Novērtējiet izcilās konstrukcijas, iepazīstiet to Autoru

JUMS droši vien ir pazīstams itāļu gleznotāja un skulptora Mikelandželo vārds. Varbūt jums nekad nav gadījies redzēt viņa darbu oriģinālus, tomēr, visticamāk, jūs piekritīsiet mākslas vēsturniekam, kas Mikelandželo nosauca par ”apbrīnojamu un nepārspējamu mākslinieku”. Mikelandželo ģeniālais talants nav apstrīdams. Nez vai atrastos kāds, kas apbrīnotu viņa radītos šedevrus, bet atteiktos atzīt, ka tos darinājis izcils mākslinieks.

Bet tagad padomāsim par neaptverami sarežģīto un daudzveidīgo dzīvību uz zemes. Laikrakstā The New York Times citēti kāda biologa vārdi: ”Dzīvajos organismos skaidri var redzēt liecības, ka tie ir saprātīgi projektēti.” Šis zinātnieks atzina: ”Dzīvajā dabā ir saskatāmas neskaitāmas saprātīgi veidotas konstrukcijas.” Vai ir loģiski apbrīnot meistarīgi veidotu konstrukciju, bet noliegt, ka tai ir konstruktors?

Apustulis Pāvils rakstīja, ka daži cilvēki ir ”sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju”. (Romiešiem 1:25.) Izplatīto evolucionisma ideju iespaidā daudzi neņem vērā vai apzināti atsakās atzīt, ka mērķtiecīgi veidota konstrukcija norāda uz konstruktora esamību. Bet vai evolūcijas teorija tiešām atbilst stingri zinātniskiem kritērijiem? Kā var lasīt The New York Times, Vīnes arhibīskaps Kristofs Šēnborns trāpīgi teica: ”Jebkura uzskatu sistēma, kas noliedz daudzos saprātīgas radīšanas pierādījumus dzīvajā dabā vai cenšas atrast izskaidrojumu, kurš ļautu tos ignorēt, būtībā ir ideoloģija, nevis zinātne.”

Zinātnes gals?

Tomēr daži domā, ka, pieņemot uzskatu, ka pierādījumi liecina par Radītāja esamību, tiktu bremzēts zinātnes progress. Tādas bažas izskanēja, piemēram, žurnālā New Scientist publicētā rakstā, kurā bija sacīts: ”Zinātne kā atvērts izziņas process apstātos, jo tai ceļā stātos nepārvarams šķērslis ar nosaukumu ”tā noteicis radītājs”.” Vai šīs bažas ir pamatotas? Nē, drīzāk gan ir otrādi — pārliecība par Radītāja pastāvēšanu nevis traucē, bet sekmē izziņas procesu. Kāpēc tā var teikt?

Ticēt, ka Visuma un dzīvības izcelšanās ir skaidrojama ar aklu nejaušību un evolūciju, nozīmē atmest mēģinājumus atrast izskaidrojumu, kam būtu dziļāka jēga. Turpretī apziņa, ka pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir saprātīga Radītāja veidota, mudina pētīt viņa gudrības izpausmes materiālajā Visumā. Var padomāt par šādu faktu: ir zināms, ka ”Monu  Lizu” ir gleznojis Leonardo da Vinči, bet tas nekavē mākslas vēsturniekus pētīt, kādus paņēmienus un materiālus slavenais gleznotājs ir lietojis. Tāpat arī nav nekāda iemesla, kāpēc lai pārliecība, ka pastāv Radītājs, mums liegtu aizvien sīkāk pētīt viņa darbu aizraujošās nianses.

Bībele nevis bremzē izziņas procesu, bet gan mudina meklēt atbildes gan uz zinātniskiem jautājumiem, gan arī uz jautājumiem par Dievu. Piemēram, senās Izraēlas ķēniņš Dāvids pārdomāja, cik apbrīnojami ir veidots viņa ķermenis, un izteica secinājumu: ”Es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.” (Psalms 139:14.) Bībelē arī var lasīt, ka Radītājs jautāja patriarham Ījabam: ”Vai zemes platumus izpratis esi?” (Ījaba 38:18, VDP.) Šie vārdi nepavisam neizklausās pēc mēģinājuma apslāpēt zināšanu alkas. Tieši otrādi: Radītājs mudināja dziļāk izpētīt viņa roku darbu. Arī pravietis Jesaja pierakstīja aicinājumu padziļināt savas zināšanas par to, kas veidojis pasauli: ”Paceliet savas acis uz debesīm un raugait: Kas to visu radījis?” (Jesajas 40:26.) Tālāk šajā Bībeles pantā norādīts uz faktu, ka Visums ir radies no avota, kam piemīt milzīga enerģija, un tas saskan ar mūsdienu zinātnes atziņām, arī ar slaveno Einšteina formulu E=mc².

