”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu”
”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu”
”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem.” (ROMIEŠIEM 12:17.)
1. Kāda rīcība ir diezgan izplatīta?
JA VIENS bērns pagrūž otru, otrs bērns lielākoties rīkojas tāpat — grūž pretī pirmajam. Diemžēl tāda rīcība, proti, atmaksāšana ar to pašu, ir novērojama ne tikai bērnu vidū vien. Tā rīkojas arī daudzi pieaugušie — kad viņus kāds ir aizvainojis, viņi vēlas atmaksāt. Protams, pieaugušie lielākoties nesit pretī tiešā nozīmē, taču viņi atrod citus veidus, kā atmaksāt: sāk aprunāt cilvēku, kas viņus aizvainojis, kaitē viņa darbam un tamlīdzīgi. Lai kāds paņēmiens tiktu lietots, nolūks ir viens un tas pats — atmaksāt ar to pašu, atriebties.
2. a) Kāpēc patiesie kristieši nepadodas tieksmei atmaksāt ar ļaunu? b) Kādus jautājumus mēs aplūkosim, un kāda Bībeles nodaļa tos palīdz noskaidrot?
2 Lai gan cilvēkiem piemīt spēcīga vēlēšanās atdarīt ar to pašu, patiesie kristieši nepadodas šādai tieksmei. Viņi cenšas sekot apustuļa Pāvila aicinājumam: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.” (Romiešiem 12:17.) Kas mūs mudina dzīvot saskaņā ar šo augsto prasību? Kam mēs nedrīkstam atmaksāt ar ļaunu? Ko mēs iegūsim, ja neatmaksāsim ar ļaunu? Lai gūtu atbildi uz šiem jautājumiem, aplūkosim minētos Pāvila vārdus kontekstā un uzzināsim, kā no viņa vēstules romiešiem, 12. nodaļas, izriet, ka neatmaksāt ļaunu ar ļaunu ir pareizi un ka šāda rīcība liecina par mūsu mīlestību un pazemību.
”Tāpēc, brāļi, ..es jūs lūdzu”
3., 4. a) Ko Pāvils aplūko savā vēstulē romiešiem, 12. nodaļā un nedaudz tālāk, un ko viņš gribēja uzsvērt ar vārdu ”tāpēc”? b) Kā Romas kristiešiem bija jāatsaucas uz Dieva žēlastību?
3 Vēstulē romiešiem, 12. nodaļā un nedaudz tālāk, Pāvils runāja par četrām kristiešu dzīves jomām. Viņš aprakstīja, kādām ir jābūt mūsu attiecībām ar Jehovu, attiecībām ar ticības biedriem un kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret cilvēkiem, kas nav ticīgi, un pret valsts varu. Pāvils norādīja, ka pastāv dibināts iemesls, kāpēc mums jāpretojas nepareizām tieksmēm, to vidū arī tieksmei atriebties. Viņš rakstīja: ”Tāpēc, brāļi, Dieva žēlsirdības dēļ es jūs lūdzu.” (Romiešiem 12:1, Str.) Varam pievērst uzmanību, ka Pāvils sāka ar vārdu ”tāpēc” — viņš lūdza brāļus Romā kaut ko darīt, ņemot vērā to, ko viņš bija rakstījis iepriekš. Par ko ir runa iepriekšējās nodaļās?
4 Savas vēstules pirmajās vienpadsmit nodaļās Pāvils cildināja brīnišķīgo iespēju gan ebrejiem, gan cittautiešiem valdīt Dieva Valstībā kopā ar Kristu. Šo cerību izraēliešu tauta kopumā bija noraidījusi. (Romiešiem 11:13—36.) Šī apbrīnojamā iespēja bija pavērusies tikai ”Dieva žēlsirdības dēļ”. Kā kristiešiem bija jārīkojas, uzzinot par tik lielu Dieva žēlastību? Pateicības pilnu sirdi viņiem bija jādara tas, uz ko Pāvils viņus aicināja tālāk: ”Nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tas lai ir jūsu garīgais dievkalpojums.” (Romiešiem 12:1.) Kā kristietis var nodot sevi par ”upuri” Dievam?
