Ieguvums, ko dod izturība ciešanās
Ieguvums, ko dod izturība ciešanās
”Mēs teicam svētīgus tos, kas ir izcietuši.” (JĒKABA 5:11.)
1., 2. Kas liecina par to, ka Jehova nevēlas, lai cilvēki ciestu?
NEVIENS saprātīgs cilvēks negrib piedzīvot ciešanas, un arī mūsu Radītājs, Dievs Jehova, nevēlas, lai cilvēki ciestu. Par to var pārliecināties, pētot Dieva iedvesmotos Rakstus un pievēršot uzmanību tam, kas notika, kad Dievs bija radījis vīrieti un sievieti. Vispirms Dievs radīja vīrieti. ”Dievs tas Kungs izveidoja cilvēku no zemes un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks kļuva par dzīvu būtni,” teikts Bībelē. (1. Mozus 2:7.) Ādams bija nevainojams gan fiziski, gan garīgi, un viņam nevajadzēja ne slimot, ne mirt.
2 Kādi bija Ādama dzīves apstākļi? Bībelē var lasīt: ”Dievs tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, tālu austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis. Un Dievs tas Kungs lika izaugt no zemes visādiem kokiem, kurus bija jauki uzskatīt un no kuriem bija patīkami ēst.” (1. Mozus 2:8, 9.) Ādamam bija brīnišķīga mājvieta — Ēdene, kur nebija nekādu ciešanu.
3. Kādas izredzes bija pirmajiem cilvēkiem?
3 1. Mozus grāmatā, 2. nodaļas 18. pantā, ir teikts: ”Dievs tas Kungs sacīja: ”Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu.”” Tad Jehova Ādamam radīja nevainojamu sievu, dodams viņam iespēju veidot laimīgu ģimenes dzīvi. (1. Mozus 2:21—23.) Tālāk Bībelē ir vēstīts: ”Dievs tos svētīja un sacīja viņiem: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.”” (1. Mozus 1:28.) Pirmajam cilvēku pārim bija dāvāta brīnišķīga iespēja paplašināt Ēdenes dārzu, līdz visa zemeslode kļūtu par paradīzi. Viņi arī varēja radīt pēcnācējus laimīgai dzīvei, brīvai no ciešanām. Cilvēku dzīvei patiešām bija brīnišķīgs iesākums. (1. Mozus 1:31.)
Cilvēku dzīvē ienāk ciešanas
4. Kas kļūst skaidrs, domājot par cilvēces vēsturi?
4 Domājot par cilvēces vēsturi, kļūst skaidrs, ka kaut kāda iemesla dēļ cilvēku dzīve nepavisam nav tāda, kāda tā bija iecerēta no paša sākuma. Ir noticis daudz kas slikts, un cilvēce ir pieredzējusi lielas ciešanas. Ādama un Ievas pēcnācēji slimo, noveco un mirst. Zeme nebūt nelīdzinās paradīzei, kurā dzīvotu laimīgi cilvēki. Situācija ir tieši tāda, kā ir aprakstīts Vēstulē romiešiem, 8. nodaļas 22. pantā: ”Visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.”
5. Kā pirmie cilvēki ir saistīti ar to, ka pasaulē ir ienākušas ciešanas?
5 Jehova nav vainojams neizsakāmajās ciešanās, ko gadsimtu gaitā ir pieredzējusi cilvēce. (2. Samuēla 22:31.) Daļa vainas ir jāuzņemas pašiem cilvēkiem. ”Tie ir samaitāti un dara nelietības,” teikts Bībelē. (Psalms 14:1.) Pirmajiem cilvēkiem bija nodrošināts labs dzīves iesākums. Lai viņu dzīve arī turpmāk būtu laba, viņiem tikai vajadzēja paklausīt Dievam, taču Ādams un Ieva izvēlējās neatkarību no Dieva Jehovas. Tā kā mūsu senči atkāpās no Jehovas, viņi zaudēja pilnību. Viņu stāvoklis aizvien vairāk pasliktinājās, līdz viņi nomira. No Ādama un Ievas nepilnību esam mantojuši arī mēs. (1. Mozus 3:17—19; Romiešiem 5:12.)
