Saglabāsim izturību, gaidot Jehovas dienu

”Pūlieties, lai jūs ticību vienotu ar.. izturību.” (2. PĒTERA 1:5, 6, JD-07.)

1., 2. Kas ir izturība, un kāpēc kristiešiem tā ir nepieciešama?

JEHOVAS lielā diena ir ļoti tuvu. (Joēla 1:15; Cefanjas 1:14.) Mēs esam apņēmības pilni saglabāt uzticību Dievam Jehovam un ar ilgām gaidām šo laiku, kad tiks apstiprinātas viņa tiesības uz augstāko varu. Kamēr Jehovas diena vēl nav pienākusi, mēs savas ticības dēļ varam pieredzēt naidīgu izturēšanos, vajāšanas un pat nāvi. (Mateja 5:10—12; 10:22; Atklāsmes 2:10.) Tāpēc mums ir vajadzīga izturība — spēja paciest nelabvēlīgus apstākļus. Apustulis Pēteris kristiešus mudināja: ”Pūlieties, lai jūs ticību vienotu ar.. izturību.” (2. Pētera 1:5, 6, JD-07.) Par to, ka mums ir nepieciešama izturība, liecina arī Jēzus vārdi: ”Kas pastāv līdz galam, tas tiks izglābts.” (Mateja 24:13.)

² Tāpat mēs varam pieredzēt slimības, tuva cilvēka zaudējumu un citas nelaimes. Sātans ļoti priecātos, ja mēs padotos grūtībām un zaudētu ticību. (Lūkas 22:31, 32.) Taču ar Jehovas atbalstu mēs varam izturēt visdažādākos pārbaudījumus. (1. Pētera 5:6—11.) Pievērsīsim uzmanību vairāku kristiešu pieredzētajam, kas apliecina, ka, gaidot Jehovas dienu, mēs varam saglabāt izturību un stipru ticību.

Veselības problēmas nav nepārvarams šķērslis

3., 4. Miniet kādu piemēru, kas apliecina, ka mēs varam uzticīgi kalpot Jehovam arī tad, ja mums ir veselības problēmas.

³ Mūsdienās Dievs nevienu brīnumainā veidā nedziedina, bet viņš dod spēku izturēt slimības radītās grūtības. (Psalms 41:2—4.) ”Cik vien es sevi atceros,” stāsta Šārona, ”man vienmēr ir bijis vajadzīgs ratiņkrēsls. Cerebrālās triekas dēļ man jau kopš dzimšanas bija laupīti daudzi bērnības prieki.” Uzzinājusi par Jehovu un viņa solījumiem dot cilvēkiem nevainojamu veselību,  Šārona ieguva cerību. Kaut arī viņai ir grūti runāt un pārvietoties, viņa gūst prieku kristīgajā kalpošanā. Pirms kādiem piecpadsmit gadiem viņa sacīja: ”Mana veselība var aizvien pasliktināties, bet paļāvība uz Dievu un attiecības ar viņu dod man spēku dzīvot. Es esmu ļoti priecīga, ka varu piederēt pie Jehovas tautas un just viņa uzticamo atbalstu!”

⁴ Apustulis Pāvils Tesalonikas kristiešus mudināja: ”Iedrošiniet.. un stipriniet cits citu.” (1. Tesaloniķiešiem 5:11, JD-07.) It īpaši šāds iedrošinājums un mierinājums ir vajadzīgs tiem, kas izjūt dziļu vilšanos un nomāktību. 1993. gadā Šārona rakstīja: ”Es sajutos kā pilnīga neveiksminiece un.. ieslīgu smagā depresijā, kas ilga trīs gadus. [..] Mierinājumu un padomus es saņēmu no draudzes vecākajiem. [..] Ar žurnāla Sargtornis starpniecību Jehova iejūtīgi sniedza labāku sapratni par to, kas ir depresija. Viņš tik tiešām rūpējas par saviem kalpiem un saprot mūsu jūtas.” (1. Pētera 5:6, 7.) Šārona joprojām uzticīgi kalpo Jehovam, gaidīdama viņa lielo dienu.

