Mozus 11:28.) Viņš pavadīja Mozu, kad tas kāpa Sinaja kalnā, un sagaidīja Mozu nokāpjam lejā ar liecības plāksnēm rokās. (2. Mozus 24:12—18; 32:15—17.) Mozus noteikti deva Jozuam vērtīgus padomus un palīdzēja viņam vairot gudrību.
12. Kā Jozua visu savu mūžu palīdzēja izraēliešu tautai?
12 Jozua savukārt visu savu mūžu uzmundrināja un iedrošināja izraēliešus. Soģu grāmatas 2. nodaļas 7. pantā ir teikts: ”Tauta kalpoja tam Kungam, kamēr Jozua dzīvoja un kamēr vecaji dzīvoja, kas vēl ilgu laiku dzīvoja pēc Jozuas un visi bija redzējuši visus tā Kunga lielos darbus, ko Viņš bija darījis Israēlam.” Taču pēc Jozuas un citu ”vecaju” nāves izraēlieši ilgu laiku svārstījās starp kalpošanu patiesajam Dievam un viltus dieviem, un tā pagāja 300 gadi līdz pat pravieša Samuēla dzīves laikam.
Samuēls ”taisnus darbus darīja”
13. Kā Samuēls ”taisnus darbus darīja”?
13 Bībelē nav norādīts, cik vecs bija Samuēls, kad viņš nomira, taču 1. Samuēla grāmatā aprakstītie notikumi aptver aptuveni 102 gadus ilgu laikposmu un Samuēls pieredzēja lielāko daļu no tiem. Vēstulē ebrejiem ir sacīts, ka dievbijīgie soģi un pravieši ”taisnus darbus darīja”. (Ebrejiem 11:32, 33.) Daļai savu laikabiedru Samuēls palīdzēja izvairīties no nepareizas rīcības vai no tās atteikties. (1. Samuēla 7:2—4.) Kā viņš to panāca? Visu savu mūžu Samuēls bija uzticīgs Jehovam. (1. Samuēla 12:2—5.) Viņš nebaidījās izteikt stingru aizrādījumu pat ķēniņam. (1. Samuēla 15:16—29.) Arī tad, kad Samuēls jau bija ”vecs palicis un nosirmojis”, viņš rādīja labu priekšzīmi, lūgdams par citiem. Samuēls uzskatīja, ka viņš grēkotu pret Jehovu, ja ”mitētos.. aizlūgt” par izraēliešiem. (1. Samuēla 12:2, 23.)
14., 15. Kā gados veci cilvēki var sekot Samuēla priekšzīmei, kad viņi lūdz Dievu?
14 Domājot par Samuēlu, gados veci cilvēki var saskatīt brīnišķīgu iespēju palīdzēt citiem Jehovas kalpiem. Kaut arī slikta veselība vai citi apstākļi viņiem droši vien daudz ko neļauj darīt, viņi var lūgt par citiem. Padzīvojušiem cilvēkiem jāpatur prātā, cik vērtīgas ir viņu lūgšanas draudzes labā. Ticība Kristus izlietajām asinīm viņiem ir ļāvusi iegūt taisnīgu stāvokli Jehovas priekšā, un, tā kā viņi ir bijuši izturīgi jau ilgu laiku, viņu ticība ir pārbaudīta. (Jēkaba 1:3; 1. Pētera 1:7.) Dārgie brāļi un māsas, atcerieties: ”Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā.” (Jēkaba 5:16.)
15 Jūs varat lūgt par visu, kas ir saistīts ar Jehovas Valstību un tās darbību. Starp mūsu brāļiem ir tādi, kas savas kristīgās neitralitātes dēļ atrodas cietumā. Citi dzīvo vietās, kur ir notikušas dabas katastrofas, plosās kari vai nemieri. Jūsu pašu draudzē daudzi noteikti saskaras ar kārdinājumiem un pretestību. (Mateja 10:35, 36.) Ar savām lūgšanām jūs varat palīdzēt arī tiem brāļiem, kas organizē sludināšanu un pārrauga draudzes. (Efeziešiem 6:18, 19; Kolosiešiem 4:2, 3.) Pieminēt ticības biedrus lūgšanās, kā to darīja Epafra, katrā ziņā ir vērts. (Kolosiešiem 4:12.)
Mācīt ”nākošās paaudzes”
16., 17. Kas ir pravietots 71. psalma 18. pantā, un kā šie vārdi ir piepildījušies?
16 Iespēja darboties kopā ar ”mazo ganāmo pulciņu” jeb tiem, kas ir aicināti dzīvei debesīs, ir ļoti daudz iemācījusi ”citām avīm”, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes. (Lūkas 12:32; Jāņa 10:16.) Tas ir pravietots 71. psalma 18. pantā, kur rakstīts: ”Līdz vecumam, līdz sirmiem matiem, Dievs, neatstāj mani, kamēr es būšu Tava elkoņa lielo veikumu zināmu darījis nākošajām paaudzēm un Tavu stiprumu bērnu bērniem.” Ar garu svaidītie, pirms viņi dodas debesīs un tiek pagodināti kopā ar Jēzu Kristu, labprāt māca ”citām avīm” pildīt arvien lielākus pienākumus.
