Vai jūs ”staigājat garā”?
Vai jūs ”staigājat garā”?
”Staigājiet garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.” (GALATIEŠIEM 5:16.)
1. Kā var izvairīties no grēka pret svēto garu?
”STAIGĀJIET garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit,” aicināja apustulis Pāvils. (Galatiešiem 5:16.) Ja ņemam vērā šo padomu, mums nav pamata baidīties, ka mēs varētu izdarīt grēku pret Jehovas svēto garu. Pakļaudamies Dieva gara vadībai, mēs spēsim uzveikt nepareizas tieksmes. (Romiešiem 8:2—10.)
2., 3. Ko mēs gūstam, ja staigājam garā?
2 Ja staigājam garā, Dieva aktīvais spēks mūs mudina klausīt Jehovam. Mēs atspoguļojam Dieva īpašības gan sludināšanā, gan draudzē, gan ģimenē. Gara augļi izpaužas mūsu attiecībās ar dzīvesbiedru, bērniem, ticības biedriem un citiem cilvēkiem.
3 ”Garā dzīvojot pēc Dieva prāta”, mēs spējam pretoties grēkam. (1. Pētera 4:1—5; 4:6, Str.) Mēs nekad neizdarīsim nepiedodamu grēku, ja pakļausimies svētā gara ietekmei. Bet ko vēl mēs gūstam, staigādami garā?
Saglabāsim ciešas attiecības ar Dievu un Kristu
4., 5. Kā svētais gars ietekmē mūsu viedokli par Jēzu?
4 Tā kā mēs pakļaujamies svētā gara vadībai, mēs varam saglabāt ciešas attiecības ar Dievu un viņa Dēlu. Ticības biedriem, kas agrāk bija pielūguši elkus, apustulis Pāvils rakstīja: ”Es jums saku: neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: ”Nolādēts lai ir Jēzus,” un neviens nevar teikt: ”Kungs ir Jēzus,” kā vien Svētajā Garā.” (1. Korintiešiem 12:1—3.) Pamudinājums nolādēt Jēzu var nākt tikai no Sātana. Mūs vada Dieva svētais gars, un tāpēc mēs esam pārliecināti, ka Jehova ir piecēlis Jēzu no mirušajiem un piešķīris viņam stāvokli, kas ir augstāks nekā visām citām radītajām būtnēm. (Filipiešiem 2:5—11.) Mēs ticam Kristus izpirkuma upurim un atzīstam Jēzu par Dieva ieceltu Kungu, kam mums jāpakļaujas.
5 Pirmajā gadsimtā daži cilvēki, kas sevi uzskatīja par kristiešiem, noliedza, ka Jēzus ir nācis miesā. (2. Jāņa 7—11.) Tie, kas piekrita šim aplamajam viedoklim, atteicās no patiesajām mācībām par Jēzu — Mesiju. (Marka 1:9—11; Jāņa 1:1, 14.) Mēs nenonāksim līdz šādai atkrišanai, ja pakļausimies svētā gara vadībai. Tikai saglabājot garīgu modrību, mēs arī turpmāk varēsim izjust Jehovas žēlastību un ”dzīvot patiesībā”. (3. Jāņa 3, 4.) Lai uzturētu stipras attiecības ar savu debesu Tēvu, apņēmīgi noraidīsim jebkādas atkritēju idejas.
6. Kādas īpašības Dieva gars veido cilvēkos, kas staigā garā?
6 Atgriešanos pie elku kalpības un šķelšanos Pāvils minēja kopā ar tādiem ”miesas darbiem” kā netiklība un izlaidība. Pēc tam viņš paskaidroja: ”Tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. Ja dzīvojam garā, tad arī staigāsim garā.” (Galatiešiem 5:19—21, 24, 25.) Kādas īpašības Dieva aktīvais spēks veido tajos cilvēkos, kas dzīvo un staigā garā? Pāvils norādīja, ka ”Gara augļi” ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, ticība (LB-26), lēnprātība un savaldība (JD-07). (Galatiešiem 5:22.) Aplūkosim katru no šīm īpašībām.
Mīlēsim cits citu
7. Kā varētu raksturot mīlestību?
7 Viens no gara augļiem ir mīlestība, kas var būt saistīta ar stipru pieķeršanos un nesavtīgām rūpēm. Bībelē teikts, ka ”Dievs ir mīlestība”, jo viņš ir izcilākais šādas mīlestības paraugs. Par Dieva un viņa Dēla lielo mīlestību pret cilvēci liecina izpirkuma upuris. (1. Jāņa 4:8; Jāņa 3:16; 15:13; Romiešiem 5:8.) Arī Jēzus sekotājus var pazīt pēc mīlestības, kas valda viņu starpā. (Jāņa 13:34, 35.) Mums pat ir pavēlēts, lai mēs ”mīlētu cits citu”. (1. Jāņa 3:23.) Pāvils rakstīja, ka mīlestība ir lēnprātīga un laipna. Tā neskauž, nelielās, tā neuzvedas piedauzīgi, nedz arī meklē savu labumu. Mīlestība neskaišas un nepiemin ļaunu. Tā priecājas par patiesību, nevis par netaisnību. Mīlestība apklāj visu, tic visu, cer visu, panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas. (1. Korintiešiem 13:4—8.)
