Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kas ir grēks pret svēto garu?

Kas ir grēks pret svēto garu?

Kas ir grēks pret svēto garu?

”Ir nāves grēks.” (1. JĀŅA 5:16.)

1., 2. Kas norāda uz to, ka ir iespējams grēkot pret Dieva svēto garu?

”MANI neliek mierā doma, ka esmu izdarījusi grēku pret svēto garu,” rakstīja kāda sieviete no Vācijas. Viņu nomāca šādas izjūtas, neraugoties uz to, ka viņa kalpoja Dievam. Vai kristietim vispār ir iespējams izdarīt grēku pret Dieva svēto garu jeb viņa aktīvo spēku?

2 Jā, tas ir iespējams. Jēzus Kristus teica: ”Ikkatru grēku un ikkatru zaimošanu cilvēkiem piedos, bet Gara zaimošanu nepiedos.” (Mateja 12:31.) Mēs varam lasīt arī šādu brīdinājumu: ”Ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem, bet gan briesmīga tiesas gaidīšana.” (Ebrejiem 10:26, 27.) Savukārt apustulis Jānis atzina: ”Ir nāves grēks.” (1. Jāņa 5:16.) Bet vai cilvēks, kas ir nopietni grēkojis, pats nosaka, vai viņš ir izdarījis ”nāves grēku”?

Nožēla ļauj saņemt piedošanu

3. Par ko, visticamāk, liecina tas, ka cilvēks dziļi pārdzīvo izdarīto grēku?

3 Dievs Jehova ir augstākais tiesnesis, un viņš tiesās tos, kas ir izdarījuši nopietnus grēkus. Dievs vienmēr rīkojas taisnīgi, un, protams, mēs visi esam atbildīgi viņa priekšā. (1. Mozus 18:25; Romiešiem 14:12.) Tieši Jehova ir tas, kurš nosaka, vai cilvēks ir izdarījis nepiedodamu grēku, un tikai viņš var atņemt kristietim savu garu. (Psalms 51:13.) Taču, ja cilvēks dziļi pārdzīvo izdarīto grēku, ir pamats domāt, ka viņš savu nepareizo rīcību no tiesas nožēlo. Pievērsīsim uzmanību tam, ko sevī ietver patiesa grēku nožēla.

4. a) Kā izpaužas patiesa nožēla? b) Kādas mierinošas domas var lasīt 103. psalma 10.—14. pantā?

4 Nožēla izpaužas tajā, ka cilvēks maina attieksmi pret grēku, ko viņš ir izdarījis vai ir gribējis darīt. Viņš ir noskumis par to un atstāj nepareizo ceļu. Ja kristietis ir izdarījis nopietnu grēku, bet darbos ir apliecinājis patiesu nožēlu, viņš var smelties mierinājumu psalmu dziesminieka vārdos: ”Viņš [Dievs] nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem, jo, cik augstu ir debesis pār zemi, tik liela ir Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas. Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums; kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas. Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (Psalms 103:10—14.)

5., 6. Kas ir teikts 1. Jāņa vēstules 3. nodaļas 19.—22. pantā, un ko nozīmē apustuļa vārdi?

5 Tāpat mierinoši ir apustuļa Jāņa vārdi: ”Tā mēs zināsim, ka esam no patiesības: iedrošināsim viņa [Dieva] priekšā savu sirdi. Un, pat ja mūsu sirds mūs apsūdz, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds, un viņš zina visu. Mīļotie, ja jau mūs neapsūdz sirds, tad mums ir paļāvība uz Dievu. Ja mēs ko lūdzam, tad saņemam no viņa, jo mēs turam viņa baušļus un darām to, kas viņam tīkams.” (1. Jāņa 3:19—22, JD-07.)

6 Kā mēs ”zinām, ka esam no patiesības”? Par to liecina tas, ka mīlam ticības biedrus un nopietns grēks mums nav kļuvis par ieradumu. (Psalms 119:11.) Ja kaut kāda iemesla dēļ ”sirds mūs apsūdz”, mums jāatceras, ka ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds, un viņš zina visu”. Jehova ir žēlsirdīgs pret mums, jo viņš labi zina par mūsu ”neliekuļoto brāļu mīlestību”, mūsu cīņu ar grēku un centieniem pildīt viņa gribu. (1. Pētera 1:22.) Sirds mūs nenosodīs, ja mēs paļausimies uz Jehovu, mīlēsim ticības biedrus un tīšām negrēkosim. Mēs varēsim droši lūgt Dievu Jehovu, un viņš mums atbildēs, jo mēs ”turam viņa baušļus”.