17 Principu par ”nākošo paaudžu” mācīšanu var attiecināt arī uz cilvēkiem no ”citu avju” vidus, kuri paši ir mācījušies no Dieva svaidītajiem. Gados vecākiem cilvēkiem Jehova ir uzticējis stāstīt par viņu tiem, kas tikai tagad iepazīst patiesību. (Joēla 1:2, 3.) Cilvēkiem no ”citām avīm” ir prieks par to, ko viņi ir uzzinājuši no svaidītajiem, un viņi vēlas dalīties Bībeles zināšanās ar citiem, kas arī grib kalpot Jehovam. (Atklāsmes 7:9, 10.)
18., 19. a) Ko var pastāstīt daudzi gados veci Jehovas kalpi? b) Par ko var būt pārliecināti padzīvojuši kristieši?
18 Cienījamu vecumu sasnieguši Jehovas kalpi, gan svaidītie, gan ”citas avis”, paši ir bijuši svarīgu vēsturisku notikumu aculiecinieki. Vēl joprojām dzīvi ir daži no tiem, kas pieredzēja fotodrāmas ”Radīšana” pirmos seansus. Ir arī tādi, kas personiski pazina brāļus, kuri savulaik vadīja organizācijas darbību un 1918. gadā tika ieslodzīti cietumā. Citi ir piedalījušies mūsu organizācijas radiostacijas WBBR pārraidēs. Daudzi var pastāstīt par laiku, kad lietas par Jehovas liecinieku tiesībām uz reliģijas brīvību tika izskatītas valstu augstākajās tiesās. Tāpat mūsu vidū ir brāļi un māsas, kas nelokāmi ir kalpojuši Jehovam diktatūras un totalitārisma apstākļos. Gados veci Jehovas liecinieki labi atceras, kā pakāpeniski pieauga sapratne par patiesību, un Bībelē ir lasāms pamudinājums izmantot viņu bagātīgo pieredzi. (5. Mozus 32:7.)
19 Padzīvojušiem kristiešiem būtu jārāda laba priekšzīme tiem, kas ir jaunāki. (Titam 2:2—4.) Varbūt jums šķiet, ka jūsu izturība, lūgšanas un padomi nekādu īpašu labumu citiem nedod. Arī Noa, Ābrahāms, Jāzeps, Mozus un citi uzticīgi Dieva kalpi nevarēja zināt, cik daudz viņu uzticība nozīmēs nākamajām paaudzēm. Tomēr viņu ticības piemēram bija milzīga nozīme — un to pašu var teikt par jums.
20. Kāda nākotne gaida tos, kas saglabā savu cerību stipru līdz galam?
20 Būs lieliski iegūt ”īsto dzīvību”, un tāda iespēja būs gan tiem, kas paliks dzīvi ”lielajās bēdās”, gan tiem, kas pēc tam tiks piecelti no nāves. (Mateja 24:21; 1. Timotejam 6:19.) Mēs varam iztēloties Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laiku, kad Jehova novērsīs visas novecošanas sekas. Mūsu ķermeņa funkcijas vairs dienu no dienas nepasliktināsies; gluži otrādi, katru dienu mēs modīsimies, juzdamies arvien labāk, — mums būs vairāk enerģijas, skaidrāka redze, labāka dzirde, un mēs labāk izskatīsimies. (Ījaba 33:25; Jesajas 35:5, 6.) Tie, kam būs iespēja dzīvot Dieva jaunajā pasaulē, vienmēr būs jauni salīdzinājumā ar mūžību, kas vēl būs viņu priekšā. (Jesajas 65:22.) Tāpēc centīsimies saglabāt savu cerību stipru līdz galam un kalposim Jehovam no visas sirds. Mēs varam būt pārliecināti, ka Jehova izpildīs visu, ko ir solījis, un ka īstenība izrādīsies nesalīdzināmi labāka par visu, ko mēs tagad spējam iztēloties. (Psalms 37:4; 145:16.)
Kā jūs atbildētu?
• Kā mums nāk par labu tas, ka Noa līdz sirmam vecumam saglabāja nelokāmu uzticību Dievam?
• Kā patriarhu ticība ietekmēja viņu pēcnācējus?
• Kā Jāzeps, Mozus, Jozua un Samuēls, būdami jau gados, stiprināja ticības biedrus?
• Ko gados veci Dieva kalpi var nodot nākamajām paaudzēm?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 26. lpp.]
Ābrahāma izturība pozitīvi ietekmēja Īzāku
[Attēls 28. lpp.]
Mozus vērtīgie padomi bija labs atspaids Jozuam
[Attēls 29. lpp.]
Ļoti daudz var panākt ar lūgšanām citu labā
[Attēls 30. lpp.]
Bērniem un jauniešiem ir noderīgi uzklausīt dievbijīgus cienījama vecuma cilvēkus