5. a) Kā cilvēks var nodot sevi par ”upuri” Dievam? b) Kā jācenšas rīkoties ikvienam kristietim?
5 Pāvils paskaidroja: ”Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2.) Kristieši, kuriem Pāvils rakstīja, nedrīkstēja padoties pasaules garam — viņiem bija jāatjaunojas savā garā, pārņemot Kristus domāšanas veidu. (1. Korintiešiem 2:16; Filipiešiem 2:5.) Ikvienam patiesam kristietim tā jācenšas rīkoties ik dienu.
6. Kas mūs mudina neatdarīt ar ļaunu, saskaņā ar Romiešiem 12:1, 2?
6 Kā Pāvila vārdi, kas lasāmi viņa vēstulē romiešiem, 12. nodaļas pirmajos divos pantos, palīdz mums? Tāpat kā ar garu svaidītie kristieši senajā Romā, arī mēs esam dziļi pateicīgi Dievam par daudzajām un dažādajām viņa žēlastības izpausmēm, ko izjūtam ik dienas. Tāpēc aiz pateicības, kas pilda mūsu sirdi, mēs kalpojam Dievam, likdami lietā visu savu spēku, līdzekļus un spējas, un cenšamies domāt līdzīgi Kristum, nevis pasaulei. Ja mums ir ”Kristus prāts”, tas iespaido mūsu attieksmi gan pret ticības biedriem, gan pret tiem, kas nav ticīgi. (Galatiešiem 5:25.) Ja mēs domājam līdzīgi Kristum, mēs pretojamies tieksmei atdarīt ar ļaunu. (1. Pētera 2:21—23.)
”Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota”
7. Par kādu mīlestību ir runa Pāvila vēstulē romiešiem, 12. nodaļā?
7 Mēs neatdarām ļaunu ar ļaunu ne vien tāpēc, ka tā ir pareizi, bet arī tāpēc, ka tādā veidā mēs varam apliecināt savu mīlestību pret cilvēkiem. Pievērsīsim uzmanību, ko apustulis Pāvils tālāk rakstīja par mīlestību. Savā vēstulē romiešiem viņš daudz reižu vārdu ”mīlestība” (grieķu agapē) lietoja, runādams par Dieva un Kristus mīlestību. (Romiešiem 5:5, 8; 8:35, 39.) Taču 12. nodaļā viņš vārdu agapē lietoja, runājot par mīlestību, kas kristiešiem jāizrāda pret citiem cilvēkiem. Pieminējis dažādas svētā gara dāvanas, ko bija saņēmuši daļa kristiešu, Pāvils uzsvēra, kas ir vajadzīgs visiem kristiešiem: ”Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota.” (Romiešiem 12:4—9.) Mīlestība pret citiem ir viena no patieso kristiešu galvenajām iezīmēm. (Marka 12:28—31.) Pāvils mudināja pārliecināties, vai mūsu kristīgajai mīlestībai nepiemīt liekulība.
8. Kā mēs varam paust neliekuļotu mīlestību?
8 Tālāk Pāvils paskaidroja, kā jāizpaužas neliekuļotajai mīlestībai: ”Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.” (Romiešiem 12:9.) Vārdi ”nīstiet” un ”pieķerieties” norāda uz spēcīgām jūtām. Mums ir jānīst ne vien ļaunuma sekas, bet arī ļaunums kā tāds. (Psalms 97:10.) Ar vārdu ”pieķerieties” ir tulkots grieķu valodas vārds, kura tiešā nozīme ir ”pielīmēt, salīmēt”. Kristietis, kam ir patiesa mīlestība pret cilvēkiem, ir tik cieši pieķēries jeb, tēlaini runājot, pielipis labajam, ka labais ir kļuvis par viņa būtības neatņemamu sastāvdaļu.
