Mēs esam ”brīnišķi radīti”

”Es esmu tik brīnišķi radīts.” (PSALMS 139:14.)

1. Kāpēc daudzi cilvēki ir pārliecināti, ka dabas brīnumi ir Dieva roku darbs?

DZĪVĀ DABA ir brīnumainu radību pilna. Kā tas viss ir radies? Vieni uzskata, ka dzīvību uz Zemes nav izveidojis ar saprātu apveltīts Radītājs. Citi turpretī domā, ka, noraidot domu par Radītāju, paliek daudz neatbildētu jautājumu. Viņi ir pārliecināti, ka uz Zemes sastopamās dzīvības formas ir pārāk sarežģītas, daudzveidīgas un, varētu pat teikt, brīnišķīgas, lai tās būtu radušās nejauši. Daudzi cilvēki, to vidū arī zinātnieki, ir secinājuši, ka Visumam ir bijis gudrs, varens un labestīgs Radītājs. *

2. Kāpēc Dāvids izjuta vēlēšanos cildināt Jehovu?

² Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids uzskatīja, ka Dievam — visa Radītājam — pienākas slava. Lai gan Dāvids dzīvoja ilgi pirms tagadējā zinātnes laikmeta, viņš saprata, ka radītā pasaule liecina par izcilu meistarību. Pārdomājis kaut vai tikai to, kā ir izveidots viņš pats, Dāvids izjuta dziļu bijību un apbrīnu. ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts,” viņš cildināja Dievu, ”brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” (Psalms 139:14.)

3., 4. Kāpēc ir svarīgi nopietni pārdomāt Jehovas darbus?

³ Pārliecība, ka Dievs ir visa Radītājs, Dāvidā izveidojās pēc nopietnām pārdomām. Mūsdienās skolu mācību programmās un plašsaziņas līdzekļos popularizētās teorijas par dzīvības izcelsmi laupa ticību Radītājam. Tāpēc, lai mēs iegūtu tikpat stipru pārliecību par Radītāja esamību, kāda bija Dāvidam, arī mums jāatvēl laiks nopietnām pārdomām. Jautājumi par to, vai pastāv Radītājs un kas viņš ir, ir pārāk svarīgi, lai mēs tajos akli pārņemtu citu cilvēku viedokli.

⁴ Turklāt, kad pārdomājam Jehovas darbus, aug mūsu pateicība un mīlestība, ko izjūtam pret viņu, un nostiprinās mūsu ticība viņa solījumiem. Tas savukārt mūs mudina aizvien labāk viņu iepazīt un kalpot viņam. Tāpēc apspriedīsim, kā modernā zinātne apstiprina Dāvida secinājumu, ka mēs esam ”brīnišķi radīti”.

Kā veidojas jauna dzīvība

5., 6. a) No kā sāk veidoties jauna dzīvība mātes klēpī? b) Kādas funkcijas organismā veic nieres?

⁵ ”Tu radīji manas īkstis, Tu mani veidoji un piešķīri man ķermeni manas mātes miesās.” (Psalms 139:13.) Cilvēks savu dzīvi  mātes klēpī sāk kā viena vienīga šūna, kas ir mazāka nekā punkts šī teikuma beigās. Bet šī šūna ir tik sarežģīta, ka to var nosaukt par miniatūru ”ķīmijas laboratoriju”. Tā strauji aug un dalās, tāpēc bērnam astoņas nedēļas pēc viņa ieņemšanas galvenās orgānu sistēmas jau gandrīz ir izveidojušās. Šo orgānu vidū ir arī nieres jeb ”īkstis”. Kad cilvēks piedzimst, nieres ir gatavas savam uzdevumam — filtrēt asinis, atdalot sārņus un lieko ūdeni un aizturot organismam nepieciešamās vielas. Pieauguša cilvēka nieres, ja tās ir veselas, sešus litrus asiņu, kas cirkulē pa organismu, spēj izfiltrēt reizi 45 minūtēs.

⁶ Nieres kontrolē minerālvielu saturu un skābju un sārmu līdzsvaru asinīs, kā arī regulē asinsspiedienu. Tās veic arī citas svarīgas funkcijas, piemēram, piedalās D vitamīna pārvēršanā bioloģiski aktīvā formā, kas ir nepieciešama normālai kaulu attīstībai, un ražo eritropoetīnu — hormonu, kas kaulos stimulē asinsradi. Nav brīnums, ka nieres ir nodēvētas par ”organisma meistarīgajiem ķīmiķiem”. *

7., 8. a) Kā bērns veidojas mātes klēpī? b) Kāpēc var teikt, ka jaunas dzīvības rašanās norit ”zemes dziļumos”?

