Attīstīsim īpašības, kas ir svarīgas labam sludinātājam
Attīstīsim īpašības, kas ir svarīgas labam sludinātājam
”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” (MATEJA 28:19.)
1. Kādas prasmes un īpašības bija nepieciešamas dažiem Dieva kalpiem senatnē?
JEHOVAS kalpiem reizēm ir jāattīsta kādas noteiktas prasmes un īpašības, lai varētu pildīt Jehovas gribu. Piemēram, Ābrahāmam un Sārai, kas pēc Dieva norādījuma atstāja plaukstošo pilsētu Ūru, bija jāpielāgojas telšu iemītnieku dzīvesveidam. (Ebrejiem 11:8, 9, 15.) Jozuam, lai ievestu izraēliešus Apsolītajā zemē, bija nepieciešama drosme, paļāvība uz Jehovu un labas bauslības zināšanas. (Jozuas 1:7—9.) Kaut arī Becaleēls un Oholiābs jau bija labi amatnieki, viņu prasmes vēl vairāk pilnveidoja Dieva gars, lai abi vīrieši varētu sekmīgi piedalīties saiešanas telts celtniecībā un vadīt visus ar to saistītos darbus. (2. Mozus 31:1—11.)
2. Kādus jautājumus, kas saistīti ar mācekļu gatavošanu, mēs apskatīsim?
2 Daudzus gadsimtus vēlāk Jēzus Kristus deva saviem sekotājiem šādu norādījumu: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.., tās mācīdami turēt visu, ko es jums esmu pavēlējis.” (Mateja 28:19, 20.) Tik grandiozu uzdevumu vēl neviens cilvēks nekad agrāk nebija saņēmis. Kādas īpašības ir svarīgas tiem, kas cenšas gatavot Jēzus mācekļus, un kā šīs īpašības var attīstīt?
Dziļa mīlestība pret Dievu
3. Kādu iespēju mums paver uzdevums sludināt?
3 Lai runātu ar cilvēkiem un censtos viņus pārliecināt pielūgt patieso Dievu, mums no visas sirds ir jāmīl Jehova. Izraēlieši savu mīlestību pret Dievu varēja pierādīt ar to, ka cītīgi ievēroja viņa likumus, nesa viņam patīkamus upurus un slavēja viņu dziesmās. (5. Mozus 10:12, 13; 30:19, 20; Psalms 21:14; 96:1, 2; 138:5.) Tā kā mums ir dots uzdevums sludināt, mēs savu mīlestību pret Jehovu varam apliecināt ne vien pildīdami viņa likumus, bet arī stāstīdami citiem par viņu un viņa nodomiem. Mums jārunā ar pārliecību, izraugoties īstos vārdus, lai pastāstītu citiem par cerību, ko mums ir devis Dievs. (1. Tesaloniķiešiem 1:5; 1. Pētera 3:15, 16.)
4. Kāpēc Jēzum bija prieks mācīt cilvēkiem par Jehovu?
4 Jēzus no visas sirds mīlēja Dievu, tāpēc viņam bija liels prieks stāstīt citiem par Dieva nodomiem, viņa Valstību un to, kā pareizi jāpielūdz Dievs. (Lūkas 8:1; Jāņa 4:23, 24, 31.) Jēzus teica: ”Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis, un pabeigt viņa darbu.” (Jāņa 4:34.) Uz Jēzu attiecas arī psalmu dziesminieka vārdi: ””Man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī.” Tavu taisnīgumu es sludināju lielā sanāksmē, savas lūpas es neaizdarīju, Kungs, Tu to zini!” (Psalms 40:9, 10; Ebrejiem 10:7—10.)
5., 6. Kas ir nepieciešams ikvienam kristietim, lai viņš justu pamudinājumu sludināt?