Viņi grēkoja pret svēto garu

7. Kas nosaka to, vai grēks ir piedodams vai ne?

7 Kādi grēki netiek piedoti? Lai noskaidrotu šo jautājumu, apskatīsim vairākus piemērus no Bībeles. Tas būs ļoti mierinoši tiem kristiešiem, kas ir nožēlojuši pagātnē pieļautās kļūdas, bet vēl joprojām tās sāpīgi pārdzīvo. Mēs redzēsim, ka to, vai grēks ir piedodams vai ne, galvenokārt nosaka pārkāpēja motīvi, sirds nostāja un tas, cik apzināts ir bijis grēks, nevis tas, kāds grēks ir izdarīts.

8. Kā daži pirmā gadsimta ebreju reliģiskie vadītāji grēkoja pret svēto garu?

8 Pirmajā gadsimtā pret svēto garu grēkoja ebreju reliģiskie vadītāji, kas izturējās naidīgi pret Jēzu Kristu. Viņi redzēja, kā Dieva gara spēkā Jēzus darīja brīnumus, kas nesa godu Dievam. Taču Kristus ienaidnieki apgalvoja, ka viņš tos veic ar Sātana palīdzību. Pēc Jēzus vārdiem, tie, kas šādi zaimoja Dieva svēto garu, bija vainīgi grēkā, kas ”netiks piedots ne šinī nedz nākošā mūžā”. (Mateja 12:22—32.)

9. Kas ir zaimi, un ko Jēzus par tiem teica?

9 Zaimi ir apmelojoša, pulgojoša un ļauna runa. Tā kā svētais gars nāk no Dieva Jehovas, tad runāt necienīgi par šo garu nozīmē runāt necienīgi par Jehovu. Šāda runa, ja to nenožēlo, ir nepiedodama rīcība. Kā var spriest no Jēzus teiktā, viņš runāja par cilvēkiem, kas apzināti pretojas Dieva svētā gara darbībai. Tā kā Jēzus darbojās Jehovas gara ietekmē, bet viņa pretinieki piedēvēja šo spēku Sātanam, viņi zaimoja Jehovas garu. Jēzus paziņoja: ”Kas Svēto Garu zaimo, tas ne mūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms ar mūžīgu sodību.” (Marka 3:20—29.)

10. Kāpēc Jēzus nosauca Jūdu par ”pazušanas dēlu”?

10 Vēl viens piemērs ir Jūda Iskariots. Viņš sāka rīkoties negodīgi, piesavinādamies naudu no viņam uzticētā maka. (Jāņa 12:5, 6.) Vēlāk Jūda devās pie reliģiskajiem vadītājiem un vienojās ar viņiem nodot Jēzu par 30 sudraba gabaliem. Tiesa, pēc nodevības Jūda apzinājās, cik smaga ir viņa vaina, taču viņš nenožēloja ļaunprātīgo rīcību, un tāpēc Jūda nav augšāmcelšanas cienīgs. Šī iemesla dēļ Jēzus viņu nosauca par ”pazušanas dēlu”. (Jāņa 17:12; Mateja 26:14—16.)

Viņi neizdarīja grēku pret svēto garu

11.—13. Kādus grēkus izdarīja ķēniņš Dāvids, un kādu mierinājumu var smelties no tā, kā Jehova izsprieda šo lietu?

11 Dažus kristiešus, kas ir atzinušies nopietnā grēkā un pieņēmuši draudzes vecāko palīdzību, joprojām moka sirdsapziņas pārmetumi par izdarītajiem Dieva likuma pārkāpumiem. (Jēkaba 5:14.) Šādiem kristiešiem var būt ļoti noderīgi pārdomāt to, kas Bībelē stāstīts par cilvēkiem, kuru grēki tika piedoti.

12 Ķēniņš Dāvids izdarīja nopietnus grēkus, kas bija saistīti ar Batsebu, Ūrijas sievu. Reiz no sava nama jumta Dāvids ieraudzīja mazgājamies šo skaisto sievieti, lika viņu atvest pie sevis un pārgulēja ar viņu. Kad Dāvids uzzināja, ka Batseba gaida bērnu, viņš centās noslēpt laulības pārkāpšanu un panākt, lai Ūrija pavadītu nakti kopā ar sievu. Kad šis plāns neizdevās, ķēniņš noorganizēja, lai Ūrija kaujā tiktu nogalināts. Pēc tam Batseba kļuva par viņa sievu un dzemdēja bērnu, kas drīz nomira. (2. Samuēla 11:1—27.)