9. Uz ko Pāvils vairākas reizes mudināja?
9 Pāvils vairākas reizes uzsvēra kādu īpašu veidu, kā ir jāizpaužas mīlestībai: ”Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!” ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.” ”Neatriebieties paši, mīļie.” ”Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!” (Romiešiem 12:14, 17—19, 21.) Ar šiem vārdiem ir skaidri un nepārprotami izteikts, kā mums ir jāizturas pret cilvēkiem, kas nav ticīgi, pat pret tiem, kas ir naidīgi noskaņoti.
”Svētījiet tos, kas jūs vajā!”
10. Kā mēs varam svētīt tos, kas mūs vajā?
10 Ko nozīmē aicinājums: ”Svētījiet tos, kas jūs vajā!”? (Romiešiem 12:14.) Jēzus mācīja: ”Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” (Mateja 5:44; Lūkas 6:27, 28.) Tātad viena iespēja, kā svētīt cilvēkus, kas mūs vajā, ir lūgt par viņiem Dievu — lūgt, lai tiem, kas nezināšanas dēļ ir naidīgi noskaņoti pret mums, Dievs atvērtu acis un viņi spētu saskatīt patiesību. (2. Korintiešiem 4:4.) Protams, varbūt izklausās savādi, ka ir jālūdz, lai Dievs svētītu mūsu vajātājus, tomēr tas ir jādara. Jo vairāk mēs centīsimies domāt līdzīgi Kristum, jo vairāk mēs spēsim mīlēt arī ienaidniekus. (Lūkas 23:34.) Ko tas var dot?
11. a) Ko var mācīties no Stefana? b) Kādas pārmaiņas reizēm notiek ar vajātājiem, kā liecina Pāvila dzīve?
11 Viens no kristiešiem, kas lūdza par saviem vajātājiem, bija māceklis Stefans, un viņa lūgšana nebija veltīga. Mūsu ēras 33. gadā, neilgi pēc Piecdesmitās dienas svētkiem, kristiešu pretinieki viņu apcietināja, izgrūda ārā no Jeruzalemes un nomētāja akmeņiem. Pirms nāves Stefans izsaucās: ”Kungs, nepielīdzini tiem šo grēku!” (Apustuļu darbi 7:58—8:1.) To cilvēku vidū, par kuriem Stefans lūdza, bija Sauls, kas bija klāt Stefana nomētāšanā ar akmeņiem un kam viņa nāve bija ļoti pa prātam. Vēlāk Saulam parādījās augšā celtais Jēzus Kristus, un agrākais vajātājs kļuva par Kristus sekotāju. Viņš kļuva pazīstams kā apustulis Pāvils, un viņš ir sarakstījis Bībelē lasāmo vēstuli romiešiem. (Apustuļu darbi 26:12—18.) Kā redzams, Jehova Pāvilam bija piedevis kristiešu vajāšanu, un tieši par to Stefans bija lūdzis. (1. Timotejam 1:12—16.) Nav brīnums, ka Pāvils mudināja kristiešus: ”Svētījiet tos, kas jūs vajā!” Viņš pats no savas pieredzes zināja, ka daži vajātāji pēc kāda laika var kļūt par Dieva kalpiem. Arī mūsu dienās daudzi cilvēki, kas ir bijuši naidīgi noskaņoti, ir kļuvuši ticīgi, redzēdami, cik ļoti Jehovas kalpi tiecas pēc miera.
