Gads ”labajā zemē”

1908. gadā, veikdams izrakumus senās Gezeras teritorijā, kas atrodas uz rietumiem no Jeruzalemes, kāds arheologs atklāja kaut ko ļoti interesantu: mazu kaļķakmens plāksnīti ar tekstu senebreju rakstā. Šī plāksnīte tiek datēta ar desmito gadsimtu pirms mūsu ēras, un, pēc speciālistu domām, uz tās lasāms vienkāršs zemkopības gada apraksts. Vērtīgais atradums ir kļuvis pazīstams ar nosaukumu Gezeras kalendārs.

Uz plāksnītes ir atrodams paraksts: Abija. Kaut arī pilnīgas vienprātības zinātnieku vidū nav, daudzi arheologi uzskata, ka šīs plāksnītes teksts ir vingrinājums, ko Abija, kāds izraēliešu zēns, ir uzrakstījis dzejas formā. * Vai vēlaties no šī zēna viedokļa paraudzīties uz to, kā aizritēja gads Apsolītajā zemē? To darīdami, atsauksim prātā arī dažus Bībeles notikumus.

Divi ražas novākšanas mēneši

Gezeras kalendārs sākas ar ražas novākšanas mēnešiem. Kaut arī Abija tos ir pieminējis pašus pirmos, izraēlieši uzskatīja ražas laiku par zemkopības gada noslēgumu. Ētānima mēnesis, ko vēlāk sauca par tišri, atbilst mūsu septembrim—oktobrim, un šajā mēnesī, kad ražas novākšana lielākoties bija pabeigta, valdīja līksmība un tika svinēti svētki, kuros Abija noteikti aktīvi piedalījās. Var tikai iedomāties, ar kādu aizrautību Abija palīdzēja tēvam uzsliet nojumi, kurā visa ģimene dzīvoja veselu nedēļu, pateikdamies Jehovam par bagātīgo ražu. (5. Mozus 16:13—15.)

Ap šo laiku olīvas bija gandrīz gatavas, un Abijas ģimenes locekļi tās nopurināja, ar nūjām sitot pa olīvkoku zariem. Abijam pašam šis darbs droši vien vēl bija par smagu, taču to vērot bija interesanti. (5. Mozus 24:20.) Nobirušās olīvas tika savāktas un aizvestas uz tuvāko akmens spiedi, kur no tām ieguva eļļu.  Nelielos daudzumos eļļu varēja iegūt arī vienkāršākā veidā: sasmalcinātas olīvas aplēja ar ūdeni un pēc tam nosmēla eļļu, kas sakrājās ūdens virspusē. Vērtīgā olīveļļa nebija tikai nozīmīgs pārtikas produkts, to izmantoja arī eļļas lampās un kā ārstniecisku līdzekli, ar ko apkopa brūces un sasitumus, kuri tādam zēnam kā Abija, visticamāk, gadījās itin bieži.

Divi sējas mēneši

Kad sākās agrie lieti, Abija noteikti izbaudīja spirdzinājumu, ko tie atnesa. Tēvs droši vien viņam bija stāstījis par to, cik ļoti zemei ir nepieciešams lietus. (5. Mozus 11:14.) Saulei kveldējot vairākus mēnešus, zemes virskārta bija sacietējusi, bet lietus to tagad atmiekšķēja, un tā kļuva piemērota aršanai. Senie izraēliešu arāji izmantoja koka arklu, kuram varēja būt metāla lemesis un kuru vilka vērsis vai kāds cits mājlops. Arājs prasmīgi vadīja arklu, cenzdamies dzīt taisnas vagas. Tā kā auglīgas zemes bija maz, zemkopji centās izmantot katru mazāko zemes gabalu, pat tos, kas atradās kalnu nogāzēs. Taču tos viņi apstrādāja ar rokām.

Kad tīrumi bija aparti, tajos sēja kviešus un miežus. Sējējs mēdza iebērt graudus savu drēbju ielokā un pēc tam pārstaigāja tīrumu, plašiem vēzieniem izsēdams sēklu. Gezeras kalendāra otrais ieraksts attiecas uz šiem diviem sējas mēnešiem.

Divi vēlās sējas mēneši

”Labā zeme” nesa augļus visu cauru gadu. (5. Mozus 3:25.)  Decembrī, kad iestājās visspēcīgākās lietavas, zeme sazaļoja un bija pienācis laiks vēlajai sējai. Zemnieki sēja dažādus dārzeņus un pākšaugus, kā, piemēram, zirņus. Abija šo periodu ir nosaucis par ”pavasara ganību” jeb, saskaņā ar citu tulkojumu, ”vēlās sējas” laiku. Šajā periodā varēja baudīt dažādus dārzeņu ēdienus.

