Mainīgu vērtību laikmets

DAUDZI ir dzirdējuši par Diogenu — filozofu, kas dzīvoja Atēnās ceturtajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Kāds nostāsts vēstī, ka viņš gaišā dienas laikā esot staigājis apkārt ar lukturi, veltīgi cenzdamies sameklēt kaut vai vienu godīgu cilvēku.

Nav zināms, vai šis nostāsts ir patiess. Taču, ja Diogens dzīvotu mūsu dienās, neviens nejustos pārsteigts, ja viņam vēl cītīgāk nāktos meklēt godīgus cilvēkus. Šķiet, daudzi ir atmetuši uzskatu, ka cilvēkiem būtu vajadzīgas kādas noteiktas ētiskas vērtības. Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļi ziņo par dažādiem skandāliem — cilvēku privātajā dzīvē, politikā, sportā, biznesā un citās dzīves jomās. Daudzas no iepriekšējo paaudžu vērtībām vairs netiek cienītas. Agrāk pieņemtās normas tiek vai nu pārvērtētas un bieži vien atmestas, vai arī godātas tikai vārdos, bet ne darbos.

”Laiki, kad tika ievērotas vispārpieņemtas morāles normas, ir pagājuši,” izteicās sociologs Alans Vulfs. Viņš arī teica: ”Vēl nekad iepriekš sabiedrībā nav valdījusi tik spēcīga sajūta, ka tradicionālie uzskati un institūcijas vairs nav uzlūkojami par morālu vērtību avotu.” Runājot par pēdējiem 100 gadiem, laikrakstā Los Angeles Times bija pieminēts filozofa Džonatana Glovera novērojums, ka reliģijas noriets un universālu morāles likumu atmešana ir galvenais iemesls, kāpēc visā pasaulē ir vērojami vardarbības uzplūdi.

Lai arī vispārpieņemtas vērtības tiek plaši apšaubītas, daudzi cilvēki tomēr uzskata, ka ir nepieciešams kāds morāles kodekss, pēc kura vadīties. Pirms dažiem gadiem Federiko Majors, kādreizējais UNESCO ģenerāldirektors, izteicās, ka ”ētika ir tas jautājums, par ko pasaulei būtu jādomā tik lielā mērā kā vēl nekad agrāk”. Tomēr tas, ka cilvēki kopumā neturas pie pareizām vērtībām, nebūt nenozīmē, ka šādu vērtību nav un ka tās nebūtu vajadzīgas.

 Taču vai visi cilvēki var vienoties par to, pēc kādām vērtībām būtu jādzīvo? Ir skaidrs, ka tas nav iespējams. Turklāt, ja nepastāv vienoti priekšstati par labo un ļauno, kā vispār ir iespējams noteikt, kas ir patiesas vērtības un kas nav? Morālais relatīvisms mūsdienās ir ļoti populārs, tomēr, kā redzams, tas nav devis neko labu.

Kā uzskata britu vēsturnieks Pols Džonsons, šāda relatīvisma filozofija ir ”iedragājusi.. augsti attīstītu personiskās atbildības sajūtu un apziņu, ka ir jāievēro vispārpieņemts un objektīvi patiess morāles kodekss”, kādu līdz 20. gadsimta sākumam, šķiet, ievēroja vairākums cilvēku.

Vai ir iespējams atrast ”objektīvi patiesu morāles kodeksu” un dzīvot saskaņā ar ”universāliem morāles likumiem”? Vai pastāv kāds, kas var noteikt nenovecojošas un nemainīgas vērtības, kuru ievērošana var piešķirt dzīvei stabilitāti un dot cerību uz nākotni? Šie jautājumi būs apskatīti nākamajā rakstā.