13 Šo lietu izsprieda pats Jehova. Acīmredzot ņēmis vērā tādus faktus kā Dāvida nožēla un ar viņu noslēgtā derība par Valstību, Jehova piedeva Dāvidam. (2. Samuēla 7:11—16; 12:7—14.) Arī Batseba noteikti izjuta nožēlu, kā var spriest pēc tā, ka viņai tika dota iespēja laist pasaulē Salamanu un kļūt par Jēzus Kristus priekšteci. (Mateja 1:1, 6, 16.) Ja esam sagrēkojuši, ir labi atcerēties, ka patiesu nožēlu Jehova neatstāj bez ievērības.

14. Cik daudz Jehova ir gatavs piedot, kā redzams no ķēniņa Manases gadījuma?

14 Par to, cik daudz Jehova ir gatavs piedot, liecina arī Jūdejas ķēniņa Manases gadījums. Viņš darīja to, kas bija ļauns Jehovas acīs. Manase cēla altārus Baalam, pielūdza ”visu debess zvaigžņu pulku” un pat abos tempļa pagalmos uzcēla altārus viltus dievībām. Viņš ”lika saviem dēliem iet nāvē kā ugunsupuriem”, nodarbojās ar spiritismu un pavedināja Jūdejas un Jeruzalemes iedzīvotājus rīkoties ”vēl ļaunāk nekā [bija rīkojušās] tās pagānu tautas, ko tas Kungs bija licis iznīdēt Israēla bērnu acu priekšā”. Kaut arī Dievs sūtīja praviešus, viņu brīdinājumi tika ignorēti, un galu galā Manasi saņēma gūstā Asīrijas ķēniņš. Atrazdamies apcietinājumā, Manase nožēloja savus grēkus un pazemīgi lūdza Dievu. Jehova viņam piedeva un atjaunoja viņa ķēniņa varu Jeruzalemē, kur Manase daudz paveica patiesās pielūgsmes labā. (2. Laiku 33:2—17.)

15. Kāds gadījums apustuļa Pētera dzīvē apstiprina, ka Jehova ir ”bagāts žēlastībā”?

15 Vairākus gadsimtus vēlāk apustulis Pēteris izdarīja smagu grēku, noliegdams Jēzu. (Marka 14:30, 66—72.) Taču, tā kā Pēteris no visas sirds nožēloja izdarīto, Jehova, būdams ”bagāts žēlastībā”, viņam piedeva. (Jesajas 55:7; Lūkas 22:62.) Pēc dažām nedēļām, kad Piecdesmitās dienas svētkos Pēteris drosmīgi sludināja par Jēzu, kļuva skaidri redzams, ka Dievs viņam ir piedevis. (Apustuļu darbi 2:14—36.) Vai ir kāds pamats domāt, ka Dievs nav tikpat piedodošs pret kristiešiem, kas mūsdienās patiesi nožēlo savas kļūdas? ”Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak Kungs, lai pastāv? Bet pie Tevis ir piedošana,” dziedāja psalmu sacerētājs. (Psalms 130:3, 4.)

Kā kliedēt bažas

16. Kādā gadījumā Dievs piedod pārkāpumus?

16 Apskatītajiem piemēriem būtu jāpalīdz kliedēt bažas par to, vai mēs neesam izdarījuši grēku pret svēto garu. Tie apliecina, ka Jehova no tiesas piedod cilvēkiem, kas nožēlo savus pārkāpumus. Pats svarīgākais šādā situācijā ir griezties pie Dieva dziļās lūgšanās. Kristieši, kas ir grēkojuši, var lūgt Dievam piedošanu, balstoties uz Jēzus izpirkuma upuri, atsaucoties uz Dieva žēlsirdību, savu iedzimto nepilnību un uzticīgas kalpošanas gadiem. Zinot, ka Jehova ir žēlastīgs, mēs varam lūgties pēc piedošanas un nešaubīties, ka to saņemsim. (Efeziešiem 1:7.)

17. Kā jārīkojas kristietim, kura attiecības ar Dievu ir iedragājis nopietns grēks?

17 Kā rīkoties tad, ja grēks ir iedragājis kristieša attiecības ar Dievu tik ļoti, ka viņš vairs nespēj lūgt? Māceklis Jēkabs ieteica: ”Lai viņš ataicina draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami ar eļļu tā Kunga vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un tas Kungs viņu uzcels. Un ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots.” (Jēkaba 5:14, 15.)

