Izdibināsim ”Dieva dziļumus”

”Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.” (1. KORINTIEŠIEM 2:10.)

1. Kādas Bībeles mācības bieži iepriecina cilvēkus, kas ir sākuši iepazīt Bībeli?

IESPĒJAMS, mēs joprojām labi atceramies, cik priecīgi jutāmies, kad uzzinājām patiesību. Toreiz mēs sapratām, cik svarīgs ir Jehovas vārds un kāpēc viņš pieļauj ciešanas, uzzinājām, ka daļa cilvēku dosies debesīs, un mums kļuva skaidrs, kāda nākotne gaida pārējos dievbijīgos cilvēkus. Arī pirms tam mēs varbūt bijām mēģinājuši saprast Bībeli, taču šīs zināšanas mums palika apslēptas, tāpat kā tās joprojām ir apslēptas vairākumam cilvēku. Mēs bijām kā cilvēks, kas raugās uz koraļļu rifu cauri ūdenim. Bez īpaša aprīkojuma viņš var saskatīt tikai nedaudz no brīnišķīgā skaistuma, kas slēpjas zem ūdens. Bet, ja viņam ir nirēja aizsargbrilles un viņš ienirst jūrā vai ja viņš atrodas laivā ar caurspīdīgu dibenu, tad viņš izjūt saviļņojumu, pirmo reizi ieraugot brīnumskaistu krāsu koraļļus un zivis, krāšņiem ziediem līdzīgās aktīnijas un citus interesantus radījumus. Kaut kas līdzīgs notika ar mums, kad mēs ar kāda cilvēka palīdzību sākām saprast Bībeli, — mēs pirmo reizi ieskatījāmies ”Dieva dziļumos”. (1. Korintiešiem 2:8—10.)

2. Kāpēc var teikt, ka Dieva vārdu iepazīšana var sagādāt prieku mūžīgi?

² Vai mums būtu jāapmierinās tikai ar īsu ieskatu Bībeles patiesībā? Izteiciens ”Dieva dziļumi” liek domāt, ka mums jācenšas saprast Dieva gudrību, ko svētais gars ir atklājis kristiešiem, bet kas ir apslēpta citiem. (1. Korintiešiem 2:7.) Dieva gudrība ir tik dziļa, ka mēs varam to pētīt bezgalīgi, gūstot patiesu prieku. Mēs nekad neuzzināsim visu par Dieva gudrību  un viņa ceļiem. Bet, ja nepārstāsim iepazīt ”Dieva dziļumus”, mēs varēsim mūžīgi izjust tādu pašu prieku, kāds mums bija tad, kad sapratām Bībeles pamatmācības.

3. Kāpēc mums labi jāsaprot, kādu iemeslu dēļ mēs kaut kam ticam?

³ Kāpēc mums ir jāsaprot šie ”dziļumi”? Ja mēs ne tikai zināsim, kam ticam, bet arī labi sapratīsim, kāpēc tam ticam, nostiprināsies mūsu ticība un pārliecība. Mums jāliek lietā savs prāts, lai ”pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs”. (Romiešiem 12:1, 2.) Sapratne par to, kāpēc Jehova no mums kaut ko prasa, stiprina mūsu apņēmību viņam paklausīt. Tāpēc zināšanas par ”Dieva dziļumiem” dod spēku pretoties kārdinājumiem rīkoties nepareizi un mudina būt ”dedzīgiem labos darbos”. (Titam 2:14.)