5 Aiz mīlestības pret Dievu daudzi cilvēki, kas nesen ir uzzinājuši Bībeles patiesību, runā ar citiem par Dievu un viņa Valstību ar tik lielu pārliecību, ka ne viens vien izrāda vēlēšanos iedziļināties Bībelē. (Jāņa 1:41.) Tieši mīlestība pret Jehovu ir galvenais, kas mums liek sludināt. Tāpēc uzturēsim šo mīlestību dzīvu, regulāri lasot un pārdomājot Dieva Rakstus. (Psalms 77:13; 1. Timotejam 4:6, 15; Atklāsmes 2:4.)
6 Jēzus Kristus nenoliedzami bija dedzīgs skolotājs tāpēc, ka mīlēja Jehovu. Taču tas nebija vienīgais iemesls, kāpēc viņš ar tādām sekmēm sludināja Valstību. Uzzināsim, kas vēl bija Jēzus sekmīgās sludināšanas pamatā.
Mīlestība pret cilvēkiem un vēlēšanās tiem palīdzēt
7., 8. Kāda bija Jēzus attieksme pret cilvēkiem?
7 Jēzus dzīvi interesējās par cilvēkiem un vēlējās tiem palīdzēt. Pat pirms nākšanas uz zemi, kad viņš bija Dieva palīgs debesīs, viņa prieks bija ”pie cilvēku bērniem”. (Salamana Pamācības 8:30, 31.) Dzīvojot uz zemes, Jēzus juta līdzi cilvēkiem un atspirdzināja tos, kas nāca pie viņa. (Mateja 11:28—30.) Atspoguļodams Dieva Jehovas mīlestību un līdzjūtību, Jēzus piesaistīja cilvēkus vienīgā patiesā Dieva pielūgsmei. Jēzus izturējās pret cilvēkiem ar mīlestību un sapratni, tāpēc viņā ieklausījās visdažādākie cilvēki. (Lūkas 7:36—50; 18:15—17; 19:1—10.)
8 Reiz kāds jauneklis vērsās pie Jēzus ar jautājumu, kas viņam jādara, lai iemantotu mūžīgu dzīvi, un Jēzus, ”to uzlūkodams, viņu iemīlēja”. (Marka 10:17—21.) Par Jēzus attieksmi pret mācekļiem, kas dzīvoja Betānijā, Bībelē rakstīts: ”Jēzus mīlēja Martu, viņas māsu un Lācaru.” (Jāņa 11:1, 5.) Jēzum tik ļoti rūpēja cilvēki, ka, pat būdams noguris, viņš atteicās no atpūtas un sāka tos mācīt. (Marka 6:30—34.) Dziļā mīlestība pret cilvēkiem un vēlēšanās tiem palīdzēt padarīja Jēzu par sekmīgāko sludinātāju, kāds vien ir bijis.
9. Ar kādu attieksmi Pāvils gatavoja mācekļus?
9 Arī apustulis Pāvils ar līdzīgu gādību izturējās pret tiem, kam viņš sludināja. Piemēram, Tesalonikas kristiešiem viņš rakstīja: ”Tādas ir bijušas mūsu jūtas pret jums; mēs ar jums gribējām dalīties nevien Dieva evanģelijā, bet arī savā dvēselē, jo tik mīļi jūs mums bijāt kļuvuši.” Pāvila pūles bija nesušas labus augļus — daudzi Tesalonikas iedzīvotāji bija novērsušies no elkiem, ”lai kalpotu dzīvajam.. Dievam”. (1. Tesaloniķiešiem 1:9; 2:8.) Ja mēs veidojam tādu pašu attieksmi pret cilvēkiem, kāda bija Jēzum un Pāvilam, arī mēs varam pieredzēt prieku, redzot, kā labā vēsts ietekmē godprātīgu cilvēku sirdi.
Būsim pašaizliedzīgi
10., 11. Kāpēc ir vajadzīga pašaizliedzība, lai gatavotu mācekļus?
