Jehovas vārdi ir dzīvi

Hagaja grāmata un Cakarijas grāmata

RIT 520. gads p.m.ē. Ir pagājuši sešpadsmit gadi, kopš ebreji, atgriezušies no Babilonijas trimdas, Jeruzalemē ielika Jehovas tempļa pamatus. Tomēr templis joprojām nav atjaunots, un ir spēkā rīkojums, kas aizliedz turpināt Dieva nama celtniecību. Jehova ierosina pravieti Hagaju un pēc diviem mēnešiem arī pravieti Cakariju darīt ebrejiem zināmas vairākas vēstis.

Hagajam un Cakarijam ir viens mērķis — pamudināt tautu atsākt tempļa celtniecību. Praviešu centieni vainagojas panākumiem, un piecu gadu laikā templis ir pabeigts. Hagaja un Cakarijas sludinātās vēstis ir iekļautas Bībeles grāmatās, kas nosauktas viņu vārdā. Hagaja grāmata tika pabeigta 520. gadā p.m.ē., bet Cakarijas grāmata divus gadus vēlāk — 518. gadā p.m.ē. Tāpat kā šiem praviešiem, arī mums Dievs ir uzticējis atbildīgu darbu. Mums ir jāsludina vēsts par viņa Valstību un jāpalīdz cilvēkiem kļūt par Kristus mācekļiem, turklāt šim darbam ir jātiek paveiktam līdz tagadējās sistēmas beigām. Kādas uzmundrinošas domas mēs varam atrast Hagaja un Cakarijas grāmatā?

”PALŪKOJIETIES.., KĀ JUMS IR LĪDZ ŠIM KLĀJIES JŪSU CEĻOS!”

(Hagaja 1:1—2:23)

112 dienu laikā Hagajs saviem tautiešiem dara zināmas četras rosinošas vēstis. Pirmā no tām skan: ””Palūkojieties taču, kā jums ir līdz šim klājies jūsu ceļos! Kāpiet augšup kalnos, sataisiet kokus un celiet šo namu; tas Man būs visai patīkami, un Es parādīšu savu godību!” — saka tas Kungs.” (Hagaja 1:7, 8.) Tauta paklausa šim aicinājumam. Otrajā vēstī ir ietverts Jehovas solījums: ”Es darīšu šo namu pilnu krāšņuma!” (Hagaja 2:7.)

No trešās vēsts var redzēt, ka tad, kad ebreji atstāja novārtā tempļa atjaunošanu, ”šie ļaudis.. un visi viņu roku darbi” Jehovas acīs kļuva nešķīsti. Taču Jehova apsola, ka no dienas, kad tempļa celtniecība atsāksies, viņš tautai ”piešķirs svētību”. Ceturtajā vēstī Jehova pauž apņemšanos ”iznīcināt varenās pagānu  ķēniņvalstis” un pārvaldnieku Zerubābelu ”turēt.. kā zīmoga gredzenu”. (Hagaja 2:14, 19, 22, 23.)

Bībeles pantu skaidrojums.

1:6. Ko nozīmē vārdi ”jūs dzerat, bet nepiedzeraties” (LB-1825)? Šie vārdi norāda uz vīna trūkumu. Tā kā Jehova nesvētīja tautu, vīna bija maz — katrā ziņā tā nepietika, lai dzerot noreibtu.

2:6, 7, 21, 22. Kas sakustina tautas un satricina debesis, zemi, jūru un sauszemi, un kas ar to tiek panākts? Valstības vēsts sludināšana, kas norit visā pasaulē, ir tā, ar kuras palīdzību Jehova ”sakustina visas pagānu tautas” un panāk, ka ”pats dārgākais no pagānu tautām” saplūst viņa namā un dara to pilnu krāšņuma. Drīz Jehova ”satricinās debesis un zemi, jūru un sauszemi”, neatstājot no tagadējās ļaunās sistēmas pilnīgi nekā. (Ebrejiem 12:26, 27, JD-07.)

