Vai jādzīvo tikai šodienai?

”ES NEKAD nedomāju par nākotni. Tā pietiekami ātri nāk pati.” Šādu atzinumu esot izteicis pazīstamais zinātnieks Alberts Einšteins. Daudzi cilvēki spriež līdzīgi, uzskatīdami, ka nav vērts domāt par nākotni. Varbūt arī jūs esat dzirdējuši kādu sakām: ”Vienkārši dzīvo šodienai, nedomā par rītdienu.”

Šādas domas nav nekas jauns. ”Ēd, dzer un gūsti baudu; nekam citam nav nozīmes,” — šie vārdi raksturoja seno epikūriešu attieksmi pret dzīvi. Arī daži apustuļa Pāvila laikabiedri bija izveidojuši līdzīgu nostāju, it kā sacīdami: ”Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirstam.” (1. Korintiešiem 15:32.) Viņi uzskatīja, ka īsais mūžs ir viss, kas viņiem dots, tāpēc no savas dzīves būtu jāpaspēj gūt pēc iespējas vairāk.

Tomēr neskaitāmiem cilvēkiem pasaulē gūt pēc iespējas vairāk no dzīves nebūt nenozīmē dzīties pēc baudām. Sūro apstākļu dēļ viņu ikdiena vairāk līdzinās nebeidzamai cīņai par izdzīvošanu. Vai ir kāda jēga domāt par nākotni jeb ”rītdienu”, kas bieži šķiet pavisam drūma un bezcerīga?

Vai plānot nākotni ir bezjēdzīgi?

Pat cilvēki, kas neatrodas bezcerīgā situācijā, bieži vien nesaskata, kāpēc vajadzētu plānot savu nākotni. Ko tur daudz pūlēties, viņi nospriež. Kāds varētu sacīt, ka tie, kas plāno savu nākotni, nereti sagādā sev tikai pārdzīvojumus un jūtas vīlušies. Tā notika ar patriarhu Ījabu, kas dzīvoja tālā senatnē, — pat viņš krita lielā izmisumā, redzot, ka viņa ”nodomi ir sabrukuši” un visas viņa pūles nodrošināt sev un savai ģimenei laimīgu nākotni ir izrādījušās veltas. (Ījaba 17:11; Salamans Mācītājs 9:11.)

Skotu dzejnieks Roberts Bērnss salīdzināja mūsu neapskaužamo situāciju ar to, kas notika ar mazu lauku peli, kuru viņš ar arklu bija izcēlis no migas. Pelīte izmisumā metās bēgt, jo pēkšņi visa viņas pasaule bija apsviesta kājām gaisā. Dzejnieks secināja — arī mēs esam bezspēcīgi dažādu ārēju apstākļu  priekšā un pat vislabāk apdomātās ieceres vienā acumirklī var sabrukt.

Vai tāpēc būtu bezjēdzīgi plānot savu nākotni? Piemēram, situācijai, kad izceļas viesuļvētra vai notiek kāda cita dabas katastrofa, var būt ļoti bēdīgas sekas, ja nav izveidots rīcības plāns. Var minēt neseno viesuļvētru Katrīna, kas skāra ASV dienvidus. Ir skaidrs, ka šo viesuļvētru neviens cilvēks nespēja apturēt. Taču vai tas nozīmē, ka nebija vērts jau iepriekš plānot un gatavoties iespējamai nelaimei? Rūpīgi plānota rīcība noteikti būtu mazinājusi kaitējumu, ko viesuļvētra nodarīja Ņūorleānas pilsētai un tās iedzīvotājiem.

Kā jums šķiet, vai ir saprātīgi dzīvot tikai šodienai, ignorējot rītdienu? Nākamajā rakstā šis jautājums ir apskatīts sīkāk.

[Attēli 3. lpp.]

”Ēd, dzer un gūsti baudu; nekam citam nav nozīmes”