6. Kā ar ciešanu rašanos ir saistīts Sātans?
6 Ciešanu izraisīšanā ir vainojama arī kāda garīga būtne, kas kļuva par Sātanu Velnu. Viņš bija apveltīts ar gribas brīvību, tomēr viņš to izmantoja nepareizi, jo gribēja, lai viņu pielūdz. Taču pielūgsme pienākas vienīgi Jehovam, nevis viņa radībai. Sātans pamudināja Ādamu un Ievu kļūt neatkarīgiem no Jehovas, solot, ka tad viņi ”būs kā Dievs, zinādami, kas labs un kas ļauns”. (1. Mozus 3:5.)
Vienīgi Jehovam ir tiesības valdīt
7. Par ko liecina sekas, kādas ir izraisījusi sacelšanās pret Jehovu?
7 Bēdīgās sekas, ko ir izraisījusi sacelšanās pret Jehovu, apliecina, ka vienīgi Jehovam, Visuma Augstākajam valdniekam, ir tiesības valdīt un ka vienīgi viņa valdīšana ir taisnīga. Pagājušie gadu tūkstoši ir parādījuši, ka Sātans, kas kļuva par ”šīs pasaules valdnieku”, ir veicinājis ļaunu, netaisnīgu un nežēlīgu valdīšanu, kas ir pilnīgi nepieņemama. (Jāņa 12:31.) Ilgā un neveiksmīgā cilvēku valdīšana Sātana pakļautībā ir atklājusi arī to, ka cilvēkiem trūkst spēju taisnīgi valdīt. (Jeremijas 10:23.) Tāpēc visas iespējamās valdīšanas formas, izņemot Jehovas valdīšanu, ir lemtas neveiksmei. Vēsture to nešaubīgi apliecina.
8. Ko Jehova ir nodomājis darīt ar visām cilvēku valdīšanas formām, un kā viņš šo nodomu īstenos?
8 Tagad, kad Jehova jau vairākus tūkstošus gadu ir ļāvis, ka cilvēki mēģina valdīt neatkarīgi no viņa, Jehovam ir tiesības likvidēt visas valdīšanas formas un aizstāt tās ar savu valdību. Kādā pravietojumā par to ir sacīts: ”Šo ķēniņu [cilvēku valdību] laikā debesu Dievs cels valsti [savu debesu valdību Kristus vadībā], kura pastāvēs nesagrauta mūžīgi.. Tā satrieks un iznīcinās citas valstis, bet pati pastāvēs mūžīgi.” (Daniēla 2:44.) Dēmonu ietekmei un cilvēku valdīšanai tiks darīts gals, un vienīgi Dieva debesu Valstība pastāvēs un valdīs pār zemi. Kristus būs Ķēniņš, un viņam būs arī līdzvaldnieki, 144 tūkstoši uzticīgu cilvēku, kas paņemti no zemes. (Atklāsmes 14:1.)
Ko labu dod ciešanas
9., 10. Ko Jēzus guva no tā, ka viņš redzēja citu ciešanas un cieta arī pats?
9 Ir interesanti pārdomāt, cik piemēroti savam uzdevumam ir tie, kas valdīs debesu Valstībā. Pirmkārt, Jēzus Kristus apliecināja, ka viņš ir ļoti piemērots, lai būtu par Ķēniņu. Viņš neizsakāmi ilgu laiku bija pavadījis kopā ar Jehovu, pildīdams sava Tēva prātu un būdams viņa palīgs. (Salamana Pamācības 8:22—31.) Kad Jehova lika viņam nākt uz zemi, Jēzus labprāt pakļāvās Tēva gribai. Dzīvojot uz zemes, Jēzus savus spēkus veltīja galvenokārt tam, lai stāstītu citiem par Jehovas augstāko varu un viņa Valstību. Pilnīgi pakļaudamies Jehovas varai, Jēzus mums visiem ir rādījis lielisku paraugu. (Mateja 4:17; 6:9.)
10 Jēzus pieredzēja vajāšanas un galu galā tika nogalināts. Kalpojot uz zemes, viņš varēja vērot, cik grūta ir cilvēku dzīve. Vai bija kāds labums no tā, ka Jēzus redzēja apkārt valdošās ciešanas un cieta arī pats? Jā, bija. Vēstulē ebrejiem, 5. nodaļas 8. pantā, ir sacīts: ”[Dieva] dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis.” Tas, ko Jēzus pieredzēja, kad dzīvoja uz zemes, padarīja viņu vēl saprotošāku un līdzjūtīgāku nekā pirms tam. Viņš pats savām acīm varēja vērot, kādā stāvoklī atrodas cilvēce. Viņš varēja just līdzi tiem, kas cieta, un vēl labāk saprast savu uzdevumu glābt cilvēkus. Pāvils to uzsvēra Vēstulē ebrejiem, rakstīdams: ”Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai pār tiem varētu iežēloties un būtu uzticams augstais priesteris Dieva priekšā salīdzināt tautas grēkus. Jo tāpēc, ka viņš pats kārdināts un cietis, viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.” Pāvils vēl piebilda: ”Mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā.” (Ebrejiem 2:17, 18; 4:14—16; Mateja 9:36; 11:28—30.)
