Kas ir ļaunuma avots

MŪSU ĒRAS pirmajā gadsimtā daudzi ebreji gaidīja apsolīto Mesiju. (Jāņa 6:14.) Kad sāka darboties Jēzus, viņš sagādāja cilvēkiem mierinājumu un palīdzēja tiem izprast Dieva vārdus. Viņš dziedināja slimos, paēdināja izsalkušos, savaldīja dabas spēkus un pat piecēla vairākus cilvēkus no mirušajiem. (Mateja 8:26; 14:14—21; 15:30, 31; Marka 5:38—43.) Viņš runāja vārdus, ko bija licis teikt Dievs Jehova, un piedāvāja saviem klausītājiem iespēju iegūt mūžīgu dzīvi. (Jāņa 3:34.) Gan ar vārdiem, gan darbiem Jēzus pierādīja, ka viņš ir sengaidītais Mesija, kam ir jāatbrīvo cilvēce no grēka un visām tā ļaunajām sekām.

Būtu loģiski, ja ebreju reliģiskie vadoņi būtu pirmie, kas atzītu Jēzu par Mesiju un ar prieku viņam paklausītu. Taču viņi to nedarīja. Šie cilvēki Jēzu ienīda, vajāja un pat izplānoja, kā viņu nonāvēt. (Marka 14:1; 15:1—3, 10—15.)

Jēzus, protams, nosodīja šos ļaunos cilvēkus. (Mateja 23:33—35.) Taču viņš skaidri zināja, ka ir vēl kāda persona, kas vainojama tā laika reliģisko vadoņu ļaunumā. Jēzus viņiem teica: ”Jūs esat no sava tēva — velna, un jums gribas piepildīt sava tēva kārības. Viņš no paša sākuma ir bijis slepkava un nestāv [”nav pastāvējis”, EAD] patiesībā, jo patiesības nav viņā. Melus runādams, viņš runā pēc savas dabas, jo viņš ir melis un melu tēvs.” (Jāņa 8:44.) Kā var redzēt no šiem vārdiem, lai gan Jēzus atzina, ka cilvēki paši ir atbildīgi par savām ļaundarībām, viņš norādīja, ka ļaunuma avots ir Sātans Velns.

Jēzus vārdi, ka Sātans ”nav pastāvējis patiesībā”, liecina, ka šī garīgā būtne kādreiz bija uzticīgi kalpojusi Dievam, bet vēlāk bija novērsusies no Dieva. Kāpēc Sātans sacēlās? Iemesls bija viņa godkāre — tā pieauga tik ļoti, ka viņš iekāroja, lai citas būtnes pielūgtu nevis Dievu, bet viņu. * (Mateja 4:8, 9.)

Sātana dumpīgums pret Dievu izpaudās Ēdenes dārzā, kur viņš pievīla Ievu, pamudinādams to ēst aizliegto augli. Sātans bija pirmā būtne, kas meloja un cēla neslavu Jehovam, un tā viņš kļuva par ”melu tēvu”. Kad viņam izdevās panākt, ka Ādams un Ieva nepaklausa Dievam, pār tiem sāka valdīt grēks, kura dēļ abi pirmie cilvēki nomira un kura dēļ cilvēki mirst joprojām. Tā Sātans kļuva par ”slepkavu” — par pašu briesmīgāko slepkavu, kāds vien jebkad bijis. (1. Mozus 3:1—6; Romiešiem 5:12.)

Sātana ļaunā ietekme izpaudās arī garīgajā sfērā, jo viņam izdevās daļu eņģeļu pamudināt uz sacelšanos pret Dievu. (2. Pētera 2:4.) Tāpat kā Sātans, arī šie ļaunie gari savtīgos nolūkos ieinteresējās par cilvēkiem, taču viņu gadījumā tā bija pretdabiska seksuāla interese, kurai bija postošas sekas.