2:9. Kādā ziņā ”pēdējā dievnama krāšņums” izrādījās ”lielāks, nekā bija pirmā krāšņums un godība”? Pirmkārt, atjaunotā tempļa mūžs bija garāks nekā pirmajam templim. Varenais templis, ko uzbūvēja Salamans, pastāvēja 420 gadus — no 1027. gada līdz 607. gadam p.m.ē. —, savukārt ”pēdējais dievnams” pastāvēja vairāk nekā 580 gadus — tas tika pabeigts 515. gadā p.m.ē., bet nopostīts 70. gadā m.ē. Otrkārt, ”pēdējā dievnamā” ļaudis mācīja Mesija, Jēzus Kristus. Un, treškārt, šajā templī pielūgt Dievu pulcējās vairāk cilvēku, nekā bija pulcējušies Salamana celtajā templī. (Apustuļu darbi 2:1—11.)

Ko mēs varam mācīties.

1:2—4. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka, sastapušies sludināšanā ar pretestību, mēs pārstātu ”dzīties papriekšu pēc Dieva valstības” un par galveno sāktu uzskatīt savas personiskās intereses. (Mateja 6:33.)

1:5, 7. Ir noderīgi ”palūkoties, kā [mums] ir līdz šim klājies [mūsu] ceļos,” un pārdomāt, kā tas, kādā veidā mēs dzīvojam, ir ietekmējis mūsu attiecības ar Dievu.

1:6, 9—11; 2:14—17. Ebreji Hagaja laikā smagi strādāja, lai vairotu savu labklājību, bet viņu pūliņiem nebija augļu. Viņi bija atstājuši novārtā tempļa atjaunošanu, tāpēc Dievs liedza viņiem savu svētību. Mums galvenā uzmanība ir jāpievērš garīgai darbībai, jākalpo Dievam no visas sirds un jāatceras: vienalga, vai mums pieder daudz vai maz mantas, ”tā Kunga svētība” ir tā, kas ”dara cilvēku bagātu”. (Salamana Pamācības 10:22.)

2:18. Jehova mudināja ebrejus nevis kavēties pie pagātnē izdarītajām kļūdām, bet raudzīties nākotnē un koncentrēties uz tempļa atjaunošanu. Arī mums, kalpojot Dievam, ir jācenšas raudzīties uz priekšu.

”NE AR VARU, BET AR MANU GARU”

(Cakarijas 1:1—14:21)

Cakarija pravieša darbību uzsāk, vērsdamies pie tautas ar aicinājumu atgriezties pie Jehovas. (Cakarijas 1:3.) Lai apliecinātu savu gatavību atbalstīt tautas centienus atjaunot templi, Jehova Cakarijam ļauj skatīt astoņas parādības. (Skat. ielogojumu ”Astoņas parādības, ko redzēja Cakarija”.) Jehova paziņo, ka šis darbs tiks paveikts ”ne ar bruņotu spēku, ne ar varu, bet ar [viņa] Garu”. (Cakarijas 4:6.) Tāpat Dievs izsaka paredzējumu, ka vīrs, kura vārds nozīmē ”atvase”, ”uzcels tā Kunga namu” un kļūs par ”priesteri savā goda krēslā”. (Cakarijas 6:12, 13, zemsvītras piezīme.)

Bēteles iedzīvotāji sūta savus pārstāvjus pie priesteriem, lai uzzinātu, vai viņiem joprojām jāievēro gavēņi, ar kuriem tika pieminēta Jeruzalemes nopostīšana. Jehova ar Cakarijas muti paziņo, ka četri gavēņi, kuros tauta ir sērojusi par Jeruzalemes posta dienām, kļūs par ”prieku un līksmību un par priecīgiem svētkiem”. (Cakarijas 7:2, 3; 8:19.) Pēc tam Cakarija divos vēstījumos pasludina Dieva spriedumu izraēliešu kaimiņtautām un viltus praviešiem, kā arī izsaka pravietojumus par  Mesiju un Dieva tautas atjaunošanu. (Cakarijas 9:1; 12:1.)

Bībeles pantu skaidrojums.

2:5. Kāpēc Jeruzaleme tika mērīta ar mērījamo auklu? Ar Jeruzalemes mērīšanu acīmredzot tika norādīts uz pilsētas aizsargmūru būvēšanu. Eņģelis vīram, kas mērīja Jeruzalemi, paziņoja, ka Jeruzaleme paplašināsies un to aizsargās pats Jehova. (Cakarijas 2:7—9.)