8. Kāpēc mums jāmīl ticības biedri?
8 Ja mēs ļaujam Dieva garam veidot mūsos mīlestību, tā izpaužas gan mūsu attiecībās ar Dievu, gan ar tuvāko. (Mateja 22:37—39.) ”Kas nemīl, paliek nāvē,” rakstīja apustulis Jānis. ”Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību.” (1. Jāņa 3:14, 15.) Izraēlā cilvēks, kas bija kādu nogalinājis, varēja patverties glābšanās pilsētā tikai ar tādu nosacījumu, ka viņš nebija ienīdis mirušo. (5. Mozus 19:4, 11—13.) Ja mūs vada svētais gars, mēs mīlam Dievu, ticības biedrus un citus cilvēkus.
Jehovas ”prieks ir jūsu stiprais patvērums”
9., 10. Kādi mums ir iemesli priekam?
9 Jehova ir Dievs, kas prot priecāties. (Psalms 104:31.) Viņa Dēls ar prieku pilda Tēva gribu. (Psalms 40:9; Ebrejiem 10:7—9.) Un Jehovas prieks ir mūsu ”stiprais patvērums”. (Nehemijas 8:10.)
10 Kad mēs pildām Dieva gribu, pat pieredzēdami grūtības, bēdas un vajāšanas, Dieva Jehovas dotais prieks ļauj mums izjust dziļu gandarījumu. Tāpat mums lielu prieku sagādā ”Dieva atziņa”. (Salamana Pamācības 2:1—5.) Prieka avots ir arī attiecības ar Dievu, kuru pamatā ir precīzas zināšanas un ticība Dievam, kā arī Jēzus izpirkuma upurim. (1. Jāņa 2:1, 2.) Vēl viens iemesls priekam ir iespēja piederēt pie starptautiskas brāļu saimes, kurai nav citu līdzīgu. (Cefanjas 3:9; Hagaja 2:7.) Mūs dara priecīgus arī cerība uz Valstību un godpilnais uzdevums sludināt labo vēsti. (Mateja 6:9, 10; 24:14.) To pašu var teikt par izredzēm dzīvot mūžīgi. (Jāņa 17:3.) Tā kā mums ir tik brīnišķīga cerība, mums ir pamats ”no visas sirds priecāties”. (5. Mozus 16:15.)
Miers un pacietība
11., 12. a) Kā jūs paskaidrotu, kas ir miers? b) Kā mūs ietekmē ”Dieva miers”?
11 Gara auglis miers apzīmē stāvokli, kad nav nevēlama sasprindzinājuma, kā arī nesaskaņu un strīdu. Mūsu debesu Tēvs ir miera Dievs, un Bībelē ir apliecināts: ”Tas Kungs svētīs savus ļaudis ar mieru.” (Psalms 29:11, LB-26; 1. Korintiešiem 14:33.) Jēzus saviem mācekļiem sacīja: ”Mieru es jums atstāju, savu mieru es jums dodu.” (Jāņa 14:27.) Kā tas ietekmēja viņa sekotājus?
12 Miers, ko Jēzus deva saviem mācekļiem, kliedēja viņu bailes un ļāva viņiem iegūt sirdsmieru. It īpaši lielu mieru viņi izjuta, kad saņēma solīto svēto garu. (Jāņa 14:26.) Mūsdienās, kad Jehova atbild uz mūsu lūgšanām, mēs svētā gara ietekmē izjūtam ne ar ko nesalīdzināmo ”Dieva mieru”, kas nomierina mūsu sirdi un domas. (Filipiešiem 4:6, 7.) Tāpat Jehovas gars mums palīdz uzturēt mierīgas attiecības ar ticības biedriem un citiem cilvēkiem. (Romiešiem 12:18; 1. Tesaloniķiešiem 5:13.)
13., 14. Kas ir pacietība, un kāpēc mums tā ir vajadzīga?
13 Ar mieru ir saistīta pacietība — spēja izturēt netaisnīgu vai kaitinošu izturēšanos, nezaudējot cerību, ka situācija uzlabosies. Dievs ir pacietīgs. (2. Mozus 34:6.) Šī īpašība piemīt arī Jēzum, un, kā redzams no Pāvila vārdiem, viņš ir pacietīgs pret mums: ”Es esmu atradis apžēlošanu, lai īpaši manī Kristus Jēzus parādītu visu savu lēnprātību [”pacietību”, JD-07] par priekšzīmi tiem, kas turpmāk, paļaudamies uz viņu, iegūs mūžīgu dzīvību.” (1. Timotejam 1:16.)
