Lasītāju jautājumi

Vai kristietis drīkst medīt un makšķerēt?

Bībelē nav nosodītas ne medības, ne makšķerēšana un zvejošana. (5. Mozus 14:4, 5, 9, 20; Mateja 17:27; Jāņa 21:6.) Tomēr kristiešiem, kas medī vai makšķerē, ir jāņem vērā vairāki Bībeles principi.

Dievs Noam un viņa pēcnācējiem atļāva lietot uzturā dzīvniekus, bet tikai ar noteikumu, ka nonāvētajam dzīvniekam vispirms jānotecina asinis. (1. Mozus 9:3, 4.) Šis norādījums uzsvēra, ka dzīvība ir jāciena, jo tās avots ir Dievs. Tāpēc kristieši nenonāvē dzīvniekus aiz sportiskas intereses vai izpriecas dēļ — šāda attieksme liecinātu par klaju necieņu pret dzīvību. (Salamana Pamācības 12:10.)

Runājot par attieksmi, ir jāpatur prātā vēl kāds apsvērums. Jēzus apustuļu vidū bija vairāki zvejnieki, un labs loms viņus noteikti ļoti iepriecināja. Taču Bībelē nav atrodamas ne mazākās norādes uz to, ka šie cilvēki būtu lielījušies ar savu zvejnieka vai mednieka prasmi, ka viņi būtu zvejojuši vai medījuši tādēļ, lai sacenstos ar citiem, lai apliecinātu savu vīrišķību, vai arī azarta dēļ. (Psalms 11:6; Galatiešiem 5:26.)

Tātad kristietim, kas mēdz medīt vai makšķerēt, ir jāpārdomā vairāki jautājumi. Vai viņš ciena Jehovas viedokli par dzīvību? Vai viņa domas un sarunas pārāk bieži nepievēršas medībām vai makšķerēšanai? Par ko liecina viņa dzīvesveids: par to, ka viņš ir kaislīgs mednieks un makšķernieks, vai arī par to, ka viņš ir Dieva kalps? Vai medību un makšķerēšanas dēļ viņam neveidojas pārāk ciešas attiecības ar cilvēkiem, kas netic Dievam? Vai viņa aizraušanās dēļ necieš ģimene? (Lūkas 6:45.)

Daži, kas medī vai makšķerē uzturam, varbūt uzskata, ka medību un makšķerēšanas sezonā kristīgo darbību var atlikt. Taču, ja mēs vienmēr ierādām Dievam galveno vietu dzīvē, mēs apliecinām savu ticību un paļāvību uz viņu. (Mateja 6:33.) Tāpat nedrīkst aizmirst, ka kristiešiem ir jāievēro visi ”ķeizara” likumi par medībām un makšķerēšanu neatkarīgi no tā, vai valsts institūcijas kontrolē to ievērošanu vai ne. (Mateja 22:21; Romiešiem 13:1.)

Iespējams, dažiem kristiešiem kaut kas ir jāmaina savos uzskatos, lai jautājumā par medībām un makšķerēšanu tie būtu saskaņā ar Jehovas principiem. (Efeziešiem 4:22—24.) Tomēr mēs nedrīkstam citus nosodīt — mums ir jāciena lēmumi, kādus viņi ir pieņēmuši, sekojot savai sirdsapziņai, un šajā ziņā ļoti noderīgs ir apustuļa Pāvila padoms: ”Netiesāsim vairs cits citu, bet labāk spriediet, ka netopiet brālim par piedauzību vai par iemeslu viņa krišanai.” (Romiešiem 14:13.) Nesavtīga mīlestība un cieņa pret citiem veicina mieru draudzē un iepriecina Dievu, kas ir radījis visu dzīvo. * (1. Korintiešiem 8:13.)

[Zemsvītras piezīme]