11. Kā uz zemes gūtā pieredze nākamajiem ķēniņiem un priesteriem palīdzēs būt labiem valdniekiem?
11 Kaut ko līdzīgu var teikt arī par 144 tūkstošiem Jēzus Kristus sekotāju, kas ir ”atpirkti” no pasaules, lai būtu Jēzus līdzvaldnieki debesu Valstībā. (Atklāsmes 14:4.) Viņi visi ir dzimuši un auguši pasaulē, kurā valda ciešanas, un ir cietuši paši. Daudzi no viņiem ir vajāti, un daudzi pat nogalināti par savu uzticību Jehovam un gatavību sekot Jēzum. Taču viņi nekaunējās liecināt par savu Kungu un ”uzņēmās Dieva spēkā ciešanas ..evanģelija labā”. (2. Timotejam 1:8.) Tas, ko nākamie Jēzus līdzvaldnieki ir pieredzējuši, dzīvojot uz zemes, padara viņus ļoti piemērotus tam, lai viņi, būdami debesīs, varētu tiesāt cilvēci. Viņi ir iemācījušies būt līdzjūtīgi, laipni un gatavi palīdzēt cilvēkiem. (Atklāsmes 5:10; 14:2—5; 20:6.)
Ko no ciešanām gūst tie, kam ir cerība dzīvot uz zemes
12., 13. Ko no ciešanām var gūt tie, kam ir cerība dzīvot uz zemes?
12 Vai tagadējās ciešanas var dot kaut ko labu arī tiem, kas cer mūžīgi dzīvot uz zemes paradīzē, kur nebūs slimību, bēdu un nāves? Sāpes un ciešanas nav nekas tāds, ko cilvēks varētu vēlēties. Taču, izturot tās, ir iespējams attīstīt vērtīgas īpašības un kļūt laimīgiem jeb svētīgiem.
13 Šī doma vairākkārt izskan Dieva iedvesmotajos Rakstos. ”Ja arī jūs ciestu taisnības dēļ, svētīgi jūs esat,” rakstīja Pēteris. Viņš vēl sacīja: ”Ja jūs nievā Kristus vārda dēļ, svētīgi jūs esat!” (1. Pētera 3:14; 4:14.) Bībelē var lasīt arī Jēzus vārdus: ”Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs.” (Mateja 5:11, 12.) ”Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu,” rakstīja Jēkabs. (Jēkaba 1:12.)
14. Kāpēc var teikt, ka ciešanas Jehovas kalpotājiem var dot prieku?
14 Ir skaidrs, ka ne jau pašas ciešanas dara mūs laimīgus. Prieku un gandarījumu dod apziņa, ka mēs ciešam, jo pildām Jehovas gribu un sekojam Jēzus priekšzīmei. Piemēram, pirmajā gadsimtā daži apustuļi tika apcietināti un atvesti jūdu augstākās tiesas priekšā, kur viņus apsūdzēja par to, ka viņi sludināja par Jēzu Kristu. Viņus nopēra un pēc tam atbrīvoja. Kā šie Jēzus mācekļi jutās? Bībelē stāstīts, ka apustuļi ”līksmi aizgāja no sinedrija, ka bija atzīti par cienīgiem viņa vārda dēļ ciest negodu”. (Apustuļu darbi 5:17—41.) Viņi jutās priecīgi ne jau tāpēc, ka bija pērti un juta fiziskas sāpes. Priecīgus viņus darīja apziņa, ka viņi ir cietuši, jo ir bijuši uzticīgi Jehovam un sekojuši Jēzus pēdās. (Apustuļu darbi 16:25; 2. Korintiešiem 12:10; 1. Pētera 4:13.)