5. Kas liecina, ka kristieši var izturēt pagātnes pārdzīvojumu radītu spriedzi?

⁵ Daudzi kristieši izjūt spēcīgu spriedzi pagātnes pārdzīvojumu dēļ. Hārliju, kas Otrā pasaules kara laikā bija pieredzējis smagu kauju, naktīs mocīja murgi. Miegā viņš mēdza kliegt: ”Uzmanieties!” — un trūkās no miega vienos sviedros. Neraugoties uz pagātnē pieredzēto, Hārlijs kļuva par kristieti, un ar laiku mokošie sapņi kļuva aizvien retāki.

6. Kā rīkojās kāds kristietis, kas cieta no emociju traucējumiem?

⁶ Kādam kristietim, kam tika konstatēti bipolārie traucējumi, bija ļoti grūti sludināt pa mājām. Taču viņš nepadevās, jo saprata, ka sludināšana dod iespēju izglābties gan viņam pašam, gan tiem, kas viņu labvēlīgi uzklausīs. (1. Timotejam 4:16.) Reizēm, jau piegājis pie kādām durvīm, viņš vienkārši nespēja sadūšoties, lai nospiestu zvana pogu. Viņš stāstīja: ”Parasti pēc kāda brīža man izdevās saņemties, es gāju pie nākamajām durvīm un mēģināju vēlreiz visu no sākuma. Turpinot piedalīties kalpošanā, es zināmā mērā spēju saglabāt savu garīgumu.” Šim kristietim arī bija jāizcīna īsta cīņa, lai apmeklētu sapulces, tomēr viņš to darīja, jo bija pilnīgi pārliecināts, ka garīgo brāļu un māsu sabiedrība ir ārkārtīgi vērtīga. (Ebrejiem 10:24, 25.)

7. Kā izturību parāda tie kristieši, kas baidās no publiskas uzstāšanās vai sapulču apmeklēšanas?

⁷ Daudzi kristieši cieš no fobijām — ārkārtīgi spēcīgām bailēm no kādām situācijām vai objektiem. Piemēram, publiska uzstāšanās vai pat sapulču apmeklēšana viņos var iedvest paniskas bailes. Var tikai iedomāties, cik grūti šādiem kristiešiem ir atbildēt sapulcēs vai uzstāties ar uzdevumu teokrātiskās kalpošanas skolā. Taču viņi cenšas nepadoties, un mēs ļoti augstu vērtējam viņu klātbūtni un piedalīšanos sapulcēs.

8. Kas it īpaši var palīdzēt izturēt emocionālas grūtības?

 ⁸ Cilvēkam, kas cieš no emocionālām grūtībām, var palīdzēt vairāk miega un atpūtas. Tāpat var būt noderīga medicīniska palīdzība. Bet it īpaši lielu palīdzību var gūt, ar paļāvību lūdzot Dievu. ”Met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties,” teikts 55. psalma 23. pantā. Tāpēc ņemsim vērā padomu: ”Paļaujies uz to Kungu no visas sirds.” (Salamana Pamācības 3:5, 6.)

Tuva cilvēka zaudējums

9.—11. a) Kas palīdz izturēt, kad ir zaudēts tuvs cilvēks? b) Kā Annas piemērs var palīdzēt pārciest zaudējuma sāpes?

⁹ Tuva cilvēka nāve var sagādāt dziļas sāpes. Ābrahāms raudāja par savas mīļotās sievas Sāras nāvi. (1. Mozus 23:2.) Pat pilnīgais cilvēks Jēzus raudāja, kad nomira viņa draugs Lācars. (Jāņa 11:35.) Ir dabiski just bēdas, kad nāve atņem tuvu cilvēku. Taču kristieši zina, ka ir gaidāma mirušo augšāmcelšana. (Apustuļu darbi 24:15.) Tāpēc viņi ”nenododas skumjām kā tie, kam nav cerības”. (1. Tesaloniķiešiem 4:13.)