 Zemi pārņem ļaunums

Bībelē rakstīts: ”Notika, ka cilvēki sāka vairoties virs zemes un tiem dzima arī meitas. Tad Dieva dēli vēroja, ka cilvēku meitas bija skaistas, un tie tās ņēma sev par sievām, kas tiem labāk patika.” (1. Mozus 6:1, 2.) Minētie ”Dieva dēli” nebija cilvēki, bet gan garīgas būtnes. (Ījaba 1:6; 2:1.) To var secināt, ņemot vērā, ka jau kādu pusotru tūkstoti gadu pirms tā laika, par kuru runāts minētajos Bībeles pantos, cilvēki stājās laulībā un līdz ar to pats par sevi šis fakts nebūtu bijis īpašas pieminēšanas vērts. Tātad, sakot, ka ”Dieva dēli”, kas bija materializējušies, stājās dzimumattiecībās ar ”cilvēku meitām”, ir runāts par kaut ko līdz tam nepieredzētu un pretdabisku.

Par šo attiecību pretdabiskumu liecina tas, kādi pēcnācēji piedzima šajās savienībās. Bībelē viņi ir saukti par ”milžiem” (LB-65) jeb ”varas darītājiem” (LB-1825) — senebreju vārds, kas šādi tulkots, nozīmē ”gāzēji; tie, kas gāž [citus] gar zemi”. Šie nežēlīgie milži kļuva slaveni ar savu varmācību. (1. Mozus 6:4.)

Milžu un viņu tēvu dēļ ļaunums uz zemes sasniedza neiedomājamus apmērus. ”Zeme bija Dieva priekšā izvirtusi un pilna varas darbu,” rakstīts Pirmās Mozus grāmatas 6. nodaļas 11. pantā. Tātad cilvēki bija sākuši rīkoties tāpat kā minētie milži un viņu tēvi.

Kāpēc tā varēja notikt? Ļaunie milži un materializējušies eņģeļi bija izmantojuši cilvēku iedzimtās grēcīgās tieksmes, un tā ar laiku ”visa radība bija samaitājusi savu dzīves ceļu zemes virsū”. Tāpēc Jehova lika nākt pār pasauli milzu plūdiem, kuros palika dzīvs tikai taisnais Noa un viņa ģimene. (1. Mozus 6:5, 12—22.) Eņģeļi, kas bija materializējušies, plūdos negāja bojā, jo atgriezās garīgajā sfērā, taču savu augsto stāvokli viņi bija zaudējuši. Šie ļaunie eņģeļi jeb dēmoni nebeidza pretoties Dievam un Dievam uzticīgo eņģeļu saimei. Pēc visa spriežot, kopš tā laika Dievs vairs neļauj ļaunajiem gariem materializēties, tomēr tie joprojām spēcīgi ietekmē cilvēku dzīvi. (Jūdas 6.)

Cik plaša ir ļaunā ietekme

Par to, cik plaša ir Sātana ietekme, ļauj spriest Jēzus vārdi — viņš Sātanu nosauca par ”pasaules valdnieku”. (Jāņa 16:11.) Tāpēc 1. Jāņa vēstulē, 5. nodaļas 19. pantā, ir rakstīts, ka ”visa pasaule ir grimusi ļaunumā”. Sātans ir tas, kura dēļ cilvēces ”kuģis” ir iekļuvis briesmīgu nelaimju ”vētrā”, un pašlaik viņš grib nodarīt cilvēkiem pēc iespējas lielāku ļaunumu. Pēc tam, kad 1914. gadā debesīs tika nodibināta Dieva Valstība, Sātans un viņa eņģeļi tika padzīti no debesīm. Par to, ko tas nesīs zemei, Bībelē jau sen iepriekš bija rakstīts: ”Vai zemei..! jo velns nonācis pie jums lielās dusmās, zinādams, ka tam maz laika atlicis.” (Atklāsmes 12:7—12.) Kā Sātans tagad iespaido cilvēkus?

Bībelē, Vēstulē efeziešiem, 2. nodaļas 2. pantā, Sātans ir nosaukts par ”gaisa valsts valdnieku”, un viņš ir tas, kas veido pasaulē valdošo gaisotni jeb ”garu, kas vēl tagad ir spēcīgs nepaklausības bērnos”.  Iepriekšminētais ”gaiss” cilvēkos veicina nevis bijību pret Dievu un labas īpašības, bet gan dumpīgumu pret Dievu un viņa principiem. Tādā veidā Sātans un dēmoni padara cilvēku ļaundarības vēl briesmīgākas.