14 Pacietība mums palīdz izturēt, kad citi runā un rīkojas neapdomīgi vai nelaipni. Pāvils skubināja kristiešus: ”Esiet pacietīgi pret visiem!” (1. Tesaloniķiešiem 5:14.) Tā kā mēs visi esam nepilnīgi un kļūdāmies, mēs, bez šaubām, vēlamies, lai citi pret mums būtu pacietīgi, kad mums gadās paklupt. Tāpēc apņemsimies arī paši būt pacietīgi. (Kolosiešiem 1:9—12.)
Laipnība un labprātība
15. Paskaidrojiet, kas ir laipnība, un miniet laipnības piemērus.
15 Laipnība ir labvēlīga attieksme pret citiem, kas izpaužas draudzīgos vārdos un labos darbos. Gan Jehovam, gan viņa Dēlam ir raksturīga laipnība. (Romiešiem 2:4; 2. Korintiešiem 10:1.) Laipniem ir jābūt arī Dieva un Kristus kalpiem. (Kolosiešiem 3:12.) Tā kā pat cilvēki, kam nebija tuvu attiecību ar Dievu, ir parādījuši ”neparastu laipnību”, nenoliedzami arī mēs spējam būt laipni, ja staigājam garā. (Apustuļu darbi 27:3; 28:2.)
16. Kādās situācijās mums jāparāda laipnība?
16 Parādīt laipnību ir iespējams pat tad, kad mūs ir sadusmojuši kāda cilvēka aizskarošie vārdi vai neapdomīgā rīcība. ”Dusmās neapgrēkojieties,” teica Pāvils, ”lai saule nenoriet, jums dusmojoties, un nedodiet vietu velnam. ..esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” (Efeziešiem 4:26, 27, 32.) Mūsu laipnie vārdi un labie darbi ir īpaši nepieciešami tiem, kas pieredz kādus pārbaudījumus. Draudzes vecākajiem jābūt laipniem, taču, ja kāds kristietis sāk acīmredzami novērsties no ”labprātības, taisnības, patiesības” ceļa un draudzes vecākais nedod viņam padomu, jo nevēlas aizskart šī cilvēka jūtas, tā nebūtu laipnība no draudzes vecākā puses. (Efeziešiem 5:9.)
17., 18. Kas ir domāts ar ”labprātību”, un cik svarīga ir šī īpašība?
17 Oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”labprātība”, norāda uz to, ka kāds ir labs, morālā ziņā nevainojams, krietns. Dievs ir visaugstākajā mērā labs. (1. Laiku 16:34; Psalms 34:9.) Jēzus ir pilnīgi nevainojams, bet, kad viņu nosauca par ”Labo Mācītāju”, viņš atteicās pieņemt titulu ”labs”. (Marka 10:17, 18.) Acīmredzot viņš pret to iebilda tāpēc, ka atzina vienīgi Dievu par absolūti labu.
18 Mūsu iespējas darīt labu ierobežo iedzimtais grēks. (Romiešiem 5:12.) Tomēr, ja lūdzam Dievu, lai viņš mūs māca, mēs spējam būt labi un krietni. Pāvils saviem ticības biedriem Romā rakstīja: ”Mani brāļi, es par jums esmu pārliecināts, ka jūs paši jau esat krietni, apveltīti ar visu atziņu.” (Romiešiem 15:14.) Kristiešu draudzes pārraugiem jābūt ”laba mīļotājiem”. (Titam 1:7, 8.) Ja mūs vada Dieva gars, mēs iegūsim labu cilvēku reputāciju, un Jehova mūs pieminēs par visu labo, ko darām. (Nehemijas 5:19; 13:31.)
”Neliekuļota ticība”
19. Kas, saskaņā ar Vēstuli ebrejiem, 11. nodaļas 1. pantu, ir ticība?
19 Vēl viens Dieva gara auglis ir ticība — ”stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām [”neredzamu lietu skaidra pierādīšana”, LB-1882]”. (Ebrejiem 11:1.) Ja mums ir ticība, mēs nešaubīgi paļaujamies, ka visi Jehovas solījumi īstenosies. Pierādījumi, kas apliecina ”neredzamu lietu” esamību, ir tik skaidri, ka Pāvils pielīdzina ticību šādiem pierādījumiem. Piemēram, radītais mūs pārliecina par Radītāja esamību. Ja mēs staigājam garā, mums ir šāda ticība.