”Turiet mieru ar visiem cilvēkiem”
12. Kāpēc var teikt, ka padoms, kas lasāms Romiešiem 12:9, ir saistīts ar to, kas lasāms Romiešiem 12:17?
12 Nākamais Pāvila padoms par to, kā jāizturas gan pret ticības biedriem, gan pret tiem, kas nav ticīgi, skan: ”Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu.” Šis padoms izriet no tā, ko viņš bija rakstījis nedaudz iepriekš: ”Nīstiet to, kas ļauns.” Tas ir pilnīgi saprotami: kā gan cilvēks varētu teikt, ka viņš ienīst to, kas ļauns, ja viņš pats citiem atmaksātu ar ļaunu? Šāda rīcība liecinātu, ka viņā nav neliekuļotas mīlestības. Pēc tam Pāvils rakstīja: ”Pūlieties darīt labu visu cilvēku priekšā.” (Romiešiem 12:9, 17, JD-07.) Ko šie vārdi nozīmē mums?
13. Kādai ir jābūt mūsu rīcībai ”visu cilvēku priekšā”?
13 Agrāk savā vēstulē korintiešiem Pāvils pieminēja, kādas vajāšanas tika vērstas pret apustuļiem, un rakstīja: ”[Mēs esam] izvesti arēnā pasaules, eņģeļu un cilvēku priekšā. [..] Lamāti — mēs svētījam, vajāti — mēs panesam, zākāti — mēs atbildam ar laipnību.” (1. Korintiešiem 4:9—13, JDV.) Arī tagad cilvēki vēro patiesos kristiešus. Kad viņi redz, ka mēs, pat sastopoties ar netaisnīgu izturēšanos, darām labus darbus, viņu attieksme pret mūsu sludināto vēsti var mainīties un viņi var to uzklausīt. (1. Pētera 2:12.)
14. Uz ko mums ir jābūt gataviem, lai saglabātu mieru attiecībās ar citiem cilvēkiem?
14 Uz ko mums jābūt gataviem, lai saglabātu mieru? Mums ir jādara viss, kas vien ir mūsu spēkos. Pāvils savus kristīgos brāļus aicināja: ”Ja iespējams, cik tas atkarājas no jums, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.” (Romiešiem 12:18.) No šiem vārdiem redzams, ka ne vienmēr būs iespējams panākt mieru. Piemēram, mēs neuzskatām, ka saglabāt labas attiecības ar citiem ir svarīgāk nekā ievērot Dieva likumus. (Mateja 10:34—36; Ebrejiem 12:14.) Tomēr mēs darām visu, ko spējam, neatsakoties no Dieva principiem, lai turētu mieru ”ar visiem cilvēkiem”.
”Neatriebieties paši”
15. Kāds iemesls, kāpēc mēs nedrīkstam atmaksāt ar ļaunu, izriet no Romiešiem 12:19?
15 No Pāvila vārdiem izriet vēl viens būtisks iemesls, kāpēc mēs nedrīkstam atmaksāt ar ļaunu, proti — šāda rīcība liecinātu par pazemības trūkumu. Pāvils rakstīja: ”Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: ”Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,” saka tas Kungs.” (Romiešiem 12:19.) Ja kristietis censtos atriebties, šāda rīcība liecinātu par augstprātību, jo viņš darītu to, kas ir Dieva ziņā. (Mateja 7:1.) Turklāt kļūtu redzams, ka šim cilvēkam trūkst ticības Jehovas solījumam: ”Es atmaksāšu.” Patiesie kristieši ir pilnīgi pārliecināti, ka Jehova ”dos tiesu saviem izredzētiem”. (Lūkas 18:7, 8; 2. Tesaloniķiešiem 1:6—8.) Viņi pazemīgi atstāj visu Dieva rokās, paļaudamies, ka Dievs atmaksās ļauna darītājiem. (Jeremijas 30:23, 24; Romiešiem 1:18.)
16., 17. a) Ko nozīmē vārdi: ”Tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles.”? b) Vai jūs esat pieredzējuši, kā laipna izturēšanās pret neticīgu cilvēku ir mīkstinājusi viņa sirdi? Lūdzu, pastāstiet.
