Vai jūs esat ”bagāti Dievā”?
Vai jūs esat ”bagāti Dievā”?
”Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” (LŪKAS 12:21.)
1., 2. a) Kādēļ cilvēki ir bijuši gatavi nest milzīgus upurus? b) Par ko kristiešiem jārūpējas, un kāds risks ar to ir saistīts?
GADSIMTU gaitā cilvēki visdažādākajās pasaules malās ir bijuši gatavi pūlēties un smagi strādāt, lai kļūtu bagāti. Piemēram, 19. gadsimtā, kad Austrālijā, Dienvidāfrikā, Kanādā un ASV sākās zelta drudzis, uz šīm zemēm no tālienes sabrauca cilvēki, kas bija atstājuši savas mājas un tuviniekus un devušies meklēt laimi, kaut arī svešatnē viņus neviens negaidīja ar atplestām rokām. Kā redzams, daudzi ir gatavi uzņemties lielu risku un nest milzīgus upurus, lai iegūtu bagātību, pēc kuras kāro viņu sirds.
2 Kaut arī tagad lielākā daļa cilvēku nemeklē zeltu, viņiem ir smagi jāpūlas, pelnot iztiku. Mūsdienu pasaulē tas parasti ir ļoti grūti un atņem daudz spēku. Ir viegli tā iegrimt rūpēs par pārtiku, apģērbu un pajumti, ka svarīgāki jautājumi tiek atstāti novārtā vai pat vispār aizmirsti. (Romiešiem 14:17.) Jēzus stāstīja kādu līdzību, kurā precīzi norādīja uz šo cilvēkiem raksturīgo noslieci, un to var lasīt Lūkas evaņģēlija 12. nodaļā, no 16. līdz 21. pantam.
3. Īsi pārstāstiet Jēzus līdzību, ko var lasīt Lūkas evaņģēlija 12. nodaļā, no 16. līdz 21. pantam!
3 Šo līdzību Jēzus stāstīja tajā pašā reizē, kad viņš aicināja uzmanīties no mantkārības, — par to bija runa iepriekšējā rakstā. Brīdinājis no mantkārības, Jēzus pastāstīja par kādu bagātnieku, kas nav apmierināts ar to, ka viņa šķūņos jau ir papilnam mantas, un kas plāno tos noplēst un uzcelt jaunus, lielākus šķūņus, kuros varētu sakrāt vēl vairāk mantu. Kad bagātnieks jau domā, ka beidzot varēs atpūsties un dzīvot bez bēdām, Dievs šim cilvēkam paziņo, ka viņa mūžam tūlīt pienāks gals un viss, ko viņš ir uzkrājis, piederēs kādam citam. Nobeigumā Jēzus piebilda: ”Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” (Lūkas 12:21.) Ko var mācīties no šīs līdzības? Kā to attiecināt uz savu dzīvi?
Bagātnieks izvēles priekšā
4. Kādu cilvēku Jēzus attēloja savā līdzībā?
4 Lūk, kā Jēzus iesāka šo labi pazīstamo līdzību: ”Kādam bagātniekam viņa lauki bija nesuši papilnam augļu.” Jēzus neteica, ka šis cilvēks savu bagātību bija ieguvis ar viltu vai pretlikumīgā ceļā. Citiem vārdiem sakot, nekas neliecināja, ka viņš ir slikts cilvēks. No Jēzus sacītā var pat secināt, ka līdzībā attēlotais vīrs bija čakli strādājis. Katrā ziņā viņš domāja par nākotni un rūpējās, lai viņam būtu ietaupījumi, droši vien tāpēc, lai viņa ģimenei nekā netrūktu. Daudzi teiktu, ka viņš ir strādīgs cilvēks, kas nopietni izturas pret saviem pienākumiem.
5. Kādas izvēles priekšā bija Jēzus līdzībā attēlotais cilvēks?
5 Lai nu kā, Jēzus nosauca šo cilvēku par bagātnieku, tātad materiālā ziņā viņam bija pārpilnība. Taču, kā norādīja Jēzus, bagātnieks bija izvēles priekšā. Viņa lauki bija nesuši lielāku ražu, nekā gaidīts, daudz vairāk, nekā viņam bija vajadzīgs, un viņam nebija, kur to likt. Ko lai viņš dara?