10 Sludinātājiem, kas sekmīgi gatavo mācekļus, ir raksturīga pašaizliedzība. Viņi ne tuvu neuzskata, ka pats svarīgākais dzīvē ir kļūt bagātiem. Reiz Jēzus saviem mācekļiem pat teica: ”Cik grūti bagātie ieies Dieva valstībā!” Dzirdētais pārsteidza mācekļus, bet Jēzus vēl piebilda: ”Bērni, cik grūti ir ieiet Dieva valstībā! Vieglāki ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.” (Marka 10:23—25.) Jēzus ieteica saviem sekotājiem dzīvot vienkārši, lai galveno uzmanību viņi varētu pievērst mācekļu gatavošanai. (Mateja 6:22—24, 33.) Kāpēc pašaizliedzībai ir tik liela nozīme?
11 Lai mācītu citiem visu, ko Jēzus ir pavēlējis, bez pūlēm neiztikt. Sludinātāji, kas māca kādam Bībeli, parasti ir apņēmušies vadīt Bībeles nodarbības katru nedēļu. Daži Valstības sludinātāji ir nomainījuši pilnas slodzes darbu ar pusslodzes darbu, lai vairāk sludinātu un būtu lielākas izredzes satikt cilvēkus, kas labprāt uzklausītu labo vēsti. Tūkstošiem kristiešu ir iemācījušies jaunu valodu ar mērķi sludināt cittautiešiem, kas dzīvo viņu apkaimē. Daudzi sludinātāji ir pārcēlušies uz citu dzīvesvietu savā vai citā valstī, lai lielākā mērā piedalītos garīgajā pļaujā. (Mateja 9:37, 38.) Tas viss prasa pašaizliedzību. Tomēr, lai sekmīgi gatavotu mācekļus, ar to vēl nepietiek.
Būsim pacietīgi, taču netērēsim laiku velti
12., 13. Kāpēc, gatavojot mācekļus, svarīga ir pacietība?
12 Pacietība ir vēl viena īpašība, kas ir svarīga labam sludinātājam. Kaut gan kristīgā vēsts liek nekavējoties rīkoties, bieži paiet krietns laiks, līdz cilvēks kļūst par mācekli, un tāpēc mums ir jābūt pacietīgiem. (1. Korintiešiem 7:29.) Jēzus nezaudēja pacietību, kad viņa pusbrālis Jēkabs kaut kādu iemeslu dēļ kavējās kļūt par viņa mācekli, lai arī, visticamāk, labi zināja par Jēzus sludināšanu. (Jāņa 7:5.) Neilgajā laika sprīdī starp Jēzus nāvi un Piecdesmitās dienas svētkiem Jēkabs acīmredzot kļuva par mācekli, jo Bībelē rakstīts, ka īsi pirms svētkiem Jēzus māte, viņa brāļi un apustuļi bija sanākuši kopā, lai lūgtu Dievu. (Apustuļu darbi 1:13, 14.) Jēkabs kļuva par garīgi stipru kristieti un vēlāk kristiešu draudzē varēja pildīt atbildīgus pienākumus. (Apustuļu darbi 15:13; 1. Korintiešiem 15:7.)
13 Tā kā parasti paiet kāds laiks, līdz cilvēkam, kas mācās Bībeli, izveidojas Dieva Rakstu sapratne, mīlestība pret Jehovu un tāda prāta nostāja, kāda bija Kristum, sludinātājus, kas māca citiem Bībeli, var salīdzināt ar zemkopjiem, kas pacietīgi gaida, līdz ienākas raža. Jēkabs rakstīja: ”Esiet pacietīgi, brāļi, līdz tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu. Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo tā Kunga atnākšana ir tuvu.” (Jēkaba 5:7, 8.) Jēkabs aicināja savus ticības biedrus būt pacietīgiem ”līdz tā Kunga atnākšanai” jeb klātbūtnei. Jēzus saviem mācekļiem pacietīgi izskaidroja visu, ko viņi nesaprata, un izmantoja līdzības. (Mateja 13:10—23; Lūkas 19:11; 21:7; Apustuļu darbi 1:6—8.) Tagad, ritot Kunga klātbūtnes laikam, arī mums ir jābūt pacietīgiem, kad gatavojam mācekļus. Cilvēki, kas mūsu laikos kļūst par Jēzus sekotājiem, ir pacietīgi jāmāca. (Jāņa 14:9.)