4. Ko sevī ietver Bībeles studēšana?

⁴ Lai saprastu ”Dieva dziļumus”, ir nopietni jāstudē Bībele. Studēšana nav tas pats, kas pavirša lasīšana. Mums uzmanīgi jāpārdomā uzzinātais un jānoskaidro, kā tas atbilst mums jau zināmo ”mācību paraugam”. (2. Timotejam 1:13.) Tas nozīmē censties izprast, kāds ir apgalvojumu pamatojums. Studējot Bībeli, mums jādomā, kā mēs varam izmantot uzzināto, lai pieņemtu saprātīgus lēmumus un palīdzētu citiem. Turklāt, tā kā ”visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi”, mums jāiedziļinās ”ikkatrā vārdā, kas iziet no Dieva mutes”. (2. Timotejam 3:16, 17, LB-65r; Mateja 4:4.) Bībeles studēšana var prasīt pūles, taču tā var sagādāt arī prieku, un saprast ”Dieva dziļumus” nav pārlieku grūti.

Jehova palīdz pazemīgiem cilvēkiem saprast Bībeli

5. Kas var saprast ”Dieva dziļumus”?

⁵ Arī tiem cilvēkiem, kam nav bijušas izcilas sekmes skolā un kas nav raduši sistemātiski kaut ko pētīt, nebūtu jādomā, ka ”Dieva dziļumi” viņiem ir pārāk sarežģīti. Kad uz zemes kalpoja Jēzus, Jehova savus nodomus ļāva saprast nevis ”gudriem un prātniekiem”, bet gan ”nemācītiem un vienkāršiem” ļaudīm, kas bija pietiekami pazemīgi, lai ļautu sevi mācīt Dieva kalpam. Šie cilvēki šķita kā bērni salīdzinājumā ar tiem, kas bija skolojušies. (Mateja 11:25; Apustuļu darbi 4:13.) Par to, ko ”Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl”, apustulis Pāvils saviem ticības biedriem rakstīja: ”Mums Dievs to ir atklājis ar savu garu, jo gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.” (1. Korintiešiem 2:9, 10.)

6. Kā Dieva gars ”izdibina visas lietas”?

⁶ Kā Dieva gars ”izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus”? Jehova nevis dod katram kristietim īpašu atklāsmi, bet ar savu garu vada savu organizāciju, kas palīdz viņa vienotajai tautai saprast Bībeli. (Apustuļu darbi 20:28; Efeziešiem 4:3—6.) Visas draudzes pasaulē pētī Bībeli pēc līdzīgas programmas, un laika gaitā šādi tiek apskatītas visas Bībeles mācības. Draudzē darbojas svētais gars, ar kura palīdzību cilvēki var iegūt pareizo attieksmi, lai saprastu ”Dieva dziļumus”. (Apustuļu darbi 5:32.)

 Ko sevī ietver ”Dieva dziļumi”

7. Kāpēc daudzi cilvēki nesaprot ”Dieva dziļumus”?

⁷ Nebūtu jādomā, ka ”Dieva dziļumi” katrā ziņā ir kaut kas grūti saprotams. Zināšanas par ”Dieva dziļumiem” lielākajai daļai cilvēku ir apslēptas nevis tāpēc, ka Dieva gudrība būtu grūti iegūstama, bet gan tāpēc, ka cilvēki, Sātana pievilti, nepieņem palīdzību, ko Jehova piedāvā ar savas organizācijas starpniecību. (2. Korintiešiem 4:3, 4.)

8. Kādus ”dziļumus” Pāvils pieminēja savā vēstulē efeziešiem, 3. nodaļā?

⁸ Pāvila vēstulē efeziešiem, 3. nodaļā, ir paskaidrots, ka pie ”Dieva dziļumiem” pieder daudzas mācības, ko lielākā daļa Jehovas kalpu labi saprot, piemēram, mācība par to, kas ir apsolītais ”dzimums”, par to, ka no cilvēku vidus tiek izraudzīti tie, kam ir debesu cerība, un par mesiānisko Valstību. Pāvils rakstīja: ”Agrākām cilvēku bērnu paaudzēm tādā veidā vēl nebija darīts zināms, kā tas tagad garā ticis atklāts viņa svētajiem apustuļiem un praviešiem. Proti, ka.. pagāni Jēzū Kristū līdzi kļuvuši par apsolījuma mantiniekiem, par vienas miesas locekļiem un dalībniekiem.” Pāvils minēja, ka viņam ir uzdots ”rādīt, kā ir piepildījies lielais noslēpums, kas no laiku laikiem bija apslēpts.. Dievā”. (Efeziešiem 3:5—9.)