¹⁰ Zaudējuma sāpes ir vieglāk izturēt, ja domājam par kādu salīdzinājumu. Mēs parasti neizjūtam ilgstošas bēdas, ja kāds draugs ir devies ceļojumā, jo mēs ceram viņu atkal satikt, kad viņš būs atgriezies. Ja mēs līdzīgi domājam par uzticīga kristieša nāvi, mūsu bēdas var mazināties, jo mēs zinām, ka viņu gaida augšāmcelšana. (Salamans Mācītājs 7:1.)

¹¹ Pilnīga paļaušanās uz ”iepriecināšanas Dievu” mums palīdzēs izturēt tuva cilvēka zaudējumu. (2. Korintiešiem 1:3, 4.) Tāpat var palīdzēt pārdomas par Annu, kādu kristieti, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā. Viņa bija kļuvusi par atraitni tikai pēc septiņiem laulībā pavadītiem gadiem, tomēr pat 84 gadu vecumā viņa vēl aizvien kalpoja Jehovam viņa templī. (Lūkas 2:36—38.) Šāda dievbijīga dzīve viņai noteikti palīdzēja pārvarēt skumjas un vientulības sajūtu. Regulāra piedalīšanās kristīgajā darbībā, arī Valstības sludināšanā, var mums palīdzēt pārciest tuvinieka zaudējumu.

Citas grūtības, kas pārbauda kristiešu izturību

12. Kādu grūtu situāciju dažiem kristiešiem nākas piedzīvot ģimenē?

¹² Ne viens vien kristietis pieredz grūtības ģimenē. Piemēram, lielu postu visai ģimenei nodara laulības pārkāpšana. Piedzīvotā trieciena un sāpīgo emociju dēļ pieviltajam dzīvesbiedram var iestāties miega traucējumi un viņu palaikam var pārmākt nevaldāmas raudas. Vienkāršu uzdevumu veikšana viņam var sagādāt tādu spriedzi, ka viegli var gadīties kļūdas vai pat nelaimes gadījumi. Nereti pieviltais dzīvesbiedrs zaudē apetīti, nokrītas svarā un kļūst nomākts. Tā visa dēļ viņam ir grūtāk piedalīties kristīgajā kalpošanā. Turklāt laulības pārkāpšana nodara daudz sāpju ne tikai nevainīgajam dzīvesbiedram, bet arī bērniem.

13., 14. a) Kādu uzmundrinājumu var smelties no Salamana lūgšanas, ko viņš teica tempļa iesvētīšanas dienā? b) Kāpēc ir jālūdz pēc svētā gara?

¹³ Kad pieredzam grūtības, Jehova mums sniedz nepieciešamo palīdzību. (Psalms 94:19.) Dievs dzird savu kalpotāju lūgšanas, kā ir redzams no vārdiem, ko ķēniņš Salamans teica Jehovas tempļa iesvētīšanas dienā. Salamans toreiz lūdza Dievam: ”Lai arī kāda būtu lūgšana vai Tevis piesauksme, un lai to izteiktu vai nu atsevišķs cilvēks, vai arī visa tava tauta Israēls kā tāda, jo ikviens pats labi zinās savas sirds pārmetumus, un tad tas izplētīs savas rokas pret šo vietu, Tad Tu uzklausi to debesīs, savā dzīvojamā mājoklī, un piedod un dari un dod ikvienam cilvēkam pēc tā ceļiem, jo Tu vien zini tā sirdsprātu, Tu esi vienīgais, kas pazīsti visu cilvēku bērnu sirdis. Lai tie Tevis bīstas visu savu mūža dienu, kādu tie pavada uz tās zemes, kuru Tu viņu tēviem esi devis!” (1. Ķēniņu 8:38—40.)

¹⁴ Grūtībās ļoti palīdz neatlaidīgas lūgšanas pēc svētā gara. (Mateja 7:7—11.) Pie gara augļiem  pieder tādas īpašības kā prieks un miers. (Galatiešiem 5:22.) Ir liels atvieglojums sajust, kā mūsu debesu Tēvs atbild uz lūgšanām, — skumjas un ciešanas gaist, un to vietā stājas prieks un iekšējs miers.