20. Kas ir ”grēks, kas ap mums tinas”, un kā mēs varam izvairīties no šī grēka un no miesas darbiem?
20 Ticības trūkums ir nosaukts par ”grēku, kas ap mums tinas”. (Ebrejiem 12:1.) Mums jāpaļaujas uz Dieva garu, lai izvairītos no tā, kas vājina ticību, — miesas darbiem, materiālisma un viltus mācībām. (Kolosiešiem 2:8; 1. Timotejam 6:9, 10; 2. Timotejam 4:3—5.) Dieva gars mūsdienu Jehovas kalpos rada tādu pašu ticību, kāda bija pirmskristiešu laika lieciniekiem un citiem cilvēkiem, par kuriem stāstīts Bībelē. (Ebrejiem 11:2—40.) Mūsu pašu ”neliekuļotā ticība”, ļoti iespējams, ietekmēs citus, un viņu ticība nostiprināsies. (1. Timotejam 1:5; Ebrejiem 13:7.)
Lēnprātība un savaldība
21., 22. Kas ir raksturīgs lēnprātībai, un kāpēc tā mums ir nepieciešama?
21 Lēnprātīgam cilvēkam ir raksturīga maiga daba un izturēšanās. Dievs Jehova ir lēnprātīgs. Tā var apgalvot, jo Jēzus, kas precīzi atspoguļoja sava Tēva personību, bija lēnprātīgs cilvēks. (Mateja 11:28—30; Jāņa 1:18; 5:19.) Bet kādiem jābūt Dieva kalpiem?
22 Kristiešiem ir dots norādījums, lai viņi ”visiem cilvēkiem parāda lēnprātību”. (Titam 3:2.) Šī īpašība ir svarīga, kad mēs sludinām labo vēsti. Garīgi nobriedušiem vīriešiem ir ieteikts ”ar lēnprātīgu garu” pamācīt kristiešus, kas kļūdās. (Galatiešiem 6:1.) Dzīvodami ”visā pazemībā, lēnībā”, mēs vairojam kristiešu vienotību un saskaņu. (Efeziešiem 4:1—3.) Mēs spējam būt lēnprātīgi, ja pastāvīgi staigājam garā un esam savaldīgi.
23., 24. Kas ir savaldība, un ko labu tā mums dod?
23 Savaldība ir spēja kontrolēt domas, runu un rīcību. Jehova ilgi ”klusēja un valdījās”, kad babilonieši bija izpostījuši Jeruzalemi. (Jesajas 42:14.) Kad Dieva Dēls pieredzēja ciešanas, viņš bija savaldīgs, tā ”atstādams priekšzīmi”, kurai mums jāseko. Tāpat arī apustulis Pēteris kristiešiem ieteica ”vienot.. atziņu ar savaldību”. (1. Pētera 2:21—23; 2. Pētera 1:5—8, JD-07.)
24 Spēja būt savaldīgam ir viena no prasībām, kurai jāatbilst draudzes vecākajiem. (Titam 1:7, 8.) Patiesībā visi, kurus vada svētais gars, var būt savaldīgi un izvairīties no netikumības, nepieklājīgas runas un jebkā cita, kas Jehovam nav patīkams. Ja ļaujam Dieva garam veidot mūsos savaldību, tas atspoguļojas mūsu runā un rīcībā.
Arī turpmāk staigāsim garā
25., 26. Kā tas, ka staigājam garā, ietekmē mūsu attiecības ar cilvēkiem un mūsu nākotnes izredzes?
25 Ja staigāsim garā, mēs dedzīgi sludināsim Valstību. (Apustuļu darbi 18:24—26.) Citiem cilvēkiem, īpaši tiem, kas paši dzīvo dievbijīgi, būs patīkami atrasties mūsu sabiedrībā. Pakļaudamies svētā gara vadībai, mēs citiem Jehovas kalpiem būsim par uzmundrinājuma avotu. (Filipiešiem 2:1—4.) Vai gan to nevēlas ikviens kristietis?
26 Kaut arī Sātana pārvaldītajā pasaulē nav viegli staigāt garā, mūsdienās šādi rīkojas vairāki miljoni cilvēku. (Jāņa 14:30.) Ja mēs paļausimies uz Dievu Jehovu no visas sirds, dzīve jau tagad mums sagādās prieku un mēs varēsim staigāt Dieva taisnīgos ceļus mūžīgi. (Psalms 128:1; Salamana Pamācības 3:5, 6.)
Kā jūs atbildētu?
• Kā tas, ka staigājam garā, ietekmē mūsu attiecības ar Dievu un viņa Dēlu?
• Kādi ir Dieva gara augļi?
• Kādas mums ir iespējas parādīt Dieva gara augļus?
• Kā staigāšana garā ietekmē mūsu dzīvi tagad un mūsu nākotnes izredzes?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 26. lpp.]
Parādīsim laipnību vārdos un darbos