Dzīvojiet, domājot par rītdienu

”NEZŪDAITIES nākošā rīta dēļ.” Šādi vārdi izskanēja labi pazīstamā runā, ko Jēzus Kristus teica kalna nogāzē Galilejā. Jēzus turpināja šo domu, sacīdams: ”Rītdiena pati par sevi zūdīsies.” (Mateja 6:34.)

Kā jūs domājat, ko nozīmē tas, ka ”rītdiena pati par sevi zūdīsies”? Vai tas nozīmē, ka ir jādzīvo tikai šodienai, atstājot bez ievērības rītdienu? Vai šāds secinājums saskan ar to, ko mācīja Jēzus un viņa sekotāji?

”Nezūdaities”

Lūdzu, izlasiet Bībelē Mateja evaņģēlija 6. nodaļu, no 25. līdz 32. pantam, kur pierakstīta daļa no Jēzus runas. Viņš teica: ”Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. [..] Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu debesu Tēvs tos baro. [..] Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj.. [..] Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga.”

Šo runas daļu Jēzus noslēdza ar diviem būtiskiem padomiem. Pirmais no tiem bija šāds: ”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības, tad jums visas šās lietas taps piemestas.” Otrais skanēja: ”Tāpēc nezūdaities nākošā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek savu pašas bēdu.” (Mateja 6:33, 34.)

”Jūsu debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajaga”

Kā jums liekas — vai tiešām Jēzus gribēja savus sekotājus, to starpā arī zemkopjus, atrunāt no sēšanas, pļaušanas un labības sakrāšanas šķūņos? Vai varbūt viņš vēlējās, lai viņa klausītāji pārstātu strādāt, vērpt un darināt sev apģērbu? (Salamana Pamācības 21:5; 24:30—34; Salamans Mācītājs 11:4.) Protams, Jēzus nevēlējās teikt, ka nav jāstrādā. Ja mācekļi nestrādātu, viņiem nāktos ”pļaujamā laikā.. diedelēt”, jo viņiem nebūtu, ko ēst un ko vilkt mugurā. (Salamana Pamācības 20:4.)

 Bet kāpēc Jēzus teica ”nezūdaities”? Vai šis aicinājums nozīmēja, ka viņa klausītāji varēja iztikt pilnīgi bez jebkādām dzīves raizēm? Šāds viedoklis nebūtu reālistisks. Arī pats Jēzus naktī, kad tika apcietināts, pieredzēja lielu emocionālu spriedzi. (Lūkas 22:44.)

Teikdams ”nezūdaities”, Jēzus norādīja uz kādu svarīgu atziņu — pārmērīga raizēšanās nepalīdz atrisināt problēmas. Piemēram, lai cik mēs par to raizētos, mēs nevaram paildzināt savu mūžu. Jēzus vārdiem sakot, nav iespējams ”ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti”. (Mateja 6:27.) Patiesībā spēcīgs un ilgstošs uztraukums dzīvi var tikai saīsināt.

Jēzus ieteikums ”nezūdīties” ir ārkārtīgi vērtīgs. Īstenībā daudz kas no tā, par ko mēs mēdzam uztraukties, nemaz nenotiek. Līdzīgu atziņu izteica britu valstsvīrs Vinstons Čērčils, kas piedzīvoja drūmo Otrā pasaules kara laiku. Par tajā laikā pieredzēto viņš rakstīja: ”Atskatoties uz visu tālaika nemieru, es atceros stāstu par vecu vīru, kas, gulēdams uz nāves gultas, atzina, ka viņa mūžā ir bijis daudz nepatikšanu, no kurām lielākā daļa tā arī palikusi tikai viņa iztēlē.” Mums jākoncentrējas uz to, kas ir aktuāls šodien, it īpaši tad, ja iespējamo grūtību un problēmu dēļ mūsu prātu draud pārņemt nemiers.