Kad aukstais laiks atkāpās, baltiem vai rožainiem ziediem uzziedēja mandeļkoks. Šis pavasara vēstnesis varēja saplaukt pat janvārī, ja kļuva kaut nedaudz siltāks. (Jeremijas 1:11, 12.)

Linu plūkšanas mēnesis

Pēc vēlās sējas Abija piemin linu plūkšanu. Interesanti, ka lini ir pieminēti saistībā ar kādu notikumu, kas risinājās Jūdas kalnāja austrumu pusē vairākus gadsimtus pirms tam, kad dzīvoja Abija. Toreiz Jērikā Rahāba paslēpa divus izraēliešu izlūkus ”zem linu saujām”, ko bija izkārtojusi uz jumta žāvēties. (Jozuas 2:6.) Liniem bija liela nozīme izraēliešu dzīvē. Lai atdalītu linšķiedras no pārējām stublāja daļām, lini vispirms bija jāmērcē. Tos vai nu izklāja uz lauka un mērcēja rasā, vai arī mērcēja dīķos un upēs. Pirmajā gadījumā stublājs sadalījās lēnāk, otrajā gadījumā — straujāk. Kad linšķiedras bija iegūtas un apstrādātas, no tām auda linu audeklu, kas tika izmantots buru, telšu un apģērba gatavošanai. No linšķiedrām ieguva arī gaismekļu daktis.

Daži speciālisti apstrīd domu, ka salīdzinoši sausajā Gezeras apkaimē būtu audzēti lini. Citi apgalvo, ka lini tika audzēti un novākti vēlāk, nekā minēts kalendārā. Šo iemeslu dēļ daži zinātnieki uzskata, ka Gezeras kalendārā vārds ”lini” ir lietots kā sinonīms vārdam ”zāle”.

Miežu pļaujas mēnesis

Katru gadu, tuvojoties pavasara ekvinokcijai, kad diena un nakts ir aptuveni vienāda garuma, Abija varēja vērot zaļās miežu druvas. Savā kalendārā nākamo Abija ir minējis miežu pļaujas mēnesi, kam pēc ebreju kalendāra atbilst ābība mēnesis, kura nosaukums tulkojumā nozīmē ”zaļas vārpas” (šādi, iespējams, apzīmēja tādu vārpu gatavības pakāpi, kad graudi vēl bija mīksti). Jehova savai tautai bija norādījis: ”Ievēro Ābiba mēnesi, ka tu svini Pasā tam Kungam.” (5. Mozus 16:1.) Ābībs, kas vēlāk tika saukts par nīsānu, atbilst marta beigām un aprīļa sākumam. Ļoti iespējams, izraēlieši, nosakot ābība mēneša sākumu,  kaut kādā mērā vadījās pēc miežu nogatavošanās laika. Pat mūsdienās karaīmi, kas pieder pie viena no jūdaisma atzariem, ņem vērā miežu nogatavošanās laiku, lai noteiktu jauna gada sākumu. Lai kā arī būtu, 16. ābībā Jehovas priekšā bija jālīgo kūlītis no pirmās miežu ražas. (3. Mozus 23:10, 11.)

Miežiem bija svarīga nozīme izraēliešu ikdienā. Tā kā mieži bija lētāki nekā kvieši, izraēlieši, jo īpaši tie, kas bija nabadzīgi, biežāk cepa miežu maizi. (Ecēhiēla 4:12.)

Ražas novākšanas un mērīšanas mēnesis

Mēs varam iedomāties, kā pienāca diena, kad Abija agri no rīta pamodās un pamanīja, ka tumšie lietus mākoņi izklīst. Kādu laiku lietus vairs nelīs, un Apsolītās zemes augu valsts tagad būs atkarīga no valgmes, ko dod rasa. (1. Mozus 27:28; Cakarijas 8:12.) Izraēliešu zemkopji zināja, ka daudzajiem kultūraugiem, kas savus augļus nes gada saulainākajos mēnešos, ir ļoti svarīgi, lai laikā līdz Nedēļu svētkiem būtu pareizs vēju režīms. Aukstais ziemeļu vējš, kas nesa līdzi lietu, nāca par labu labībai, taču ziedošiem augļu kokiem nodarīja ļaunu. Turpretī karstais un sausais dienvidu vējš veicināja augļu koku ziedēšanu un apputeksnēšanos. (Salamana Pamācības 25:23; Augstā Dziesma 4:16.)

Dievs Jehova, kas valda pār dabas spēkiem, bija izveidojis ļoti precīzi saskaņotu ekoloģisku sistēmu. Abijas dzīves laikā Izraēla bija ”zeme, kur ir kvieši un mieži, vīna stādi un vīģu koki un granātābolu koki, ..olīvu koku zeme, kurā tek eļļa un medus”. (5. Mozus 8:8.) Abijas vectēvs varbūt bija stāstījis mazdēlam par neparasti lielo pārticību, kāda bija valdījusi gudrā ķēniņa Salamana laikā un kas skaidri liecināja par Jehovas labvēlību. (1. Ķēniņu 4:20.)