14. Kas mums jāņem vērā, lai gudri izmantotu savu laiku?
14 Neraugoties uz mūsu pacietību, lielākā daļa cilvēku, kuriem mēs sākam mācīt Bībeli, nenes augļus. (Mateja 13:18—23.) Tāpēc, izdarījuši visu, kas saprāta robežās iespējams, mēs rīkojamies gudri, ja pārtraucam veltīt laiku šādiem skolniekiem un meklējam cilvēkus, kas varētu augstu vērtēt Bībeles patiesību. (Salamans Mācītājs 3:1, 6.) Protams, pat cilvēkiem, kas ar atzinību uzņem patiesību, var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai mainītu savus uzskatus, attieksmi un vērtības. Tāpēc mēs esam pacietīgi, gluži kā Jēzus, kura mācekļiem nebija viegli uzreiz izveidot pareizu prāta nostāju. (Marka 9:33—37; 10:35—45.)
Pilnveidosim savu mācītprasmi
15., 16. Kāpēc ir svarīga vienkāršība un laba sagatavošanās?
15 Mīlestība pret Dievu, vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem, pašaizliedzība un pacietība ir svarīgas īpašības, kas nepieciešamas prasmīgam sludinātājam. Taču, lai mācītu vienkārši un skaidri, mums jāpilnveido arī sava mācītprasme. Piemēram, daudzas atziņas, ko ir izteicis Izcilais Skolotājs Jēzus Kristus, ir ļoti spēcīgas tieši savas vienkāršības dēļ. Droši vien mēs labi atceramies tādus Jēzus vārdus kā ”krājiet sev mantas debesīs”, ”nedodiet svētumu suņiem”, ”gudrība attaisnojas ar saviem darbiem”, ”dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder”. (Mateja 6:20; 7:6; 11:19; 22:21.) Protams, Jēzus nerunāja tikai īsiem teikumiem. Viņš mācīja saprotami un, ja bija nepieciešams, sīkāk izskaidroja kādu jautājumu. Kā mēs varam sekot Jēzus paraugam?
16 Lai mācītu vienkārši un skaidri, ir rūpīgi jāgatavojas. Sludinātājs, kas nav gatavojies, sliecas runāt pārāk daudz. Viņš pastāsta visu, ko zina par attiecīgo tematu, un viņa vārdu plūdos galvenās domas vienkārši noslīkst. Turpretī labi sagatavojies sludinātājs ir domājis par cilvēku, kuru cenšas mācīt, ir apsvēris mācību vielu un pasniedz tieši to informāciju, kas ir būtiska. (Salamana Pamācības 15:28; 1. Korintiešiem 2:1, 2.) Viņš patur prātā, ko skolnieks jau zina un kādas domas nodarbības laikā ir īpaši jāuzsver. Lai arī viņš, iespējams, zina daudz interesantu detaļu, skaidrība tiek panākta, atmetot visu nesvarīgo.
17. Kā mēs varam panākt, ka cilvēki paši spriež, balstīdamies uz Bībeli?
17 Tāpat Jēzus mudināja cilvēkus spriest pašiem, nevis pateica visu priekšā. Reiz viņš, piemēram, jautāja: ”Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem dēliem, vai no svešiniekiem?” (Mateja 17:25.) Varbūt mums tik ļoti patīk skaidrot citiem Bībeli, ka mums ir jāapvalda sevi, lai ļautu skolniekam izteikt savas domas vai paskaidrot kādu jautājumu, ko apskatām Bībeles nodarbībā. Mums arī nevajadzētu apbērt cilvēkus ar jautājumiem. Mēs varam palīdzēt citiem saprast Bībeles mācības, kas paskaidrotas mūsu publikācijās, ja esam taktiski, izmantojam trāpīgus salīdzinājumus un uzdodam pārdomātus jautājumus.