6. Kādas izvēles priekšā mūsdienās ir daudzi Dieva kalpi?
6 Daudzi Jehovas kalpi mūsdienās, tāpat kā Jēzus minētais bagātnieks, ir izvēles priekšā. Patiesie kristieši savā darbā cenšas būt godīgi, čakli un apzinīgi. (Kolosiešiem 3:22, 23.) Gan tie, kas strādā algotu darbu, gan tie, kam pašiem pieder savs uzņēmums, bieži pilda savus pienākumus ļoti labi un pat izcili. Kad viņiem tiek piedāvāts paaugstinājums vai kad paveras jaunas biznesa iespējas, viņiem jāpieņem lēmums — pieņemt piedāvājumu vai to noraidīt, izvērst savu darbību vai ne. Savukārt daudziem gados jauniem Jehovas lieciniekiem ir teicamas sekmes skolā, un tāpēc viņiem varbūt tiek piedāvāts apmaksāt mācības kādā prestižā augstskolā vai piešķirt īpašas stipendijas studijām. Vai būtu pareizi, ja viņi bez sevišķas domāšanas piekristu izmantot šādas iespējas?
7. Kādu lēmumu pieņēma cilvēks, par ko Jēzus stāstīja līdzību?
7 Atgriezīsimies pie Jēzus stāstītās līdzības. Kā rīkojās bagātnieks, kad viņa lauki nesa tik bagātīgu ražu, ka viņam nebija, kur to glabāt? Viņš izlēma nojaukt savus šķūņus un uzbūvēt lielākus, lai tajos pietiktu vietas visai labībai un citām mantām. Šis plāns viņam acīmredzot deva tādu drošības sajūtu un gandarījumu, ka viņš pie sevis domāja: ”Sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies.” (Lūkas 12:19.)
Kāpēc nosaukts par ”bezprātīgu”?
8. Ko nebija ņēmis vērā cilvēks Jēzus stāstītajā līdzībā?
8 Tomēr, kā redzams no Jēzus stāstījuma, bagātnieka plāns deva tikai mānīgu drošības sajūtu. Kaut arī tas likās saprātīgs, tajā nebija ņemts vērā kaut kas ļoti svarīgs — Dieva griba. Bagātnieks domāja tikai par sevi, par to, kā viņš atpūtīsies, ēdīs, dzers un līksmosies. Viņam šķita, ka savus ”lielos krājumus” viņš varēs izmantot vēl ”ilgus gadus”. Taču viss izrādījās pilnīgi citādi. Kā jau Jēzus iepriekš bija teicis, ”neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas”. (Lūkas 12:15.) Tajā pašā naktī viss, ko šis cilvēks bija tā pūlējies iekrāt, pēkšņi zaudēja savu vērtību, jo Dievs viņam sacīja: ”Tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?” (Lūkas 12:20.)
9. Kāpēc cilvēks, par ko bija runa līdzībā, tika nosaukts par bezprātīgu?
9 Mēs esam nonākuši līdz būtiskākajai līdzības daļai. Dievs nosauca bagātnieku par bezprātīgu. Kādā Bībeles vārdnīcā paskaidrots, ka līdzībā lietotais grieķu valodas vārds dažādās formās ”vienmēr norāda uz sapratnes trūkumu” (Exegetical Dictionary of the New Testament). Līdzībā Dievs ar šo vārdu atklāj ”bagātnieku nākotnes plānu bezjēdzīgumu”, sacīts minētajā avotā. Šis vārds attiecas nevis uz kādu, kam nav pietiekamu prāta spēju, bet uz ”cilvēku, kas nav ar mieru atzīt savu atkarību no Dieva”. Tas, ko Jēzus teica par bagātnieku, liek atcerēties, ko viņš vēlāk sacīja kristiešiem, kuri pirmajā gadsimtā piederēja pie draudzes Mazāzijas pilsētā Lāodikejā: ”Tu saki: es esmu bagāts bagātīgi, un man nav nekāda trūkuma, bet tu nezini, ka tu esi nelaimīgs, nožēlojams, nabags, akls un kails.” (Atklāsmes 3:17.)
10. Kāpēc ”lieli krājumi” nenodrošina cilvēkam ”ilgus gadus”?
10 Mums nopietni jāpārdomā, ko no šīs līdzības var mācīties. Vai nevarētu būt, ka mēs kaut kādā mērā līdzināmies bagātniekam, par ko stāstīja Jēzus, — neatlaidīgi strādājam, lai mums būtu ”lieli krājumi”, bet nedarām to, bez kā nav iespējams iegūt patiešām ”ilgus gadus”? (Jāņa 3:16; 17:3.) Bībelē teikts: ”Manta neko nepalīdzēs tā Kunga dusmības dienā,” — un: ”Kas palaižas uz savu bagātību, tas ies bojā.” (Salamana Pamācības 11:4, 28.) Tāpēc līdzības nobeigumā Jēzus atzina: ”Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.”” (Lūkas 12:21.)