Tiesa, uz jautājumiem par radīšanu un radīto ne vienmēr ir viegli atrast atbildes. Daļēji tas izskaidrojams ar to, ka mūsu prāta spējām ir savas robežas un mēs nezinām visu par pasauli, kurā dzīvojam. Ījabs to labi apzinājās. Viņš slavēja Radītāju, kas iekārtojis tā, ka mūsu planēta turas izplatījumā bez jebkāda redzama balsta un ūdens masas mākoņu veidā peld debesīs augstu virs zemes. (Ījaba 26:7—9.) Bet vienlaikus Ījabs saprata, ka šie dabas brīnumi ir ”tikai [Radītāja] valdīšanas pamales”. (Ījaba 26:14.) Ījabs noteikti gribēja paplašināt savas zināšanas par apkārtējo pasauli. Arī Dāvids atzina, ka viņš daudz ko vēl nesaprot, rakstīdams: ”Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta: es nevaru to saprast.” (Psalms 139:6.)

Ja atzīstam, ka pastāv Radītājs, tas nepavisam nekavē zinātnes attīstību. Centieni aizvien vairāk izzināt kā materiālo pasauli, tā arī garīgas dabas jautājumus tiešām ir atvērts process, kas nekad nebeigsies. Senatnē kāds ķēniņš, kas bija izdaudzināts ar savām plašajām zināšanām, pazemīgi atzina, ka cilvēks nekad nevar zināt pilnīgi visu. Šis ķēniņš rakstīja: ”Pat mūžību Viņš tiem ir ielicis sirdī — vien neatklāt cilvēkam darbus, ko Dievs darījis  no iesākuma līdz galam.” (Salamans Mācītājs 3:11, VDP.)

Dievs — ”ielāps uz caurumiem”?

Daži iebilst, ka Dievs ir tikai ērts izskaidrojums, kas patvaļīgi tiek piesaukts ikreiz, kad cits, zinātniski pierādāms izskaidrojums nav atrasts. Citiem vārdiem, viņi apgalvo, ka Dievs jeb Radītājs ir tikai ”ielāps uz caurumiem” — maģisks vārds, ko piesaukt, ja cilvēki kaut ko nespēj izskaidrot. Bet par kādiem caurumiem ir runa? Vai tie ir tikai sīki, nenozīmīgi robi mūsu zināšanās? Nē, taisnību sakot, tie ir īsti bezdibeņi, milzīgi baltie plankumi evolūcijas teorijā — būtiski bioloģijas jautājumi, uz kuriem evolūcijas teorija nav spējusi dot atbildes. Evolucionisti, balstīdamies uz nepierādītiem apgalvojumiem, būtībā paši padara evolūcijas teoriju par savu ”ielāpu uz caurumiem”.

Radītājs, par kuru stāstīts Bībelē, nav tikai kaut kāds ērts izskaidrojums neizskaidrotajām lietām. Viss pastāvošais, visas tā fāzes, aspekti un detaļas, ir viņa roku darbs. Uzsverot, ka Radītāja, Dieva Jehovas, radīšanas darbs aptver pilnīgi visu, kādā psalmā sacīts: ”Pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu.” (Psalms 36:10.) Bībelē par Dievu ir teikts, ka viņš ir tas, ”kas radījis debesi un zemi, un jūru, un visu, kas tur iekšā”. (Apustuļu darbi 4:24; 14:15; 17:24.) Tāpēc pirmajā gadsimtā viens no Bībeles sarakstītājiem pamatoti nosauca Dievu par ”visu lietu radītāju”. (Efeziešiem 3:9.)

Dievs ir iedibinājis arī ”debesu likumus” — fizikas likumus, kas nosaka matērijas un enerģijas īpašības un ko zinātnieki vēl aizvien cītīgi pētī. (Ījaba 38:33.) Viņš visu ir radījis pārdomāti un mērķtiecīgi, īstenojot savu nodomu izveidot zemi tā, lai uz tās mājotu apbrīnojama dzīvības daudzveidība.