”Dzenieties papriekšu pēc Dieva valstības”

Jēzus ieteikums nezūdīties par rītdienu nāktu par labu viņa klausītājiem ne tikai fiziskā un emocionālā ziņā. Viņš zināja, ka raizes par dzīves pamatvajadzībām un uztraukšanās par to, kā iegūt dažādas mantas vai ērtības, var novērst cilvēka uzmanību no kaut kā daudz svarīgāka. (Filipiešiem 1:10.) Varbūt jums nāk prātā doma: ”Vai tiešām kaut kas var būt svarīgāks par dzīves pamatvajadzībām?” Taisnība ir tāda, ka daudz būtiskākas ir mūsu attiecības ar Dievu. Kā uzsvēra Jēzus, mums ir jādzenas ”papriekšu pēc Dieva valstības un pēc viņa taisnības”. (Mateja 6:33.)

Jēzus laikā daudzi cilvēki dzinās pēc mantas, par visu vairāk vēlēdamies kļūt bagāti. Turpretī Jēzus mudināja savus klausītājus mainīt attieksmi pret dzīvi. Viņi piederēja pie tautas, kas bija solījusi kalpot Dievam, tāpēc viņiem pienācās ”bīties Dievu un turēt Viņa baušļus”. (Salamans Mācītājs 12:13.)

Jēzus zināja, ka pārmērīga raizēšanās par mantu jeb ”šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība” var izpostīt viņa klausītāju attiecības ar Dievu. (Mateja 13:22.) ”Kas grib tapt bagāts,” rakstīja apustulis Pāvils, ”krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.” (1. Timotejam 6:9.) Lai palīdzētu saviem klausītājiem izvairīties no šāda ”valga”, Jēzus atgādināja, ka viņu Tēvs debesīs jau zina, kas viņiem ir vajadzīgs. Dievs spēja viņus aprūpēt, tāpat kā viņš rūpējās par ”putniem gaisā”. (Mateja 6:26, 32.) Viņi neieslīgtu pārmērīgās raizēs, ja gādātu par savām materiālām vajadzībām, cik vien to ļauj viņu apstākļi, bet pārējo atstātu Jehovas ziņā. (Filipiešiem 4:6, 7.)

Sacīdams, ka ”rītdiena pati par sevi zūdīsies”, Jēzus uzsvēra, ka mums nevajadzētu ļaut nepamatotām bažām par rītdienas notikumiem papildināt šīsdienas rūpju nastu. Mateja evaņģēlija 6. nodaļas 34. pantā pierakstītie Jēzus vārdi Jaunās Derības 2007. gada izdevumā skan šādi: ”Neraizējieties par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi parūpēsies; katrai dienai pietiek savu bēdu.”

”Lai nāk tava valstība”

Tomēr pastāv liela atšķirība starp vairīšanos no pārmērīga uztraukuma par rītdienu un tās pilnīgu ignorēšanu. Jēzus nekad neteica, ka viņa klausītājiem rītdiena būtu pilnīgi jāaizmirst. Gluži pretēji, viņš tos aicināja aktīvi interesēties par nākotni. Jēzus  gan mācīja viņus lūgt par ikdienas vajadzībām jeb ”dienišķo maizi”, taču viņiem pirmām kārtām savās lūgšanās bija jāpiemin kaut kas tāds, kas vēl bija nākotnē, — viņiem bija jālūdz par to, lai nāktu Dieva Valstība un lai Dieva prāts notiktu uz zemes. (Mateja 6:9—11.)

Mēs nedrīkstētu kļūt līdzīgi cilvēkiem, kas dzīvoja senatnē pirms Noas laika plūdiem. Viņi bija tik ļoti aizņemti — ”ēda un dzēra, precējās un devās laulībā” —, ka nesaprata, kam drīzumā bija jānotiek. Kādas tam bija sekas? ”Plūdi nāca un aizrāva visus.” (Mateja 24:36—42, Str.) Apustulis Pēteris atsaucās uz šo vēsturisko notikumu, lai atgādinātu, ka ir jādzīvo, domājot par rītdienu. ”Kad nu viss tas tā iznīks,” viņš rakstīja, ”cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu?” (2. Pētera 3:5—7, 11, 12.)

