Ernsts Gliks un latviešu Bībele

VAIRĀK nekā pirms 300 gadiem Ernsts Gliks ķērās pie darba, ko bez viņa vēstures gaitā ir uzdrošinājušies veikt tikai nedaudzi. Viņš nolēma iztulkot Bībeli valodā, ko pats vēl neprata.

Gliks piedzima ap 1654. gadu Vācijā, Vetinas pilsētiņā netālu no Halles. Viņa tēvs bija luterāņu mācītājs, un mājās valdošā reliģiskā gaisotne arī Ernstā modināja vēlēšanos kalpot Dievam. 21 gada vecumā viņš Vācijā pabeidza teoloģijas studijas un ieradās Latvijā. Tolaik nebija daudz latviešu, kas bija skolojušies, un latviešu valodā bija izdots ļoti maz grāmatu. Gliks rakstīja: ”Pirmais trūkums, ko, ierodoties šai zemē, ar savām gan jaunajām, tomēr Dieva godam kalpot gribošām acīm ieraudzīju, bija, ka latviešu baznīcai nav Bībeles.. [..] Tas mani mudināja šo valodu ar Dievam dotu stingru solījumu pamatīgi izpētīt un to pilnīgi apgūt.” Gliks bija apņēmies panākt, lai latvieši varētu lasīt Bībeli savā dzimtajā valodā.

Sagatavošanās tulkošanai

Zeme, kur ieradās Gliks, toreiz bija Zviedrijas karalistes Vidzemes province. Johans Fišers, kas bija Zviedrijas karaļa ieceltais superintendents, centās panākt, lai Vidzemē būtu iespējams iegūt izglītību latviešu valodā, turklāt Rīgā viņam piederēja grāmatspiestuve. Visticamāk, Gliks bija tas, kurš izteica Fišeram domu par Bībeles tulkošanu latviski, un Fišers saprata, ka, izdodams Bībeli, viņš varētu gan veicināt izglītību, gan arī labi nopelnīt. Fišers vērsās pie Zviedrijas karaļa Kārļa XI ar lūgumu atļaut Bībeles tulkošanu latviski,  un karalis deva šādu atļauju, kā arī piekrita atvēlēt līdzekļus šim darbam. Karaļa rezolūcija, ar ko tika pavērts ceļš Bībeles tulkošanai, ir datēta ar 1681. gada 31. augustu.

Tikmēr Gliks mērķtiecīgi gatavojās tulkošanai. Būdams vācietis, viņš būtu varējis par pamatu savam tulkojumam izmantot Mārtiņa Lutera tulkojumu. Taču Gliks vēlējās paveikt darbu pēc iespējas labāk un tāpēc nolēma tulkot no pamatvalodām — senebreju un grieķu. Saprazdams, ka viņa Bībeles valodu zināšanas nav pietiekamas, Gliks devās uz Hamburgu, kur studēja senebreju un grieķu valodu. Iespējams, Bībeles grieķu valodu viņam Hamburgā mācīja latviešu mācītājs Jānis Reiters, ar kura palīdzību Gliks varēja papildināt arī savas latviešu valodas zināšanas.

Darba un gaidīšanas gadi

Pabeidzis valodu studijas, Gliks 1680. gadā atgriezās Latvijā un stājās mācītāja amatā. Drīzumā viņš uzsāka arī Bībeles tulkošanu. 1683. gadā Gliku iecēla par lielās Alūksnes draudzes mācītāju, un tagad mūsu apziņā tieši šī pilsēta saistās ar Gliku un viņa darbu.

Latviešu valodā tajā laikā nebija vārdu daudzu Bībeles terminu un jēdzienu izteikšanai, un Glika tulkojumā ir sastopamas vāciskas konstrukcijas. Tomēr viņš centās izteikties labā latviešu valodā, un speciālisti atzinīgi vērtē viņa darba kvalitāti. Gliks darināja arī jaunvārdus, un daži no tiem latviešu valodā tiek plaši lietoti joprojām. Piemēram, par Glika ieviestiem tiek uzskatīti vārdi ”apliecināt”, ”darboties”, ”dzimtene”, ”priekšzīme” un ”sapulcēties”.