11. Kāpēc ir veltīgi paļauties uz mantu un saistīt ar to savas cerības?
11 Ar vārdiem ”tā iet” Jēzus paskaidroja, ka tāpat kā līdzībā minētajam bagātniekam klāsies visiem, kuru dzīvē galvenais ir materiālas vērtības — kuri paļaujas uz mantu un saista savas cerības tikai ar to. Sliktākais ir nevis tas, ka šādi cilvēki ”sev mantas krāj”, bet tas, ka viņi nav ”bagāti Dievā”. Līdzīgu brīdinājumu izteica māceklis Jēkabs, kas rakstīja: ”Nu tad jūs, kas sakāt: ”Šodien vai rītu mēs dosimies uz to un to pilsētu un pavadīsim tur gadu un tirgosimies un gūsim peļņu,” jūs taču nezināt, kāda jūsu dzīve ir rītu.” Bet kā būtu jārīkojas? ”Jums būtu jāsaka: ”Ja tas Kungs tā gribēs, mēs dzīvosim un darīsim to un to.”” (Jēkaba 4:13—15.) Lai cik bagāts būtu cilvēks, lai cik daudz viņam piederētu, tam visam nebūs nekādas vērtības, ja viņš nav bagāts Dievā. Bet ko īsti nozīmē būt bagātam Dievā?
Kā būt bagātiem Dievā
12. Kā ir iespējams kļūt bagātam Dievā?
12 Jēzus pretstatīja divas iespējas: būt bagātam Dievā vai ”sev mantas krāt”, tas ir, censties kļūt arvien turīgākam. Tātad no Jēzus vārdiem izriet, ka galvenais mūsu dzīvē nedrīkst būt mantas krāšana un tās doto iespēju izbaudīšana. Savi līdzekļi mums jāizmanto tā, lai bagātinātu un stiprinātu attiecības ar Jehovu. Tā rīkojoties, mēs noteikti kļūsim bagāti Dievā, jo viņš mūs dažādi svētīs. Bībelē ir teikts: ”Tā Kunga svētīšana, tā dara bagātu, un viņš tai nepieliek nekādas mokas.” (Salamana Pamācības 10:22, LB-1882.)
13. Kā Jehovas svētība ”dara bagātu”?
13 Kad Jehova svētī savu tautu, viņš tai vienmēr dod pašu labāko. (Jēkaba 1:17.) Piemēram, kad Jehova piešķīra izraēliešiem zemi, tā bija ”zeme, kur piens un medus tek”. Tiesa, tāpat ir aprakstīta arī Ēģiptes zeme, taču zeme, ko Jehova deva izraēliešiem, vismaz vienā ziņā būtiski atšķīrās. Tā bija ”zeme, par ko tas Kungs, tavs Dievs, rūpējas”, kā Mozus teica izraēliešiem. Citiem vārdiem sakot, izraēliešiem klājās labi tāpēc, ka Jehova par viņiem rūpējās. Kamēr izraēlieši bija uzticīgi Jehovam, viņš tos bagātīgi svētīja un izraēlieši dzīvoja labāk nekā visas apkārtējās tautas. Jehovas svētība tik tiešām ”dara bagātu”. (4. Mozus 16:13; 5. Mozus 4:5—8; 11:8—15.)
14. Ko iegūst cilvēki, kas ir bagāti Dievā?
14 Turīgus cilvēkus parasti uztrauc, ko par viņiem domā citi, un tas atspoguļojas viņu dzīvesveidā. Viņi vēlas iespaidot citus ar to, kas Bībelē saukts par ”lepnīgu dzīvi”. (1. Jāņa 2:16, JDV.) Turpretī cilvēki, kas ir bagāti Dievā, iemanto Dieva labvēlību, bagātīgi izjūt viņa žēlastību un var veidot sirsnīgas attiecības ar viņu. Šī brīnišķīgā iespēja viņiem sniedz tādu mieru un drošības sajūtu, kādu nespēj dot nekāda manta. (Jesajas 40:11.) Vēl atliek tikai apskatīt jautājumu: kas mums jādara, lai mēs būtu bagāti Dievā?
Bagāti no Dieva viedokļa
15. Kas mums jādara, lai mēs būtu bagāti Dievā?
15 Bagātnieks Jēzus līdzībā kala plānus un pūlējās tikai tāpēc, lai vairotu savu mantu, un viņš tika nosaukts par bezprātīgu. Tātad, lai mēs būtu bagāti Dievā, mums jābūt gataviem aktīvi piedalīties darbā, ko Dievs uzskata par vērtīgu. Tas sevī ietver paklausību Jēzus norādījumam: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” (Mateja 28:19.) Ja izmantojam savu laiku, spēku un spējas nevis savās interesēs, bet Valstības sludināšanā un mācekļu gatavošanā, mēs it kā izdarām drošu ieguldījumu. Visi, kas tā rīkojas, garīgā ziņā daudz ko iegūst, un par to liecina tālāk minētie gadījumi. (Salamana Pamācības 19:17.)