”Krājiet sev mantas debesīs”

Vienmēr turēsim cieši prātā ”Dieva dienas atnākšanu”. Ja ņemsim vērā, cik tā ir tuvu, mēs centīsimies pēc iespējas labāk izmantot savu laiku, spēkus, prasmes un līdzekļus. Neļausim nekam materiālam — nedz tam, kas pieder pie pamatvajadzībām, nedz papildu ērtībām — atņemt laiku, ko mēs varētu veltīt, lai dzīvotu dievbijīgi. Varētu likties, ka, koncentrējoties uz šodienu, ieguvums ir tūlītējs, taču šādi panākumi labākajā gadījumā ir tikai īslaicīgi. Daudz vērtīgāk, kā teica Jēzus, ir ”krāt sev mantas debesīs”, nevis uz zemes. (Mateja 6:19, 20.)

Jēzus uzsvēra šo domu līdzībā par cilvēku, kam bija grandiozas nākotnes ieceres. Taču šis cilvēks savos plānos nebija ņēmis vērā Dievu. Viņa lauki bija devuši ļoti labu ražu, un viņš nolēma nojaukt savus šķūņus un uzcelt to vietā lielākus, lai varētu atpūsties, ēst, dzert un līksmoties. Bet kas tajā bija nepareizs? Viņš nomira, nepaspējis izbaudīt savu pūļu augļus. Tomēr bija kaut kas vēl ļaunāks — viņš nebija izveidojis tuvas attiecības ar Dievu. Jēzus pabeidza šo līdzību ar vārdiem: ”Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” (Lūkas 12:15—21; Salamana Pamācības 19:21.)

Kā rīkosieties jūs?

Nepieļaujiet tādu pašu kļūdu kā cilvēks no minētās Jēzus līdzības. Uzziniet, kādu nākotni ir iecerējis Dievs, un saskaņojiet savu dzīvi ar šo informāciju. Dievs nav atstājis cilvēkus neziņā par to, ko ir nolēmis darīt. Senlaiku pravietis Amoss rakstīja: ”Dievs tas Kungs neko nedara, neatklājis savu noslēpumu praviešiem, saviem kalpiem.” (Amosa 3:7.) Tas, ko Jehova ir atklājis ar savu praviešu starpniecību, tagad ir lasāms viņa iedvesmoto Rakstu, Bībeles, lappusēs. (2. Timotejam 3:16, 17.)

Piemēram, Bībelē ir atklāts, ka drīzā nākotnē risināsies notikumi, kas vēl nepieredzētā mērogā skars visu zemi. Jēzus teica: ”Būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules iesākuma līdz šim laikam.” (Mateja 24:21.) Neviens cilvēks nevar novērst šīs ”lielās bēdas”. Tomēr patiesajiem Dieva kalpiem nav iemesla vēlēties, lai tās nenāktu. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka tajā laikā tiks darīts gals ļaunumam uz zemes un pēc tam tiks izveidota ”jauna debess un jauna zeme”, tas ir, jauna valdība debesīs un jauna sabiedrība uz zemes. Šajā jaunajā pasaulē Dievs ”nožāvēs visas asaras no [cilvēku] acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs”. (Atklāsmes 21:1—4.)

Vai tāpēc nebūtu saprātīgi atlicināt laiku, lai uzzinātu, kas vēl Bībelē teikts par šiem notikumiem? Ja vēlaties, lai jums kāds palīdzētu to uzzināt, vērsieties pie Jehovas lieciniekiem vai rakstiet Sargtorņa izdevējiem. Centieties dzīvot ne tikai šodienai, bet arī patiešām brīnum skaistai rītdienai.