Johans Fišers regulāri informēja Zviedrijas karali par to, kā norit tulkošana, un no viņu sarakstes var secināt, ka 1683. gadā Gliks jau bija pabeidzis tulkot Kristiešu grieķu rakstus. 1689. gadā bija iztulkota visa Bībele — šo milzīgo darbu Gliks bija paveicis astoņos gados. * Bībeles izdošana gan uz kādu laiku aizkavējās, taču 1694. gadā vai drīz pēc tam mērķis bija sasniegts un latviešu Bībeli tika atļauts izplatīt.

 Daži vēsturnieki ir izteikuši šaubas, vai Gliks pārtulkoja Bībeli viens pats. Nav šaubu, ka viņš savā darbā ir izmantojis Lutera tulkojumu, kā arī iestrādājis tekstā tos Bībeles fragmentus, kas latviski jau eksistēja, tomēr to apjoms salīdzinājumā ar Bībeles kopējo apjomu nav liels. Vai kopā ar Gliku strādāja arī citi tulkotāji? Glikam bija viens palīgs, savukārt citi lasīja korektūru un pārbaudīja tekstu, taču, pēc visa spriežot, tulkošanā viņi nepiedalījās. Tātad Gliku diezgan droši var uzskatīt par vienīgo tulkotāju.

Glika tulkojums kļuva par ārkārtīgi nozīmīgu sasniegumu latviešu literārās valodas attīstībā. Tomēr ar to tika panākts kaut kas vēl daudz svarīgāks — beidzot latvieši varēja lasīt Dieva Rakstus, Bībeli, savā dzimtajā valodā un skaidri saprast to mācības. Glika paveiktais darbs nav aizmirsts. Nu jau vairāk nekā 300 gadu alūksnieši rūpējas par diviem Glika stādītiem ozoliem, kas pazīstami kā Glika ozoli. Tos viņš esot iestādījis par godu Kristiešu grieķu rakstu un Ebreju rakstu iztulkošanai. Alūksnē ir neliels muzejs, kurā glabājas dažādi Bībeles izdevumi, un starp eksponātiem ir arī Glika tulkojuma faksimilizdevums. Turklāt Alūksnes ģerbonī ir attēlota Bībele, kā arī redzams gadskaitlis 1689, kas norāda uz gadu, kad Gliks pabeidza savu darbu.

Turpmākā darbība

Neilgi pēc savas ierašanās Latvijā Gliks sāka mācīties arī krievu valodu. 1699. gadā viņš rakstīja, ka ir sācis īstenot vēl vienu ieceri — pārtulkot Bībeli šajā valodā. Savukārt kādā vēstulē, kas datēta ar 1702. gadu, Gliks minēja, ka ir ķēries pie jauna latviešu Bībeles izdevuma sagatavošanas. Taču apstākļi vairs nebija labvēlīgi Bībeles tulkošanai. Pēc ilgstoša miera atkal bija izcēlies karš starp lielvarām, un Latvija tika ierauta šo notikumu virpulī. 1702. gadā krievu karaspēks sakāva zviedrus un ieņēma Alūksni. Gliku un viņa ģimeni aizveda gūstā uz Krieviju. * Šajos juku laikos jaunā latviešu Bībeles izdevuma manuskripts, kā arī krievu tulkojums tika nozaudēts. Gliks nomira 1705. gadā Maskavā.

Tas, ka jaunais latviešu tulkojuma variants un krievu tulkojums ir gājuši zudumā, protams, ir skumji. Taču Glika tulkojuma ietekme ir tik liela, ka līdz pat mūsdienām ikviens, kas lasa Bībeli latviešu valodā, kaut kādā mērā bauda viņa darba augļus.

Ernsts Gliks ir viens no daudzajiem, kas ir uzņēmušies grūto Bībeles tulkošanas darbu. Pateicoties šo tulkotāju neatlaidībai, gandrīz ikvienā valodā, kādā vien cilvēki runā, tagad ir iespējams lasīt Dieva vārdus un saprast tajos ietverto patiesību. Izmantodams Bībeles izdevumus vairāk nekā 2000 valodās, Dievs Jehova joprojām dara sevi zināmu cilvēkiem.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 13. lpp.]

Glika tulkojums

[Attēls 14. lpp.]

Jehovas liecinieki māca citiem Bībeli pilsētā, kur Gliks to pārtulkoja