18. Ko nozīmē labi mācīt?
18 Bībelē vairākkārt ir norādīts, ka mums jāprot labi mācīt. (2. Timotejam 4:2; Titam 1:9.) Labi mācīt nenozīmē tikai iekalt skolnieka prātā faktus. Mums jācenšas panākt, lai skolnieks saprastu atšķirību starp patiesību un maldiem, labu un ļaunu, gudrību un muļķību. Ja mēs šādi mācām un cenšamies arī panākt, lai skolnieks iemīlētu Jehovu, viņš, jādomā, ar laiku sapratīs iemeslus, kāpēc viņam būtu jāklausa Jehovam.
Dedzīgi gatavosim mācekļus
19. Kā ikviens kristietis ir iesaistīts mācekļu gatavošanā?
19 Kristiešu draudzē ikviens ir iesaistīts mācekļu gatavošanā. Kad draudzei pievienojas jauns māceklis, Jehovas liecinieks, kas viņu ir atradis un palīdzējis viņam saprast Bībeles mācības, nav vienīgais, kam ir pamats priecāties. Piemēram, ja ir pazudis bērns, viņa meklēšanā parasti iesaistās daudzi cilvēki, bet visbiežāk tikai viens no viņiem atrod bērnu. Tomēr, kad bērns atkal ir kopā ar vecākiem, priecājas visi, kas ir piedalījušies viņa meklēšanā. (Lūkas 15:6, 7.) Tāpat arī mācekļu gatavošana ir kolektīvs darbs. Visi kristieši cenšas atrast cilvēkus, kas vēlētos kļūt par Jēzus mācekļiem. Kad Valstības zālē sapulces sāk apmeklēt kāds ieinteresēts cilvēks, ikviens draudzes loceklis vairo viņa atzinību par patieso pielūgsmi. (1. Korintiešiem 14:24, 25.) Tāpēc pilnīgi visiem kristiešiem ir pamats priecāties par to, ka katru gadu tūkstošiem cilvēku kļūst par mācekļiem.
20. Kas jādara kristietim, kurš vēlas kādam mācīt Bībeles patiesību?
20 Daudzi Dievam uzticīgi kristieši ar lielāko prieku kādam mācītu, kas ir Jehova un kā viņu pareizi pielūgt. Taču, neraugoties uz visiem pūliņiem, viņiem nav radusies šāda iespēja. Ja arī jūs esat šādā situācijā, stipriniet arī turpmāk savu mīlestību pret Jehovu, interesējieties par cilvēkiem, esiet pašaizliedzīgi un pacietīgi, kā arī centieties uzlabot savu mācītprasmi. Pats galvenais, neatlaidīgi stāstiet Jehovam par savu vēlēšanos mācīt kādam Bībeli. (Salamans Mācītājs 11:1.) Atcerieties, ka viss, ko jūs darāt, lai kalpotu Jehovam, ir saistīts ar mācekļu gatavošanu — darbu, kas nes godu Dievam Jehovam.
Vai varat paskaidrot?
• Kāpēc var teikt, ka, gatavojot mācekļus, mēs parādām, cik stipra ir mūsu mīlestība pret Dievu?
• Kādas īpašības ir svarīgas labam sludinātājam?
• Ko nozīmē labi mācīt?
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 21. lpp.]
Sludinādami kristieši apliecina dziļu mīlestību pret Dievu
[Attēls 23. lpp.]
Kāpēc sludinātājiem ir dzīvi jāinteresējas par citiem?
[Attēls 24. lpp.]
Kādas īpašības ir svarīgas labam sludinātājam?
[Attēls 25. lpp.]
Visi kristieši priecājas par jauniem mācekļiem