⁷ ”Mani kauli nebija apslēpti Tev, kamēr es klusībā tiku darināts, tiku šūdināts zemes dziļumos.” (Psalms 139:15, VDP.) Pirmajai šūnai, no kuras veidojas jauna dzīvība, daloties, rodas arvien jaunas šūnas, un drīz tās sāk diferencēties jeb specializēties par nervu šūnām, muskuļu šūnām, ādas šūnām un tā tālāk. Viena veida šūnas apvienojas un veido audus, bet no audiem rodas orgāni. Piemēram, bērns mātes klēpī vēl nav pavadījis pat četras nedēļas, kad viņam jau sāk veidoties skelets. Astotajā nedēļā mazulim, kas ir tikai divarpus centimetrus garš, ir izveidojušies visu 206 kaulu aizmetņi.

⁸ Šie brīnumainie procesi mātes klēpī norit, citiem neredzot, jeb, tēlaini izsakoties, ”zemes dziļumos”. Par to, kā veidojas jauna dzīvība, joprojām ir daudz neskaidrību. Piemēram, kas šūnās aktivizē specifiskus gēnus, kuri ierosina šūnu diferencēšanos? Zinātnieki varbūt ar laiku to noskaidros, bet, kā turpinājumā rakstīja Dāvids, mūsu Radītājs, Dievs Jehova, to ir zinājis vienmēr.

9., 10. Kāpēc par bērnu mātes klēpī var teikt, ka ”visas tā daļas” ir rakstītas Dieva ”grāmatā”?

⁹ ”Tavas acis mani redzēja kā vēl bezmiesas iedīgli [”vēl dīglī”, VDP], un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas [”visas tā daļas”, NW], jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas.” (Psalms 139:16.) Pirmā šūna, no kuras veidojas bērns, satur pilnu informāciju par visu viņa organismu. Pēc šī plāna norit cilvēka attīstība deviņus mēnešus mātes klēpī un pēc tam vairāk nekā divdesmit gadus, līdz viņš ir pieaudzis. Viens attīstības posms seko nākamajam, un tie visi norisinās saskaņā ar informāciju, kas ir bijusi pašā pirmajā šūnā.

¹⁰ Dāvids neko nezināja par šūnām un gēniem, un tolaik nebija izgudrots pat mikroskops, taču viņš pareizi sprieda, ka viņa ķermeņa attīstība ir noritējusi pēc tāda kā iepriekš izstrādāta plāna. Iespējams, Dāvidam bija kaut kāds priekšstats par to, kas norisinās, kad bērns mātes klēpī ir ”vēl dīglī”, tāpēc  viņš varēja secināt, ka ikviens attīstības posms notiek noteiktā laikā un saskaņā ar norādījumiem, kas ir ”rakstīti” Dieva ”grāmatā”.

11. Kā cilvēks iemanto noteiktas pazīmes?

¹¹ Mūsdienās mēs zinām, ka no vecākiem un tālākiem priekštečiem pārmantotās pazīmes, piemēram, auguma garumu, sejas vaibstus, acu un matu krāsu un tūkstošiem citu pazīmju, nosaka gēni. Katrā šūnā ir desmitiem tūkstošu gēnu, kas ietilpst cilvēka DNS (dezoksiribonukleīnskābē). Informācija par to, kā veidosies cilvēka organisms, ir ”ierakstīta” viņa DNS ķīmiskajā struktūrā. Šūnām daloties, uz jaunajām šūnām tiek pārnests identisks informatīvais materiāls — tā tiek uzturēta cilvēka dzīvība un saglabātas viņam raksturīgās pazīmes. Cik gan uzskatāmi šajos procesos izpaužas Radītāja spēks un gudrība!

Cilvēka unikālais prāts

12. Kāda ir galvenā iezīme, kas cilvēkus atšķir no dzīvniekiem?

¹² ”Cik dārgas man ir Tavas domas, ak Dievs, un cik liels ir to daudzums! Ja tās gribētu saskaitīt, tad to būtu vairāk nekā smiltis.” (Psalms 139:17, 18.) Nevar noliegt, ka arī dzīvnieki ir brīnišķi radīti un daži ar savām maņām un spējām pat pārspēj cilvēku. Taču Dievs cilvēku ir apveltījis ar prāta spējām, kādu nav nevienam dzīvniekam. ”Lai gan cilvēkam un citām sugām ir daudz kas kopīgs, spēja runāt un domāt cilvēku padara atšķirīgu no visām pārējām dzīvības formām uz zemes,” teikts kādā zinātniskā rokasgrāmatā. ”Tikai cilvēkus interesē tādi jautājumi kā, piemēram, kā darbojas mūsu organisms un kā tas ir veidojies.” Par šiem jautājumiem domāja arī Dāvids.