9. Kāpēc iespēja saprast ”Dieva dziļumus” ir unikāla?

⁹ Tālāk Pāvils paskaidroja, ka Dieva griba ir tāda, lai ”ar draudzes starpniecību visām varām un spēkiem debesīs Dieva daudzveidīgā gudrība kļūtu zināma”. (Efeziešiem 3:10.) Redzot un saprotot, kāda gudrība izpaužas Jehovas attieksmē pret kristiešu draudzi, arī eņģeļi var kaut ko mācīties. Mums ir unikāla iespēja saprast to, par ko interesējas pat eņģeļi. (1. Pētera 1:10—12.) Pēc tam Pāvils norādīja, ka mums jācenšas ”aptvert, kāds ir [kristīgās ticības] platums, garums, augstums un dziļums”. (Efeziešiem 3:11, 18.) Pievērsīsim uzmanību dažiem ”Dieva dziļumiem”, ko iepriekš varbūt neesam nopietni pētījuši.

Dieva dziļumu piemēri

10., 11. Kad Jēzus kļuva par Dieva debesu ”sievas” ”dzimuma” galveno daļu?

¹⁰ Mēs zinām, ka Jēzus ir 1. Mozus grāmatas 3. nodaļas 15. pantā minētā Dieva debesu ”sievas” ”dzimuma” galvenā daļa. Lai saprastu šo jautājumu dziļāk, padomāsim, kad Jēzus kļuva par apsolīto ”dzimumu”. Vai tas bija laikā, kad viņš vēl nebija kļuvis par cilvēku, tad, kad viņš piedzima par cilvēku, tad, kad viņš kristījās, vai tad, kad tika piecelts no nāves?

¹¹ Dievs bija apsolījis, ka viņa organizācijas debesu daļai, kas pravietojumā saukta par ”sievu”, būs ”dzimums”, kas sadragās čūskai galvu. Pagāja tūkstošiem gadu, bet Dieva ”sievai” joprojām nebija ”dzimuma”, kas spētu iznīcināt Sātanu un viņa darbus. Tāpēc Jesajas pravietojumā šī ”sieva” ir saukta par ”neauglīgu” un ”sirdī dziļi noskumušu”. (Jesajas 54:1, 5, 6.) Visbeidzot Betlēmē piedzima Jēzus. Tomēr tikai pēc viņa kristīšanas, kad viņš piedzima no svētā gara un kļuva par Dieva garīgo dēlu, Jehova paziņoja: ”Šis ir mans mīļais dēls.” (Mateja 3:17; Jāņa 3:3.) ”Sievas dzimuma” galvenā daļa beidzot bija parādījusies. Vēlāk arī Jēzus sekotāji tika svaidīti ar svēto garu un kļuva par Dieva dēliem. Jehovas ”sieva”, kas tik ilgi bija jutusies kā sieviete, kurai nav bērnu, nu varēja gavilēt. (Jesajas 54:1; Galatiešiem 3:29.)

12., 13. No kādiem Bībeles pantiem var secināt, ka visi svaidītie kristieši uz zemes veido ”uzticīgo un gudro kalpu”?

¹² Vēl viens mums atklāto ”Dieva dziļumu” piemērs ir saistīts ar Dieva nodomu  izraudzīties 144 tūkstošus no cilvēku vidus. (Atklāsmes 14:1, 4.) Mēs uzskatām, ka visi svaidītie, kas kādā konkrētā brīdī dzīvo uz zemes, ir ”uzticīgais un gudrais kalps”, kas saskaņā ar Jēzus vārdiem īstajā laikā sagādā ”barību” viņa saimei. (Mateja 24:45.) Kādi Bībeles panti apstiprina, ka šāda sapratne ir pareiza? Vai nevarētu būt, ka Jēzus vispārīgā nozīmē runāja par ikvienu kristieti, kas garīgā ziņā stiprina savus brāļus?