15. Kā tas, ka mēs izturam ciešanas, var mums palīdzēt nākotnē?
15 Ja mēs ar pareizu attieksmi panesam pretestību un vajāšanas, mēs kļūstam izturīgāki. Savukārt tas mums palīdzēs panest pārbaudījumus, ar ko varam sastapties nākotnē. Bībelē var lasīt: ”Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana sagādā izturību.” (Jēkaba 1:2, 3.) Līdzīga doma izskan arī Vēstulē romiešiem: ”Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība — pastāvību, pastāvība — cerību, bet cerība nepamet kaunā.” (Romiešiem 5:3—5.) Jo vairāk grūtību mēs izturam sava kristīgā dzīvesveida dēļ, jo labāk mēs esam sagatavoti pārbaudījumiem, ar ko vēl varam sastapties šajā ļaunajā pasaulē.
Jehova atalgos tos, kas cieš
16. Ko Jehova darīs nākamo ķēniņu un priesteru labā, lai atlīdzinātu viņiem par ciešanām?
16 Pat ja sava kristīgā dzīvesveida dēļ mēs pieredzam pretestību un vajāšanas un tāpēc ciešam materiālā ziņā, mēs varam justies apmierināti, zinot, ka Jehova mūs pilnībā atalgos. Piemēram, kristiešiem, kam bija cerība doties uz debesīm, apustulis Pāvils rakstīja, ka viņi bija ”ar prieku uzņēmuši savas mantas nolaupīšanu, zinādami, ka [viņiem] ir labāka un paliekama manta” — iespēja valdīt Dieva Valstībā. (Ebrejiem 10:34.) Var tikai iedomāties, cik līksmi viņi jutīsies, Jehovas un Kristus vadībā piešķirot brīnišķīgas svētības tiem, kas dzīvos jaunajā pasaulē. Apustulis Pāvils uzticīgiem kristiešiem pamatoti varēja teikt: ”Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.” (Romiešiem 8:18.)
17. Ko Jehova darīs savu uzticīgo kalpotāju labā, kuriem ir cerība dzīvot uz zemes?
17 Līdzīgi ir arī ar tiem, kam ir cerība dzīvot uz zemes. Neatkarīgi no tā, cik daudz šie cilvēki būtu zaudējuši vai upurējuši, kalpojot Jehovam, viņš tos nākotnē bagātīgi atalgos. Viņš tiem dos nevainojamu, nebeidzamu dzīvi paradīzē uz zemes. Jaunajā pasaulē Jehova ”nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:4.) Vai gan tas nav brīnišķīgs apsolījums? Nekas no tā, ko mēs šajā pasaulē, iespējams, esam zaudējuši vai upurējuši tāpēc, ka kalpojam Jehovam, nav vērtīgāks par brīnišķīgo dzīvi, kādu viņš nākotnē dāvās saviem uzticīgajiem kalpotājiem, kas tagad pieredz grūtības.
18. Kādu mierinošu solījumu Jehova ir devis savos Rakstos?
18 Nekādas grūtības, kas mums tagad jāiztur, neaptumšos mūsu prieku par mūžīgu dzīvi Dieva jaunajā pasaulē. Brīnišķīgie apstākļi, kādi tur valdīs, pilnībā atsvērs visas piedzīvotās ciešanas. Jesajas grāmatas 65. nodaļas 17. un 18. pantā ir teikts: ”Agrākās [debesis un zemi] vairs nepieminēs un tās nevienam vairs nenāks prātā. Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu.” Jēzus pusbrālis Jēkabs pamatoti varēja sacīt: ”Mēs teicam svētīgus tos, kas ir izcietuši.” (Jēkaba 5:11.) Ja mēs esam uzticīgi Jehovam un saglabājam izturību ciešanās, tas mums var palīdzēt gan tagad, gan nākotnē.
Kā jūs atbildētu?
• Kā cilvēku dzīvē ienāca ciešanas?
• Ko labu ciešanas var dot nākamajiem zemes valdniekiem un tās iedzīvotājiem?
• Kāpēc mēs varam būt priecīgi arī ciešanās?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 29. lpp.]
Pirmajiem cilvēkiem bija paredzēta brīnišķīga nākotne
[Attēls 30. lpp.]
Saskarsme ar citu ciešanām palīdzēja Jēzum kļūt par labu ķēniņu un augsto priesteri
[Attēls 32. lpp.]
Apustuļi priecājās, ka ”bija atzīti par cienīgiem.. ciest negodu” savas ticības dēļ