”Sargi savu sirdi”

Viena no minētā ”gaisa” izpausmēm ir tāds ļaunums kā pornogrāfija, kas rada nepareizas seksuālas vēlmes un attēlo pievilcīgā gaismā uzvedību, ko nekādā gadījumā nevar saukt par normālu. (1. Tesaloniķiešiem 4:3—5.) Kā izklaide tiek pasniegta izvarošana, sadisms, izvarošana grupā, kopošanās ar dzīvniekiem un bērnu seksuāla izmantošana. Pat ne tik atbaidošas pornogrāfijas formas kā minētās var izraisīt spēcīgu atkarību — cilvēkam izveidojas nepārvarama tieksme pēc erotiskām ainām. * Pornogrāfijas skatīšanās grauj cilvēka attiecības gan ar citiem cilvēkiem, gan ar Dievu, un tajā atspoguļojas, cik ļoti pagrimuši ir tās veicinātāji dēmoni, kuru nepareizās seksuālās tieksmes ietekmēja cilvēku sabiedrību jau pirms Noas laika plūdiem.

Var saprast, kāpēc jau senatnē gudrais Salamans aicināja: ”Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība!” (Salamana Pamācības 4:23.) Lai pasargātu savu sirdi no kaitīgas ietekmes, ir jāpārslēdz televīzijas kanāls un jāaizver attēls datora ekrānā, ja parādās kaut kas piedauzīgs, un tas ir jādara ātri un izlēmīgi. Tikpat ātri reaģētu kareivis, kas redzētu, ka ienaidnieka bulta var ķert viņu tieši sirdī, — viņš zibenīgi censtos izvairīties no briesmām. Arī Sātans cenšas trāpīt mūsu simboliskajā sirdī, kur dzimst mūsu vēlmes, — viņš grib to sabojāt.

Tāpat ir jāsargās, lai sirdī neparādītos patika pret vardarbību, jo Sātans zina, ka Jehova ”tos, kas mīl varmācību, ..nīst”. (Psalms 11:6, VDP.) Lai cilvēks kļūtu par Dieva ienaidnieku, Sātanam nav obligāti jāpiespiež cilvēks rīkoties varmācīgi — viņam tikai jāpanāk, lai tam patiktu vardarbība. Tas, ka plašsaziņas līdzekļos tiek rādīta vardarbība, turklāt bieži vien saistībā ar okultām tēmām, nav nejaušība. Pirmsplūdu varmācīgo milžu sen vairs nav, taču īpašības, kādas bija raksturīgas viņiem, un darbi, kādus darīja viņi, ir izplatīti joprojām. Ikvienam no mums būtu jāpadomā, vai tas, kādu izklaidi  mēs izvēlamies, liecina, ka mēs pretojamies Sātana viltībām. (2. Korintiešiem 2:10, 11.)

Kā pretoties Sātana ļaunajai ietekmei

Varētu likties, ka ļaunajiem gariem ir ļoti grūti pretoties. Tomēr Bībelē ir uzsvērts, ka cilvēkiem, kas vēlas patikt Dievam, ir ne vien jāpretojas grēcīgās miesas tieksmēm, bet arī ”jācīnās.. pret ļaunajiem gariem”. Lai gūtu uzvaru šajā cīņā un iemantotu Dieva labvēlību, mums jāpieņem Dieva piedāvātā palīdzība. (Efeziešiem 6:12; Romiešiem 7:21—25.)