Ticība Radītājam un veselais saprāts

Visbeidzot būtu jāapsver arī tāds aspekts kā veselā saprāta balss. Izteikdams vispārīgu novērojumu par dažādu zinātnisku teoriju pamatotību, daudzu populārzinātnisku darbu autors Džons Horgans rakstīja: ”Gadījumos, kad pierādījumi ir nedroši, mums nav jākaunas ņemt talkā veselo saprātu.”

Vai apgalvojums, ka dzīvība ir cēlusies nejauši, aklu spēku darbības rezultātā, tiešām izklausās loģisks? Lai cik populāra būtu evolūcijas teorija, daudzi domājoši cilvēki, starp tiem arī ne mazums zinātnieku, ir pārliecināti, ka pastāv Radītājs. Kā atzina kāds biologs, liela daļa sabiedrības domā, ka dzīvība ir apzināti radīta, un, viņaprāt, šāds uzskats ir visnotaļ saprātīgs. Kāpēc daudzi turas pie šī uzskata? Vairākums cilvēku noteikti piekritīs vārdiem, ko savulaik rakstīja apustulis Pāvils: ”Katru namu kāds cēlējs uzceļ.” (Ebrejiem 3:4.) Pāvils turpināja savu domu gaitu ar loģisku secinājumu: ”Kas visu ir uzcēlis, ir Dievs.” No Bībeles viedokļa nav loģiski atzīt, ka mājai ir nepieciešams kāds, kas to projektē un ceļ, bet vienlaikus apgalvot, ka tāda sarežģīta struktūra kā šūna nejauši ir radusies pati no sevis.

Par tiem, kas noliedz Radītāja esamību, Bībelē teikts: ”Bezprāši saka savā sirdī: ”Dieva  nevaid!”” (Psalms 14:1.) Šajos vārdos izskan pārmetums tiem, kas atsakās izdarīt secinājumus. Protams, cilvēks savos spriedumos var vadīties pēc personiskā viedokļa, nevis pēc faktiem, tomēr saprātīgs un pazemīgs cilvēks ņem vērā faktus un atzīst, ka pastāv Radītājs. (Jesajas 45:18.)

Daudzi domājoši cilvēki ir nonākuši pie secinājuma, ka pierādījumi, kas apstiprina izcila Radītāja esamību, ir skaidri un nepārprotami.

Radītāju ir iespējams iepazīt

Bet, ja mēs esam radīti, rodas jautājums: kādēļ mēs esam radīti? Kāda ir mūsu dzīves jēga? Zinātne vien nespēj dot apmierinošas atbildes uz šiem jautājumiem. Tomēr tie ir būtiski jautājumi, uz kuriem ir svarīgi gūt atbildes. Šajā ziņā mums var palīdzēt Bībele. No šīs grāmatas var uzzināt ne tikai to, ka Dievs Jehova ir Radītājs, bet arī to, ka viņam vienmēr ir noteikts nodoms, kādēļ viņš kaut ko dara. Bībele atklāj, kāds ir Dieva nodoms attiecībā uz cilvēci, un piedāvā mums brīnišķīgu nākotnes cerību.

Bet kas īsti ir Jehova, un kāds viņš ir? Jehovas liecinieki aicina jūs iepazīt mūsu izcilo Radītāju, uzzināt, kāds ir viņa vārds un viņa īpašības un kā viņš izturas pret cilvēkiem. Iedziļinoties Bībelē, var saprast, kāpēc ir svarīgi ne tikai apbrīnot atjautīgi un smalki veidotās konstrukcijas, kas vērojamas dabā, bet arī dot pienācīgo godu to Radītājam. (Psalms 86:12; Atklāsmes 4:11.)

[Attēls 4. lpp.]

Mikelandželo

[Attēli 5. lpp.]

Ticība Radītājam nav pretrunā ar patiesām zinātnes atziņām

[Attēls 6. lpp.]

Daudzveidība un mainība, kas vērojama noteiktās robežās, liecina, cik atjautīgi ir veidoti dzīvie organismi

[Attēli 7. lpp.]

Konstrukcija nav iedomājama bez konstruktora