Vai Vecā Derība joprojām ir noderīga?
Vai Vecā Derība joprojām ir noderīga?
1786. gadā kāds franču ārsts publicēja grāmatu ar nosaukumu Traité d’anatomie et de physiologie (Traktāts anatomijā un fizioloģijā). Daudzi uzskata, ka savam laikam tas bija pats precīzākais darbs neiroanatomijā, un nesen viens no nedaudzajiem šīs grāmatas eksemplāriem, kas saglabājies līdz mūsdienām, tika pārdots par vairāk nekā 27 tūkstošiem dolāru. Tomēr maz ticams, ka mūsdienās kāds pacients uzticētu savu veselību ķirurgam, kas savas zināšanas būtu smēlies no šīs vairākus gadsimtus vecās medicīnas grāmatas. Lai cik liela būtu grāmatas vēsturiskā un bibliogrāfiskā vērtība, slimam cilvēkam no tās šodien nav nekāda labuma.
Daudzi ir līdzīgās domās par to Bībeles daļu, ko mēdz dēvēt par Veco Derību. Viņi atzīst, ka tas ir vērtīgs avots, kur atrodamas vēsturiskas ziņas par seno izraēliešu tautu, un apbrīno tajā ietvertos izcilos dzejas darbus. Taču, viņuprāt, nav saprātīgi sekot vairāk nekā 2400 gadu veciem padomiem un norādījumiem. Salīdzinājumā ar laikiem, kad tika rakstīta Bībele, mūsdienās ir gūti lieli panākumi zinātnes attīstībā un būtiski ir mainījušies arī ekonomiskie apstākļi un pat ģimenes dzīve. Kādreizējais Christianity Today redaktors Filips Jensijs savā grāmatā The Bible Jesus Read (Bībele, ko lasīja Jēzus) rakstīja: ”No [Vecās Derības] ne vienmēr iespējams izlobīt kaut kādu jēgu, un tā jēga, ko no tās var izlobīt, aizskar modernā cilvēka jūtas. Šo un citu iemeslu dēļ Vecā Derība — trīs ceturtdaļas no Bībeles — bieži tā arī paliek nelasīta.” Šāda domu gaita nepavisam nav nekas jauns.
Nepilnus 50 gadus pēc tam, kad ap mūsu ēras 100. gadu bija miris apustulis Jānis, kāds domātājs, kura vārds bija Markions, paziņoja, ka kristiešiem esot jāatmet Vecā Derība. Kā raksta angļu vēsturnieks Robins Leins Fokss, Markions apgalvoja, ka Vecās Derības Dievs esot nežēlīgs barbars, kam patīk tādi bandīti un laupītāji kā Izraēlas ķēniņš Dāvids. Turpretī Kristū esot atklājies pavisam cits, augstāks Dievs. R. L. Fokss raksta, ka no šiem uzskatiem izauga vesels virziens, saukts par markionismu, kas piesaistīja sekotājus vēl ceturtajā gadsimtā — galvenokārt austrumos, kur dominēja sīriešu valoda. Tamlīdzīgas idejas ir dzīvas vēl šodien, vairāk nekā pēc 1600 gadiem. Tāpēc Filipam Jensijam bija pamats apgalvot, ka ”kristiešu vidū zināšanas par Veco Derību strauji gaist un populārajā kultūrā tās jau ir gandrīz pilnīgi izzudušas”.
Vai Vecā Derība tiešām ir aizstāta ar Jauno Derību? Kā priekšstats par ”vareno karavīru” Dievu Jehovu, par kuru stāstīts Vecajā Derībā, ir savienojams ar ”mīlestības un miera Dievu”, kas attēlots Jaunajā Derībā? (2. Mozus 15:3; 2. Korintiešiem 13:11.) Vai Vecā Derība mūsdienās joprojām ir noderīga?