Pirmām kārtām Dievs mums var dot savu svēto garu, kas ir visvarenākais spēks Visumā. Pirmajā gadsimtā apustulis Pāvils kristiešiem rakstīja: ”Mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to garu, kas nāk no Dieva.” (1. Korintiešiem 2:12.) Cilvēki, kas pakļaujas Dieva gara vadībai, iemīl to, ko Dievs mīl, un ienīst to, ko viņš ienīst. (Amosa 5:15.) Kas ir jādara, lai saņemtu svēto garu? Ir jāgriežas pie Dieva lūgšanās, ir jāiedziļinās Bībelē, kas pati ir iedvesmota ar svēto garu, un jāveido ciešas attiecības ar cilvēkiem, kas no sirds mīl Dievu. (Lūkas 11:13; 2. Timotejam 3:16; Ebrejiem 10:24, 25.)

Darot to visu, mēs sākam ”bruņoties ar visiem Dieva ieročiem”, kas vienīgie spēj mūs droši pasargāt no ”velna viltībām”. (Efeziešiem 6:11—18.) Tagad ir svarīgāk nekā jebkad agrāk pieņemt visu Dieva piedāvāto palīdzību.

Ļaunuma drīz vairs nebūs

”Ja bezdievji zaļo kā zāle un visi ļaundari zied, tad tomēr viņi tiks izdeldēti uz mūžu mūžiem,” ir rakstīts Psalmu grāmatā. (Psalms 92:8.) Tāpat kā tas bija Noas dzīves laikā, arī tagad ļaunuma izplatība liecina, ka drīz ir gaidāma Dieva tiesa. Tiks sodīti ļaunie cilvēki, un sodu saņems arī Sātans un dēmoni — vispirms tie tiks ieslodzīti simboliskā bezdibenī, kur tiem būs liegta jebkāda iespēja rīkoties, un vēlāk tiks iznīcināti uz mūžiem. (2. Timotejam 3:1—5; Atklāsmes 20:1—3, 7—10.) Kas īstenos Dieva spriedumu? To darīs Jēzus Kristus, par ko Bībelē ir teikts: ”Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai viņš iznīcinātu velna darbus.” (1. Jāņa 3:8.)

Vai jūs ilgojaties pēc tā, lai ļaunumam pienāktu gals? Ja jūs to vēlaties, jūs noteikti var iepriecināt Bībelē lasāmie Dieva solījumi. Neviena cita grāmata tik skaidri neatklāj, ka ļaunuma avots ir Sātans, un neviena cita grāmata nedara zināmu, kā viņš un visi viņa ļaunie darbi tiks iznīcināti uz mūžīgiem laikiem. Atvēliet laiku, lai rūpīgi iepazītu Bībeli un varētu sevi pasargāt no Sātana ļaunās ietekmes, kā arī iegūt drošu cerību uz dzīvi pasaulē, kurā ļaunuma vairs nebūs. (Psalms 37:9, 10.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēls 6. lpp.]

Leģendas ar patiesības drumslām

Stāsti par pusdieviem, milžiem un lieliem plūdiem ir sastopami dažādu tautu mītos un leģendās visā pasaulē. Piemēram, akadiešu eposā par Gilgamešu ir pieminēti plūdi un tas, ka šajos plūdos kuģī paglābās vairāki cilvēki. Pats Gilgamešs esot bijis izlaidīgs un nežēlīgs, un viņš esot bijis daļēji dievs, daļēji cilvēks. Acteku mītos runāts par kādu senu pasauli, kur dzīvojuši milži, un lieliem plūdiem. Kāda skandināvu leģenda vēstī par milžu cilti un gudro Bergelmiru, kas uzbūvēja lielu laivu un plūdos izglābās pats un izglāba savu sievu. Šīs daudzās leģendas sasaucas ar Bībeles vēstījumu, ka visi cilvēki ir cēlušies no tiem, kas palika dzīvi pēc tam, kad senatnē tika iznīcināta ļaunuma pārņemta pasaule.

[Attēls]

Plāksnīte ar fragmentu no eposa par Gilgamešu

[Norāde par autortiesībām]

The University Museum, University of Pennsylvania (neg. # 22065)

[Attēls 5. lpp.]

Pirmsplūdu milžiem raksturīgās īpašības izpaužas cilvēkos arī tagad

[Attēls 7. lpp.]

Dziļas Bībeles zināšanas mūs lielā mērā pasargā no ļaunuma