15. Kādi Bībeles panti var palīdzēt mazināt raizes?

¹⁵ Grūtās situācijās ir dabiski izjust raizes. Tomēr vismaz daļēji tās ir iespējams mazināt, paturot prātā Jēzus vārdus: ”Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. [..] Bet dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” (Mateja 6:25, 33, 34.) Apustulis Pēteris mudināja: ”Visu savu zūdīšanos metiet uz viņu [Dievu], jo viņš gādā par jums.” (1. Pētera 5:6, 7.) Ir pareizi kaut ko darīt, lai risinātu grūtības. Taču, kad esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, mums vairs nevajadzētu raizēties, bet gan lūgšanās atstāt visu Jehovas ziņā. ”Pavēli tam Kungam savu ceļu un cerē uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs,” rakstīja psalmu sacerētājs. (Psalms 37:5.)

16., 17. a) Kāpēc mūsu dzīve nav pilnīgi brīva no raizēm? b) Ko mēs izjutīsim, ja rīkosimies saskaņā ar vārdiem, kas rakstīti Vēstulē filipiešiem, 4. nodaļas 6. un 7. pantā?

¹⁶ Pāvils rakstīja: ”Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:6, 7.) Ir saprotams, ka nepilnīgo Ādama pēcnācēju dzīve nevar būt pavisam brīva no raizēm. (Romiešiem 5:12.) Ēzava sievas hetietes ”darīja sirdsēstus” Ēzava dievbijīgajiem vecākiem, Īzākam un Rebekai. (1. Mozus 26:34, 35.) Slimības, jādomā, sagādāja raizes tādiem kristiešiem kā Timotejs un Trofims. (1. Timotejam 5:23; 2. Timotejam 4:20.) Pāvils bija norūpējies par ticības biedriem. (2. Korintiešiem 11:28.) Taču mēs varam būt droši, ka Dievs arvien ir gatavs uzklausīt visu to lūgšanas, kuri viņu mīl. (Psalms 65:3.)

¹⁷ Kamēr mēs gaidām Jehovas dienu, mēs varam saņemt atbalstu un mierinājumu no ”miera Dieva”. (Filipiešiem 4:9.) Jehova ir ”apžēlošanās un žēlastības Dievs”, viņš ir ”laipnīgs un piedod labprāt”, un viņš ”piemin to, ka mēs esam pīšļi”. (2. Mozus 34:6; Psalms 86:5; 103:13, 14.) Tāpēc ļausim, lai mūsu ”lūgumi.. nāk zināmi Dieva priekšā”, jo tas mums palīdzēs iegūt ”Dieva mieru, kas ir augstāks par visu saprašanu”.

18. Kā, saskaņā ar Ījaba grāmatas 42. nodaļas 5. pantu, ir iespējams ”redzēt” Dievu?

¹⁸ Kad mēs saņemam atbildes uz savām lūgšanām, mēs saprotam, ka Dievs ir ar mums. Kad Ījabs bija izturējis savus pārbaudījumus, viņš, vērsdamies pie Jehovas, sacīja: ”Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi!” (Ījaba 42:5.) Kad pārdomājam, kā Dievs mums ir palīdzējis, aug mūsu zināšanas par Dievu un pateicība pret viņu, un ar ticības acīm mēs varam viņu  ”redzēt” tā kā nekad agrāk. Apziņa, ka Dievs ir mums tuvu, dod mums iekšēju mieru.

19. Kas notiks, ja mēs ”visu savu zūdīšanos metīsim” uz Dievu?

¹⁹ Ja mēs ”visu savu zūdīšanos metīsim” uz Dievu, mēs spēsim grūtībās saglabāt iekšēju mieru, kas pasargās mūsu sirdi un prātu. Dziļi sirdī mums nebūs nedrošības, baiļu un trauksmes, un pārmērīgas raizes mums netraucēs skaidri spriest un pieņemt lēmumus.

20., 21. a) Ko izjuta Stefans, kad sastapās ar vajāšanām? b) Miniet mūsdienu piemērus, kas liecina, ka pārbaudījumos ir iespējams saglabāt mieru.