6:11—13. Vai augstā priestera Jozuas kronēšana viņu padarīja par ķēniņu? Nē, Jozua nebija no Dāvida ķēnišķīgās dzimtas. Ar Jozuas kronēšanu pravietiski tika norādīts uz Mesiju. (Ebrejiem 6:20.) Pravietojums par Atvasi attiecās uz debesu Ķēniņu un Priesteri Jēzu Kristu. (Jeremijas 23:5.) Jozua kalpoja par augsto priesteri atjaunotajā templī no trimdas atnākušo ebreju labā, savukārt Jēzus Kristus veicina tīro pielūgsmi, kalpodams par Augsto priesteri garīgajā templī.

8:1—23. Kad piepildās šajos pantos ietvertie desmit paziņojumi? Katru no šiem paziņojumiem ievada frāze ”tā saka tas Kungs Cebaots”, un tajos ir ietverts Dieva solījums dot savai tautai mieru. Daži no šiem paziņojumiem piepildījās jau sestajā gadsimtā pirms mūsu ēras, bet kopš 1919. gada līdz pat mūsdienām piepildās tie visi. *

8:3. Kāpēc par Jeruzalemi bija teikts, ka to sauks par ”uzticīgo pilsētu”? Pirms Jeruzalemes izpostīšanas 607. gadā p.m.ē. tā bija ”varmācīga pilsēta”, kuras pravieši un priesteri bija pagrimuši un kuras vienkāršie iedzīvotāji bija kļuvuši Dievam neuzticīgi. (Cefanjas 3:1; Jeremijas 6:13; 7:29—34.) Bet, kad tauta atjaunoja templi un atsāka no sirds kalpot Jehovam, Jeruzalemi atkal varēja saukt par Jehovam ”uzticīgo pilsētu”.

11:7—14. Ko nozīmēja tas, ka Cakarija salauza kūjas ”Laipnība” un ”Vienprātība”? Cakarija bija sūtīts ”ganīt kaujamās avis”, ar kurām bija attēloti pazemīgi cilvēki, kas cieta pārestības no tautas vadoņiem. Pildīdams gana pienākumus, Cakarija attēloja Jēzu Kristu, kuru Dievs sūtīja pie cilvēkiem, kas bija derības attiecībās ar viņu, bet kas Jēzu nepieņēma. Kūjas ”Laipnība” salaušana norādīja uz to, ka Dievs lauzīs derību ar izraēliešiem un vairs neizturēsies pret viņiem ar laipnību. Savukārt kūjas ”Vienprātība” salaušana simbolizēja pārrāvumu Jūdejas un Izraēlas brālīgajās attiecībās, kas balstījās uz Jehovas pielūgsmi.

12:11. Kas ir domāts ar ”sērām.. pie Hadad-Rimmonas Megidas līdzenumā”? ”Megidas līdzenumā” savulaik norisinājās jūdu kauja ar Ēģiptes faraonu Neho, kurā tika nogalināts Jūdejas ķēniņš Josija, un viņa nāve gadu no gada tika pieminēta ”raudu dziesmās”. (2. Laiku 35:22—25.) Tāpēc var secināt, ka ar ”sērām.. pie Hadad-Rimmonas” varētu būt domāta sērošana par Josijas nāvi.

Ko mēs varam mācīties.

1:2—6; 7:11—14. Jehova parāda labvēlību un piegriežas tiem, kas nožēlo savu nepareizo rīcību, pieņem pārmācību, atgriežas pie viņa un cenšas atkal no sirds viņam kalpot. Bet tādu cilvēku palīgā saucienus, kas viņu ”neievēro, paliek nepaklausīgi, negrib uzņemties nekādu jūgu un aizbāž savas ausis, lai.. nedzirdētu” viņa vēsti, viņš neuzklausa.

 4:6, 7. Lai kādi šķēršļi tika likti tempļa atjaunošanai, ar Jehovas garu tos bija iespējams pārvarēt un darbs tika sekmīgi pabeigts. Ar ticību Jehovam arī mēs spēsim pārvarēt grūtības, kas mums varētu rasties kalpošanā. (Mateja 17:20.)

4:10. Jehovas modrā skatiena pavadīti, Zerubābels un viņa ļaudis atjaunoja templi saskaņā ar Jehovas augstajām normām. Nepilnīgiem cilvēkiem ir pa spēkam dzīvot tā, lai attaisnotu Jehovas cerības.