13. a) Kādas iespējas iedziļināties Dieva domās bija Dāvidam? b) Kā mēs varam sekot Dāvida priekšzīmei?

¹³ Vēl svarīgāk ir tas, ka atšķirībā no dzīvniekiem mums piemīt unikāla spēja iedziļināties Dieva domās. * Šī īpašā dāvana mums ir tāpēc, ka esam radīti pēc Dieva tēla. (1. Mozus 1:27.) Dāvids augstu vērtēja šo dāvanu — viņš pārdomāja Dieva esamības pierādījumus un Dieva izcilās īpašības, par kurām liecināja pasaule viņam visapkārt. Dāvidam bija pieejamas arī pirmās Svēto Rakstu daļas, kas atklāja, kāds ir Dievs un ko viņš ir paveicis. Ar Dieva iedvesmoto Rakstu palīdzību Dāvids ieguva sapratni par Dieva domām, personību un nodomu. Pārdomas par Dieva Rakstiem, radīšanas darbiem un to, kā Dievs ir izturējies pret viņu personiski, modināja Dāvidā vēlēšanos slavēt savu Radītāju.

 Ko sevī ietver ticība

14. Kāpēc nav nepieciešams zināt par Dievu pilnīgi visu, lai viņam ticētu?

¹⁴ Jo vairāk Dāvids domāja par Dieva radīšanas darbiem un iedziļinājās Dieva Rakstos, jo skaidrāk viņš apzinājās, ka nekad nespēs pilnībā izprast Dieva gudrību un varenību. (Psalms 139:6.) To pašu var teikt par mums. Mēs nekad neiegūsim pilnīgu izpratni par visiem Dieva radīšanas darbiem. (Salamans Mācītājs 3:11; 8:17.) Tomēr Dievs ar savu Rakstu un radītās pasaules starpniecību ir atklājis par sevi pietiekami daudz, lai cilvēki, kas meklē patiesību, varētu iegūt ticību, kas balstīta uz pierādījumiem. (Romiešiem 1:19, 20; Ebrejiem 11:1, 3.)

15. Kā ir saistīta ticība un mūsu attiecības ar Dievu?

¹⁵ Ticība sevī ietver daudz ko vairāk nekā tikai uzskatu, ka Visumam un dzīvībai ir bijis saprātīgs Radītājs. Ticēt Dievam Jehovam nozīmē paļauties uz viņu, apzinoties, ka viņš ir reāla persona un ka viņš vēlas, lai mēs viņu iepazītu un izveidotu ar viņu tuvas attiecības. (Jēkaba 4:8.) Padomāsim par paļāvību, kādu dēls jūt pret savu tēvu. Ja kāds dēlam sacītu: ”Nez vai tēvs tev palīdzēs grūtā brīdī,” — viņam, iespējams, būtu grūti šo cilvēku pārliecināt par pretējo. Taču, ja dēls laika gaitā ir redzējis, cik labs un uzticams ir viņa tēvs, viņš ir pilnīgi drošs, ka tēvs viņu nepametīs nelaimē. Kaut ko līdzīgu var teikt par mums. Ja mēs iepazīstam Jehovu — pētām Bībeli, vērojam viņa radīto pasauli un pārliecināmies, kā viņš atbild uz mūsu lūgšanām un mums palīdz —, mūsos veidojas paļāvība uz viņu, vēlēšanās uzzināt par viņu aizvien vairāk, kā arī nesavtīga mīlestība un dievbijība, kas mudina slavēt viņu mūžīgi. Izveidot draudzību ar Dievu ir vērtīgākais, pēc kā cilvēks dzīvē var tiekties. (Efeziešiem 5:1, 2.)

Meklēsim Radītāja vadību

16. Ko mēs varam mācīties no Dāvida tuvajām attiecībām ar Jehovu?

¹⁶ ”Pārbaudi mani, ak Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu!” (Psalms 139:23, 24.) Dāvids labi zināja, ka nekas no tā, ko viņš domā, runā vai dara, nav apslēpts Radītāja, Dieva Jehovas, skatienam. (Psalms 139:1—12; Ebrejiem 4:13.) Apziņa, ka Dievs viņu tik labi pazīst, Dāvidā viesa drošības sajūtu, kādu izjūt mazs bērns, atrazdamies vecāku rokās. Dāvidam bija dārgas viņa tuvās attiecības ar Dievu, un viņš centās tās nosargāt, dziļi pārdomādams Dieva darbus un griezdamies pie Dieva lūgšanās. Daudzi no Dāvida psalmiem, arī 139. psalms, patiesībā ir lūgšanas, kam sacerēts muzikāls pavadījums. Arī mums pārdomas un lūgšanas palīdzēs tuvoties Jehovam.