16., 17. Kādi jums zināmi gadījumi parāda, kāds dzīves ceļš cilvēku padara bagātu no Dieva viedokļa?
16 Kāds kristietis vienā no Āzijas zemēm strādāja par datortehniķi, un viņa darbs bija labi atalgots. Taču darbs aizņēma gandrīz visu viņa laiku, tāpēc garīgā ziņā viņš nejutās gandarīts. Galu galā šis kristietis nolēma nevis veidot karjeru, bet mainīt darbu. Viņš sāka izgatavot saldējumu un tirgoties ar to, jo tā viņam pavērās vairāk laika garīgai darbībai. Agrākie kolēģi smējās par viņa lēmumu, taču pats viņš to nenožēloja. ”Patiesībā naudas man tagad ir vairāk nekā tad, kad es strādāju ar datoriem,” stāstīja mūsu brālis. ”Es esmu daudz priecīgāks, jo man vairs nav jāizjūt pastāvīgs sasprindzinājums, kā tas bija agrākajā darbā. Pats svarīgākais ir tas, ka es jūtos daudz tuvāks Jehovam.” Pārmaiņas, ko šis kristietis veica savā dzīvē, viņam vēlāk ļāva uzsākt pilnas slodzes kalpošanu, un patlaban viņš strādā savas valsts Jehovas liecinieku filiālē. Viņš ir pārliecinājies, ka Jehovas svētība ”dara bagātu”.
17 To pašu pieredzēja arī kāda sieviete, kas uzauga ģimenē, kurā ļoti augstu vērtēja izglītību. Viņa mācījās augstskolās Francijā, Meksikā un Šveicē, un viņai bija visas iespējas veidot spožu karjeru. ”Viss man gāja no rokas, man bija prestižs un īpašas iespējas,” viņa saka, ”tomēr sirds dziļumos es jutu tukšumu un nebiju apmierināta ar dzīvi.” Pēc tam viņa uzzināja par Jehovu, un par tālāko viņa stāsta: ”Padziļinoties manām zināšanām par Bībeli, man radās vēlēšanās iepriecināt Jehovu un atdot viņam kaut niecīgu daļiņu no tā, ko viņš man ir devis, tāpēc man nebija grūti izvēlēties ceļu dzīvē — es sāku viņam kalpot pilnu slodzi.” Viņa atteicās no augstā amata, ko tolaik ieņēma, un drīz kristījās. Nu jau 20 gadus šī māsa ir pilnas slodzes sludinātāja. ”Daži domā, ka es esmu izniekojusi savas spējas,” viņa saka, ”taču viņi atzīst, ka es esmu laimīga, un ar cieņu izturas pret principiem, pēc kuriem es dzīvoju. Katru dienu es Jehovam lūdzu, lai viņš man palīdz būt pazemīgai un nezaudēt viņa labvēlību.”
18. Kā mēs varam līdzināties Pāvilam un būt bagāti Dievā?
18 Sauls, kurš vēlāk kļuva par apustuli Pāvilu, dzīvē varēja daudz ko sasniegt. Taču viņš pats rakstīja: ”Es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas visai augsto cildenumu.” (Filipiešiem 3:7, 8.) Pēc Pāvila domām, bagātība, ko viņš bija ieguvis ar Kristus starpniecību, bija pārāka par visu, ko varēja piedāvāt pasaule. Arī mēs varam būt bagāti Dieva acīs, ja atsakāmies no pašlabuma meklēšanas un dzīvojam dievbijīgi. Bībelē ir lasāms apliecinājums: ”Pazemības, — proti Dieva bijības alga ir — bagātība, gods un dzīvība.” (Salamana Pamācības 22:4.)
Vai varat paskaidrot?
• Kādas izvēles priekšā bija bagātnieks Jēzus līdzībā?
• Kāpēc bagātnieks tika nosaukts par bezprātīgu?
• Ko nozīmē būt bagātam Dievā?
• Kā mēs varam kļūt bagāti Dievā?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 18. lpp.]
Kāpēc bagātnieks tika nosaukts par bezprātīgu?
[Attēls 19. lpp.]
Kādi piedāvājumi mūs var nostādīt grūtas izvēles priekšā?
[Attēls 20., 21. lpp.]
Jehovas svētība dara bagātu