¹³ Dievs teica izraēliešu tautai: ”Jūs esat mani liecinieki, ..un jūs esat mans kalps, ko Es esmu izredzējis.” (Jesajas 43:10.) Taču 33. gada 11. nīsānā Jēzus pavēstīja izraēliešu vadoņiem, ka Dievs šo tautu vairs neuzskata par savu kalpu. Viņš sacīja: ”Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.” Ļaužu pūļiem Jēzus teica: ”Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.” (Mateja 21:43; 23:38.) Izraēla nams nebija ne uzticīgs, ne gudrs Jehovas kalps. (Jesajas 29:13, 14.) Vēlāk tajā pašā dienā, kad Jēzus jautāja: ”Kurš tad ir uzticīgais un gudrais kalps?”, viņš būtībā vaicāja: ”Kāda tauta nāks izraēliešu vietā un būs Dieva uzticīgais un gudrais kalps?” Apustulis Pēteris atbildēja uz šo jautājumu, kad viņš rakstīja svaidīto kristiešu draudzei: ”Jūs esat.. svēta tauta, Dieva īpašums.” (1. Pētera 1:4; 2:9.) Šī garīgā tauta, ”Dieva Israēls”, kļuva par Jehovas jauno kalpu. (Galatiešiem 6:16.) Tāpat kā senatnē visi izraēlieši veidoja vienu ”kalpu”, visi svaidītie kristieši, kas konkrētā brīdī dzīvo uz zemes, veido vienu ”uzticīgo un gudro kalpu”. Mums ir brīnišķīga iespēja saņemt ”barību” ar šī Dieva kalpa starpniecību.

Bībeles studēšana var būt patīkama

14. Kāpēc Bībeles studēšana var sagādāt lielāku prieku nekā vienkārši lasīšana?

¹⁴ Kad mums tiek atklāta jauna sapratne par kādu Bībeles mācību, mēs izjūtam prieku, jo tā nostiprinās mūsu ticība. Tieši tāpēc Bībeles studēšana var sagādāt lielāku prieku nekā vienkārši lasīšana. Kad lasām kristīgas publikācijas, mēs varētu sev pajautāt: ”Kā šis skaidrojums papildina to, ko es jau zināju par šo jautājumu? Kādus vēl Bībeles pantus un argumentus varētu izmantot, lai pamatotu šajā rakstā izdarītos secinājumus?” Ja ir nepieciešama papildu izpēte, mēs varam pierakstīt jautājumu, uz ko būtu jānoskaidro atbilde, un kaut kad vēlāk to izpētīt.

15. Kā ir iespējams pētīt Bībeli, un kā panākt, lai uzzināto varētu izmantot arī vēlāk?

¹⁵ Kādus jautājumus varētu apskatīt, lai uzzinātu kaut ko jaunu un izjustu prieku? Ļoti interesanti ir sīki izpētīt dažādās derības, ko Dievs ir slēdzis cilvēku labā. Mūsu ticība noteikti kļūs stiprāka, ja iedziļināsimies pravietojumos par Jēzu Kristu vai pantu pa pantam izpētīsim kādu no Bībeles pravietiskajām grāmatām. Ticību stiprina arī pārdomas par Jehovas liecinieku mūslaiku vēsturi, par ko var lasīt grāmatā Jehovas liecinieki — Dieva Valstības sludinātāji (Jehovah’s Witnesses—Proclaimers of God’s Kingdom) *, ja tā ir pieejama mums saprotamā valodā. Skaidrāku sapratni par noteiktiem Bībeles pantiem var iegūt, pārlasot rakstus no rubrikas ”Lasītāju  jautājumi”, kas laika gaitā publicēti žurnālā Sargtornis. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš uz Bībeli balstītajai argumentācijai, ar ko tiek pamatoti izdarītie secinājumi, jo tā mēs varam vingrināt savu prātu un attīstīt spriestspēju. (Ebrejiem 5:14.) Studējot ir ieteicams izdarīt piezīmes vai nu savā Bībelē, vai uz atsevišķas papīra lapas, lai vēlāk šo informāciju varētu izmantot un tā nāktu par labu mums pašiem un citiem cilvēkiem.