Līdzās ražas novākšanai Abija ir minējis vārdu, kas, pēc dažu domām, nozīmē ”mērīšana”. Tas varētu attiekties uz ražas mērīšanu, kas tika veikta, lai daļu ražas iedalītu tīruma saimniekiem, daļu strādniekiem un daļu nodevu samaksāšanai. Savukārt citi zinātnieki uzskata, ka šis ebreju vārds nozīmē ”līksmošanās” un netieši norāda uz Nedēļu svētkiem, kas iekrīt sīvāna mēnesī (maijs—jūnijs). (2. Mozus 34:22.)

Divi vīnkoku kopšanas mēneši

Tālāk Abija raksta par diviem mēnešiem, kad kopa vīnkokus. Varbūt arī Abija palīdzēja izretināt vīnogulāju biezo lapotni, lai ogām tiktu vairāk saules gaismas. (Jesajas 18:5.) Pēc tam pienāca vīnogu novākšanas laiks, kas bērniem sagādāja daudz prieka. Cik garšīgas  bija pirmās vīnogas! Abija droši vien bija dzirdējis par 12 izlūkiem, kurus pirmo vīnogu laikā Mozus bija aizsūtījis izlūkot Apsolīto zemi. Toreiz viens vīnogu ķekars bija tik smags, ka to nācās nest diviem vīriem. (4. Mozus 13:20, 23.)

Vasaras augļu mēnesis

Abijas kalendārā pēdējais ir minēts vasaras augļu mēnesis. Senatnē Tuvajos Austrumos vasara bija laiks, kad galvenokārt ienācās augļi. Reiz Jehova izmantoja uzskatāmu piemēru — ”kurvi ar vasaras augļiem” (LB-26) —, lai paskaidrotu, ka ”Israēla tautai ir pienācis gals”. Ebreju valodā vārdi ”vasaras augļi” un ”gals” veido vārdu spēli. (Amosa 8:2.) Tā neuzticīgajiem izraēliešiem tika atgādināts, ka viņu gals ir tuvu un drīz tiks īstenots Jehovas spriedums. Pie vasaras augļiem, par kuriem runāja Abija, nenoliedzami piederēja arī vīģes. Vasaras vīģes varēja sapresēt apaļos raušos un lietot gan uzturā, gan kā kompreses uz augoņiem. (2. Ķēniņu 20:7.)

Gezeras kalendāra nozīme mūsdienās

Abija acīmredzot labi pazina Izraēlas lauku dzīvi, jo tolaik daudzu izraēliešu galvenā nodarbošanās bija zemkopība. Pat ja lauksaimniecība mums ir sveša, Gezeras kalendārs mums palīdz labāk saprast Bībeli un spilgtāk iztēloties tajā aprakstītos notikumus.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 11. lpp.]

VIENS NO IESPĒJAMIEM GEZERAS KALENDĀRA TEKSTA TULKOJUMIEM:

”Vīnogu un olīvu novākšanas mēneši;

sējas mēneši;

pavasara ganību mēneši;

linu plūkšanas mēnesis;

miežu pļaujas mēnesis;

kviešu pļaujas un mērīšanas mēnesis;

zaru izgriešanas mēneši;

vasaras augļu mēnesis.”

Abija *

[Zemsvītras piezīme]

[Norāde par autortiesībām]

Stambulas Arheoloģijas muzejs

[Shēma/Attēli 9. lpp.]

NĪSĀNS (ĀBĪBS)

Marts—Aprīlis

ĪJARS (ZĪVS)

Aprīlis—Maijs

SĪVĀNS

Maijs—Jūnijs

TAMMŪZS

Jūnijs—Jūlijs

ABS

Jūlijs—Augusts

ELŪLS

Augusts—Septembris

TIŠRI (ĒTĀNIMS)

Septembris—Oktobris

HEŠVĀNS (BŪLS)

Okrobris—Novembris

KISLEVS

Novembris—Decembris

TEBETS

Decembris—Janvāris

SEBATS

Janvāris—Februāris

ĀDĀRS

Februāris—Marts

VEĀDĀRS

Marts

[Norāde par autortiesībām]

Zemnieks: Garo Nalbandian

[Attēls 8. lpp.]

Arheoloģiskie izrakumi Gezerā

[Norāde par autortiesībām]

© 2003 BiblePlaces.com

[Attēli 10. lpp.]

Mandeļkoks

[Attēls 10. lpp.]

Lini

[Norāde par autortiesībām]

Dr. David Darom

[Attēls 10. lpp.]

Mieži

[Norāde par autortiesībām]

U.S. Department of Agriculture