18. Kāpēc pat tas, ka cilvēks tiek izslēgts no draudzes, vēl nenozīmē, ka viņa grēks ir nepiedodams?

18 Pat ja pārkāpējs nenožēlo savu rīcību un tiek izslēgts no draudzes, tas vēl nenozīmē, ka viņš ir izdarījis nepiedodamu grēku. Apustulis Pāvils rakstīja par kādu svaidīto kristieti, kas bija izslēgts no Korintas draudzes: ”Tādam ir vairākuma rājiens pietiekošs. Tagad ir labāk, ka jūs viņam piedodat un to iepriecināt, lai to nenomāc pārāk lielas skumjas.” (2. Korintiešiem 2:6—8; 1. Korintiešiem 5:1—5.) Protams, lai atgūtu garīgumu, pārkāpējiem ir jāpieņem draudzes vecāko palīdzība, kas ir balstīta uz Bībeli, un jāparāda īsta nožēla. Viņiem ir jānes ”patiesi atgriešanās augļi”. (Lūkas 3:8.)

19. Kas palīdz palikt ”veselīgiem ticībā”?

19 Kas var veicināt sajūtu, ka ir izdarīts grēks pret svēto garu? Šādu sajūtu pamatā var būt centieni atbilst pārmērīgi augstām prasībām, ko cilvēks sev ir izvirzījis, vai nopietni veselības traucējumi. Šādā gadījumā būtu ieteicams vairāk atpūsties un vērsties pie Jehovas lūgšanās. Īpaši svarīgi ir atcerēties, ka Sātans vēlas mūs nomākt, lai mēs pārstātu kalpot Dievam. Tā kā Jehovam nav prieka pat par bezdievja nāvi, viņam ir ļoti sāpīgi zaudēt kādu no saviem kalpiem. Tāpēc, ja baidāmies, ka esam grēkojuši pret Dieva garu, stiprināsimies ar Dieva Rakstu vārdiem, it īpaši lasīsim tādas mierinošas Bībeles daļas kā psalmus. Tāpat nepārtrauksim apmeklēt draudzes sapulces un sludināt Valstības vēsti. Tas mums palīdzēs būt ”veselīgiem ticībā” un atbrīvoties no bažām, ka esam izdarījuši nepiedodamu grēku. (Titam 2:2.)

20. Kādas pārdomas var palīdzēt kristietim saprast, ka viņš nav grēkojis pret svēto garu?

20 Kristieši, kas bažījas, vai nav grēkojuši pret svēto garu, var pārdomāt šādus jautājumus: ”Vai es esmu zaimojis svēto garu? Vai es no tiesas nožēloju savu grēku? Vai es ticu Dieva gatavībai piedot? Vai es esmu atkritējs, kas ir novērsies no garīgās gaismas?” Visticamāk, šādi kristieši secinās, ka viņi nav zaimojuši Dieva svēto garu, nedz arī kļuvuši par atkritējiem. Viņi nožēlo savu rīcību un nesatricināmi tic Jehovas spējai piedot. Tādā gadījumā viņi nav grēkojuši pret Jehovas svēto garu.

21. Kādi jautājumi ir apskatīti nākamajā rakstā?

21 Apziņa, ka neesam grēkojuši pret svēto garu, sniedz lielu atvieglojumu. Nākamajā rakstā ir apskatīti jautājumi, kas arī ir saistīti ar svēto garu. Piemēram, mēs varēsim pārdomāt: ”Vai es tiešām pakļaujos Dieva svētā gara vadībai? Vai manā dzīvē izpaužas Dieva gara augļi?”

Kā jūs atbildētu?

• Kas liecina par to, ka ir iespējams izdarīt grēku pret Dieva svēto garu?

• Kā izpaužas patiesa nožēla?

• Kas grēkoja pret svēto garu laikā, kad uz zemes dzīvoja Jēzus?

• Kā var kliedēt bažas par to, vai nav izdarīts nepiedodams grēks?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 21. lpp.]

Tie, kas apgalvoja, ka Jēzus dara brīnumus ar Sātana doto spēku, grēkoja pret Dieva svēto garu

[Attēls 22. lpp.]

Kaut arī Pēteris noliedza Jēzu, viņa grēks nebija nepiedodams