17. a) Kāpēc Dāvids lūdza, lai Jehova pārbauda viņa sirdi? b) Kā mūsu dzīvi ietekmē tas, cik saprātīgi mēs izmantojam savu gribas brīvību?

 ¹⁷ Tā kā mēs esam radīti pēc Dieva tēla, mums ir gribas brīvība — mēs varam izvēlēties darīt labu vai ļaunu. Šī brīvība ir saistīta ar morālu atbildību. Dāvids nevēlējās nonākt uz ļaunu cilvēku ceļa. (Psalms 139:19—22.) Viņš gribēja izvairīties no nopietnām kļūdām, tāpēc, pārdomājis Jehovas spēju visu izzināt, Dāvids pazemīgi lūdza, lai Jehova pārbauda viņa iekšējo cilvēku un vada viņu pa ceļu, kas ved uz dzīvību. Dieva morāles normas attiecas uz visiem, tāpēc arī mums ir jāpieņem pareizi lēmumi. Jehova mūs mudina viņam paklausīt. Ja mēs tā darām, mēs iegūstam viņa labvēlību un daudz citu svētību. (Jāņa 12:50; 1. Timotejam 4:8.) Ļaujot, lai Jehova dienu no dienas mūs vada, mēs varam saglabāt iekšēju mieru arī nopietnās grūtībās. (Filipiešiem 4:6, 7.)

Klausīsim Dievam, kas visu ir brīnišķi radījis

18. Ko Dāvids saprata, pārdomājis radīto?

¹⁸ Kad Dāvids vēl bija zēns, viņš daudz laika pavadīja, ganīdams tēva ganāmpulkus. Kamēr aitas plūca zāli, viņš vēroja naksnīgās debesis un pārdomāja, cik varens ir Visums un ko tas atklāj par Radītāju. ”Debesis daudzina Dieva godu, un izplatījums izteic Viņa roku darbu,” viņš rakstīja. ”Diena dienai to pauž, un nakts naktij to dara zināmu.” (Psalms 19:2, 3.) Dāvids saprata, ka viņam ir jāiepazīst Dievs, kurš visu ir tik brīnišķi radījis, un jāseko viņa vadībai. Arī mums būtu jārīkojas tāpat.

19. Uz ko mūs mudina apziņa, ka esam ”brīnišķi radīti”?

¹⁹ No Dāvida var mācīties, ko nozīmē sekot padomam, ko jauniešiem vēlāk deva viņa dēls Salamans: ”Piemini savu Radītāju savā jaunībā.. ..Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam!” (Salamans Mācītājs 12:1, 13.) Dāvids jau visai agri nonāca pie secinājuma, ka viņš ir ”brīnišķi radīts”, un, rīkodamies saskaņā ar šo apziņu, nodzīvoja svētībām bagātu mūžu. Ja mēs slavēsim mūsu Diženo Radītāju un kalposim viņam, mums dzīve sniegs gandarījumu gan tagad, gan nākotnē. Par cilvēkiem, kam ir tuvas attiecības ar Jehovu un kas ievēro viņa taisnīgos principus, Bībelē ir teikts: ”Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi, lai paustu, ka tas Kungs ir taisns.” (Psalms 92:15, 16.) Turklāt mums būs cerība priecāties par Radītāja brīnumainajiem darbiem mūžīgi.

[Zemsvītras piezīmes]

Vai varat paskaidrot?

• Kā bērna attīstība mātes klēpī liecina, ka mēs esam ”brīnišķi radīti”?

• Kāpēc mums jāiedziļinās Jehovas domās?

• Kā ir saistīta ticība un mūsu attiecības ar Jehovu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 23. lpp.]

Bērns mātes klēpī attīstās pēc iepriekš noteikta ”plāna”

DNS

[Norāde par autortiesībām]

Nedzimis bērns: Lennart Nilsson

[Attēls 24. lpp.]

Mēs varam izveidot tādu paļāvību uz Jehovu, kādu bērns jūt pret mīlošu tēvu

[Attēls 25. lpp.]

Pārdomas par Jehovas darbiem Dāvidu mudināja viņu slavēt