Palīdzēsim bērniem gūt prieku no Bībeles pētīšanas

16. Kā panākt, lai Bībeles nodarbības bērniem sagādātu prieku?

¹⁶ Vecākiem būtu jādomā, kā attīstīt savu bērnu interesi par garīgiem jautājumiem. Bērnu spēja saprast ”Dieva dziļumus” nebūtu jānovērtē par zemu. Ja pirms ģimenes Bībeles nodarbības bērniem ir uzdots izpētīt kādu jautājumu, pēc tam viņus var lūgt pastāstīt, ko viņi ir uzzinājuši. Ģimenes studijās var izmēģināt arī dažādas reālas situācijas, lai mācītu bērniem aizstāvēt savu ticību un pamatot savus uzskatus. Var izmantot arī brošūru Skatiet ”labo zemi” *, kas palīdz gūt priekšstatu par Bībeles zemju ģeogrāfiju un labāk iztēloties notikumus, par kuriem stāstīts Bībeles nodaļās, ko esam lasījuši attiecīgajā nedēļā.

17. Kāpēc Bībeles pētīšanā jāsaglabā līdzsvarotība?

¹⁷ Bībeles pētīšana var būt ļoti aizraujoša, un tā var ievērojami stiprināt mūsu ticību, tomēr jāuzmanās, lai tās dēļ mēs nepārstātu gatavoties draudzes sapulcēm. Sapulces ir vēl viens veids, kā Jehova mūs māca ar ”uzticīgā un gudrā kalpa” starpniecību. Taču papildu pētījumi, ko esam veikuši, mums palīdzēs sniegt saturīgus komentārus sapulcēs, piemēram, draudzes grāmatstudijā vai teokrātiskajā kalpošanas skolā, kad tajā pēc iknedēļas lasījuma grafika tiek apskatītas Bībeles nodaļas.

18. Kāpēc ir vērts pūlēties, lai pētītu ”Dieva dziļumus”?

¹⁸ Dziļa Bībeles pētīšana palīdz tuvoties Jehovam. Pašā Bībelē ir paskaidrots, cik vērtīgi ir tajā iedziļināties: ”Gudrības pavēnī cilvēks jūtas tikpat droši paslēpts kā naudas pavēnī, bet gudrības pārākums ir atziņā, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.” (Salamans Mācītājs 7:12.) Tātad ir vērts pūlēties, lai labāk izprastu garīgus jautājumus. Tiem, kas neatlaidīgi meklē gudrību, Bībelē ir apsolīts: ”[Tu] iegūsi Dieva atziņu.” (Salamana Pamācības 2:4, 5.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai varat paskaidrot?

• Kas ir ”Dieva dziļumi”?

• Kāpēc mums nekad nebūtu jāpārstāj pētīt ”Dieva dziļumus”?

• Kāpēc var teikt, ka visi kristieši var izjust prieku, ko dod ”Dieva dziļumu” izpratne?

• Kā mēs varam gūt vēl lielāku labumu no ”Dieva dziļumiem”?

[Jautājumi studēšanai]

[Attēls 28. lpp.]

Kad Jēzus kļuva par apsolīto ”dzimumu”?

[Attēls 31. lpp.]

Vecāki var uzdot bērniem izpētīt kādu jautājumu, lai sagatavotos ģimenes Bībeles nodarbībām