7:8—10; 8:16, 17. Lai iemantotu Jehovas labvēlību, mums jābūt taisnīgiem, mīlošiem un žēlsirdīgiem un jārunā patiesība.

8:9—13. Jehova mūs svētī, ja mēs ”stiprinām savas rokas” darbam, ko viņš mums ir uzticējis. Šīs svētības ir miers, drošība un aizvien tuvākas attiecības ar Jehovu.

12:6. Kristiešu draudzes pārraugiem ir jābūt kā ”aizdedzināmām lāpām” — aizrautīgiem un dedzīgiem.

13:3. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka uzticība kādam cilvēkam, lai cik tuvs viņš būtu, mums būtu svarīgāka par uzticību Dievam.

13:8, 9. Divas trešdaļas zemes iedzīvotāju bija atkrituši no Jehovas, un Jehova no viņiem bija atteicies. Tikai viena trešā daļa iedzīvotāju gribēja, lai Jehova viņus attīra kā ar uguni. Mūsdienās Jehova ir atmetis kristīgās baznīcas, pie kurām pieder lielākā daļa cilvēku, kas sevi sauc par kristiešiem. Salīdzinoši nedaudzi, proti, ar garu svaidītie kristieši, ir piesaukuši Jehovas vārdu un ir bijuši gatavi, lai Jehova viņus attīra. Svaidītie un viņu līdzgaitnieki ir pierādījuši, ka viņi ir Jehovas liecinieki ne tikai vārdos vien.

Bībeles grāmatas, kas vairo dedzību kalpošanā

Kā vēstis, ko sludināja Hagajs un Cakarija, ietekmē mūs? Vai pārdomas par to, kā šīs vēstis iededza ebrejos apņēmību atsākt tempļa atjaunošanu, nerada mūsos vēlēšanos dedzīgi sludināt Valstību un gatavot Kristus mācekļus?

Cakarija pravietoja, ka Mesija ieradīsies Jeruzalemē, ”jādams uz ēzeļa”, ka viņu nodos par ”trīsdesmit sudraba gabaliem”, ka viņš tiks nogalināts un ka viņa ”avis izklīdīs”. (Cakarijas 9:9; 11:12; 13:7.) Pārdomas par to, kā šie pravietojumi par Mesiju piepildījās, noteikti stiprina mūsu ticību. (Mateja 21:1—9; 26:31, 56; 27:3—10.) Iedziļināšanās Hagaja un Cakarijas grāmatā vairo mūsu paļāvību uz Jehovas vārdiem un to, ko viņš ir sagādājis mūsu glābšanai. (Ebrejiem 4:12.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 15. lpp.]

ASTOŅAS PARĀDĪBAS, KO REDZĒJA CAKARIJA

1:8—17. Šī parādība sniedza pārliecību, ka templis tiks pabeigts un Dievs atkal svētīs Jeruzalemi un pārējās Jūdejas pilsētas.

2:1—4. Šajā parādībā bija ietverts solījums, ka ”ragiem, kas izklīdināja Jūdu,” proti, visām valdībām, kas pretojās Jehovas pielūgsmei, pienāks gals.

2:5—17. Šī parādība atklāja, ka Jeruzaleme paplašināsies un Jehova to aizsargās, kļūdams ”tai visapkārt par ugunīgu mūri”.

3:1—10. No šīs parādības varēja uzzināt, ka centieniem atjaunot templi pretojas arī Sātans un ka augstais priesteris Jozua ir paglābts, un viņa grēki ir paņemti prom.

4:1—14. Šī parādība apstiprināja, ka kalnam līdzīgie šķēršļi tiks likvidēti un ka pārvaldnieks Zerubābels pabeigs tempļa celtniecību.

5:1—4. Šajā parādībā tika pasludināts lāsts ļaundariem, kas bija palikuši nesodīti.

5:5—11. Šajā parādībā bija ietverts pravietojums par bezdievības izbeigšanos.

6:1—8. Šī parādība viesa pārliecību, ka eņģeļi sniegs savu atbalstu un aizsardzību.

[Attēls 12. lpp.]

Kāpēc Jehova sūtīja pie savas tautas Hagaju un Cakariju?

[Attēls 14. lpp.]

Kādā ziņā kristiešu draudzes pārraugi ir kā ”aizdedzināmas lāpas”?