²⁰ Kristiešu māceklis Stefans, sastopoties ar smagu ticības pārbaudījumu, saglabāja mieru. Pirms Stefans sinedrija priekšā liecināja par savu ticību, visi sinedrija locekļi ”redzēja viņa vaigu līdzināmies eņģeļa vaigam”. (Apustuļu darbi 6:15.) Viņa seja bija tik mierīga kā eņģelim, Dieva vēstnesim. Kad Stefans apsūdzēja savus tiesnešus Jēzus nāvē, Stefana vārdi ”iedzēla viņiem sirdī, un viņi grieza zobus pret to”. Savukārt Stefans, ”Svēta Gara pilns, skatījās uz debesīm un redzēja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas”. Šī redzējuma stiprināts, viņš palika uzticīgs Dievam līdz pat nāvei. (Apustuļu darbi 7:52—60.) Kaut arī Dievs mums nedod šādus redzējumus, viņš mums piešķir mieru pārbaudījumu laikā.

²¹ Pievērsīsim uzmanību tam, ko izjuta kristieši, kuriem nacisti Otrā pasaules kara laikā piesprieda nāvessodu. Pēc tiesas viens no šiem kristiešiem rakstīja: ”Tika pasludināts nāves spriedums. Es to noklausījos un, kad es biju pie sevis noteicis: ”Esi uzticīgs līdz nāvei,” — un vēl citus mūsu Kunga vārdus, tiesa bija galā. Bet nerunāsim vairs par to. Es tagad jūtu tik dziļu mieru, kādu jūs pat nevarat iztēloties!” Vēl kāds jauns kristietis, kam bija piespriests nāvessods — galvas nociršana —, vēstulē vecākiem rakstīja: ”Ir jau pāri pusnaktij. Man vēl ir laiks mainīt savu nostāju. Taču vai gan es spētu būt laimīgs šajā pasaulē pēc tam, kad būtu aizliedzis mūsu Kungu? Nekādā ziņā! Bet tagad jūs varat būt pārliecināti, ka es atstāju šo pasauli, juzdamies laimīgs un mierīgs.” Nav nekādu šaubu, ka Jehova atbalsta savus uzticīgos kalpus.

Mēs varam izturēt

22., 23. Par ko mēs varam būt pārliecināti, gaidot Jehovas dienu?

²² Mums droši vien nebūs jāpieredz visas grūtības, kādas bija pieminētas šajā rakstā. Tomēr dievbijīgajam Ījabam bija taisnība, kad viņš sacīja: ”Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo tikai īsu brīdi un ir pilns nemiera.” (Ījaba 14:1.) Varbūt mums ir bērni, un mēs ļoti cenšamies audzināt viņus saskaņā ar Bībeles principiem. Skolā bērni sastopas ar daudziem pārbaudījumiem, taču cik gan priecīgi mēs varam justies, kad bērni cieši nostājas Jehovas pusē un turas pie viņa taisnīgajiem principiem! Daudzi no mums izjūt grūtības un kārdinājumus darba vietā. Šīs un citas situācijas var izturēt, jo par Jehovu ir teikts, ka ”diendienā.. mūsu nastu Viņš nes”. (Psalms 68:20, VDP.)

²³ Iespējams, mēs uzskatām sevi par vienkāršiem, neievērojamiem cilvēkiem, bet mums jāpatur prātā, ka Jehova nekad neaizmirsīs mūsu darbus un mīlestību, ko esam parādījuši viņa svētā vārda dēļ. (Ebrejiem 6:10.) Ar viņa palīdzību mēs varam izturēt ticības pārbaudījumus. Tāpēc centīsimies, lai mūsu lūgšanas un mūsu darbi parādītu, ka Dieva gribas pildīšana mums ir svarīga. Tad mēs varēsim būt pārliecināti, ka Jehova mūs svētīs un atbalstīs, kamēr mēs saglabājam izturību, gaidot viņa dienu.

Kā jūs atbildētu?

• Kāpēc kristiešiem ir nepieciešama izturība?

• Kas var palīdzēt izturēt veselības problēmas un tuva cilvēka zaudējumu?

• Kā lūgšanas palīdz izturēt grūtības?

• Kā ir iespējams saglabāt izturību, gaidot Jehovas dienu?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 31. lpp.]

Sirsnīgas lūgšanas palīdz izturēt ticības pārbaudījumus