16 Ja mēs atmaksātu ļaunu ar ļaunu, ienaidnieka sirds droši vien nocietinātos vēl vairāk, taču laipnība varētu likt viņa sirdij atmaigt. Kā tas var notikt? Lūk, kā Pāvils to paskaidroja Romas kristiešiem: ”Ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dodi viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles.” (Romiešiem 12:20; Salamana Pamācības 25:21, 22.) Ko nozīmē šie vārdi?
17 ”Tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles” ir tēlains izteiciens, kurā ietverta atsauce uz metālu kausēšanas metodi Bībeles laikos. Rūdu ielika krāsnī virs oglēm, un pēc tam ogles uzbēra arī rūdai virsū. Tā kā ogles bija gan zem rūdas, gan virs tās, tika panākta tik augsta temperatūra, ka cietais metāls sāka kust, tad varēja atdalīt sārņus un tika iegūts tīrs metāls. Tātad, ja mēs darīsim labus darbus mūsu pretiniekiem, mēs varam mīkstināt viņu sirdi un var parādīties viņu labās īpašības. (2. Ķēniņu 6:14—23.) Daudzus, kas tagad ir kristiešu draudzes locekļi, patiesajai pielūgsmei ir piesaistījuši darbi, ko Jehovas kalpi ir darījuši viņu labā.
Kāpēc mēs neatmaksājam ar ļaunu
18. Kāpēc mums nebūtu jāatriebjas? Miniet trīs iemeslus.
18 Šajā īsajā 12. nodaļas pārskatā mēs esam aplūkojuši vairākus būtiskus iemeslus, kāpēc mēs ”neatmaksājam ļaunu ar ļaunu”. Pirmkārt, tā rīkoties ir pareizi. Ņemot vērā mums izrādīto Jehovas žēlastību, ir pilnīgi pareizi atdot sevi viņam par upuri un klausīt viņa norādījumiem, arī norādījumam mīlēt savus ienaidniekus. Otrkārt, ja mēs neatmaksājam ļaunu ar ļaunu, tas liecina par mīlestību no mūsu puses. Neatriebjoties un tiecoties saglabāt mieru, mēs ceram palīdzēt pat sīviem pretiniekiem, lai viņi kļūtu par Jehovas kalpiem. Treškārt, ja mēs neatmaksājam ļaunu ar ļaunu, mēs pierādām, ka esam pazemīgi. Jehova ir teicis: ”Man pieder atriebšana,” — tātad cilvēks, kas cenšas atriebties, ir augstprātīgs. Bībelē ir lasāms šāds brīdinājums: ”Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet īstenā atziņa mīt pazemīgajos.” (Salamana Pamācības 11:2.) Tātad, atstājot atmaksu Dieva ziņā, mēs rīkojamies pazemīgi.
19. Par ko ir runa nākamajā rakstā?
19 Beigās Pāvils minēja vispārīgu principu par to, kā mums jāizturas pret citiem. Viņš aicināja: ”Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu!” (Romiešiem 12:21.) Kāds ļaunums mums jāuzvar? Kā to var izdarīt? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem var rast nākamajā rakstā.
Vai varat paskaidrot?
• Kas vairākas reizes ir uzsvērts Pāvila vēstulē romiešiem, 12. nodaļā?
• Kādu iemeslu dēļ mēs neatmaksājam ļaunu ar ļaunu?
• Ko iegūsim mēs paši, un ko gūs citi, ja mēs ”neatmaksāsim nevienam ļaunu ar ļaunu”?
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 9. lpp.]
Vēstulē romiešiem, 12. nodaļā, ir skaidrots, kā kristiešiem jāveido attiecības
• ar Jehovu,
• ar ticības biedriem,
• ar neticīgiem cilvēkiem.
[Attēls 11. lpp.]
Pāvila vēstulē romiešiem ir doti daudzi praktiski padomi
[Attēls 12. lpp.]
Ko var mācīties no Kristus sekotāja Stefana?